Latvijas augstākajā izglītībā ir liels institūciju skaits, un kvalitāte tajās ir nevienmērīga. Kādā brīdī Latvijā bija aptuveni 65 augstākās izglītības iestādes – tas ir daudz valstij ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu. Tāpēc izšķiroša nozīme ir kvalitātei – tādai, kas balstās starptautiskā un ciešā sadarbībā ar industriju un studiju saturā, kas ir pietiekami lietišķs, lai absolventi būtu gatavi darba tirgum.

Tāintervijā Dienas Biznesam teic Rīgas Ekonomikas augstskolas partnerību un stratēģijas viceprezidente, asociētā profesore Kata Fredheima (Kata Fredheim).

Jums ir bagātīga starptautiskā pieredze, tai skaitā darbs Kembridžas Universitātē. Kā jūs raksturotu savu skatījumu uz Latviju – valsti, kuru esat izvēlējusies par savām mājām?

Tas notika jau senāk, nekā varētu šķist, – es Latvijā dzīvoju jau septīto gadu. Pats fakts, ka es šo valsti izvēlējos par savām mājām un vietu profesionālajam darbam, daudz ko pasaka: man Latvija patiesi patīk. Mani piesaista tās skaistums – gan lauku ainavas, gan pilsētvide, gan Rīgas dzīves kvalitāte. Taču vēl vairāk mani saista tās sarežģītība un pretrunas. Sabiedrības, uzņēmējdarbības un politikas procesu izpratne un orientēšanās tajos nav vienkārša, un tieši tas mani īpaši fascinē.

No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

Investējot ražotnes paplašināšanā, jaunu CNC iekārtu iegādē un izstrādājot mazizmēra koka privātmājas projektu, kuru plānots ražot sērijveidā, SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs cer piesaistīt jaunus klientus.

oka paneļu mājas ir ne tikai gatavs produkts ar ļoti augstu pievienoto vērtību, bet arī sava veida modes izstrādājums, kurā būtiskas ir ļoti daudzas nianses – gan projektēšanā, gan ražošanā, gan arī izmantojamajos materiālos un ekspluatācijā. Vēl jo vairāk – šajā tirgus nišā šobrīd, tāpat kā deviņdesmito gadu sākumā un vidū, galvenais noieta tirgus ir ārzemes, bet tajā pēdējo gadu laikā nākas saskarties ar sīvāku konkurenci. “Esam vieni no tiem koka paneļu māju projektētājiem, ražotājiem un uzstādītājiem, kuri nepārtaukti strādā kopš 1991. gada ar to pašu uzņēmuma nosaukumu, un esam pārvarējuši dažādas krīzes gan Latvijā, gan arī ārvalstu tirgos, tāpēc pārmaiņas nebiedē, bet gan prasa piemēroties,” tā situāciju tirgū raksturo SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs (ZTC) īpašnieks Māris Avotiņš. Viņš norāda, ka uzņēmums pašlaik pēc pasūtījuma ražo dažādas koka paneļu mājas, kā arī koka paneļus, ko izmanto ēkas fasādes renovācijai.

Izglītības nozarē Latvijā šobrīd vienlaikus vērojama ļoti dažāda aina – tajā darbojas gan cilvēki, kuri cenšas ieviest un īstenot jaunas un mūsdienīgas mācību pieejas, gan tādi, kuri gaida atgriežamies “vecos laikus”.

Lai gan Izglītības likums ļauj strādāt dažādi, kamēr vien tiek īstenots valsts izglītības standarts, tomēr vienlaikus normatīvais regulējums ir gana smagnējs un pilns ar detaļām, kuras ne vienmēr nepieciešams regulēt šādā līmenī. Elastīgs un mūsdienīgs Izglītības likums sekmētu arī iniciatīvas un jaunas mācību pieejas, kuras šobrīd, lielākoties, virza privātā iniciatīva.

Signāls, ka Latvija ir gatava jaunām vēsmām izglītībā

Izglītības likums ir pieņemts 1998. gadā – sākotnēji tas bija vienkāršs un elastīgs, taču nepilnu trīsdesmit gadu laikā esam to papildinājuši ar daudzām detaļām, gribot detalizēti noregulēt teju ikvienu izglītības nozares niansi. Rezultātā tas kļuvis smagnējs, padarot izaicinošāku arī jaunu izglītības pieeju ieviešanu. Mūsdienīgs un elastīgs regulējums būtu skaidrs signāls gan pedagogiem, gan nozarei kopumā, ka Latvija ir gatava jaunām vēsmām izglītībā.

Arhitektu biroja Vilnis Mičulis dibinātāji un arhitekti Fricis Vilnis un Kārlis Mičulis ārvalstīs iegūto pieredzi, zināšanas un vērtības atveduši uz Latviju.

Lai gan ieguvuši attīstītāju uzticību, viņi atzīst, ka Latvijā trūkst darba vides kultūras un nozarē pieklibo savstarpējā komunikācija un pat vīzija, kādu vēlamies redzēt un kur virzās Rīga.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums.

Jūs esat jaunās paaudzes arhitekti. Iepazīstiniet, lūdzu, ar sevi!

Fricis Vilnis: Mums gribētos sevi asociēt ar zināmā mērā jaunās kultūras ieviesējiem, aizstāvjiem, varbūt pat pamatlicējiem, ja tā drīkst teikt. Kārlis savu galveno praksi ir ieguvis Šveicē, es - Nīderlandē. Abi strādājām lielos, starptautiskos birojos, kur ieguvām divas svarīgas lietas. Pirmais – izpratni, un mēs redzējām, kā strādā liels birojs, kas ir bāzes lietas, sākot no tā, ka ir svarīga biroja struktūra līdz pat mazākajām detaļām. Redzi, kā strādā liela struktūra, kas tajā ir efektīvs un kas mazāk. Iepriekš studējām un strādājām Latvijā, un uzreiz var redzēt, kā šeit pietrūkst, kādas lietas Latvijā būtu uzlabojamas, kā ārzemēs strādā lielie biroji, kuriem tradīcijas ir daudz senākas un izkoptākas. Brīdī, kad atgriezāmies Latvijā, skaidri zinājām, kādas tradīcijas un vērtības vēlamies ieviest mūsu jaunajā praksē.

Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas paredz būtiski ierobežot tālmācības pieejamību pamatizglītības pirmajā posmā - 1. līdz 6. klases skolēniem.

Grozījumu mērķis ir precizēt izglītības formas un stiprināt iegūtās izglītības kvalitāti. Izmaiņas paredz aizstāt neklātieni ar nepilna laika klātieni, vienlaikus ieviešot kombinētās mācības. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija norāda, ka tas ļaus organizēt mācību procesu, elastīgi kombinējot dažādus mācību līdzekļus un metodes, tostarp attālinātos elementus vai mācības tiešsaistē. Tāpat šāds regulējums paplašinās iespējas kvalitatīvai mācību nodrošināšanai klātienē, uzsver komisijā.

Kombinēto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību noteiks Ministru kabinets (MK).

Grozījumos precizēta arī iekļaujoša izglītība, lai veicinātu ikviena izglītojamā līdzdalības iespējas, kā arī izglītība vecāku vadībā, kuras kārtību un nosacījumus noteiks MK.

Ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā 2026. gada sākumā sasniedza 10,2 miljardus eiro, kas parāda, ka Rīga turpina nostiprināt pozīcijas kā pievilcīga vieta investoriem, informē Rīgas dome.

Kopumā lielākie ieguldījumi Rīgā veikti holdingkompāniju jeb mātes uzņēmumu darbības nodrošināšanai, nekustamo īpašumu izīrēšanā un pārvaldīšanā, kā arī mazumtirdzniecībā.

Saskaņā ar SIA “Lursoft IT” apkopotajiem datiem ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā uz 2026. gada sākumu ir sasniegušas 10,2 miljardus eiro, un 2025. gadā Rīgā investēti 320 miljoni eiro. Pieaugošās ārvalstu uzņēmumu investīcijas iezīmē pozitīvu attīstības tendenci. Rīga turpina nostiprināt savas pozīcijas kā pievilcīga vide investīciju ieguldīšanai Baltijas jūras reģionā, piedāvājot stabilu uzņēmējdarbības vidi, kvalificētu darbaspēku un stratēģisku atrašanās vietu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs norāda: "Kopš 2021. gada, kad izveidojām Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Rīga mērķtiecīgi strādā ar investīciju piesaisti, koncentrējoties uz starptautiskajiem biznesa pakalpojumiem, IKT, jaunuzņēmumiem, ilgtspējīgu ražošanu (tostarp aizsardzības industriju), dzīvības zinātnēm un nekustamo īpašumu. Šī pieeja jau dod rezultātus: Rīgas jaunuzņēmumi 2024. gadā piesaistīja 21,8 miljonus eiro, bet 2025. gadā – jau 60 miljonus eiro, un pilsētā ienāk milzīgi starptautiski investori, radot vairāk nekā 1200 jaunu darba vietu. Rīga aktīvi sevi prezentē starptautiskos forumos, uzņem ABSL Europe forumu un stiprina savu reputāciju kā konkurētspējīgu investīciju galamērķi. Vienlaikus mēs attīstām arī publisko infrastruktūru, ieviešot mehānismus, kas motivē attīstītājus ieguldīt pilsētvidē, un nodrošinām atbalstu jaunuzņēmumiem un diasporai. Rīga jau ir pierādījusi, ka spēj piesaistīt kapitālu, kas rada darba vietas, inovācijas un noturīgu izaugsmi gan pilsētai, gan visai Latvijai."

Latvijā visas sistēmiskās jeb kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas ir ārvalstu kapitāla komercbankas, tā sauktais lielais četrinieks - Swedbank, SEB banka, Citadele banka un Luminor banka. Pēc būtības nozīmīgākā finanšu sektora daļa valstī atrodas ārvalstu kapitāla kontrolē, turklāt redzam, ka pēdējo piecpadsmit gadu laikā šo banku aktīvu īpatsvars ir palielinājies no 54% līdz 83% no kopējiem banku aktīviem. Savukārt Baltijas mērogā redzam citu tendenci – finanšu pakalpojumu tirgū arvien sekmīgāk nostiprinās arī vietējā kapitāla spēlētāji: ARTEA banka Lietuvā (iepriekš Šiaulių banka), Igaunijā LHV banka un COOP banka.

Dienas Bizness ir uzsācis rakstu sēriju, kurā analizē finanšu pakalpojumu tirgus attīstību Latvijā. Iepriekšējā publikācijā (Latvijas ekonomikas neredzamā rokasbremze, Dienas Bizness 07.04.2026.) mēs parādījām, ka kreditēšanas apjomu ziņā Latvija no Lietuvas un Igaunijas atpaliek miljardos eiro, kas būtiski kavē valsts ekonomikas attīstību. Šajā rakstā pievērsīsimies tirgus struktūrai, analizējot tās dalībniekus un konkurenci starp tiem.

Vai eksistē sistēmiska problēma?

Ārvalstu kapitāla bankas pašas par sevi nav nekas slikts, tieši pretēji - tām ir pieejams plašāks kapitāls, uzkrāta pieredze dažādos tirgos, kā arī ir lielāka spēja pārvarēt krīzes. Tas sniedz finanšu sistēmai stabilitāti un drošību. Tomēr vienlaikus jāatzīst, ka kopumā kreditēšanas tempi pēdējos desmit gados Latvijā ir bijuši salīdzinoši gausi, kas lielā mērā ir kavējis arī valsts ekonomikas attīstību. Atgādināsim, ka Latvijā kopējais banku kredītportdelis, kreditējot uzņēmumus un mājsaimniecības, uz 2025. gada 30. jūniju bija 17,9 miljardi eiro.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

“Google.org” ir piešķīris 200 000 eiro biedrībai “Riga TechGirls”, lai atbalstītu nacionāla mēroga iniciatīvu mākslīgā intelekta (MI) integrācijai Latvijas izglītības sistēmā.

Šo ilgtermiņa iniciatīvu izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar “Riga TechGirls”, un tās mērķis ir nodrošināt gan pedagogus, gan skolēnus ar nepieciešamajiem rīkiem digitāli orientētai nākotnei. Piešķirtais finansējums ļaus “Riga TechGirls” uzsākt izglītības satura kopīgu izstrādi, nodrošinot saskaņotu visu iesaistīto institūciju darbību un MI integrāciju atbilstoši valsts izglītības programmas prioritātēm.

Šī sagatavošanās posma mērķis ir nodrošināt, ka turpmākā MI ieviešana Latvijas skolās ir pētījumos un datos balstīta, labi koordinēta un saskaņota ar valsts izglītības prioritātēm. Pateicoties piešķirtajam finansējumam, “Riga TechGirls” koncentrēsies uz kopīgu vispārējās programmas un individuālo mācību ceļu izstrādi, kā arī nodrošinās vienmērīgu un koordinētu tās ieviešanas sākumu. Biedrība būs arī atbildīga par specializētas starpdisciplināras komandas izveidi, apvienojot MI, pedagoģijas, administrācijas un finanšu ekspertus.

Rietumu Bankas lielākais akcionārs Leonids Esterkins nav sniedzis intervijas jau gadiem, taču reti kurš ir labākā pozīcijā, lai novērtētu Latvijas ekonomikas un valsts attīstību. Pēdējo 30 gadu laikā Latvija ir kardināli mainījusies, un pirmo neatkarības gadu uzņēmēju un politiskās elites paaudzi ir nomainījušas citas. Šo gadu laikā ir bijuši neskaitāmi premjeri un ministri, veco partiju vietā ir nākušas jaunas, un arī banku sektors ir fundamentāli transformējies. Tomēr visu šo laiku Latvijas ekonomikas sastāvdaļa ir Rietumu Banka, kas faktiski ir vienīgā kredītiestāde, kura ir attīstījusies no deviņdesmito gadu vidus un vienmēr pastāvējusi neatkarīgi.

Leonids Esterkins ir bankas dibinātājs, lielākais akcionārs un jau ilgu laiku arī tās padomes priekšsēdētājs. Dzīvojot un strādājot Latvijā, Esterkina kungs un Rietumu Banka ir ieguldījušies valsts attīstības stāstā – atšķirībā no ārvalstu bankām, viņš peļņu neizved un pieņem visus lēmumus pats. Rietumu Banka ir unikāla Latvijas kontekstā, jo strādā arī citur Eiropā – ar projektiem Lielbritānijā un Īrijā, kas ļauj pamatoti salīdzināt dažādus tirgus un pārņemt idejas. Bet pamatā bankas veiksme ir cieši saistīta tieši ar Latvijas izaugsmi, un Leonids Esterkins jau vairāk nekā trīsdesmit gadus dzīvo līdzi valsts ikdienai, strādā, palīdz un domā par notiekošo šeit, un tādēļ šajā sarunā vēlamies noskaidrot viņa redzējumu tieši par Latvijas ilgtermiņu – par iespējām, kas ir palaistas garām, un tām, kuras vēl varam izmantot.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir spēja domāt ilgtermiņā un pielāgoties pārmaiņām, pārliecināta ir Jūlija Belkina, FindaNode līdzdibinātāja.

Tirgus, klientu vajadzības un ārējie apstākļi nemitīgi mainās, un ilgtermiņā lielākie ieguvēji ir tie uzņēmumi, kuri spēj saglabāt fokusu uz vērtību radīšanu, nevis tikai īstermiņa peļņu, spriež J.Belkina, uzsverot, ka ne mazāk svarīga ir arī komanda. Uzticēšanās, atbildības uzņemšanās un kopīgs mērķis ļauj pieņemt drosmīgus lēmumus, kā arī virzīties uz priekšu arī nenoteiktības apstākļos, atzīmē FindaNode līdzdibinātāja.

Iedvesmo cilvēki

Bērnībā es sapņoju kļūt par skolas direktori, atminas J.Belkina. “Mani fascinēja doma par uzstāšanos lielas auditorijas priekšā un iespēju noteikt virzienu. Jāsaka, ka šī vēlme zināmā mērā nav pazudusi arī šobrīd, jo darbs ar cilvēkiem un publiku mani joprojām iedvesmo un uzlādē. Kad absolvēju vidusskolu, kopā ar vecākiem izlēmām, ka man vajadzētu studēt ārzemēs. Lai gan tolaik Latvija vēl nebija Eiropas Savienības dalībvalsts, šo ieceri mums izdevās īstenot, kā rezultātā 2002. gadā sāku studēt starptautiskās ekonomiskās attiecības Apvienotajā Karalistē - Sari universitātē (University of Surrey). Šī programma bija vērsta uz uzņēmumu attīstību starptautiskajos tirgos, kultūras adaptāciju un darbu daudzvalodīgā vidē. Studiju laikā gadu dzīvoju Spānijā un vēl vienu gadu - Francijā, bet paralēli tam Latvijā ieguvu arī starptautisko tiesību diplomu. Praksē šo izglītību gan neesmu izmantojusi, taču šī pieredze man iemācīja strukturētu domāšanu un spēju vienlaikus vadīt vairākus procesus. Kopumā jāsaka, ka studiju gadi man deva ne tik daudz kontaktus, cik vērtības - atvērtību, toleranci un izpratni par to, cik dažādi var būt cilvēki un darba kultūras. Tieši šajā laikā nostiprinājās arī manas vadības prasmes, iesaistoties studentu organizāciju darbā, vadot kolektīvus un dažādus ārpusstudiju projektus,” stāsta J.Belkina, kura arī savu pirmo darba pieredzi guva Apvienotajā Karalistē.

Mazumtirdzniecība šobrīd atrodas punktā, kur tehnoloģiju attīstība, mainīgā klientu uzvedībaun pieaugošais izmaksu spiediens satiekas vienā realitātē. Uzņēmumiem arvien biežāk jāpieņem stratēģiski lēmumi ne tikai par to, ko pārdot, bet arī par to, kā veidot klientu pieredzi,optimizēt procesus un saglabāt konkurētspēju ilgtermiņā. Šīs pārmaiņas nav teorētiskas – tās jau šobrīd nosaka nozares attīstības virzienu un liek pārskatīt līdzšinējos biznesa modeļus arī Latvijas tirgū.

Tieši šo pārmaiņu mērogs un virziens īpaši spilgti iezīmējas mazumtirdzniecības nozarē pēdējos gados, kad attīstības temps būtiski pārsniedzis iepriekšējos digitalizācijas viļņus.Mainās ne tikai tehnoloģijas, bet arī veids, kā uzņēmumi plāno krājumus, komunicē ar klientiem un integrē fizisko un digitālo vidi. Šo procesu koncentrēts atspoguļojums ir pasaulē vadošā mazumtirdzniecības izstāde EuroShop 2026, kas 2026. gada februārī Diseldorfā pulcēs nozares profesionāļus, inovatorus un lēmumu pieņēmējus no visas pasaules. Latvijas uzņēmumiem šis notikums nav tikai starptautisks forums, bet arī praktiska iespēja saprast, kādi risinājumi tuvākajos gados ietekmēs vietējo tirgu un konkurences vidi.

Swedbank Finanšu institūta analīze par galveno izmaksu slogu ģimenēm Baltijas galvaspilsētās – Rīgā, Viļņā un Tallinā – rāda, ka Rīgā dzīvojošajām ģimenēm pēc pārtikas, mājokļa un transporta izdevumu segšanas paliek vismazāk līdzekļu, kamēr Tallinā, pat pie augstākas dzīves dārdzības, atlikušo vajadzību segšanai saglabājas ievērojami vairāk līdzekļu. Neskatoties uz algu pieaugumu pēdējos gados, ģimeņu reālā finansiālā situācija joprojām būtiski atšķiras.

Pēdējo divu gadu laikā visās trīs galvaspilsētās ir pieaugusi vidējā darba alga. Tomēr iedzīvotāju rīcībā esošos ienākumus nosaka ne tikai algu līmenis, bet arī atšķirīgā nodokļu politika un valsts atbalsts ģimenēm. Salīdzinot ar 2024.gada pētījuma datiem, visstraujākais ienākumu kāpums pēc nodokļu nomaksas bijis Tallinā (+22%), kam seko Rīga (+21%) un Viļņa (+16%).

Svarīgs ienākumu papildinājums ģimenēm ir arī bērnu pabalsti, un tie Baltijas valstīs ievērojami atšķiras. Par diviem bērniem Latvijā ģimenes saņem 100 eiro mēnesī, kamēr Igaunijā – 160 eiro, bet Lietuvā – 259 eiro. Turklāt pēdējos gados šo pabalstu palielinājusi tikai Lietuva.

Apvienojot darba ienākumus un valsts atbalstu, četru cilvēku ģimenes – kurā ir divi bērni un divi vecāki, kuri pelna vidējo algu galvaspilsētā – kopējie rīcībā esošie ienākumi Rīgā sasniedz 3190 eiro mēnesī, Viļņā – 3418 eiro, bet Tallinā – 4154 eiro. Tas nozīmē, ka Tallinā ģimenes rīcībā esošais budžets ir gandrīz par trešdaļu lielāks nekā Rīgā.

Latvijas sporta sistēma ir sarežģīts politiskās varas, administratīvo procesu, federāciju interešu un infrastruktūras uzturētāju tīkls. Reālā ietekme bieži slēpjas nevis skaļākajos amatos, bet spējā virzīt lēmumus - politiskus, finansiālus, stratēģiskus vai institucionālus.

Sporta Avīze apkopoja 2025. gada ietekmīgākos cilvēkus Latvijas sporta varas struktūrā, balstoties ietekmē, pieejā resursiem un spējā noteikt spēles noteikumus sporta nozarei.

1. vieta - Dāvis Mārtiņš Daugavietis

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs - faktiskais sporta politikas virzītājs

Daugavietis šobrīd ir Latvijas sporta politikas centrālā persona. Formāli atbildīgs par sporta nozari kā Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, viņš ir tas, kurš vada darba grupas, koordinē federācijas, izstrādā jaunos finansēšanas modeļus un uztur dialogu starp nozari un valdību.Politikas lēmumi, sporta budžeta sadalījums, prioritāšu noteikšana - tas viss ikdienā iet caur viņu. Šī loma nav tikai “administratīva”. Tā ir gan politiska, gan stratēģiska, padarot Daugavieti par cilvēku, kurš reāli nosaka virzienu, kādā attīstās Latvijas sporta sistēma.Viņa rokās ir gan ietekme, gan mandāts to īstenot.

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 4 miljonu eiro apmērā Novikontas Jūras koledžai jaunas, modernas akadēmijas ēkas būvniecībai Rīgā.

Projekts ļaus paplašināt mācību programmu klāstu un palielināt studiju kapacitāti, stiprinot jūrniecības izglītības un apmācību iespējas gan topošajiem, gan pieredzējušiem jūrniekiem, kā arī citiem nozares profesionāļiem. Tas ir nozīmīgs solis Latvijas pozīciju stiprināšanā kā vadošam jūrniecības izglītības centram Baltijā un Eiropā.

Jaunās akadēmijas ēkas kopējā platība būs vairāk nekā 3000 kvadrātmetru, un projekts šobrīd ieiet pēdējā būvniecības kārtā. Pirmajā posmā ar Luminor bankas atbalstu 2,4 miljonu eiro apmērā, tika izbūvēts moderns peldbaseins jūrniecības un OPITO (atkrastes enerģētikas) treniņiem, kas ļāva uzņēmumam dubultot apgrozījumu. Jaunā ēka veicinās uzņēmuma starptautisko atpazīstamību un ļaus uzņemt vēl vairāk studentu gan no Latvijas, gan ārvalstīm.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) neatbalsta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2026./2027. mācību gadā” un uzsver, ka, ievērojot labas pārvaldības principus, kā arī ņemot vērā bērnu tiesības uz kvalitatīvu izglītību un vienlīdzīgām iespējām turpināt izglītību, valdībai ir jāīsteno iepriekš pieņemtie lēmumi un jānodrošina dabaszinātņu valsts pārbaudes darbs 9. klasēm centralizētā eksāmena formā.

Jau 2014. gadā un atkārtoti 2022. gadā valdības vienojās par vienotu pieeju dabaszinātņu apguves novērtēšanai, tostarp centralizēto eksāmenu ieviešanu. Vidējā izglītībā šī pieeja jau tiek īstenota no 2025./2026. mācību gada, taču pamatskolas līmenī valdība atkal no tās plāno atkāpties, paredzot dabaszinību (iepriekš - starpdisciplināro) eksāmenu vēl vienu gadu kā monitoringa darbu. Tas nozīmē soli atpakaļ un veido nepilnīgu, nevienlīdzīgu sistēmu.

Darba tirgus jau šobrīd saskaras ar kritisku speciālistu trūkumu eksaktajās zinātnēs. Tas tieši apdraud augstas pievienotās vērtības uzņēmumu attīstību Latvijā, valsts nodokļu ieņēmumus un kopējo ekonomikas izaugsmi. Vienlaikus tiek degradēts arī vidējās izglītības saturs – jauniešiem netiek nodrošinātas pat pamata zināšanas dabaszinātnēs, kas ir būtiska kvalitatīvas izglītības sastāvdaļa, par ko liecina Valsts kontroles atzinuma “Vai katram bērnam ir iespēja saņemt kvalitatīvu pamatizglītību, sekmējot ikviena skolēna izaugsmi?" secinājumi.

No 15. decembra Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāk projektu pieteikumu pieņemšanu ārvalstu filmu un dižpasākumu atbalsta programmā ar kopējo finansējumu divu gadu periodam 10,7 miljoni eiro.

Pieteikšanās atvērta līdz 2026. gada 30. janvārim. Programma palīdz Latvijai konkurēt starptautiskā mērogā – gan piesaistot jaunus filmu projektus, gan iedrošinot pasākumu rīkotājus Latvijā īstenot starptautiskus pasākumus, kurus apmeklē liels ārvalstu viesu skaits.

Programmas mērķis ir veicināt pakalpojumu eksportu, sekmēt Latvijas atpazīstamību un radīt ilgtermiņa ekonomisku pienesumu, izmantojot Latviju kā platformu filmu uzņemšanai un starptautisku pasākumu norisei. 2026. gadā kopējais pieejamais finansējums būs 3,4 miljoni eiro, bet 2027. gadā – 7,36 miljoni eiro.

Saskaņā ar programmas nosacījumiem atbalsts paredzēts līdz 30% attiecināmo izmaksu segšanai ārvalstu filmu projektiem un dižpasākumu organizēšanai Latvijā. Atbalsts paredzēts dižpasākumiem, kas rada izmērāmu ekonomisko ietekmi – piemēram, paredzot vismaz 5000 ārvalstu viesu, kuri Latvijas tūristu mītnēs pavada vismaz divas naktis. Atbalsta saņēmēji attiecināmajās izmaksās var iekļaut arī licences, mārketinga izdevumus, izmaksas par tehnisko nodrošinājumu, mākslinieku honorārus, izmitināšanu, ēdināšanu, drošības izdevumus un citus pakalpojumus, kuri attiecināmi uz pasākumu organizēšanu.

Nav noslēpums, ka Latvijas izglītībā trūkst līderu – to apliecina arī daudzās skolu direktoru vakances. Liela daļa esošo skolu vadītāju ir vecumā virs 65 gadiem, kas nozīmē, ka nākotnē šī problēma tikai pieaugs.

Kāpēc esam nonākuši situācijā, kad nozarē trūkst cilvēku, kuri būtu gatavi uzņemties lielāku atbildību, un, vai labs pedagogs var kļūt arī par labu skolas direktoru?

Līderu trūkums nozīmē lēnākas pārmaiņas un inovācijas

Šī brīža situācija ar līderu trūkumu izglītībā ir rezultāts vairāk faktoru kopumam. Pirmkārt, tā ir palieka no padomju laika, kad personīga līderība tika mērķtiecīgi bremzēta. Otrkārt, tas ir sistemātiska atbalsta trūkums skolu vadītājiem – daudzi šajā amatā jūtas vientuļi, bez atbalsta iespējām. Treškārt, tā ir ilgstoša nozares politikas ietekme, kur kontrole prevalē pār atbalstu, piemēram, pašvaldību izglītības pārvaldes darbojas kā kontroles mehānisms, nevis sadarbības partneris. Līderu trūkums izglītībā nenozīmē tikai neaizpildītas skolu direktoru vakances. Tas nozīmē arī lēnākas pārmaiņas un inovācijas. Mūsdienīga izglītība veidojas tur, kur ir cilvēki, kuri uzņemas atbildību un nebaidās riskēt; cilvēki, kuri saredz iespējas tur, kur citi - iemeslu čīkstēšanai.

No 24. līdz 30. janvārim Rīgā notiks 29. ikgadējā kvantu informācijas apstrādes konference “Quantum Information Processing Conference – QIP”, ko šogad organizē Latvijas Universitāte (LU).

QIP ir pasaulē vadošais nozares pasākums, kas ik gadu pulcē pasaules izcilākos pētniekus un tehnoloģiju uzņēmumus, lai nedēļas garumā diskutētu par jaunākajiem sasniegumiem kvantu skaitļošanā, kriptogrāfijā, informācijas teorijā, matemātikā un fizikā.

“Tiesības organizēt QIP konferenci Latvijā ir augstākais novērtējums Latvijas Universitātes zinātniekiem, jo gandrīz 20 gadus ilgais darbs kvantu algoritmu jomā ir starptautiski pamanīts un novērtēts. Esam mērķtiecīgi attīstījuši kvantu algoritmu virzienu Latvijā, izveidojot starptautisko pētnieku grupu, kas var lepoties ar izstrādātām metodēm, kuras ir pamatā vairāk nekā 20% no citu zinātnieku pasaulē izgudrotajiem kvantu algoritmiem,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir spēja būt kaut nedaudz, bet labākiem nekā konkurenti, pārliecināts ir Kārlis Zenfs, SIA Linas Agro valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmumam jāspēj atrast to aspektu, kurā tas var pārspēt citus, un šis aspekts ne vienmēr ir cena, spriež K.Zenfs. Principā viss ir atkarīgs no tā, ko konkrēta uzņēmuma klients novērtē visvairāk - iespējams, tas ir ātrums, iespējams kvalitāte vai savstarpējas attiecības, taču katram ir jāatrod individuāla pieeja. Šī iemesla dēļ, pēc K. Zenfa domām, ir ļoti svarīgi izprast savus klientus un piedāvāt viņiem arī jaunas lietas - tādas, par kurām, iespējams, viņi šobrīd vēl pat nenojauš.

Iemācās būt drosmīgs

Bērnībā man nebija vienas konkrētas sapņu profesijas, tāpēc karjeras veidošana manā gadījumā notika ļoti intuitīvi, atminas K.Zenfs. “Mācījos Jelgavas novada Kalnciema vidusskolā - lauku skolā meža ielokā un man padevās praktiski visi mācību priekšmeti. Piedalījos arī dažādās olimpiādēs un ar nelielu skaudību raudzījos uz tiem, kuri jau skolas laikā ļoti skaidri zināja, ko plāno studēt un par ko vēlas kļūt nākotnē. 2003. gadā, kad sāku studēt, jauniešu vidū sevišķi populāras bija tādas profesijas kā jurists, ekonomists un vadītājs. Iespējams, tieši tāpēc izvēlējos Latvijas Universitātes (LU) programmu Vadības zinības, lai gan tobrīd man nebija apzinātas vēlmes vadīt kādu organizāciju vai uzņēmumu,” stāsta K.Zenfs, kurš pirmajā studiju gadā sāka arī strādāt.

2025. gada beigās Latvijā, netālu no Daugavpils, ir nodots ekspluatācijā Austrumlatvijas Viedo tehnoloģiju un pētniecības centra Industriālais parks (ALTOP). Tas ir jauns solis Latvijas–Lietuvas pierobežas teritorijas ekonomiskajā attīstībā, kas kļūst arvien pievilcīgāka investīcijām. Līdz 7. aprīlim (ieskaitot) tiek pieņemti pieteikumi modernu ražošanas telpu nomai.

Kas tiek piedāvāts

Projektu “Austrumlatvijas Viedo tehnoloģiju un pētniecības centra Industriālais parks”, kas atrodas Locikos (Lidostas iela 4), īsteno Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada pašvaldības (Latvijas dienvidaustrumu reģions). ALTOP piedāvā modernas ražošanas un loģistikas telpas, kā arī plaša spektra atbalstu uzņēmumiem un investoriem. Tā ir lieliska iespēja Ziemeļeiropas uzņēmējiem paplašināt savu biznesu Baltijas reģiona centrā, vienlaikus paliekot tuvu savam iekšējam tirgum.

Industriālā parka ražošanas ēka ar kopējo platību vairāk nekā 11 tūkst. m² ir sadalīta trīs aptuveni vienādos ražošanas blokos zem viena jumta. Būvdarbi veikti, ievērojot mūsdienu vides un energoefektivitātes prasības, un katrs bloks ir aprīkots ar savu apkures sistēmu un biroja telpu kompleksu – ar atpūtas telpām, ģērbtuvēm, dušām un sanitārajiem mezgliem.

Veiksmīgais Eiropas čempionāts varētu palīdzēt nākotnes pasākumu rīkotājiem.

Šīgada Eiropas basketbola čempionāta tiešā ietekme uz ekonomiku bija 82,99 miljonu eiro apmērā, bet netiešā – 51,45 miljoni eiro, teikts Elmāra Kehra izstrādātajā turnīra ekonomiskās ietekmes ziņojumā.

Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss atzīst, ka izlases izcīnītā 12. vieta Eiropā nav tas, kas tika cerēts sportiskajā ziņā, tomēr izlases spēlētāji atstāja laukumā visus spēkus un, tikai pateicoties viņiem, mums bija iespēja piedzīvot šos svētkus. Tikmēr amatpersonas otrdien Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē pauda vienotu viedokli, ka nepieciešams pieņemt noteikumus, lai nākotnē šādus liela mēroga pasākumus Latvijā būtu vieglāk organizēt.

Izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) ik gadu rīkotā “Ēnu diena” ar devīzi “Ar karjeru nejoko!” šogad norisināsies 1. aprīlī. Ēnu devēji aicināti publicēt ēnu vietu vakances portālā enudiena.lv, sākot no 16. janvāra.

Darba devēji varēs reģistrēt ēnu vietas portālā www.enudiena.lv no 16. janvāra līdz 5. martam, kad pieteikšanos portālā publicētajām vakancēm uzsāks skolēni.

Lai uzzinātu visu praktisko informāciju par vakanču reģistrēšanas kārtību un skolēnu pieteikšanās procesu, ēnu devēji aicināti piedalīties informatīvā vebinārā, kas tiešsaistē notiks 16. janvārī. Visa aktuālā informācija Ēnu devējiem un arī vebināra saite, kā arī ieraksts pēc tā norises, pieejami enudiena.lv sadaļā Ēnu devējiem.

“Ēnu diena ļauj skolēniem ieraudzīt, kā skolas solā apgūtās zināšanas reāli tiek izmantotas ikdienas darbā, palīdzot jauniešiem labāk izprast dažādas profesijas un pieņemt pārdomātākus lēmumus par savu nākotnes karjeru. Vienlaikus tas ir vērtīgs ieguldījums arī darba devējiem - veidojot ilgtermiņa saikni ar nākamajiem speciālistiem,” saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Investīciju piesaiste Baltijas valstīm nekad nav bijusi pašsaprotama. Tā vienmēr ir bijusi konkurence valstu starpā un mērķtiecīga darba rezultāts.

Marta beigās izskanējusī ziņa par Vācijas autobūves nozares milža “Aumovia” aiziešanu no Lietuvas tirgus pievērsa uzmanību plašākam jautājumam – kas šodien nosaka ārvalstu investoru lēmumus? Vai tas ir atsevišķs gadījums, vai arī signāls par plašākām pārmaiņām Baltijas investīciju vidē?

Ģeopolitika un ekonomiskā stabilitāte kļūst par investoru prioritāti

Mūsdienās ārvalstu investoru lēmumus ietekmē arvien vairāk faktoru – sākot no darba tirgus līdz ģeopolitiskajai, ekonomiskajai un nodokļu stabilitātei. Lai gan Baltijas ekonomika pēdējā laikā saglabājas samērā noturīga un izceļas uz lēnākas eirozonas izaugsmes fona, investori reģionu vērtē plašākā kontekstā – sasaistē ar visas Eiropas ekonomikas ciklu.