"Swedbank" labie kreditēšanas rezultāti 2025. gadā ir sasniegti, nevis pateicoties solidaritātes iemaksām, bet par spīti tām, intervijā pauda bankas valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.
2025. gads bija pirmais gads, kad Latvijā bankām bija jāveic solidaritātes iemaksas.
"Šajā ziņā gads ir bijis ar mīnusa zīmi, jo 2025. gadā finanšu nozare ir bijusi, kā likās, konstruktīvā dialogā ar politikas veidotājiem, bet rezultātā nekādas izmaiņas Solidaritātes iemaksas likumā, kas turpmāk varētu uzlabot situāciju, diemžēl netika veiktas," teica Mencis, piebilstot, ka 2026. gadā Latvija būs vienīgā valsts Baltijā, kur pastāvēs šāds nodokļu režīms.
Viņš norādīja, ka "Swedbank" ir skaidrojusi un sniegusi informāciju par to, kur ir problemātika ar šo nodevu un tās uzbūvi Latvijas versijā. Tāpat Finanšu nozares asociācija vairākkārt ir publiski paudusi priekšlikumus, ka nodoklis būtu jāatceļ vispār, jāsaīsina par gadu vai vismaz jāizņem jaunā kreditēšana no tā tvēruma.
Mencis uzsvēra, ka tieši norma par jauno kreditēšanu ir pretrunīgākā nodokļa konstrukcijā, un ka tā jauno kreditēšanu, it īpaši uzņēmumu segmentā, bankām padarīja faktiski nerentablu.
"Swedbank" vadītājs stāstīja, ka bankai 2025. gads "aizritējis straujākā kreditēšanas zīmē, nekā gaidīts", bet uzsvēra, ka "labie kreditēšanas rezultāti ir sasniegti, nevis pateicoties solidaritātes nodoklim, bet, par spīti tam, faktiski pretēji tā iecerētajai loģikai".
Kā skaidroja Mencis, var tikai minēt, vai šo iemaksu ieviešana bija līderības vai valstiska redzējuma trūkums. "Patlaban mēs esam pat sliktākā pozīcijā nekā iepriekš, tagad jau apzināti atstājot spēkā normu, kas starp kaimiņvalstīm būs tikai Latvijā un kuru cita starpā ir kritizējusi gan Eiropas Centrālā banka, gan Starptautiskais Valūtas fonds," teica "Swedbank" vadītājs.
Mencis piebilda, ka Latvijā ar šādu kreditēšanu kavējošu normu būs jādzīvo vēl vismaz šo gadu, kamēr kaimiņvalstis aktīvi izsniegs kredītus bez jebkādiem apgrūtinājumiem. "Nebūs nekāds brīnums, ka viņu pievilcīgums investoru acīs būs daudz lielāks, nekā domājot par Latviju," viņš sacīja.
Jautāts, vai ir cerība, ka pēc gada kaut kas mainīsies, "Swedbank" valdes priekšsēdētājs atbildēja, ka "šādi pagaidu risinājumi ir ļoti bīstami", un pastāv risks, ka tie iesakņojas un no precedenta kļūst par pastāvīgu normu. "Līdzīgi notika ar finanšu stabilitātes nodevu, kas tika ieviesta pēc banku krīzes uz laiku, bet tagad ir jau piecpadsmito gadu," teica Mencis, piebilstot, ka par solidaritātes nodevu "Swedbank" ir vērsusies arī Satversmes tiesā, kas tad arī varēs vērtēt.
Solidaritātes iemaksu likums, kas stājās spēkā no 2025. gada, nosaka pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm trīs gadus veikt solidaritātes iemaksas. Pieņemot likumu, ar solidaritātes iemaksām 2025. gada budžetā bija plānots iegūt 96 miljonus eiro, 2026. gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027. gadā - 66 miljonus eiro.
Pēc Finanšu ministrijas datiem, solidaritātes iemaksas pērn deviņos mēnešos veiktas 55,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,6% mazāk, nekā plānots.
Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.
