Konflikts Tuvajos Austrumos izraisīs degvielas un gāzes cenu pieaugumu Eiropā un tostarp arī Latvijā, kas var rezultēties augstākā inflācijā, nekā iepriekš prognozēts, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši vienu no klasiskajiem globālās ekonomikas riskiem - piegādes traucējumus energoresursu tirgū.

Patlaban redzams, ka konflikta eskalācija - gan triecieni Irānai un naftas infrastruktūrai, gan kuģošanas pauze Hormuza šaurumā, caur kuru plūst aptuveni piektdaļa pasaules naftas un gāzes, gan arī kuģu apdrošināšanas izmaksu kāpums - radījusi strauju cenu reakciju tirgos.

"Brent" naftas cena pirmdienas rītā strauji kāpa, īslaicīgi pārsniedzot 80 ASV dolāru par barelu, bet pēc tam nostabilizējoties zem 80 ASV dolāru atzīmes. Dīzeļdegvielas cenas kāpušas par aptuveni piekto daļu. Savukārt dabasgāzes cena Eiropā, kur dabasgāzes krātuvju piepildījums šajā sezonā laika apstākļu dēļ bijis zems, pirmdienas rītā pieaugusi par vairāk nekā ceturto daļu.

Ekonomikā galvenais jautājums pašlaik ir ne tik daudz par konfliktu Tuvajos Austrumos, cik par kuģu satiksmi caur Hormuza šaurumu, tostarp, ja kuģu satiksme salīdzinoši ātri tiek atjaunota, konflikta ietekme uz globālo ekonomiku būs minimāla, intervijā aģentūrai LETA prognozēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists, ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrības "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

"Panikai un kategoriskiem apgalvojumiem, ka ir sākusies globāla vai reģionāla ekonomiskā krīze, tiešām nav pamata. Jā, ir satricinājumi kara dēļ Tuvajos Austrumos un īpaši tas attiecas uz energoresursu cenām. Tas pats attiecas uz minerālmēslojumu, par ko nedaudz mazāk tiek runāts. Tomēr satricinājumi joprojām ir īstermiņa, un pastāv cerība, ka šis militārais konflikts Tuvajos Austrumos diezgan īsā laika periodā beigsies," pauda Purgailis.

Tomēr, ja kuģu satiksme neatjaunojas ilgāk nekā divas nedēļas, energoresursu cenas saglabājas augstā līmenī un minerālmēslojuma pieejamība ir reāli apdraudēta, tad gan varam saskarties ar globālām problēmām.

Purgailis arī atgādināja, ka aplēses liecina, ka patiesībā energoresursu pusē nav reāla trūkuma, bet tirgus pašlaik jau ieceno risku, ka deficīts var rasties.

Zviedrijas valdība pirmdien paziņoja, ka ierosina uz laiku samazināt benzīnam un dīzeļdegvielai piemēroto nodokli saistībā ar karadarbības Tuvajos Austrumos izraisīto naftas cenu kāpumu pasaulē.

Ja šo samazinājumu apstiprinās parlaments, tad tas spēkā stāsies 1. maijā un ilgs līdz septembra beigām.

"Visām iesaistītajām pusēm ir jāapzinās, ka Tuvajos Austrumos un parējā pasaulē notiekošais apdraud Zviedrijas ekonomiku," sacīja Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons.

Papildināta - Atbalsta akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai

Valdībā otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto fiskāli neitrālo likumprojektu...

Zviedrijas valdība norāda, ka, pateicoties nodokļu samazinājumam, benzīna cena tiks samazināta par vienu kronu (0,09 eiro) litrā, bet dīzeļdegviela - par 0,4 kronām (0,03 eiro) litrā.

Ja būs nepieciešamība, Zviedrijas valdība pieprasīs atļauju no Eiropas Komisijas, lai nodokli samazinātu vēl vairāk.

Tāpat valdība pavēstīja, ka ieviesīs subsīdijas, lai mājsaimniecībām kompensētu elektroenerģijas cenu sadārdzināšanos.

ASV un Irānas karš izraisījis strauju naftas cenu kāpumu pasaulē, jo naftas ieguvēji Tuvajos Austrumos spiesti ievērojami samazināt piegādes un gandrīz apstājusies tankkuģu satiksme Hormuza jūras šaurumā, pa kuru tiek veikta piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu.

Ķīna ir noteikusi maksimālo pieļaujamo degvielas cenu pieaugumu valstī, ņemot vērā karadarbības Tuvajos Austrumos izraisīto straujo naftas cenu kāpumu pasaulē, pirmdien paziņoja valdība.

"Lai mazinātu straujā naftas cenu kāpuma ietekmi, atvieglotu galapatērētājiem radīto slogu un nodrošinātu stabilu ekonomisko darbību un sabiedrības labklājību, ir pieņemti pagaidu regulējoši pasākumi," norāda Ķīnas Nacionālā attīstības un reformu komisija.

Tā vēsta, ka no pusnakts paaugstinās maksimālās mazumtirdzniecības cenas benzīnam un dīzeļdegvielai attiecīgi par 1160 juaņām (145 eiro) un 1115 juaņām (140 eiro) par tonnu.

Šis pieaugums ir aptuveni puse no tā, kāds tas būtu bijis saskaņā ar valdības cenu noteikšanas mehānismu, kas būtu paredzējis benzīna un dīzeļdegvielas cenu paaugstināšanu attiecīgi par 2205 juaņām (276 eiro) un 2120 juaņām (266 eiro) par tonnu, skaidro komisija.

Nacionālā attīstības un reformu komisija regulāri pārskata benzīna un dīzeļdegvielas cenas un veic korekcijas, pamatojoties uz tādiem faktoriem kā jēlnaftas cenas pasaules tirgū.

Pēdējā cenu paaugstināšanas reizē martā komisija palielināja maksimālās mazumtirdzniecības cenas benzīnam un dīzeļdegvielai attiecīgi par 695 juaņām (87 eiro) un 670 juaņām (84 eiro) par tonnu.

Šī gada februārī, salīdzinot ar janvāri, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas sarukušas par 0,6%, neraugoties uz to, ka kopumā inflācija pret janvāri bija augoša (0,2%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Februārī, salīdzinot ar janvāri, cenas samazinājušās gaļas izstrādājumiem par 3,7%, sviestam par 9,4%, vājpienam par 5,2%, atspirdzinošajiem dzērieniem par 6,4%, kā arī sieram par 1,1%, to CSP skaidro ar dažādām tirgotāju atlaidēm un akcijām.

Inflācija līdz šim mērena

2026. gada februārī, salīdzinot ar 2026. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,2%.

Lielākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām februārī, rēķinot pret janvāri, bijusi transporta grupai, veidojot pieaugumu par 0,2 procentpunktiem (pp). Atpūtas, sporta un kultūras jomā pieaugums par 0,1 pp, alkoholisko dzērienu un tabakas sadaļā – par 0,1 pp. Mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un citu kurināmo cenas pieaugums mēneša laikā – par 0,1 pp. Savukārt samazinājums pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā kopumā bijis par 0,1 pp. Līdzīgi samazinājušies izdevumi arī par personisko aprūpi, sociālo aizsardzību un citām dažādām precēm un pakalpojumiem.

Militārā konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos, īpaši Irānā, pagaidām nav radījusi būtisku ietekmi uz mazumtirdzniecības cenām Latvijā. Tomēr nozares pārstāvji norāda – ja karadarbība ieilgs, tās sekas varētu kļūt jūtamas arī vietējā tirgū, galvenokārt energoresursu un transporta izmaksu pieauguma dēļ.

SIA “Latvijas Tirgotāju savienība” (“LaTS”) valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidro, ka galvenais faktors šajā situācijā ir konflikta ilgums. Ja spriedze reģionā samazinātos salīdzinoši ātri, tirgus spētu stabilizēties un patērētāji cenu kāpumu ikdienas precēm, visticamāk, nejustu.

“Ja militārā konflikta eskalācija ilgtu relatīvi īsu laiku, degvielas cenu svārstības būtu īslaicīgas un mazumtirdzniecībā tās praktiski neizjustu. Tirgus spēj diezgan ātri pielāgoties šādiem satricinājumiem, ja tie nav ilgstoši,” norāda R. Okmanis.

Savukārt gadījumā, ja konflikts ieilgtu un turpinātos vairāk nekā mēnesi, iespējama arī plašāka ietekme uz ekonomiku. Energoresursu cenas šādās situācijās mēdz pieaugt, un tas pakāpeniski ietekmē arī transporta un loģistikas izmaksas. Savukārt mazumtirdzniecībā šādas izmaiņas parasti parādās ar laika nobīdi.

Vidējais uzcenojums zemo cenu grozā iekļautajām precēm ir 4,25%, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē trešdien informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), monitorējot memorandu par pārtikas cenu samazināšanu, Ekonomikas ministrijai (EM) ir sniedzis datus, ka zemo cenu groza piedāvājuma ieviešanas sākumposmā atsevišķās tirdzniecības ķēdēs tika konstatētas problēmas ar norādēm uz zemo cenu groza produktiem. Patlaban situācija esot būtiski uzlabojusies, un norāžu esamība tirdzniecības vietās sasniedz 76%. Zemākais rādītājs memoranda monitoringa laikā bija 30%, kas tika fiksēts ieviešanas sākumposmā, savukārt augstākais sasniegtais rādītājs bija 95%.

PTAC monitorē arī zemo cenu grozā iekļauto produktu pieejamību patērētājiem tirdzniecības vietās. No mazumtirgotāju sniegtās informācijas izriet, ka pēc produktu iekļaušanas zemo cenu grozā pieprasījums pēc tiem pieaug, tādēļ mazumtirgotāji cenšas nodrošināt to savlaicīgu sagādi. Dati liecina, ka produktu pieejamība uzlabojas - ja pirmajās nedēļās zemākais fiksētais rādītājs bija 70%, tad pašlaik vidēji tas sasniedz 90%. Šajā aspektā situācija visiem mazumtirgotājiem esot līdzīga. Visbiežāk produktu iztrūkums fiksēts sieram, biezpienam, vistu olām un jogurtam.

Saeima 26. martā pieņēma Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likumu, kuru otrajā, galīgajā lasījumā atbalstīja visi 94 uz Saeimas sēdi ieradušies deputāti. Likums nosaka akcīzes nodokļa samazinājumu dīzeļdegvielai uz trīs mēnešiem (no 2026. gada aprīļa līdz jūnijam) – no 46.7 uz 39.6 centiem par litru.

Šajā rakstā analizēsim nodokļa īslaicīgā samazinājuma pozitīvās un negatīvās iezīmes.

Pirmajā acumirklī varētu šķist, ka vislabākā valdības rīcība situācijā, kad degvielas cena strauji pieaug, ir mēģināt atgriezt cenas pirmskrīzes līmenī. Lai ekonomika turpinātu funkcionēt, kā ierasts (iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi nekristu), bet autobraucēji neizjustu diskomfortu un nemainītu savus ikdienas paradumus.

Pēc šīs loģikas zemāka akcīze dīzeļdegvielai šķiet "pārāk mazs" pasākums.

• Tas paredz dīzeļdegvielas cenu samazinājumu par 8.6 centiem litrā (tostarp 7.1 cents no akcīzes samazinājuma un 1.5 centi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN)); kas varētu kompensēt ap sestdaļu no dīzeļdegvielas cenas pieauguma Irānas notikumu dēļ, turklāt tikai uz trīs mēnešiem.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentu likmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2% apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15% apmērā un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 2,4% apmērā.

Šīs likmes ir spēkā kopš 2025. gada 11. jūnija.

Pēc sēdes publiskotajā padomes paziņojumā teikts, padome ir apņēmusies nodrošināt inflācijas stabilizēšanos tās noteiktā 2% vidējā termiņa mērķrādītāja līmenī.

"Sakarā ar karadarbību Tuvajos Austrumos perspektīva kļuvusi būtiski neskaidrāka, radot augšupvērstus inflācijas riskus un lejupvērstus tautsaimniecības izaugsmes riskus. Īstermiņā tā enerģijas cenu kāpuma dēļ būtiski ietekmēs inflāciju. Vidējā termiņā tās ietekme būs atkarīga no tā, cik spēcīgs un ilgstošs būs šis konflikts un kā enerģijas cenas ietekmēs patēriņa cenas un tautsaimniecību," konstatēts paziņojumā.

2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri.

No vienas puses, dati rāda, ka cenu izmaiņas ikdienas precēm šobrīd ir salīdzinoši nelielas, taču vienlaikus sabiedrībā pieaug bažas par iespējamu sadārdzinājumu, īpaši saistībā ar degvielas cenu svārstībām un ģeopolitisko situāciju pasaulē. Pašreizējā situācija jāvērtē ar piesardzību, atšķirot faktisko cenu līmeni no pircēju noskaņojuma.

Šobrīd mazumtirdzniecības cenu izmaiņas Latvijā nav straujas – tās ir drīzāk mērenas un lielā mērā saistītas ar sezonālām svārstībām un atsevišķu produktu tirgus situāciju. Tomēr cilvēku sajūta par cenu kāpumu var būt izteiktāka nekā reālie dati.

Degvielas cenas – svārstīgas, bet vēl bez pilnas ietekmes

Aukstais laiks un elektroenerģijas izmaksu pieaugums tuvākajos mēnešos ietekmēs inflāciju, taču šī ietekme drīzāk būs pārejoša, norāda banku ekonomisti.

Kā ziņots, Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam transporta grupā, kā arī apģērbam un apaviem. Cenas palielinājās maksai par mājokli.

Ekonomists skaidro, ka inflācijas kritums janvārī ir strauji sabremzējis inflācijas turpmāko gaitu.

Aukstie laikapstākļi ir ietekmējuši enerģijas cenas, kas, aukstajai ziemai pasaulē ieilgstot, var nedaudz pacelt inflāciju. Gašpuitis pauž, ka šī ietekme drīzāk būs pārejoša, un lejupvērstās pārtikas izejvielu un ražotāju cenu tendences sola arī lēnāku pārtikas cenu pieaugumu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir nosūtījusi vēstules Saeimas frakcijām, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Ministru kabinetam, aicinot piešķirt īstermiņa aizdevuma Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" darbības nodrošināšanai, ņemot vērā kara Tuvajos Austrumos ietekmi uz uzņēmuma darbību, aģentūrai LETA pavēstīja LTRK.

Organizācijā min, ka, pieaugošās degvielas izmaksas, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos, ir paātrinājušas krīzi aviācijas nozarē.

LTRK uzsver, ņemot vērā "airBaltic" un ar to saistītā aviācijas sektora nozīmi Latvijas ekonomikā, ir nepieciešams nodrošināt īstermiņa atbalstu, vienlaikus meklējot ilgtspējīgu ilgtermiņa risinājumu. Atbalstam jābūt saistītam ar skaidriem nosacījumiem - jāprecizē uzņēmuma nākotnes stratēģija, jāaktualizē šā gada darbības prognozes un jāturpina sāktais darbs pie uzņēmuma pārvaldības uzlabošanas.

LTRK atzīmē, ka "airBaltic" ir būtisks Latvijas ekonomikas stratēģiskais aktīvs, kas veicina eksportu, investīciju piesaisti un kopumā stiprina Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Uzņēmuma darbības nepārtrauktība ir tieši saistīta arī ar Latvijas starptautisko sasniedzamību, kas ir kritiski svarīga gan uzņēmējiem, gan investoriem. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir nodrošināt uzņēmuma stabilu darbību un attīstību arī mainīgos ārējos apstākļos, tostarp sniedzot nepieciešamo valsts atbalstu šajā situācijā.

ASV un Izraēlas militārās darbības pret Irānas režīmu pēdējās dienās aktualizējušas jautājumu par elektroenerģijas cenu stabilitāti. Lai gan konflikts notiek tālu no Latvijas, elektroenerģijas tirgos šādi notikumi atspoguļojas ļoti ātri. Tāpēc būtiskākais jautājums šobrīd ir - vai marta sākumā piedzīvotais elektroenerģijas cenu kritums nepārvērtīsies jaunā cenu rekordā, ko izraisīs pieaugošās dabasgāzes cenas?

Pirmās tirgus reakcijas jau ir redzamas, jo Eiropas dabasgāzes cenas marta sākumā pieauga aptuveni par trešdaļu, šobrīd pārsniedzot 53 eiro par megavatstundu. Kopš janvāra tas ir pieaugums gandrīz par 100%.

Konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos rada pamatotas bažas par piegādēm, jo šis reģions ir atbildīgs par aptuveni 17 % no globālās gāzes un 30 % no pasaules naftas ieguves. Īpaši kritisks ir Hormuza šaurums, caur kuru tiek transportēti 20 % globālā naftas patēriņa un 19 % sašķidrinātās dabasgāzes tirdzniecības apjoma. Ja šajā punktā tiek traucēta kuģu satiksme, energoresursu piedāvājums tirgū samazinās. Mēģinot mazināt nākotnes riskus, tirgus dalībnieki var sāk rezervēt energoresursu apjomus, kas savukārt veicinās cenu pieaugumu.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Tuvo Austrumu kara dēļ samazinās globālās ekonomikas izaugsmes prognozes, paziņoja SVF vadītāja Kristalīna Georgijeva, brīdinot par konflikta ietekmi, lai gan ir noslēgts trausls pamiers.

Viņa norādīja, ka pat vislabākajā scenārijā atgriešanās iepriekšējā situācijā nenotiks.

Georgijeva sacīja, ka pat fonda "viscerīgākajā scenārijā" ekonomikas izaugsme būs mazāka, nekā bija gaidīts iepriekš, jo pieaug enerģijas cenas, ir bojāta infrastruktūra, kavētas piegādes un zaudēta tirgus pārliecība.

SVF arī sagaida, ka fondam būs jāsniedz tūlītēja finansiāla palīdzība kara skartajām valstīm 50 miljardu ASV dolāru (42,8 miljardi eiro) apmērā, jo vismaz 45 miljoniem cilvēku pārtikas pieejamība nav droša.

"Ņemot vērā kara izraisītās sekas, mēs prognozējam, ka tuvākajā laikā pieprasījums pēc SVF maksājumu bilances atbalsta pieaugs par 20-50 miljardiem ASV dolāru, turklāt zemākā robežvērtība būs spēkā, ja tiks ievērots pamiers," teica Georgijeva.

Konflikts Tuvajos Austrumos, visticamāk, pakāpeniski sekmēs degvielas cenu kāpumu Latvijā, aģentūrai LETA prognozēja degvielas tirgotāji.

Energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jānis Vība aģentūrai LETA norādīja, ka Hormuza šaurumā tiek pārvadāti aptuveni 20% no kopējā naftas un sašķidrinātās dabasgāzes patērētā apmēra pasaulē, tāpēc jebkādi kuģošanas ierobežojumi šajā šaurumā atstāj negatīvu tūlītēju efektu uz naftas apmēra piedāvājumu pasaules tirgos un attiecīgi pieaugošu cenas ietekmi uz naftas produktiem.

Viņš sacīja, ka biržas cenas naftas produktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu ir pieaugušas par aptuveni 20%. Līdz ar to, turpinoties šādam cenu līmenim, visticamāk, pakāpenisku cenu pieaugumu varēs redzēt arī Latvijas degvielas uzpildes stacijās, jo degvielas tirgotāji Latvijā parasti iepērk degvielas produktus par biržas cenām, un ātrums, kādā notiktu cenu pieaugums gala patērētājam, ir atkarīgs no konkrētā degvielas tirgotāja loģistikas procesiem un uzglabātās degvielas apmēriem naftas bāzēs.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" plānots piešķirt īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā saistībā ar degvielas cenu straujo kāpumu, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Aizdevuma atmaksas termiņš būs 31. augusts.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka valdība par šo plānu vērsīsies Saeimā.

Plānots, ka aizdevumu nodrošinās no budžetā paredzētajiem resursiem, kas ieplānoti aizdevumu programmā, sacīja Siliņa.

Siliņa informēja, ka valdība otrdien slēgtajā daļā uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) ziņojumu, un ir saprotams, ka situācija Tuvajos Austrumos un no tās izrietošās degvielas cenu svārstības ir pastiprinājušas spiedienu uz "airBaltic".

Premjere uzsvēra, ka "airBaltic" ir kritiski svarīga Latvijas valsts drošības stiprināšanai un savienojamības uzlabošanai, tādēļ ir priekšnoteikumi īstermiņa aizdevuma piešķiršanai, jo aviācijas degvielas cena pieaug visstraujāk.

Lai arī militārais konflikts Tuvajos Austrumos var ieilgt – 28. martā apritēs jau mēnesis kopš ASV un Izraēlas pirmajiem triecieniem Irānai – tas pagaidām būtiski nav ietekmējis mazumtirdzniecības cenas Latvijā. Tomēr ilgtermiņā šāda ietekme ir iespējama.

Ja karadarbība ievērojami pārsniegs vienu mēnesi, tās sekas varētu kļūt jūtamas arī vietējā tirgū, galvenokārt energoresursu un transporta izmaksu pieauguma dēļ. Kā jau to izjūtam šobrīd, energoresursu cenas šādās situācijās mēdz pieaugt, un tas pakāpeniski ietekmē arī transporta un loģistikas izmaksas. Savukārt mazumtirdzniecībā šādas izmaiņas parasti parādās ar laika nobīdi.

Ietekme uz cenām Latvijā varētu parādīties ar aptuveni trīs mēnešu nobīdi. Tas nozīmē, ka potenciālo sadārdzinājumu patērētāji varētu izjust uz vasaras beigās vai rudenī, kad piegādes ķēdēs jau būtu pilnībā atspoguļojušās pieaugošās izmaksas. Savukārt, ja militārā konflikta eskalācija drīzumā tiktu noregulēta, degvielas cenu svārstības būtu īslaicīgas un mazumtirdzniecībā tās praktiski neizjustu. Tirgus spēj diezgan ātri pielāgoties šādiem satricinājumiem, ja tie nav ilgstoši.

Pēdējo nedēļu notikumi Tuvajos Austrumos aktualizējuši vairākus jautājums, tostarp par energoresursu cenām un migrāciju.

Latvija pēdējos gados mērķtiecīgi pārrāvusi saites ar Krievijas energoresursiem - atteikusies no Krievijas gāzes, kā arī kopā ar Igauniju un Lietuvu atvienojusies no BRELL elektroenerģijas tīkla, pieslēdzoties kontinentālās Eiropas tīkliem. Tam bija nepieciešamas būtiskas investīcijas, tostarp arī Eiropas atbalsts, bet tā bija apzināta izvēle - būt neatkarīgiem no Krievijas un neļaut manipulēt ar mūsu energosistēmas stabilitāti. Tā ir mūsu ģeopolitiskā izvēle un mūsu neatkarība.

Latvijas energosistēma jau šobrīd balstās uz spēcīgu atjaunojamo resursu bāzi –hidroelektrostacijām Daugavā, arvien pieaugošu vēja un saules ģenerāciju, ilgtspējīgiem biomasas izmantošas risinājumiem.

Enerģētikas uzņēmums "Elenger" pavasarī piegādās piecas dabasgāzes kravas, informē uzņēmumā.

"Elenger" ir sācis gatavošanos nākamajai apkures sezonai. Šopavasar trīs sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tankkuģi ieradīsies Somijas Inko terminālī un divi - Klaipēdas LNG terminālī Lietuvā. Pirmais kuģis no ASV Inko ostā ieradīsies 3. aprīlī.

SIA "Elenger" valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte norāda, ka ir sākti dabasgāzes iepirkumi nākamajai apkures sezonai, kā arī Inčukalna pazemes gāzes krātuves piepildīšanai Latvijā. Lai gan konflikts Tuvajos Austrumos ir izraisījis gāzes un naftas cenu pieaugumu, gāzes pieejamība joprojām ir stabila un piegādes notiek kā ierasts un bez traucējumiem. "Elenger" gāzi galvenokārt piegādā no ASV un Norvēģijas, tāpēc "Elenger" nav tieši atkarīgs no Kataras sašķidrinātās dabasgāzes, kuru visvairāk ietekmē pašreizējais konflikts Tuvajos Austrumos. Turklāt gāzes fiziskā pieejamība Eiropā kopumā saglabājas stabila un ir sākta gāzes krātuvju uzpildīšana.

Ņemot vērā militārās eskalācijas attīstību Tuvajos Austrumos un tās radīto spriedzi globālajos enerģijas tirgos, kopējā situācija ar degvielas piegādēm Latvijā un Baltijas reģionā ir stabila un droša.

Šobrīd tirgū nav novērojamu indikāciju, ka degvielas piegāžu ķēdē varētu rasties traucējumi vai apgādes riski. Saistībā ar biržas cenu izmaiņām starptautiskajos naftas tirgos, jūtamas degvielas cenu svārstības pašmāju tirgū. Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju (LDTA) un atsevišķiem degvielas tirgotājiem, lai pārrunātu kopējo situāciju.

“Situācija degvielas piegāžu jomā Latvijā ir stabila un droša. Degvielas uzpildes stacijās pieejamie apjomi ir pietiekami, lai nodrošinātu esošo pieprasījumu. Vienlaikus, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas nenoteiktību un tirgus jutīgo reakciju uz globālajiem notikumiem, publiskajā telpā var parādīties nepamatotas ziņas par iespējamiem piegādes traucējumiem. Pašlaik bažām nav pamata. Atsevišķos Latvijas reģionos degvielas uzpildes staciju rezervuāru ietilpība var būt mazāka nekā lielākajās stacijās, taču tas saistīts ar staciju tehniskajiem parametriem, nevis piegāžu problēmām. Šādos gadījumos operatīvi tiek nodrošinātas degvielas piegādes, lai pakalpojumu sniegšana klientiem netiktu traucēta”, sarunā uzsvēra Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Martā plānots parakstīt papildu vienošanos attiecībā uz pārtikas produktu zemo cenu grozu, tostarp paplašinot tajā iekļaujamo produktu klāstu, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Oktobra sākumā mēs ar visām iesaistītajām pusēm parakstīsim jaunu, papildu vienošanos," sacīja Valainis, piebilstot, ka ir panākta vienošanās, ka šajā pārtikas preču zemo cenu grozā būs vairāk produktu.

Tāpat ministrs atzīmēja, ka zemo cenu grozā iekļautajiem produktiem ir jābūt labāk saskatāmiem veikalos. "Ja mēs ejam ar šīm zemo cenu kategorijām, tad tām ir jābūt pietiekami labi redzamām," teica Valainis, atzīmējot, ka tirgotāji ir apliecinājuši gatavību nākt pretī šajā jautājumā.

Valainis arī atgādināja, ka šā gada vidū Latvijā tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme atsevišķiem pārtikas produktiem. "Arī te būs papildu vienošanās, kā notiks PVN samazināšana, ko uzņemas tirgotājs, ko uzņemas ražotājs, ko uzņemas starpnieki, loģistikas uzņēmumi," sacīja ministrs, piebilstot, ka tiks sekots līdzi šim procesam.

Ģeopolitiskā situācija — karš Ukrainā un tagad arī Tuvajos Austrumos - komplektā ar CO2 nodokļa maksājumiem par minerālmēslu importu no trešajām valstīm ir būtiski palielinājusi to cenu, tādēļ lauksaimnieki cer uz savlaicīgu un izlēmīgu Latvijas un Eiropas Savienības vadības rīcību.

Īpaši jutīgi tas skar tās lauksaimniecības nozares, kurām ir izteikti dominējošs eksports, tostarp augkopību, kur ražošanas izmaksu pieaugums tieši mazina spēju konkurēt starptautiskajos tirgos. “Eiropas Savienībai pašreizējos apstākļos uz kādu laiku būtu jāatliek CO₂ nodokļa piemērošana (Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms — Carbon Border Adjustment Mechanism jeb CBAM) no trešajām valstīm importētajiem minerālmēsliem, jo pretējā gadījumā ne tikai virkne Latvijas lauksaimnieku nonāks iznīcības priekšā,” skarbi kopējo situāciju analizē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš atzīst, ka lauksaimnieki jau trešo gadu pēc kārtas ir saskārušies ar sava veida force majeure apstākļiem, kā rezultātā viņu finansiālo iespēju koridors ir kļuvis ārkārtīgi šaurs, bet daļai saimniecību jau ir reāls izdzīvošanas jautājums.

Lai gan februārī inflācija ASV saglabājās 2.4 % līmenī un pamatinflācija – 2.5 %, pēdējās nedēļās situāciju mainījis straujš naftas cenu kāpums ģeopolitiskās spriedzes dēļ Tuvajos Austrumos. Naftas cenas kopš februāra beigām pieaugušas par aptuveni 40 %, kas martā varētu palielināt inflāciju par 0.5–0.6 procentpunktiem un mainīt gaidas par procentlikmēm ASV un eirozonā.

Februārī ASV inflācija palikusi stabila 2.4 % līmenī, kamēr patēriņa cenas mēneša griezumā augušas par 0.3 %. Arī pamatinflācijas rādījums februārī nemainījās un palika 2.5 % līmenī. Taču šīs ziņas jau ir novecojušas. Kopš februāra beigām, saasinoties ģeopolitiskajai situācijai Tuvajos Austrumos, naftas cenas strauji pieauga. Patlaban naftas cenas resursu tirgos ir par aptuveni 40 % augstākas nekā vidēji februārī. To uzreiz izjuta arī ASV patērētāji – degvielas cenas ASV benzīntankos kopš februāra beigām pakāpās par vairāk nekā 20%. Šis vien varētu martā paaugstināt ASV inflāciju par 0.5-0.6 procentpunktiem. Februārī energoresursu pienesums ASV gada inflācijai bija tuvs nullei. Pēdējās dienās analītiķi sākuši paaugstināt arī inflācijas prognozes. Pagaidām šā gada prognozes ASV un eirozonai paceltas par 0.1 procentpunktu salīdzinājumā ar februāra beigām – līdz 2.7% un 1.9% attiecīgi. Arī investori pamainīja savas prognozes attiecībā uz likmju samazināšanu ASV. Saskaņā ar fjučeru tirgus prognozēm, šogad ASV netiek gaidīts vairāk kā viens likmju samazinājums (iepriekš prognozēja divus) un, ja tas notiks, tad tuvāk gada nogalei. Arī eirozonā būtiski pamainījās likmju prognozes. Līdz ar energoresursu cenu kāpumu investori sāka prognozēt pirmo likmju pacelšanu par 0.25 procentpunktiem jau šā gada otrajā pusē.

Pēdējo nedēļu notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši jautājumu par globālās ekonomikas noturību. Reģions jau gadu desmitiem ir viens no nozīmīgākajiem energoresursu piegādes centriem pasaulē, tāpēc nestabilitāte šajā daļā parasti ietekmē gan naftas cenas, gan finanšu tirgu noskaņojumu. Tas nozīmē, ka starptautiskie notikumi var ietekmēt arī vietējo uzņēmējdarbības vidi – no enerģijas cenām līdz kreditēšanas nosacījumiem.

Kādas sekas šie procesi var atstāt uz mājokļu tirgu Latvijā, skaidro mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Energoresursi un būvniecības izmaksas

Būvniecības nozare ir viena no tām ekonomikām, kur energoresursu cenu svārstības jūtamas visspilgtāk. Enerģija būtiski ietekmē gan būvmateriālu ražošanu, gan transportēšanu, tāpēc naftas un gāzes cenu kāpums starptautiskajos tirgos parasti ar zināmu nobīdi atspoguļojas arī būvniecības pašizmaksā. Latvija to piedzīvoja pavisam nesen enerģētikas krīzes laikā – strauji sadārdzinājās metāls, koksne, betons un citi materiāli, kas būtiski ietekmēja jauno projektu izmaksas.

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 3,7%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada decembri, bija transporta grupai (-0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti), kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (+0,4 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+8,8%). Galvenokārt akciju noslēgumu dēļ cenas pieauga gaļas izstrādājumiem (+1,3%), svaigām datelēm, vīģēm un tropu augļiem (+7,4%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%), kā arī brokastu pārslām (+11,4%). Cenas pieauga arī svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai (+1,4%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+5%), desertiem un dzērieniem uz piena bāzes (+4,9%), kā arī citiem svaigiem vai atdzesētiem dārzeņiem (+3,8%).

Tuvo Austrumu konflikta dēļ galvenā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs no enerģijas cenu kāpuma, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš uzsvēra, ka ietekmes apmērs būs atkarīgs no konflikta ilguma un intensitātes.

Vilerts minēja, ka būtiskākās bažas ir saistītas ar uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai, tostarp pārstrādes rūpnīcām un termināļiem, jo to atjaunošana prasa laiku, un ietekme var saglabāties ilgāk par pašu konfliktu.

Savukārt mazāk bažu, pēc viņa teiktā, ir par Hormuza šauruma aizvēršanu. Ja kustība tajā tiks ierobežota īslaicīgi, cenas var piedzīvot straujas svārstības, taču relatīvi ātri stabilizēties.

Vilerts piebilda, ka situācijas stabilizēšanā ir ieinteresēta arī Ķīna kā nozīmīga Persijas līča energoresursu importētāja, kā arī ASV prezidents Donalds Tramps ir paudis gatavību nodrošināt kuģošanas drošību šaurumā.