Pabeidzot darījumu ar Zviedrijas meža īpašnieku asociāciju "Sodra", Latvijā atradīsies vairāk nekā viena trešdaļa no visiem "IKEA" lielākā veikalu operatora "Ingka Group" investīciju struktūrvienībai "Ingka Investments" piederošā meža zemju portfeļa, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Ingka Investments" Latvijas mežsaimniecības uzņēmuma vadītājs Niks Šauva.

"Ingka Investments" pašlaik meži pieder septiņās valstīs - Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Rumānijā, Somijā, ASV un Jaunzēlandē.

Pēc darījuma noslēgšanās "Ingka Investments" Latvijā piederēs 245 000 hektāru meža zemju, un tas kļūs par lielāko privāto mežu īpašnieku. Līdz šim "Ingka Investments" Latvijā apsaimniekoja 110 000 hektārus.

Jautāts, vai tik liela meža zemju portfeļa koncentrācija tieši Latvijā ir bijis apzināts lēmums, Šauva pauda, ka, protams, galvenokārt tas saistīts ar "Sodra" mežu portfeļa pārdošanu, jo "šajā gadījumā bija lieliska iespēja, un tādas tirgū parādās ļoti reti". Tomēr, jau pirms apmēram desmit gadiem, "Ingka Investments" sākot investīcijas, Latvija un Baltija kopumā tika izvēlēta kā reģions ar augstu potenciālu turpmākajai izaugsmei.

Investīciju un mežu apsaimniekošanas uzņēmums Ingka Investments ir vienojies ar Zviedrijas lielāko mežu īpašnieku asociāciju Sodra par 135 000 hektāru zemes iegādi Latvijā un 18 000 hektāru iegādi Igaunijā. Apmēram 89 % no šīs zemes ir meža teritorijas.

Darījuma noslēgšanai vēl ir nepieciešams saņemt attiecīgo uzraudzības iestāžu apstiprinājumu.

Ingka Investments ir IKEA lielākā veikalu operatora Ingka Group investīciju struktūrvienība, kas kopumā apsaimnieko vairāk nekā 331,5 tūkstošus hektārus mežu zemes.

Ingka Investments izpilddirektors Pīters Van der Pūls (Peter van der Poel): “Mūsu uzņēmuma unikālā struktūra ir ielikusi spēcīgus pamatus ilgtermiņa domāšanai – investējot, mēs domājam gadsimtu, nevis desmitgažu perspektīvā. Arī šīs investīcijas Baltijas valstu mežsaimniecībā ir tieši šāds ilgtermiņa ieguldīšanas piemērs. Vēlamies dot savu pienesumu reģiona ekonomikai un saglabāt veselīgus mežus nākamajiem 100 gadiem, vienlaikus veicinot IKEA biznesa pieejamību un ilgtspēju.”

Zviedrijas meža īpašnieku asociācijas "Sodra" darījumam, ar kuru tā par 720 miljoniem eiro pārdos tai piederošos 153 000 hektāru zemes Baltijā ar "IKEA" saistītajai kompānijai "Ingka Investments", būs nepieciešams arī valdības lēmums, aģentūrai LETA sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Zemkopības ministrijā (ZM) aģentūrai LETA skaidroja, ka valdības lēmums būs nepieciešams, neatkarīgi no Konkurences padomes (KP) lēmuma.

Krauze atzina, ka viņam ir žēl, ka uzņēmums nav no Latvijas, tomēr kopumā darījums ir vērtējams pozitīvi, jo tas parāda, ka Latvija ir droša vide investīcijām un šādi starptautiski uzņēmumi iegādājas īpašumus Latvijā un investē.

Tāpat ministrs papildināja, ka tas ir ilgtspējīgs ieguldījums, jo meža nozare ir jāskata nākamo 100 gadu laikā, nevis, piemēram, piecu gadu laikā.

""IKEA" sadarbojas ar uzņēmumiem, kas ražo mēbeles visā pasaulē, tostarp Latvijā. Tādējādi vēl kādiem Latvijas uzņēmumiem perspektīvā varētu būt pieejami resursi. Tas ir svarīgi, ka kokam pievienotā vērtība tiek radīta Latvijā," pauda ministrs.

Zviedrijas meža īpašnieku asociācijas "Sodra" darījums, ar kuru tā par 720 miljoniem eiro pārdos tai piederošos 153 000 hektāru zemes Baltijā ar "IKEA" saistītajai kompānijai "Ingka Investments", ir labs signāls citiem potenciālajiem ārvalstu investoriem un arī Latvijai, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss.

Viņš piebilda, ka darījums ir pozitīvs signāls Latvijai, jo valsts pārāk daudz izceļ ģeopolitiskos riskus un "noraksta" Latvijas investīciju vidi. "Investori nebaidās no Latvijas. Ārvalstnieki turpina investēt un notiek milzīgi darījumi ar Latvijā esošiem aktīviem," uzsvēra Klauss.

Viņš arī sacīja, ka darījums kopumā ir vērtējams pozitīvi, jo "Ingka Investments" ir Latvijā zināms uzņēmums ar pieredzi, un tas ir "profesionālis savā jomā".

Vienlaikus Klauss atzīmēja, ka darījuma cena pamatā atbilst pieņēmumiem, kas izskanēja gada sākumā. "Tas liecina, ka bažas par to, ka Latvija varētu būt kļuvusi par toksisku investīcijām vai te būtu jārēķina milzīgas atlaides potenciāliem ģeopolitiskiem riskiem, līdz galam neatbilst patiesībai," viņš teica.

Latvija kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem ilgtermiņa investīciju galamērķiem reģionā – nodibinājums Ingka Investments, kas ir Ingka Group (pasaulē lielākā IKEA mazumtirgotāja) investīciju struktūrvienība, ir vienojies ar Zviedrijas lielāko mežu īpašnieku asociāciju Södra par 135 000 hektāru meža zemes iegādi Latvijā un 18 000 hektāru iegādi Igaunijā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

“Ingka Investments ir Nīderlandē bāzēts nodibinājums, kurš pārvalda fondus 27 miljardu eiro apmērā un savu investīciju stratēģiju plāno 50 un pat 100 gadu periodam. Šāda līmeņa investora lēmums par ieguldījumiem Latvijā ir augsts novērtējums mūsu valsts investīciju videi un vienlaikus pozitīvs signāls citiem investoriem, kuri izvērtē iespējas ieguldīt mūsu reģionā,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere.

LIAA sadarbību ar Ingka Investments uzsāka pirms diviem gadiem un šīs sadarbības rezultātā ir izdevies vienoties par pirmo lielo darījumu. Tomēr ņemot vērā, ka Ingka Investments portfelī nozīmīgu daļu ieņem arī zaļās enerģijas projekti, darbs turpinās arī šajā virzienā.

Investīciju un mežu apsaimniekošanas uzņēmums Ingka Investments ir pabeidzis meža zemju iegādes darījumu no Zviedrijas lielākās mežu īpašnieku asociācijas Sodra.

Vienošanās par vairāk nekā 135 000 hektāru zemes iegādi Latvijā un gandrīz 18 000 hektāru iegādi Igaunijā tika noslēgta 2025. gada oktobrī.

Ingka Investments ir IKEA lielākā veikalu operatora Ingka Group investīciju struktūrvienība, un šis darījums ir daļa no uzņēmuma ilgtermiņa ieguldīšanas stratēģijas, investējot aktīvos, kuru vērtība ir ilgstoši noturīga un kas var radīt papildus ilgtermiņa vērtību Ingka Group un IKEA.

Līdz ar darījuma pabeigšanu Ingka Investments kļūs par šo meža zemju ilgtermiņa īpašnieku ar mērķi apsaimniekot mežu atbildīgā veidā, vienlaikus nodrošinot gan darbavietu saglabāšanu, gan vietējās ekonomikas attīstību.

Ingka Investments ģenerāldirektors Pīters van der Pūls (Peter van der Poel) norāda: “Esam gandarīti par veiksmīgi noslēgto darījumu ar Sodra. Mūsu nodoms ir būt stabilam un uzticamam šo zemju īpašniekam, apsaimniekot mežus atbildīgi, lai ilgtermiņā ieguvēji būtu gan daba un klimats, gan arī vietējie iedzīvotāji. Koksne ir atjaunojams resurss un tāpēc nākotnē tai būs nozīmīga loma. Esam apņēmušies nodrošināt koksnes resursu ilgtermiņa pieejamību, īstenojot atbildīgu mežu apsaimniekošanu un saglabājot mežu bagātības nākamajām paaudzēm.”

Ekonomikas ministrija (EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kā arī Nīderlandes uzņēmuma "Ingka Investments" vadība, pārrunājušas ne tikai plānoto nekustamo īpašumu iegādes darījumu, bet arī turpmākās sadarbības perspektīvas.

Uzņēmums sniedza informāciju par 2025. gada 28. oktobrī noslēgto līgumu starp "Ingka Investment" un Zviedrijas uzņēmumu "Sodra", kas paredz "Ingka Investments" iegādāties 135 000 ha, no kuriem aptuveni 120 000 ha ir mežs. Darījuma vērtība tiek lēsta 720 milj. EUR apmērā. Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis informēja par potenciālajām sadarbības iespējām enerģētikas jomā un datu centru attīstīšanā, kā arī pieejamo atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanai.

"Uzņēmuma plānotā darbība attiecībā uz mežu apsaimniekošanu visaugstākajā mērā atbilst Latvijas interesēm, proti, koksni ir paredzēts pārstrādāt Latvijā, radot tai papildu pievienoto vērtību, kā arī stiprinot nozares konkurētspēju. Turklāt gan uzņēmuma paustie plāni, gan līdz šim veiktās aktivitātes, piemēram, meža zemju nodošana pētniecībai, liecina, ka uzņēmums komercdarbību veic, sabalansējot to ar rūpēm par mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu," uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Galvenā ziņa meža tirgū pēc ilgāka klusuma perioda ir IKEA ("Ingka Investments") plāni iegādāties "Sodra" Baltijas portfeli par 720 miljoniem eiro. Kā stratēģisks "ārpus tirgus" darījums, tas tūlītēju efektu uz atklātā tirgus cenām neradīs, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperi.

Darījums Latio ieskatā demonstrē divas lietas: "Sodra" iziet no investīcijām ar iespaidīgu peļņu, un IKEA būtiski palielina savu jau tā nozīmīgo īpašumu apjomu, kļūstot par lielāko privāto zemju īpašnieku. Šis notikums, kopā ar JYSK plāniem Baltijā, apliecina Latviju kā drošu un rentablu vidi lielajiem ilgtermiņa investoriem.

"Šis darījums ir spēcīgs signāls. Tā ir stratēģiska portfeļa nodošana, kas tieši tirgus cenas neietekmē, bet parāda divas lietas: "Södra" potenciāla peļņa apliecina, ka tirgus ir rentabls, savukārt IKEA investīcija – ka tas ir drošs," komentē Jānis Vēbers, “Latio” Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs.

2025. gada pirmajā pusgadā lauksaimniecības zemju tirgū saglabājās reģionālas atšķirības. Visdārgāk zeme tika pārdota Zemgalē, kur vidējā cena sasniedza 6 740 EUR par hektāru, un Pierīgā – 6 545 EUR/ha. Kurzemes reģionā cenas bija nedaudz zemākas, taču joprojām augstas – vidēji 5 570 EUR/ha, savukārt Vidzemē un Latgalē darījumi notika par ievērojami zemākām cenām – attiecīgi 4 054 EUR/ha un 2 991 EUR/ha.

Mēbeļu tirgotājs "IKEA" Baltijas valstīs investēs četrus miljonus eiro digitālās un klātienes tirdzniecības attīstībā, informē uzņēmumā.

Līdz 2026. gada vidum ieguldījumi būs vērsti gan tiešsaistes, gan klātienes mazumtirdzniecības stiprināšanā ar īpašu uzsvaru uz digitālajiem risinājumiem, e-komerciju un klātienes tirdzniecības vietu pielāgošanu. Uzlabojumi nodrošinās vienotu iepirkšanās pieredzi klientiem, savienojot tiešsaistes un klātienes kanālus.

"IKEA" mazumtirdzniecības vadītāja Inga Filipova norāda, ka, lai pielāgotos pircēju mainīgajām vajadzībām un padarītu iepirkšanos vēl ērtāku un mūsdienīgāku, "IKEA" investē dažādo tirdzniecības kanālu attīstībā. Pēc "IKEA Baltija" pievienošanās "Inter IKEA Group" visos trijos Baltijas valstu tirgos ieviestas globālās digitālās platformas un rīki. Šīs pārmaiņas pakāpeniski atspoguļosies kā darbinieku, tā pircēju ikdienā, nodrošinot pamatu jaunām digitālām funkcijām un e-komercijas risinājumiem nākotnē.

Pērnavā, Igaunijā, atvērts pirmais IKEA mazais veikals, kas atrodas tirdzniecības centrā Suve Keskus: 1500 m² plašajās telpās rodams īpaši atlasītu aptuveni 500 veidu preču klāsts tūlītējai iegādei, un pieejami arī plānošanas pakalpojumi, pasūtījumu saņemšanas vieta, kā arī zviedru uzkodu zona.

“Savas vīzijas – radīt labāku ikdienas dzīvi daudziem – vadīti, ieviešam šo jauno formātu Baltijas tirgū, lai labāk apmierinātu mūsu klientu vajadzības,” stāsta IKEA mazumtirdzniecības vadītāja Baltijas valstīs Inga Filipova. “Mazie IKEA veikali pircējiem nodrošina būtisku iepirkšanās pieredzi tuvāk dzīves, darba vai atpūtas vietai, padarot IKEA ierasto klāstu pieejamāku to teritoriju iedzīvotājiem, kur nav iespējams atvērt pilna izmēra veikalu."

Mazais jaunās koncepcijas veikals veidots kā vieta ieskatam IKEA klāstā – tas ietver ekspozīciju zāli ar iedvesmojošiem telpu iekārtojumiem, kas atspoguļo Pērnavas iedzīvotāju mājokļiem piemērotus risinājumus. Pircējiem pieejama arī tirdzniecības zāle ar aptuveni 500 veidu precēm, kuras iespējams iegādāties uzreiz.

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Pēdējos gados pasaules investīciju vide ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, un šīs tendences Latvijai ir atvērušas līdz šim neizmantotas iespējas. Ja agrāk investoru skatījums koncentrējās uz izmaksām un tirgus izmēru, tad šobrīd priekšplānā ir drošība, piegāžu ķēžu noturība, pieeja zaļajai enerģijai un stabila ģeopolitiskā vide. Investori pēc pandēmijas, enerģētikas un izejvielu krīzes, kā arī karadarbības Ukrainā un Izraēlā aktīvi meklē prognozējamas lokācijas. Šajā kontekstā Latvija arvien redzamāk iezīmējas kā valsts ar stabilu reputāciju, kvalitatīvu sadarbības kultūru un pieaugošu specializāciju nākotnes tehnoloģijās.

EXPO kā Latvijas reputācijas un ekonomikas katalizators

Mēbeļu tirgotājs "IKEA" Baltijas valstīs ievieš jaunu tīmekļa vietni un mobilo lietotni, informēja uzņēmumā.

"IKEA" norāda, ka tīmekļa vietne un mobilā lietotne tapušas kā daļa no četru miljonu eiro ieguldījuma uzņēmuma darbības attīstībā dažādos kanālos.

Uzņēmumā informē, ka e-komercijas kanālu paplašināšana līdz ar klātienes klientu apkalpošanas vietu tīkla attīstību ir viens no galvenajiem "IKEA" globālās stratēģijas virzieniem, lai nodrošinātu pieejamību pēc iespējas plašākam cilvēku lokam.

Baltijas valstīs e-komercija vispirms tika ieviesta 2019. gadā Igaunijā un pēc tam 2020. gadā Latvijā un Lietuvā.

Jaunajā tīmekļa vietnē un lietotnē klienti var apskatīt idejas mājokļa labiekārtošanai, veidot vēlmju sarakstus atbilstoši konkrētām telpām, iegādāties lielāko daļu "IKEA" preču klāsta tiešsaistē un digitāli plānot individuālus mājokļa labiekārtošanas risinājumus, kā arī pieteikt pasūtījuma saņemšanu veikalā, piegādi un finanšu pakalpojumus.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

IKEA paplašina jaunas koncepcijas mazumtirdzniecības vietu – mazo veikalu – tīklu Baltijas valstīs. Šajā pavasarī jaunā formāta veikals tiks atvērts Lietuvas trešajā lielākajā pilsētā, Klaipēdā, atjaunojot esošo plānošanas un preču pasūtīšanas vietu.

Tas būs jau otrais mazais veikals Baltijas reģionā – pirmo pagājušajā vasarā atvēra Pērnavā, Igaunijā.

“Mēs esam pārliecināti, ka investīcijas mazajos veikalos ir svarīgs solis, lai pielāgotos mūsdienu pircēju paradumiem un uzvedībai. Jaunā koncepcija ir sevi jau pierādījusi Igaunijā, tāpēc arī Lietuvā gaidām labus rezultātus. Esam novērojuši arī to, ka daudzi, pieņemot lēmumus par mājokļa labiekārtošanu, labprāt izmanto gan tiešsaistes iepirkšanās iespēju, gan apmeklē veikalu klātienē. Tāpēc mēs turpināsim investēt gan digitālajos risinājumos, gan arī tirdzniecības vietās visā Baltijā,” saka Inga Filipova, IKEA mazumtirdzniecības vadītāja Baltijas valstīs.

Viļņā norisinājās “Baltic Brand Forum 2025”, un pasākuma noslēgumā tika paziņoti Baltijas iedzīvotāju mīlētākie zīmoli astoņās kategorijās.

Arī šogad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zīmoli sacentās par atzinību, ko noteica plašākajā zīmolu un dzīvesstila pētījumā reģionā “Brand Capital”.

Latvijā 2025. gada uzvarētāji ir:

Straujāk augošais zīmols – “Ķekava”

Zaļākais zīmols – “Latvijas Valsts meži”

Cilvēcīgākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais zīmols – “Swedbank”'

Mīlētākais vietējo ražotāju zīmols – “Kārums”

Mīlētākais mediju zīmols – Latvijas televīzija

Izdevīgākais zīmols – “Depo”

Rezonējošākais zīmols – “Swedbank”

Savukārt Baltijas kopvērtējumā par uzvarētājiem kļuva:

Straujāk augošais zīmols – “Ikea”

Zaļākais zīmols – “Ikea”

Cilvēcīgākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais vietējo ražotāju zīmols – “Kārums”

Investējot apmēram 100 miljonus eiro jaunas lielformāta bērza saplākšņa produktu rūpnīcas izveidē, radītas 80 jaunas darbavietas, kas SIA Verems dod iespēju ražot inovatīvus produktus un teju dubultot ražošanas jaudas.

Pašlaik Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas SIA Verems jaunā ražotne strādā testa režīmā. Tā ir lielākā investīcija vienas ražotnes izveidei Latgalē un lielākā arī uzņēmuma darbības laikā, jo tādējādi līdzās jau esošajai bērza saplākšņa ražotnei ir izveidota vēl viena, tikai izejvielas taupošāka, ar augstāku darba ražīgumu un lielākām tehnoloģiskajām iespējām jaunu saplākšņa izstrādājumu ražošanā. „Ideja par Verems otro ražotni jau bija pirms daudziem gadiem, taču jaunā ražotne tapa aptuveni divu gadu laikā no projekta saskaņošanas līdz gatavam pirmajam saplākšņa produktam,” vērienīgā projekta īstenošanas laiku skaidro Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas SIA Verems padomes priekšsēdētājs Jānis Staris.