Krievijas Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un masu komunikācijas jomu uzraudzības dienests Roskomnadzor uz karjeru orientēto sociālo tīklu LinkedIn iekļāvis personu datu pārkāpēju reģistrā un uzdevis to bloķēt, ceturtdien paziņoja Roskomnadzor preses dienests.

«Pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas lēmumu, sociālais tīkls LinkedIn iekļauts personu datu pārkāpēju reģistrā un nodots sakaru operatoriem bloķēšanai,» teikts Roskomnadzor paziņojumā.

Dienesta preses pārstāvis paskaidroja, ka sakaru operatoriem ceturtdienas laikā jāizpilda rīkojums par LinkedIn bloķēšanu.

Kā ziņots, Maskavas pilsētas tiesa 10.novembrī atzina par likumīgu zemākas instances tiesas lēmumu, kas paredz Krievijā bloķēt LinkedIn.

Lēmumu bloķēt tīklu LinkedIn augustā pieņēma Maskavas Tagankas rajona tiesa, kas atzina, ka LinkedIn ir pārkāpis Krievijas likumu, kas noteic, ka Krievijas iedzīvotāju personas dati ir jāglabā Krievijas teritorijā.

#Uzņēmumu pārstāvjiem, kas grib virzīt savu zīmolu Facebook, jāiegaumē, ka kopienas jeb grupas būs svarīgākas nekā jebkad.

Ziņu par to, ka Facebook mainīs ziņu lentas (timeline – angļu val.) algoritmu, dažādi pasaules interneta resursi aprakstīja ar skaļiem virsrakstiem. Daži to nosauca par giljotīnu medijiem, kam Facebook ir viens no galvenajiem lietotāju «piegādātājiem». Daži savukārt metās apgalvot, ka sociālo mediju vide neatgriezeniski mainīsies un nekas neliecina, ka šīs pārmaiņas būs pozitīvas. LinkedIn un Twitter klusē un turpina ierasto praksi – pagaidām pieturēsies pie jau pārbaudītajiem algoritmiem. Vai tā būs viņu lielā iespēja?

Facebook prioritāri ziņu lentā turpmāk rādīs paziņojumus no draugiem, ģimenes locekļiem un grupām, kam pievienojies konkrētais lietotājs, pieņemot, ka šīs ziņas viņu interesē visvairāk. Sociālā tīkla vadītājs Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) uzsver, ka tā ir atgriešanās pie «saknēm», tajā pat laikā neapšaubot, ka zīmoliem savu auditoriju sasniegt būs grūtāk nekā jebkad agrāk. Eksperti norāda, ka tuvāko mēnešu laikā zīmoli pieredzēs būtisku kritumu dabīgajā sasniedzamībā jeb «organic reach» un arī kopējais sociālajā tīklā pavadītais laiks samazinās. M. Zakerbergs gan uzskata, ka šis laiks, kas tiks veltīts Facebook, būs pavadīts kvalitatīvi.

ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmums Microsoft pirmdien paziņoja, ka tas parakstījis vienošanos, lai iegādātos korporatīvo kontaktu sociālo tīklu LinkedIn.

Paredzamā darījuma summa veidos 26,2 miljardus dolāru (23,2 miljardus eiro).

LinkedIn komanda izveidojusi satriecošu biznesu, kas koncentrējas uz pasaules profesionāļu savienošanu, norāda Microsoft vadītājs Satja Nadella.

Abu uzņēmumu publiskotajā paziņojumā teikts, ka LinkedIn saglabās savu atšķirīgo zīmolu, kultūru un neatkarību, bet Džefs Veiners saglabās savu kompānijas vadītāja amatu.

Abi uzņēmumi vēsta, ka ir panākta galīga vienošanās, kas tiks noslēgta šā gada laikā ar "LinkedIn" priekšsēdētāja un kontrolējošā akcionāra Reida Hofmana atbalstu.

Par šo darījumu paziņots laikā, kad Microsoft pārkoncentrē savu darbību no absolūta programmatūras izstrādātāja, bet "LinkedIn" lūkojas pēc iespējām savas izaugsmes veicināšanai.

Uzņēmums Httpool, kurš ir sociālā tīkla LinkedIn pārdošanas partneris vairāk nekā 18 tirgos Eiropā, tostarp Latvijā un Centrālajā Austrumeiropā, Austrijā un Šveicē, šogad LinkedIn partneru globālajā konferencē Partner Connect Httpool ir ieguvis nozarē atzītu apbalvojumu – Partneru čempiona balvu 2021.

Šis apbalvojums tiek piešķirts tam sadarbības partnerim, kurš ir rādījis vislabāko piemēru un darījis visu iespējamo, lai radītu vērtību klientiem.

"Lai gan piedzīvojām lielas uzņēmējdarbības pārmaiņas, mēs nodrošinājām atbalstu saviem klientiem arī šajā pārmaiņu un nenoteiktības pilnajā 2020. gadā. Esam patiesi lepni, ka LinkedIn mūs atzina par čempionu starp saviem partneriem," stāsta Httpool reģionālais vadītājs Baltijā Arnis Ozols.

"Mēs jūtamies pagodināti, ka tādi zīmoli kā Lokalise un Atea Global Services uztic mums savu LinkedIn kampaņu īstenošanu. Httpool arī turpmāk veicinās sadarbības partneru izaugsmi, garantējot veiksmīgus un pārdomātus risinājumus," piebilst A. Ozols.

Vērtējot pēc sieviešu īpatsvara lielākajā profesionālajā biznesa kontaktu sociālajā tīklā «LinkedIn», Latvija ierindojas otrajā vietā pasaulē, informē Latvijas Interneta asociācijai (LIA).

Tas nozīmē, ka Latvijas sievietes aktīvi izmanto digitālos rīkus profesionālajai izaugsmei un biznesa attīstībai.

Kā liecina LIA sniegtā informācija, tad sievietes Latvijā ir aktīvākas «LinkedIn» lietotājas nekā vīrieši - minēto biznesa sociālo tīklu izmanto 97 tūkstoši sieviešu jeb 67% no kopskaita.

Mūsu valsti pasaules mērogā apsteidz tika Lietuva, kur sieviešu īpatsvars starp šī biznesa sociālā tīkla lietotājiem ir 69% jeb 120 tūkstoši. Trešajā vietā ar 11 miljoniem sieviešu jeb 65% no kopējā «LinkedIn» lietotāju skaita šajā valstī ierindojas Ķīna. Salīdzinājumam - vidējā vīriešu un sieviešu proporcija globālā mērogā ir 56% pret 44% par labu vīriešiem.

Eiropas Komisija (EK) otrdien apstiprināja ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Microsoft ieceri pārņemt korporatīvo kontaktu sociālo tīklu LinkedIn, ja vien ASV kompānija ievēros prasības nodrošināt godīgu konkurenci.

EK norāda, ka tā apstiprinājusi šo darījumu pēc tam, kad Microsoft izteica solījumus, tostarp paredzot iespēju personālo datoru ražotājiem un izplatītājiem neuzstādīt LinkedIn operētājsistēmā Windows.

Microsoft jūnijā paziņoja, ka par 26,2 miljardiem dolāru iegādāsies LinkedIn, īstenojot visu laiku lielāko pārņemšanas darījumu, kas skar sociālo mediju uzņēmumu.

Par šo darījumu paziņots laikā, kad Microsoft pārkoncentrē savu darbību no absolūta programmatūras izstrādātāja, bet LinkedIn lūkojas pēc iespējām savas izaugsmes veicināšanai.

LinkedIn lietotāju skaits visā pasaulē sasniedzis aptuveni 433 miljonus.

Mūsu ieraksti sociālo mediju platformās, atbalstītās un pārsūtītās ziņas, bilžu atlase, cilvēki, kuriem sekojam, – tas viss veido mūsu “digitālo reputāciju”, kas kļūst aizvien nozīmīgāka karjeras veidošanā.

Digitālais “es” pastāsta par kandidātu to, ko darba intervijā tas atturēsies pieminēt, tāpēc sociālo mediju profila analīze potenciālā darba devēja acīs kļūst par vienlīdz nozīmīgu kā saruna ar cilvēku. Un tam ir divi iemesli, – pirmkārt, darba devējs grib pārliecināties, ka savā kolektīvā uzņems cilvēku, kura vērtību sistēma ir līdzīga uzņēmumā vai institūcijā esošajai. Otrkārt, ja darbā tiks pieņemts cilvēks, kurš sociālo mediju platformās uzvedas izaicinoši, darba devējs uzņemas risku savai reputācijai. Tāpēc pārliecība, ka sociālie mediji ir mūsu “privātā telpa” atbilst patiesībai vien daļēji, – jāapzinās, ka jaunajā kolektīvā mēs ienāksim kopā ar savu privāto telpu un mūsu izpausmes tajā var tikt asociētas ar uzņēmumu vai institūciju, kurā strādājam.

Latvijā dibinātā investīciju platforma CrowdedHero informē par starptautisku uzņēmuma konsultatīvās padomes izveidi, kuras mērķis ir stiprināt uzņēmuma kompetences, globālo uzticamību un vairot platformas starptautisko atpazīstamību. Uzņēmuma padomē ir trīs pieredzējuši starptautiska līmeņa eksperti no Portugāles, Somijas un Lietuvas, kuri iepriekš ieņēmuši vadošus amatus globāla līmeņa korporācijās un guvuši plašu pieredzi, strādājot dažādās nozarēs.

Jaunizveidotā padome apvieno ekspertus ar plašu pieredzi dažādās nozarēs – padomē ir gan bijušais Portugāles nacionālās aviokompānijas TAP Air Portugal vadītājs Migels Fraskulio (Miguel Frasquilho), gan kosmētikas veikalu The Body Shop franšīzes ķēdes Baltijā izveidotājs Timo Valla, gan arī starptautiski pazīstama juriste Eugenija Sutkiene.

“Padomes galvenais mērķis ir virzīt uzņēmuma inovāciju iniciatīvas, veicināt sadarbības un apzināt jaunas tirgus sniegtās iespējas. Izmantojot padomes locekļu ekspertīzi, esam gatavi vēl vairāk nostiprināt savu konkurētspēju un panākt ilgtspējīgu izaugsmi pastāvīgi mainīgajā investīciju nozarē. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka šāda līmeņa ekspertu piesaiste pilnīgi noteikti veicinās uzticību CrowdedHero no stratēģisko un profesionālo investoru puses,” norāda CrowdedHero valdes priekšsēdētājs Jānis Blaževičs.

Īrijas regulators, kas uzrauga Eiropas Savienības (ES) datu privātuma noteikumu ievērošanu, noteicis 310 miljonu eiro naudassodu korporatīvo kontaktu sociālajai platformai "LinkedIn" par lietotāju personas datu pārkāpumiem mērķtiecīgas reklāmas nolūkos.

Īrijas Datu aizsardzības komisija likusi "LinkedIn" nodrošināt datu apstrādes atbilstību stingrajai ES Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, kas tika ieviesta 2018.gadā, lai aizsargātu Eiropas patērētājus no personas datu aizsardzības pārkāpumiem.

"Personas datu apstrāde bez atbilstoša juridiskā pamata ir nepārprotams un nopietns datu subjekta pamattiesību uz datu aizsardzību pārkāpums," norāda komisija.

"LinkedIn" pieder ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmumam "Microsoft".

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam virza bijušo Latvijas Televīzijas valdes locekli Māri Skujiņu.

To šodien pēc divu stundu sarunas ar Skujiņu žurnālistiem paziņoja finanšu ministre.

Par Skujiņa iecelšanu VID vadītāja amatā vēl būs jālemj valdībai, bet pirms tam jāpanāk koalīcijas partiju atbalsts. Koalīcijas un uzņēmēju organizāciju pozitīva vērtējuma rezultātā, Ministru kabinets par Skujiņa iecelšanu VID vadītāja amatā varētu lemt nākamnedēļ, 12.jūnijā. Ja Skujiņš gūs nepieciešamo valdības atbalstu, viņš šajā amatā tiks iecelts uz pieciem gadiem.

Finanšu ministre stāstīja, ka viņa šodien ar Skujiņu pārrunājusi VID vadītāja darba uzdevumus, kā arī iestādes prioritātes. «Jaunajam VID vadītājam ir jāturpina iepriekšējās VID vadītājas Ilzes Cīrules iesāktie darbi, proti, jāturpina iestādes reforma, lai VID padarītu klientiem draudzīgāku. Tāpat viens no uzdevumiem ir padarīt lētāku nodokļu iekasēšanu, kā arī cīņa ar ēnu ekonomiku un nodokļu plaisas mazināšana. Sarunā guvu pārliecību, ka mums ir līdzīgs redzējums par VID turpmāko darbu un Skujiņš ar šiem jautājumiem tiks galā,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Redzot, ka ar jauniešiem personālatlasē jāstrādā pavisam citādi nekā ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, Zane Čulkstēna un Ričards Križanovskis izveido īpašu personālatlases platformu jauniešiem

Zanes izveidotajā aģentūrā Erda, kas strādā ar darba devēja tēlu, radās ideja par platformu jauniešu rekrutēšanā. «Jauniešu skaits darba tirgū samazinās, līdz ar to darba devējiem rodas grūtības piesaistīt jaunus darbiniekus, turklāt strādāt ar jauniešiem ir pavisam citādi, nekā ar vecākiem cilvēkiem, ar ko darba devēji ir pieraduši strādāt. Jaunajai paaudzei ir cita pieeja karjeras veidošanai, citas prasmes un darba uztvere. Izvērtējot esošo darba tirgus situāciju, sapratām, ka būtu nepieciešams radīt tādu personālatlases rīku, kas varētu risināt šīs problēmas,» saka Ričards Križanovskis, personālatlases rīka UpMatched vadītājs.

Mentora palīdzība var būt neatsverama, uzsākot uzņēmējdarbību, tomēr reizēm šķiet, ka startapiem un citiem «jaunajiem» tā ir kļuvusi par tādu kā «modes lietu», ne vienmēr iedziļinoties, ko tad nozīmē būt mentoram vai mentorējamam.

Ik gadu palīdzu ap 50 jaunajiem censoņiem. Savā ilgajā mentorēšanas pieredzē esmu redzējis gan izcilus vadītājus un komandas, kas var no mentorēšanas paņemt maksimumu, gan arī nepieredzējušus uzņēmējus, kas pieļauj daudzas tipiskas kļūdas sadarbībā ar mentoru. Nesen sarunā ar kolēģi par viņas iepriekšējo uzņēmējdarbības pieredzi, dzirdēju komentāru par sadarbību ar mentoru, kas burtiski iemieso visas iespējamās kļūdas: «Tā bija lieka laika tērēšana abām pusēm.. visvairāk tāpēc, ka mums nebija pieredzes, neveicām mājasdarbu un laikam tā īsti nebijām gatavi ieviest praksē mentoru ieteikumus. Tāpat sagaidījām, ka mentors vadīs procesu un mūsu pienākums ir vienkārši paklausīties gudrus padomus. Mentori bija no pavisam citas industrijas un daļa no mūsu problēmām viņiem vienkārši nebija saprotamas.»

Parasti CV diezgan skaidri reprezentē kandidātu; pēc tajā sniegtās informācijas personāla atlases speciālistam ir skaidrs, kāds cilvēks atnāks uz darba interviju

CV (Curriculum vitae, kas latīņu valodā nozīmē dzīves ceļš) ir pirmais dokuments, ko darba devējs pieprasa cilvēkiem, kas piesakās uz konkrētu vakanci. Pēc tā izskatīšanas labākie kandidāti tiek aicināti uz darba interviju. Labi uzrakstīts CV bruģē ceļu uz kāroto amata pozīciju, to gatavojot ir jāizskauž liekvārdība un jāsaliek pareizie akcenti. Kvalitatīva CV saturs ir nemainīgs – tam jāatspoguļo cilvēka zināšanas (visa veida izglītība un apmācības), pieredze (darba un cita veida pieredze) un kompetences (kodolīgs ieskats veiktajos darba pienākumos un prasmes, piemēram, valodas, datorlietošanas prasmes un tamlīdzīgi).

Nereti kandidāti mēģina noslēpt kādu daļu iepriekšējās darba pieredzes vai izlikties zinošāki, tāpēc intervijas laikā dati tiek pārbaudīti, uzdodot situāciju jautājumus un izspēlējot lomu spēles.

Kā liecina LinkedIn 2023. gada darba vides apmācību analīzes dati[1]*, organizāciju darbinieki norāda, ka viens no iemesliem jauna darba meklējumiem ir nepieciešamība mācīties un attīstīt aizvien jaunas prasmes, tomēr tikai 26% aptaujāto atzīst, ka esošajā darba vietā ir motivēti mācīties. Lai noskaidrotu uzņēmēju un apmācību ekspertu redzējumu par darbinieku apmācību nozīmi uzņēmuma attīstībā, mākslīgā intelekta atbalstītas ekspertu atlases platforma Motiveer.eu 17. janvārī plkst. 17:30 organizē tiešsaistes diskusiju “Apmācību izmaksu samazināšana pretstatā ieguldījumam darbinieku izaugsmē un attīstībā”.

Pārmaiņas darba tirgū un mākslīgā intelekta pieaugošā ietekme, uzņēmumu darbiniekiem pieprasa aizvien jaunas prasmes un zināšanas. LinkedIn pētījuma dati apliecina, ka 25% profesionālās prasmes, ko darba devēji iepriekš sagaidījuši no saviem darba devējiem konkrētam amatam, pēdējo 8 gadu laikā ir mainījušās, turklāt paredzams, ka līdz 2027. gadam šis skaits pat dubultosies.

Kā skaidro platformas Motiveer.eu dibinātāja Karīna Kūska (Karin Kuusk), uzņēmuma konkurētspēja un panākumi ir cieši saistīti ar darbiniekiem un viņu prasmēm: “Panākumi uzņēmējdarbībā šodien un nākotnē ir saistīti ar spēju pielāgoties pārmaiņām. Ekonomiskie apstākļi var likt komandām attīstīt jaunas prasmes, lai spētu pielāgoties ārējās vides radītām pārmaiņām uzņēmējdarbībā, tāpēc ir īpaši svarīgi pastāvīgi nodrošināt sava uzņēmuma komandu ar atbilstošām apmācībām, kas ļaus ne tikai palielināt uzņēmuma konkurētspēju, bet arī veidos motivētu un mūsdienīgi kvalificētu komandu šī brīža izaicinājumiem. Turklāt, ja uzņēmumā jau ir cilvēks, kurš iekļaujas komandā un organizācijas kultūrā, finansiāli efektīvāk ir investēt jau esoša darbinieka izaugsmē nekā jauna darbinieka pieņemšanā.”

Lai gan globāli SaaS nozare plaukst, Centrāleiropa un Austrumeiropa (CAE) joprojām saskaras ar daudziem izaicinājumiem B2B SaaS paplašināšanās jomā. Reģions atpaliek digitalizācijas ieviešanā, regulējums ir nekonsekvents, un uzņēmumos bieži trūkst domāšanas ieviržu, lai pārietu no mantotām sistēmām uz mākoņrisinājumiem.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem (2023) digitālo prasmju līmenis CAE tirgos ir ievērojami zemāks nekā Rietumeiropā, tāpēc SaaS ieviešanas līkne ir stāvāka. Daudzi uzņēmumi vilcinās sākt izmantot uz abonēšanu balstītu programmatūru, kam pamatā ir zema uzticība, budžeta ierobežojumi un izvēle par labu tradicionāliem, vienreizējiem pirkumiem. Šie šķēršļi palēnina izaugsmi un liek SaaS uzņēmumiem pārdomāt savu stratēģiju ienākšanai tirgū.

Galvenie šķēršļi SaaS ieviešanai CAE valstīs

Veicot pētījumu sava maģistra darba ietvaros, es identificēju vairākus galvenos šķēršļus, kas liedz SaaS uzņēmumiem veiksmīgi ienākt CAE jaunajos tirgos:

• Uzņēmumiem šajā reģionā bieži ir novecojuši darbošanās procesi, un tie vilcinās ieviest mākoņrisinājumus.

Sony Pictures Television Networks meitasuzņēmums un viens no lielākajiem digitālās reklāmas pārdošanas un mediju resursu pārstāvniecības uzņēmumiem Latīņamerikā IMS Internet Media Services (IMS) ir vienojies par starptautiska daudzkanālu reklāmas tīkla Httpool akciju kontrolpaketes iegūšanu. Šis uzņēmums strādā arī Latvijā, ekskluzīvi pārstāvot Twitter un LinkedIn sociālos tīklus.

«Partnerība ar IMS ļaus nodrošināt labāku piedāvājumu, iespēju dalīties ar starptautisko labo praksi un risinājumiem, stiprinās atbalstu un veicinās inovācijas, nodrošinot priekšrocības visiem mūsu starptautiskajiem un vietējiem partneriem. Turklāt IMS Latīņamerikā ir cieša sadarbība ar EA, Foursquare, Snapchat, Twitch, Vevo un Waze, tāpēc mēs sagaidām šo partneru ienākšanu Baltijas valstīs,» skaidro uzņēmuma Httpool Baltijas filiāles vadītājs Arnis Ozols.

IMS ir izstrādājis arī vērienīgu izglītības platformu mediju aģentūrām un reklāmas devējiem, ko Httpool realizēs arī savos darbības reģionos, tādējādi mazinot Latvijas klientiem piedāvāto pakalpojumu atšķirību ar ASV un citiem tirgiem.

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

UPLEVEL HOME biznesa klases mājokļu projekta ēka sasniegusi augstāko punktu - 2024. gada 12. martā Pūces ielā 14, Rīgā nosvinēti Spāru svētki.

Pieprasītākajā Rīgas mikrorajonā Purvciemā tiek būvētas augsta komforta rindu mājas. Iedzīvotāji šo apkaimi atzīst kā vienu no rosīgākajiem un ērtai dzīvošanai piemērotākajiem kvartāliem. Mūsdienīgo un energoefektīvo mājokļu atrašanās vieta izvēlēta ar mērķi sniegt to īpašniekiem galvaspilsētas priekšrocības, saglabājot privātumu un dabas tuvumu.

Pirmajā kārtā tiks uzbūvēti 7 divstāvu mājokļi ar privātu jumta terasi.

Sekojot videi draudzīgu mājokļu attīstības tendencēm, īpaši padomāts par efektīvu dzīvojamās platības izmantošanu. Telpu plānojums ietver funkcionālu un ergonomisku sadalījumu. Plaši logi un augsti griesti apvienojumā ar apsildāmām grīdām gādās par komfortu ģimenēm ar bērniem un mājdzīvniekiem. Katram mājoklim atsevišķi ir nodrošināta centralizētā ventilācijas sistēma ar rekuperāciju, kas sniedz tīru un svaigu gaisu ikvienā telpā. Mājokļu būvniecībā un apdarē tiek izmantoti uzticamu ražotāju īpaši atlasīti materiāli un pielietotas ilgtspējīgas būvdarbu tehnoloģijas.

Saskaņā ar prestižā Ehrenberg-Bass institūta (Adelaida, Austrālija), pētījumu, 95% pircēju pašlaik nav gatavi pirkt jūsu produktus vai pakalpojumus. Viņu pētījums aptvēra plašu B2B (business to business) pakalpojumu klāstu, piemēram, bankas, juridiskās konsultācijas, IT u.c.

Klienti ir gatavi mainīt savu finanšu vai IT partneri vidēji reizi piecos gados. Tas nozīmē, ka tikai 20% klientu ir "pieejami" katru gadu, un šodien tikai 5% potenciālo klientu meklē jaunu partneri.

Tātad, tas nozīmē, ka 95% klientu šodien nav pieejami.

Pētījums arī atklāja, ka reklāma B2B nozarē galvenokārt darbojas kā informācijas avots un atgādinājuma funkcija, nevis kā tūlītējas pārdošanas veicinātāja.

Profesors Džons Dovs no Ehrenberg-Bass institūta uzskata, ka nav daudz biznesa klientu, kuri sadarbotos ar uzņēmumu, par kuru nekad nav dzirdējuši.

Citiem vārdiem sakot, ja klients ir gatavs mainīt pakalpojumu sniedzēju pēc vienas redzētas reklāmas, viņš varētu jūs apsvērt. Tomēr, ja jūsu iepriekšējā reklāmas kampaņa nenesa tūlītējus rezultātus, iespējams, jūs bijāt pārāk nepacietīgi un nevarējāt gaidīt rezultātus?

Vēl nesen Baltijas IT uzņēmumiem bija ambiciozi attīstības plāni, kas pieprasīja jaunu komandu veidošanu. Taču pandēmijas laikā IT darba tirgus piedzīvoja pārkaršanu, radot nepieredzētu cīņu par talantiem un grūtības apmierināt starptautisko pieprasījumu pēc augsta līmeņa speciālistiem.

Tagad, saskaroties ar ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanos, daudzas organizācijas ir spiestas pārskatīt esošās personāla vadības stratēģijas un pārorientēties no ārējā personāla piesaistes uz investīcijām esošo darbinieku prasmju pilnveidē.

Šīs pārmaiņas būtiski maina izpratni par karjeru un darbinieka lomu uzņēmumā. Informācijas tehnoloģiju (IT) sektorā, kur prasības pēc jaunām prasmēm pieaug ātrāk kā jebkad, klasiskās jeb vertikālās karjeras kāpnes vairs nav vienīgais izaugsmes ceļš. Šodien attīstība nozīmē ne tikai kāpumu amatu hierarhijā, bet arī prasmju un lomu paplašināšanu horizontāli. Tendenci hierarhijām kļūt “plakanākām”, bet prasmju attīstībai - par galveno virzītspēju, apstiprina arī pētījumi.

Lietuvas varasiestādes apņēmušās apturēt uzņēmēju plānus Viļņas pievārtē izveidot valstī lielāko datu centru, jo izlūkošanas dienesti brīdinājuši, ka to var savienot ar Krievijas spiegu centru.

Lietuvas Valsts drošības departaments (VDD) sniedzis negatīvu vērtējumu par kompānijas Arcus Novus projektu, tādēļ valdības komisija nolēmusi to apturēt, aģentūrai BNS apstiprināja departamenta vadītājs Darjus Jaunišķis.

«VDD vērtējumā Arcus Novus īstenotais datu centra projekts AmberCore saistības ar Krievijas Federālo drošības dienestu dēļ apdraud Lietuvas valsts drošību,» viņš teica.

Anonīmi avoti aģentūrai BNS atklāja, ka VDD ir brīdinājis Lietuvas valdību par to, ka, veidojot datu centru, izmantojot ar Krieviju savienotas optiskās šķiedras līnijas, to varētu pieslēgt Krievijas FDD radioelektroniskās izlūkošanas centram.

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Mākslīgā intelekta piedāvātos resursus jau šobrīd darba interviju procesā izmanto gan darba meklētāji, gan darba devēji.

Vai tas nozīmē, ka jau drīzumā sagaidīsim pilnu atlases procesa automatizāciju, un kādu ietekmi jaunākās paaudzes tehnoloģijas varētu atstāt uz darba meklējumos iesaistītajām pusēm?

Motivācijas vēstules nozīme varētu sarukt vēl vairāk

Kopš 2022. gada novembra mākslīgā intelekta (MI) jeb angliski artificial intelligence (AI) rīks ChatGPT ir devis lielākas iespējas arī tiem potenciālajiem darba ņēmējiem, kuriem līdz šim ar savu domu formulēšanu rakstiski nav veicies tik labi, kā to vēlētos. Tas ļauj ikvienam izmantot mākslīgā intelekta resursus, lai prasmīgi formulētu motivācijas vēstules un arī strukturētu CV. Pareizi formulējot jautājumus un norādes, kā arī daloties ar informāciju par vakanci un uzņēmumu, mākslīgais intelekts var iejusties potenciālā darba ņēmēja lomā un veidot pieteikuma vēstules tekstu arī no kandidāta skatu punkta.

Pašreizējās obligāciju saistības un to procentu likmes nav ilgtspējīgas Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" ilgtermiņa darbībai, tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams, vietnē "LinkedIn" raksta "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.

Lai izpildītu saistības un sasniegtu stratēģiskos mērķus, "airBaltic" nevar turpināt darboties ar jau gadiem uzkrātu negatīvu pašu kapitālu, norāda Vasks, piebilstot, ka tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams, ja vien valsts nav gatava pilnībā atteikties no sava ieguldījuma par labu citiem investoriem.

Vasks arī atzīmē, ka pat tad nepieciešamā summa uzņēmuma ilgtspējīgai attīstībai varētu izrādīties nepietiekama, ja vien šāds ieguldījums nenotiek kā daļa no akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesa, kas ļautu sasniegt biznesa plānā paredzēto nepieciešamo kapitāla summu.

Dzinēju apkopes kavēšanās dēļ airBaltic atcels 4670 lidojumus

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2025. gada vasaras sezonā ir spiesta atcelt kopumā 4...

Vienlaikus Vasks raksta, ka pašlaik "airBaltic" IPO agrākais iespējamais datums ir 2025.gada pavasarī atkarībā no gala vienošanās noslēgšanas laika ar stratēģisko investoru un finanšu tirgus situācijas. Tomēr Vasks atzīst, ka laiks nav "airBaltic" sabiedrotais.

Tāpat Vasks atzīst, ka sarunas ar stratēģisko investoru, kas tika iecerēts gan kā "airBaltic" biznesa modeļa validators, gan IPO procesa veicinātājs, nav noritējušas tik raiti, kā bija cerēts.

Vasks norāda, ka šāda investora piesaiste nav tikai būtisks finansiāls atbalsts uzņēmuma kapitālam, tas kalpo arī kā kritisks uzņēmuma darbības un nākotnes izaugsmes iespēju apliecinājums.

"airBaltic" padomes priekšsēdētājs min, ka "neviena kompānija pasaulē nav veiksmīgi izvesta biržā bez skaidrām izaugsmes ambīcijām, labi definētas stratēģijas un spējīgas vadības komandas, kas iedvesmo investoru uzticību". Vaska ieskatā "airBaltic" atbilst šiem kritērijiem, taču tam ir nepieciešama visu iesaistīto pušu vienota vīzija un virzība uz mērķi, lai nodrošinātu panākumus.

Tāpat Vasks skaidro, ka aviokompānijas ietekme uz Latvijas ekonomiku sniedzas daudz tālāk par tās operacionālo darbību. Kā galvenais ekonomiskās izaugsmes, eksporta potenciāla un reģionālās savienojamības veicinātājs "airBaltic" ieguldījums Latvijas ekonomikas asinsritē ir neaizvietojams, uzsver Vasks.

Viņš norāda, ka stipra uzņēmuma veidošana un attīstība ir daudz ilgāka un sarežģītāka, nekā iespēja to īsā laikā sagraut, pieņemot neapdomātus vai īstermiņa politiski motivētus lēmumus.

Tāpēc Vasks aicina visus iesaistītos izrādīt pacietību, sapratni un optimistiskāku skatījumu uz priekšdienām. "Ar skaidru vīziju un kopīgu rīcību mēs varam nodrošināt ne tikai "airBaltic" panākumus, bet arī plašāku ekonomisko izaugsmi," pauž Vasks.

Jau ziņots, ka 2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka "airBaltic" pamatkapitāls, gatavojoties IPO procesam, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču līdz šim izmaiņas atbilstoši "Firmas.lv" datiem nav veiktas.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka "airBaltic" pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.

Patlaban aviokompānijas pamatkapitālu veido 25 647 282 A kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akciju, kuru nominālvērtība ir desmit centi.

Paredzēts, ka visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtība tiks samazināta līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai.

Ziņots arī, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) iepriekš skaidroja, ka ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Tāpat vēstīts, ka biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem, iepriekš ziņoja, ka Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" apsver iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas.

Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" 2024.gada septembrī, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju, ziņoja, ka tiek apsvērts "airBaltic" stratēģiskajam investoram pārdot 10% akciju.

Briškens līdz šim oficiāli nav atklājis, vai potenciālais stratēģiskais investors ir Vācijas aviokompānija "Lufthansa", kā arī, cik daudz "airBaltic" kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot. "Darbs turpinās. Ir jābūt abpusējai vienošanās, lai šādu informāciju izpaustu. Līdz ko darījuma dokumenti būs noslēgti, nekavējoties abas puses to komentēs," iepriekš teica ministrs.

Vienlaikus ministrs iepriekš uzsvēra, ka atbildība par kapitāla piesaisti gulstas uz "airBaltic" izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu un "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Vasku. "Uzņēmuma vadības darbs tiks vērtēts pēc sasniegtajiem rezultātiem," pauda ministrs.

Tāpat vēstīts, ka "airBaltic" 2023.gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

"airBaltic" auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.