Konkurences padome (KP) par konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem piemērojusi mazumtirgotājam SIA "Maxima Latvija" soda naudu 1,873 miljonu eiro apmērā un uzlikusi vairākus tiesiskos pienākumus, liecina KP publiskotais lēmums.

KP lēmumā teikts, ka "Maxima Latvija" attiecībā uz sadarbību ar piegādātājiem ir piemērojusi negodīgu tirdzniecības praksi gan pirms, gan pēc Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma spēkā stāšanās, kas norāda uz šādas rīcības ilgstošu raksturu.

Tāpat KP konstatējusi, ka "Maxima Latvija" īstenotā negodprātīgā rīcība bija vērsta uz savas konkurētspējas veicināšanu, to panākot uz lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju rēķina.

Saistībā ar konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem "Maxima Latvija" darbībās kompānijai ir uzlikts tiesiskais pienākums attiecībās ar piegādātājiem īstenot nediskriminējošu un godprātīgu attieksmi, tostarp nodrošinot efektīvu, caurskatāmu un izsekojamu sarunu procesu par preču iepirkumu cenām.

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Maxima Latvija" Rīgā un Olainē sešu veikalu pilnveidē investējis 2,2 miljonus eiro, informēja uzņēmumā.

Kopumā 2,2 miljoni eiro ieguldīti veikalu rekonstrukcijā un veikalu vides uzlabošanā.

Vairāk nekā 1,75 miljoni eiro novirzīti Olaines veikala Veselības ielā un Rīgas veikala Kastrānes ielā rekonstrukcijai. Abos veikalos veikti būtiski uzlabojumi, tostarp kopumā uzstādītas desmit pašapkalpošanās kases, kā arī ieviests jauns, energoefektīvs un videi draudzīgs aukstuma aprīkojums.

Četri "Maxima X" formāta veikali Rīgā Miera ielā, Firsta Sadovņikova ielā, Satiksmes ielā un "Maxima XXX" Slokas ielā pielāgoti vienotajam "Maxima" konceptam.

"Maxima Latvija" tirdzniecības departamenta direktore Arta Evelīna Timermane norāda, ka jaunajam veikalu konceptam ir pielāgoti 162 veikali. Nākamgad darbs turpināsies pie atlikušo deviņu veikalu pilnveidošanas. Papildus tam nākamā gada marta izskaņā plānots atklāt jaunu "Maxima XX" veikalu Purvciemā, Stirnu ielā.

Konkurences padome (KP) ceturtdien veikusi procesuālās darbības mazumtirdzniecības uzņēmumā SIA "Maxima Latvija", liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

"Maxima Latvija" aģentūrai LETA pauda, ka KP darbinieki bijuši uzņēmuma galvenajā birojā Rīgā. "Maxima Latvija" pilnībā sadarbojās ar KP un sniedza nepieciešamo informāciju.

““Maxima Latvija” pilnībā sadarbojas ar Konkurences padomi, ir sniegusi nepieciešamo informāciju un atbildes uz interesējošiem jautājumiem, apliecinot, ka lēmumus par produktu cenām pieņem pilnīgi patstāvīgi un neatkarīgi. Mūsu galvenais mērķis vienmēr ir bijis nodrošināt klientiem visizdevīgākās cenas neatkarīgi no tā, ko dara citi tirgus dalībnieki," komentē uzņēmums.

Savukārt KP aģentūrai LETA norādīja, ka ceturtdien veikusi procesuālas darbības, bet plašāku informāciju nesniedza.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Jaunatklāts “Maxima XXX” veikals t/c “Domina Shopping”, tādējādi turpinot attīstīt veikalu tīklu pēc jaunā koncepta visos “Maxima” veikalos. Ieguldot pusmiljonu eiro, veikals piedāvā ērtu iepirkšanās pieredzi, īpaši pielāgotu sortimentu un patīkamu vidi gan klientiem, gan 50 darbiniekiem.

“Rūpēs gan par klientu ērtībām, gan par ergonomisku un efektīvu darba vidi kolēģiem, turpinām veikalu pielāgošanu jaunajam konceptam. “Maxima XXX” veikalā t/c “Domina Shopping”, Ieriķu ielā 3, pārmaiņas ietver vairākus būtiskus uzlabojumus – plašāka iepirkšanās zona klientiem, jauni ledusskapji konditorejas un kulinārijas nodaļās uzlabo veikala pārskatāmību, uzlabotā akcijas preču izvietošana atvieglo klientu piekļuvi īpašajiem piedāvājumiem un citi uzlabojumi, kas nemanīti atvieglo ikdienu gan klientiem, gan darbiniekiem. Šis ir jau 158. veikals, kas pielāgots jaunajam konceptam, un esam pārliecināti, ka uzlabotā iepirkšanās pieredze stiprinās klientu apmierinātību un veicinās veikala darbības efektivitāti,” stāsta Arta Evelīna Timermane, “Maxima Latvija” tirdzniecības departamenta direktore.

“Maxima Latvija”, turpinot attīstīt veikalu tīklu un pilnveidot pārtikas ražošanas efektivitāti, februārī veikusi vērienīgus uzlabošanas darbus gan “Maxima XXX” veikalā Saharova ielā, gan pārtikas ražošanas cehā Slokas ielā Rīgā. Kopējās investīcijas pārsniedz miljonu eiro.

“Komanda īstenojusi apjomīgus darbus, pielāgojusi mūsu lielākā formāta veikalu vienotajam konceptam, kā arī būtiski pilnveidojusi kulinārijas cehu. Plānojam veikt ievērojamas pārmaiņas vismaz 10 “Maxima” veikalos kā Rīgā, tā reģionos. Papildus tam pavasarī vērsim durvis jaunam “Maxima XX” veikalam Purvciemā, radot 40 jaunas darba vietas”, stāsta “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Pakāpeniski visi pārtikas ražošanas cehi tiks specializēti. Veicot uzlabošanas darbus, domāts par efektivitātes celšanu un ergonomiskākiem darba apstākļiem kolēģiem – kopumā ir uzstādītas 14 līdz šim nebijušas iekārtas, piemēram, viena no iekārtām ir paredzēta desertu dozēšanai, kas automatizē procesu – turpmāk desertu sagatavošana notiks daudz ātrāk un vieglāk priekš darbiniekiem. Papildus veikti būtiski telpu uzlabojumi, kā, piemēram, izbūvētas jaunas aukstuma kameras.

onkurences padome (KP) vairāk nekā 1,8 miljonu eiro sodu par negodīgas tirdzniecības prakses īstenošanu piemērojusi mazumtirgotājam SIA "Maxima Latvija", apstiprināja "Maxima Latvija" pārstāve Liene Dupate-Ugule.

Viņa sacīja, ka lēmums tiks pārsūdzēts.

Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, KP piemērotais 1,8 miljonu eiro sods sasniedz 0,16% no "Maxima Latvija" pagājušā gada apgrozījuma.

Dupate-Ugule norādīja, ka "Maxima Latvija" trešdien, 5. novembrī, saņēma KP lēmumu, kurā uzņēmumam tiek pārmests, ka tas atsevišķos gadījumos nav piekritis piegādātāju piedāvātajiem komercnosacījumiem. Uzņēmums nepiekrīt KP vērtējumam.

"Latvijas likumdošana neierobežo mazumtirgotāja tiesības vienoties par pieņemamiem komercnosacījumiem vai iespēju atteikties no preču iegādes, ja piedāvātā cena nav pieņemama," viņa atzīmēja.

Tāpat Dupate-Ugule sacīja, ka uzņēmums vienmēr ir koncentrējies uz zemu cenu nodrošināšanu klientiem, kas ietver arī komercnosacījumu apspriešanu ar uzņēmuma partneriem. Sadarbība ar piegādātājiem notiek cieņpilni, ko apliecina gan vietējie, gan starptautiskie partneri.

Konkurences padome (KP) pagājušajā gadā uzņēmumiem piemērojusi sodus kopumā 2,464 miljonu eiro apmērā, liecina informācija KP 2025. gada pārskatā, kuru valdība otrdien pieņēma zināšanai.

Kopumā 2025. gadā valsts kasē iemaksāti naudas sodi 1,526 miljonu eiro apmērā.

Gada pārskatā minēts, ka sods pērn piemērots astoņiem uzņēmumiem, tostarp ar četriem uzņēmumiem panākts izlīgums, uzņēmumiem apņemoties nepārsūdzēt lēmumu, ar diviem uzņēmumiem noslēgtas tiesvedības, bet vēl diviem uzņēmumiem atstāts spēkā iestādes lēmums.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) šodienas valdības sēdē pauda atzinīgus vārdus KP darbam, jo īpaši pēdējā laikā, norādot, ka viņš ļoti augstu vērtē to, ka iestāde padziļināti pievērsusies sabiedrībai svarīgām tēmām, kas saistīti ar dzīves dārdzību.

Viņš arī informēja, ka sabiedrības ieguvums no KP darba triju gadu griezumā ir 44 miljoni eiro. Tādējādi, pēc Valaiņa teiktā, par katru iestādei piešķirto vienu eiro sabiedrībai tiek atgriezti deviņi eiro.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top 500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā iekļuvuši 39 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 25 no Lietuvas, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ikgadējais pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.'

Latvija šogad ieņem pēdējo vietu gan Baltijas, gan CAE mērogā pēc reitingā pārstāvēto uzņēmumu skaita.

Vienlaikus "Coface" ekonomisti publicējuši arī 2026. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, paredzot Latvijai 2,1% izaugsmi, kamēr Lietuvai un Igaunijai - attiecīgi 3,3% un 2,6%, tādējādi arī šajā rādītājā kaimiņvalstis apsteidz Latviju.

No Latvijas uzņēmumiem visaugstāko pozīciju - 175. vietu - ieņem elektrības ražotājs un tirgotājs AS "Latvenergo". Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmums reitingā nokritis par 24 pozīcijām, ko lielā mērā ietekmējis pērnā gada apgrozījuma un peļņas kritums - attiecīgi par 16% un 22%.

Reitingā pārstāvēti arī mazumtirgotāji SIA "Rimi Latvia" (287. vieta, kāpums par 13 pozīcijām), SIA "Maxima Latvija" (294. vieta, kāpums par astoņām pozīcijām) un informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs AS "Elko Grupa" (309. vieta, par divām pozīcijām augstāk). No jauna reitingā šogad iekļuvusi AS "Air Baltic Corporation" (467. vieta), reitingā aizstājot degvielas ražotāju "Orlen Latvija".

Kad ilgstoši un profesionāli analizē tirgu, var pamanīt ne tikai globālos cenu kustības iemeslus, bet arī vietējo mediju reakciju. Degvielas cenu kāpums degvielas uzpildes stacijās parasti izraisa dusmīgus komentārus pie ziņu rakstiem, skaļus politiķu paziņojumus un prasības pastiprināt Konkurences padomes kontroli. Kā mēdz teikt – nekad tā nav bijis, un atkal tas pats.

Šāda reakcija ir raksturīga ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai un Igaunijai. Igaunijā stāsts par “degvielas karteli” tik bieži parādījies medijos, ka tas kļuvis par ierastu ziņu fona daļu.

No kurienes rodas aizdomas?

Kopš COVID laikiem Baltijas valstu iedzīvotāji dzīvo spēcīga inflācijas spiediena apstākļos. Inflācija sabiedrībai bieži šķiet nekontrolējama un neprognozējama parādība, kas īpaši asi jūtama laikā, kad pieaug mantiskā nevienlīdzība un samazinās sociālā atbalsta programmas.Ja minerālūdens vai tomāti veikalā sadārdzinās par dažiem desmitiem centu, to pamana tikai daļa pircēju. Savukārt degvielas cenu izmaiņas redz visi – tās tiek publiski parādītas uz piloniem pie degvielas uzpildes stacijām. Tāpēc degvielas mazumtirgotāji bieži kļūst par sabiedrības neapmierinātības “magnētu”.

Noslēgtais memorands pārtikas cenu samazināšanai īsti nedarbojas, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Jautāts, vai parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu darbojas, ministrs atbildēja: "Laikam īsti nē".

Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka pārtikas cenu kāpums ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ).

"Pārtikas inflācija ir ļoti, ļoti nepatīkama problēma," sacīja finanšu ministrs, norādot, ka pārtikas cenu kāpumu izjūt visi iedzīvotāji, taču visvairāk pārtikas cenu kāpums skar iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem.

2025. gada 27. maijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks parakstīja memorandu par pārtikas cenu samazināšanu.

Saldumu un uzkodu mazumtirgotājs Baltijas valstīs Candy POP paplašina savu darbību, iegādājoties Snackoland mazumtirdzniecības ķēdi – vadošo saldumu un uzkodu veikalu tīklu Latvijā.

“Pēdējo četru gadu laikā Baltijas valstīs mūsu stratēģija ir pierādījusi savu efektivitāti – mēs esam pilnveidojuši integrētu biznesa modeli, apvienojot savu ilggadīgo mazumtirdzniecības pieredzi un spēju strādāt vairumtirdzniecības mērogos. Snackoland iegāde paātrinās mūsu izaugsmi Latvijā, nodrošinot mums vairāk saskares punktu ar klientiem,” saka Candy POP Group līdzdibinātājs un izpilddirektors Dovidas Juškis (Dovydas Juškys).

Pirms šīs paplašināšanās Candy POP jau bija spēcīgās pozīcijās Latvijā, pārvaldot sešus mazumtirdzniecības veikalus Rīgas lielākajos tirdzniecības centros un uzturot augstu atpazīstamību, kā arī lojālu klientu bāzi galvaspilsētā. Snackoland iegāde ļauj paplašināties arī uz reģioniem, tādejādi palielinot Candy POP zīmola veikalu pieejamību un vēl vairāk nostiprinot savu tirgus pozīciju visā Latvijā.

No šā gada 10.novembra Latvijas vietējā kapitāla zāļu apgādes uzņēmuma AS “Recipe Plus” valdes priekšsēdētāja amatā darbu sācis Mantas Jurkus.

Līdz šim uzņēmuma vadītāja bija Vilma Fairclough, kura turpinās darbu kā AS “Sentor Farm aptiekas” (“Mēness aptieka”) valdes priekšsēdētāja un kļūs arī par AS “Repharm” valdes priekšsēdētāju.

Augsti novērtējot Vilmas Fairclough profesionālo ieguldījumu un vadības pieredzi zāļu apgādes un farmaceitiskās aprūpes jomās, viņa turpmāk nodrošinās “Repharm” grupas uzņēmumu stratēģisko vadību un attīstību, par prioritāti izvirzot kopīgu mērķi – uzlabot Latvijas pacientu pieredzi un aprūpi visā veselības aprūpes ciklā un kvalitatīvu pakalpojumu reģionālo pieejamību.

““Repharm” grupas mērķis ir būt uzticamam un atbildīgam veselības aprūpes partnerim – gan valstij, gan katram Latvijas iedzīvotājam un arī mūsu sadarbības partneriem. Stiprinot vadības komandu ar jaunu, starptautisku veselības aprūpes pieredzi guvušu “Recipe Plus” vadītāju, speram vēl vienu soli šajā virzienā. Esmu pārliecināta, ka “Recipe Plus” Mantas Jurkus vadībā turpinās attīstīties, lai nodrošinātu nepārtrauktu un stabilu zāļu apgādi un pieejamu medicīnas produktu portfeli ilgtermiņā. Vienlaikus strādāsim pie tā, lai vēl augstāku kvalitāti, inovācijas un medicīnisko aprūpi spējam nodrošināt visos veselības aprūpes posmos, kuros strādā “Repharm” grupas uzņēmumi,” uzsver Vilma Fairclough.

Lauksaimnieki labumu no maijā parakstītā memoranda pārtikas cenu samazināšanai pagaidām neredz un, visticamāk, arī neredzēs, intervijā aģentūrai LETA sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

"Mans personīgais viedoklis ir ļoti vienkāršs - tikai "mēslu kravas" var uzlabot situāciju mazumtirdzniecībā. Savulaik tas tā notika Igaunijā, viņi to jautājumu atrisināja, un tur tirgus sakārtojās. Bet šobrīd situācija Latvijā - lielākajām mazumtirdzniecības ķēdēm nav nacionālas piederības, tātad viņus nekas nemotivē atbalstīt vietējo ražotāju. Priekš kam? Nav intereses," teica Lazdiņš.

Viņš pauda viedokli, ka mazumtirgotāju attieksme pret vietējo produkciju ir ļoti slikta, un šogad tas izpaudās īpaši. Vairākiem dārzeņu ražotājiem līgumi netika pagarināti, līgumi tika lauzti un vietējā produkcija aizstāta ar Lietuvas vai citu Eiropas Savienības valstu produkciju.

Lietuvas mazumtirdzniecības tīkla "Maxima grupe" piegādes pakalpojumu uzņēmums "Barbora" no sestdienas, 1. novembra, pārtrauks darbību Daugavpilī, Liepājā un citos Baltijas valstu reģionos, vēsta portāls "Verslo žinios".

"Barbora" darbība tiks pārtraukta arī Austrumviru apriņķī Igaunijā, kā arī Panevēžā un Šauļos Lietuvā.

Kompānijas ģenerāldirektors Povils Šulis portālam lēmumu pārtraukt darbību šajos Lietuvas reģionos skaidroja ar to, ka darbības rezultāti nav bijuši apmierinoši.

"Tāpēc esam pieņēmuši sarežģīto lēmumu pārtraukt darbību šajās pilsētās. Mēs neplānojam turpmāk samazināt savu ģeogrāfiju un koncentrēsim visu savu uzmanību uz darbību Viļņā, Kauņā, Klaipēdā, Marijampolē un Alītā, kā arī blakus esošajās apdzīvotajās vietās," klāstīja Šulis.

Vienlaikus Latvijas "Barbora" mājaslapā teikts, ka, izvērtējot pieprasījumu, piegādes tiks apturētas uz nenoteiktu laiku. "Ja situācija mainīsies, mēs informēsim par iespējamu atsākšanu," teikts paziņojumā.

Reklāmas aģentūra “Magic” savas trīsdesmitās jubilejas gadā ievieš jaunu vadības modeli. Līdzšinējam vadītājam Andrim Rubīnam pievienojas izpilddirektore Elizabete Puntule, pārņemot aģentūras operatīvo vadību.

Šīs izmaiņas ļaus efektivizēt procesus un ciešā sadarbībā ar esošo vadības komandu mērķtiecīgi attīstīt aģentūras izaugsmi gan Latvijā, gan starptautiskajos tirgos.Elizabetei Puntulei ir vairāk nekā 20 gadu pieredze projektu vadībā un darbā radošajās aģentūrās. Savā profesionālajā karjerā viņa strādājusi ar tādiem zīmoliem kā “Samsung”, LMT, “Bite”, “Maxima”, “Nestlé Baltics” un citiem.

Aģentūras “Magic” komandai Elizabete sākotnēji pievienojās kā klientu servisa direktore, uzņemoties atbildību par projektu vadības komandu un lielāko klientu attiecību pārvaldību. Sākot darbu izpilddirektores amatā, Elizabete saglabās daļu līdzšinējo pienākumu, turpinot rūpēties par augsta līmeņa klientu servisa nodrošināšanu. Vienlaikus viņas atbildība tiks paplašināta, ietverot visas komandas operatīvā darba uzraudzību un plānošanu, kā arī aģentūras procesu pilnveidošanu.