Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tiek izskatīts kā viens no diviem kandidātiem uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidenta amatu, liecina Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētājas Aurores Lalukas paziņojums par trešdien notikušo neformālo viedokļu apmaiņu ar ECB viceprezidenta amata kandidātiem.

Ekonomikas un monetārās komitejas locekļi trešdien rīkoja neformālu viedokļu apmaiņu ar sešiem kandidātiem uz nākamo ECB viceprezidenta amatu - Kazāku, bijušo Portugāles finanšu ministru Mario Centeno, Igaunijas Bankas vadītāju Madi Milleru, Somijas Bankas vadītāju Olli Rēnu, bijušo Lietuvas finanšu ministru Rimantu Šadžu un Horvātijas Bankas vadītāju Borisu Vujčiču.

Komitejas koordinatori, kas pārstāvēja komitejas sastāva lielāko daļu, atbalstīja Kazāku un Centeno kā vēlamos kandidātus šim amatam.

Līdz šim ECB valdē nav bijis pārstāvju no valstīm, kas Eiropas Savienībai (ES) pievienojās 2004. gadā un vēlāk.

Kā ziņots, valdība decembrī apstiprināja Kazāka kandidatūru ECB valdes priekšsēdētāja vietnieka amatam.

Eirogrupas sanāksmē pirmdien panākta vienošanās par Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes priekšsēdētāja vietnieka kandidātu virzīt Horvātijas Bankas vadītāju Borisu Vujčiču, informēja Finanšu ministrijā.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) aģentūrai LETA sacīja, ka Eirogrupas sanāksmē par kandidātiem bija trīs balsošanas kārtas un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks kopā ar Portugāles bijušo finanšu ministru Māriu Sentēnu izstājās otrajā balsošanas kārtā. Pēdējā kārtā balsošana notika par Vujčiču un Somijas Bankas vadītāju Olli Rēnu.

Jautāts, vai Latvija Kazāka kandidatūru virzīs vēl uz kādu amatu ECB, ņemot vērā, ka tuvākā gada laikā tur būs pieejamas vēl dažas vakances, Ašeradens sacīja, ka tas atkarīgs no paša Kazāka nostājas. Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka, viņaprāt, Kazāks uz šo amatu "startējis ļoti cienījami".

Kazāks tviterī izsaka pateicību par iespēju paust viedokli saistībā ar eirozonas finanšu sektora attīstību. Viņš arī vēl Vujčičam veiksmi un norāda, ka gaida sadarbošanos ECB Padomē, risinot šos jautājumus.

Noslēdzies digitālā eiro projekta sagatavošanās posms un 2027. gadā varētu sākties izmēģinājuma projekts, informē Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

ECB Padome ceturtdien nolēma pāriet uz digitālā eiro projekta nākamo posmu. Šis lēmums tika pieņemts pēc Eirosistēmas 2023. gada novembrī sāktā sagatavošanās posma sekmīgas pabeigšanas, kas lika pamatus digitālā eiro emisijai.

Padomes lēmums atbilst 2025. gada oktobra eirosamitā paustajam Eiropas vadītāju aicinājumam paātrināt digitālā eiro izstrādes progresu.

ECB min, ka digitālais eiro saglabās eiropiešu izvēles brīvību un privātumu un aizsargās Eiropas monetāro suverenitāti un ekonomisko drošību. Tas veicinās inovācijas maksājumu jomā un palīdzēs padarīt Eiropas maksājumus konkurētspējīgus, noturīgus un iekļaujošus. Eirosistēma veiks sagatavošanās darbus elastīgi, atbilstoši eirozonas valstu vadītāju aicinājumiem Eirosistēmai pēc iespējas nodrošināt gatavību potenciālajai digitālā eiro emisijai, vienlaikus arī atzīstot, ka regulējuma tapšanas process vēl nav noslēdzies.

ASV un Izraēlas militārā operācija pret Irānas režīmu jau manāmi ietekmējusi pasaules izejvielu tirgus un palielinājusi jauna inflācijas kāpuma risku eirozonā. Kopš konflikta sākuma Brent markas naftas cena pieaugusi par 48 %, savukārt Eiropas dabasgāzes cenas palielinājušās par 64 %.

Finanšu tirgi uz šīm pārmaiņām jau sākuši reaģēt. EURIBOR nākotnes darījumu līkne liecina, ka investori arvien aktīvāk vērtē iespējamu inflācijas paātrināšanos un Eiropas Centrālās bankas (ECB) reakciju. Pēdējā piektdienā pirms konflikta sākuma tirgus dalībnieki prognozēja, ka 2026. gada decembrī 3 mēnešu EURIBOR sasniegs 2,02 %, bet 6 mēnešu EURIBOR – 2,12 %. Šobrīd prognozes jau pieaugušas attiecīgi līdz 2,26 % un 2,38 %. Citiem vārdiem sakot, tirgus pamazām sāk iecenot iespējamu ECB reakciju uz inflācijas kāpumu – bāzes procentu likmju paaugstināšanu.

Tomēr vai jauns inflācijas kāpums automātiski nozīmētu strauju ECB lēmumu paaugstināt bāzes procentu likmes? Ar šādu secinājumu steigties nevajadzētu. Drīzāk var pieņemt, ka pat gadījumā, ja inflācija īslaicīgi paātrinātos, ECB procentu likmes nemainīs. Pirmkārt, pašreizējais eirozonas ekonomikas cikls būtiski atšķiras no situācijas 2022. gada jūlijā, kad ECB sāka agresīvu procentu likmju paaugstināšanas ciklu. Toreiz eirozonas ekonomika bija ļoti spēcīga – to joprojām balstīja pēc pandēmijas piedzīvotais ekonomikas atveseļošanās bums.

Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas ļauj paredzēt inflācijas dinamiku tuvākajā perspektīvā. Tāpēc, kā eirozonas inflācija varētu mainīties tuvākajos mēnešos?

Inflācija – galvenais faktors procentu likmju izmaiņām

Lai gan ECB lēmumus par bāzes procentu likmēm ietekmē arī citi faktori, piemēram, ekonomikas cikla “temperatūra”, inflācija joprojām ir galvenais atskaites punkts. Turklāt inflācijas struktūra lielā mērā atspoguļo eirozonas ekonomikas cikla situāciju.

Piemēram, pēdējā laikā ECB īpašu uzmanību pievērš pakalpojumu cenu dinamikai, jo to būtiski ietekmē darba samaksas izmaiņas.

Pēc COVID-19 pandēmijas eirozonas pamatinflācija (neietverot pārtikas, enerģijas, tabakas un alkohola cenas) ievērojami pieauga. To lielā mērā veicināja pandēmijas laikā īstenotie ekonomikas stimulēšanas pasākumi. Lai gan enerģijas cenas formāli netiek iekļautas pamatinflācijas rādītājā, to straujais kāpums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pastiprināja kopējo cenu spiedienu.

Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu.

Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu negaida – viņi uzskata, ka pašreizējais līmenis saglabāsies vismaz līdz 2026. gada beigām. Tomēr prakse rāda, ka šādas prognozes nereti izrādās kļūdainas, tādēļ pārāk droša paļaušanās uz šo scenāriju var likt vilties.

Kāpēc tiek prognozēts, ka ECB ieturēs pauzi?

Šī gada jūnijā Eiropas Centrālā banka samazināja bāzes procentu likmi līdz 2 %, tomēr tirgus dalībnieki neparedz turpmākus samazinājumus. Šīs prognozes balstās uz diviem galvenajiem faktoriem. Pirmkārt, pašreizējais bāzes likmju līmenis tiek uzskatīts par neitrālu – tas vairs nebremzē ekonomikas izaugsmi, bet vienlaikus arī palīdz saglabāt cenu stabilitāti. Otrkārt, eirozonā inflācijas palēnināšanās ir apstājusies, un jaunākie ekonomiskie rādītāji neliecina par turpmāku ekonomikas vājināšanos. Tāpēc pastāv uzskats, ka ECB ieturēs ilgāku pauzi – turpmāka bāzes likmju samazināšana eirozonā šobrīd šķiet maz ticama.

Pasaules ražotājiem gads iesācies optimistiski – ražošanas sektora noskaņojums uzlabojas kā ASV, tā Eirozonā un Ķīnā. Vienlaikus eirozonā turpina krist inflācija un mazinās mazumtirdzniecības apjomi. ASV un Eiropas Centrālās bankas, vērtējot ienākošos datus, procentu likmes pagaidām nemaina.

ASV Piegādes vadības institūta (Institute for Supply Management – ISM) indekss ražošanas sektorā gada sākumā pakāpās līdz 52,6 punktiem un pirmo reizi kopš pērnā gada februāra nonāca optimisma zonā. ISM indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 2022. gada vasaras, pateicoties lēcienam jauno pasūtījumu un ražošanas izlaides apjomos. Tajā paša laikā, lai gan vidēji puse no ražošanas sektoriem ziņoja par izaugsmi (deviņu sektoru pārstāvji salīdzinājumā ar diviem sektoriem decembrī), to skatījums uz izaugsmes perspektīvām saglabājās piesardzīgs tarifu dēļ.

Uzlabojumi ražošanas sektora noskaņojumā janvārī bija novērojami arī citos reģionos – Ķīnas saliktais iepirkumu vadītāju indekss (PMI) pakāpās līdz 50,3 punktiem, eirozonas līdz 49,5 punktiem. ASV pakalpojumu sektora ISM indekss saglabājās stabils 53,8 punktu līmenī. Jaukto dinamiku uzrādīja arī citi reģioni. Gan Ķīnā, gan eirozonā pakalpojumu sniedzēju noskaņojums bija optimistisks, taču Ķīnā tas nedaudz uzlabojās salīdzinājumā ar decembri (52,3 punkti), bet eirozonā pasliktinājās otro mēnesi pēc kārtas (51,6 punkti).

Eiropas Centrālā banka (ECB) nevilcināsies ar procentu likmju palielināšanu, ja būs risks, ka gaidāmais enerģijas cenu pieauguma izraisītais inflācijas kāpums varētu būt ilgstošs, paziņojis ECB padomes loceklis, Slovākijas centrālās bankas prezidents Peters Kažimīrs, pirmdien vēsta aģentūra "Reuters".

ECB ceturtdien nolēma nemainīt procentu likmes. ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2% apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15% apmērā un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 2,4% apmērā.

Šīs likmes ir spēkā kopš 2025. gada 11. jūnija.

"Mums nav daudz iespēju ietekmēt inflācijas kāpumu turpmākajos mēnešos. Taču, ja secināsim, ka pastāv būtisks risks inflācijai ilgstoši saglabāties virs mūsu mērķrādītāja, mēs rīkosimies atbilstoši stingri, lai atkal samazinātu inflāciju līdz mūsu mērķrādītājam," blogā raksta Kažimīrs.

Inflācija eirozonā, kas pēdējā gada laikā ir bijusi 2% mēķrādītāja līmenī, saskaņā ar ECB optimistiskāko scenāriju šogad varētu pieaugt līdz 2,6% un nākamgad atgriezties pie 2%. Savukārt pesimistiskajā scenārijā tiek prognozēts, ka inflācija turpmākajos gados saglabāsies virs 2%, jo enerģētikas krīze ietekmēs citu preču un pakalpojumu cenas.

EURIBOR procentu likme jau ir sākusi pieaugt un tas notiek vēl pirms Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pieņēmusi lēmumu par bāzes procentu likmēm. Finanšu tirgi šogad prognozē vairākus procentu likmju paaugstinājumus, kas savukārt nozīmētu arī mājokļu kredītu maksājumu pieaugumu.

Tomēr ir pamats apšaubīt, vai šādas gaidas pilnībā atspoguļo pašreizējo ekonomisko situāciju.

Pēdējo nedēļu laikā EURIBOR 6 mēnešu bāzes likme ir pieaugusi no aptuveni 2,2 % līdz 2,5 %. Finanšu tirgi ar apmēram 65 % varbūtību pieļauj, ka bāzes procentu likmes tiks paaugstinātas jau aprīlī, 93 % – jūnijā un vairāk nekā 60 % – jūlijā. Ja šis scenārijs piepildīsies, EURIBOR 6 mēnešu bāzes likme gada beigās varētu pietuvoties 3 % robežai.

Daudziem cilvēkiem procentu likmju svārstības vairs nav tikai teorētiskas prognozes – tās tieši ietekmē ikmēneša budžetu. Pat neliels EURIBOR pieaugums nozīmē lielākus kredīta maksājumus, bieži palielinot ikmēneša izdevumus par vairākiem desmitiem eiro.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentu likmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2% apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15% apmērā un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 2,4% apmērā.

Šīs likmes ir spēkā kopš 11. jūnija.

Pēc sēdes publiskotajā paziņojumā teikts, ka padome apņēmusies vidējā termiņā nodrošināt inflācijas stabilizēšanos tās 2% mērķa līmenī.

"Padomes pieeja, katrā sanāksmē nosakot atbilstošo monetārās politikas nostāju, arī turpmāk būs balstīta uz datiem. Konkrētāk, padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu un riskiem, kas to apdraud, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, kā arī pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku," teikts ECB paziņojumā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentu likmes.

ECB padomes sēdē Florencē tika nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2% apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15% apmērā un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 2,4% apmērā.

Šīs likmes ir spēkā kopš 11. jūnija.

Pēc sēdes publiskotajā paziņojumā teikts, ka inflācija joprojām ir tuvu 2% vidējā termiņa mērķa līmenim, un padomes inflācijas perspektīvas novērtējums pamatā nav mainījies.

"Tautsaimniecības izaugsme ir turpinājusies, neraugoties uz sarežģīto globālo vidi. Spēcīgais darba tirgus, stabilās privātā sektora bilances un padomes agrāk īstenotā procentu likmju pazemināšana joprojām ir būtisks noturības avots. Tomēr perspektīva turpina būt neskaidra, ko daļēji nosaka ilgstošie globālie tirdzniecības strīdi un ģeopolitiskā spriedze," sacīts paziņojumā.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktās procentu likmes patlaban ir atbilstošas situācijai ekonomikā, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Pašreizējā brīdī, manuprāt, procentu likmes joprojām ir atbilstošas," teica Latvijas Bankas prezidents.

Viņš pauda, ka degvielas cenu kāpums uzreiz nenozīmē, ka obligāti būs jāpalielina procentu likmes. ECB likmju palielināšana būs nepieciešama, ja radīsies bažas, ka degvielas cenu kāpums ģeopolitisku iemeslu dēļ sāk iesakņoties un palielināt arī inflācijas gaidas.

"Ja mums radīsies bažas par to, ka piedāvājuma šoks, proti, degvielas cenu kāpums ģeopolitisku iemeslu dēļ sāk otrās kārtas efektus, sāk iesakņoties un pacelt arī inflācijas gaidas, tādā gadījumā, protams, šī iejaukšanās, palielinot likmes, būs nepieciešama. Šajā brīdī tas nudien vēl nav redzams," sacīja Kazāks.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentu likmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2% apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15% apmērā un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 2,4% apmērā.

Šīs likmes ir spēkā kopš 2025. gada 11. jūnija.

Pēc sēdes publiskotajā padomes paziņojumā teikts, padome ir apņēmusies nodrošināt inflācijas stabilizēšanos tās noteiktā 2% vidējā termiņa mērķrādītāja līmenī.

"Sakarā ar karadarbību Tuvajos Austrumos perspektīva kļuvusi būtiski neskaidrāka, radot augšupvērstus inflācijas riskus un lejupvērstus tautsaimniecības izaugsmes riskus. Īstermiņā tā enerģijas cenu kāpuma dēļ būtiski ietekmēs inflāciju. Vidējā termiņā tās ietekme būs atkarīga no tā, cik spēcīgs un ilgstošs būs šis konflikts un kā enerģijas cenas ietekmēs patēriņa cenas un tautsaimniecību," konstatēts paziņojumā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentu likmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2% apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15% apmērā un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 2,4% apmērā.

Šīs likmes ir spēkā kopš 11.jūnija.

Pēc sēdes publiskotajā paziņojumā teikts, ka gada inflācija pašlaik ir aptuveni 2% vidējā termiņa mērķa līmenī, un padomes inflācijas perspektīvas novērtējums pamatā nav mainījies.

Jaunajās ECB speciālistu iespēju aplēsēs attēlotā inflācijas dinamika līdzinās jūnija aplēsēm. Tagad tiek paredzēts, ka kopējā inflācija 2025.gadā vidēji būs 2,1%, 2026.gadā - 1,7% un 2027.gadā - 1,9%. Tiek sagaidīts, ka inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2025 gadā vidēji būs 2,4%, 2026.gadā - 1,9% un 2027.gadā - 1,8%. 2025.gadā tiek paredzēta straujāka tautsaimniecības izaugsme (1,2%; jūnija iespēju aplēsēs - 0,9%). Izaugsmes iespēju aplēse 2026.gadam tagad ir nedaudz zemāka (1,0%), savukārt 2027.gadam nav mainījusies (1,3%).

Latvija pieteiks Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūru Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidenta amatam, sociālajos tīklos paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Politiķe atzīmē, ka drīzumā ECB kļūs vakanti vairāki augstākās vadības amati. "Kazāka kungs ir pieredzējis un starptautiski cienīts profesionālis, kurš varētu būt pirmais Latvijas un arī Austrumeiropas pārstāvis ECB augstākajā vadībā," pauž premjere.

Šobrīd ECB viceprezidents ir Luiss de Guindoss, kura pilnvaru termiņš beidzas 2026. gada 31. maijā.

“Mārtiņš Kazāks ir starptautiski atzīts makroekonomists ar labu reputāciju un izcilu pieredzi monetārajā politikā un finanšu stabilitātē. Viņa kandidatūras virzīšana Eiropas Centrālās bankas vadībā stiprina Latvijas iespējas dot ieguldījumu visas eirozonas attīstībā un finanšu stabilitātē. Kazāks būtu pirmais Latvijas un arī Austrumeiropas pārstāvis ECB augstākajā vadībā, un tas būtu nozīmīgs solis mūsu valsts pārstāvniecības un kompetences stiprināšanā Eiropas Savienības institūcijās,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien ierosināja vienkāršot prasības Eiropas Savienības (ES) bankām, lai uzlabotu to konkurētspēju starptautiskā mērogā.

Ņemot vērā to, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija cenšas mīkstināt prasības pasaules lielākajā ekonomikā strādājošām bankām, ES tiek pakļauta spiedienam atvieglot sarežģīto regulējumu kopumu, jo pastāv bažas, ka Eiropas bankas vēl mazāk spēs konkurēt ar Savienoto Valstu finanšu institūcijām.

ECB viceprezidents Luiss de Gindoss norādīja, ka priekšlikumi, kas tiks iesniegti izskatīšanai Eiropas Komisijā, paredzēti, lai nodrošinātu vienkāršāku regulējumu un sāktu samazināt nevajadzīgo slogu.

"Šiem prasību vienkāršošanas centieniem būtu jāsaglabā banku noturība. Un ar bankas noturību mēs domājam kapitāla līmeni," brīfingā sacīja Gindoss.

Eiropas ieguldījumu platforma Mintos spērusi nozīmīgu soli savas ilgtermiņa stratēģijas īstenošanā, uzsākot bankas licences saņemšanas procesu Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

Bankas licences iegūšana stiprinātu investoru uzticību, paplašinātu Mintos finanšu infrastruktūru un atbalstītu ilgtspējīgu izaugsmi visā Eiropā.

Pirms desmit gadiem dibinātais Mintos, kas sākotnēji darbojās kā savstarpējo aizdevumu tirgus, ir attīstījies par regulētu, daudzveidīgu aktīvu ieguldījumu platformu, kura apkalpo gandrīz 700 000 reģistrētu investorus un pārvalda vairāk nekā 800 milj. € lielu aktīvu apjomu. Pēdējo divu gadu laikā uzņēmums ir paplašinājis savu piedāvājumu, iekļaujot Fractional Bonds, ETF portfeļus, investīcijas Nekustamajā īpašumā un Smart Cash, tādējādi nostiprinot savu klātbūtni visos ES tirgos.

ECB bankas licences iegūšana ir nākamais loģiskais Mintos attīstības posms. Licence, kas vēl jāapstiprina uzraugošajām iestādēm, nodrošinās piekļuvi noguldījumu piesaistīšanai un veidos pamatu, lai uzņēmums varētu tieši klientiem piedāvāt kreditēšanas un citus banku produktus, būtiski paplašinot platformas ilgtermiņa produktu klāstu.

Valsts parāds ir viens no tiem ekonomikas rādītājiem, kas publiskajā telpā regulāri tiek pieminēts ar spēcīgu emocionālu piegaršu. Vieni saka: "Mūsu parāds ir mazs, nav par ko uztraukties." Citi brīdina: "Parāds aug pārāk strauji, drīz būs krīze." Abas frāzes ir intuitīvas, bet ekonomiski nepilnīgas.

Lai par Latvijas valsts parādu spriestu jēgpilni, jāatbild uz šādiem jautājumiem: Cik liels ir valsts parāds un kā tas mainās? Kādas ir valsts parāda izmaksas un riski? Kad valsts parāda pieaugums ir ekonomiski pamatots? Kāda ir Latvijas valsts parāda prognoze? Ko var darīt, lai valsts parādu kontrolētu, nekaitējot ekonomikas izaugsmei?

Šajā rakstā mēģināšu sniegt atbildes, balstoties uz datiem, ekonomisko loģiku un Latvijas Bankas pētījumu rezultātiem.

1. Cik liels ir Latvijas valdības parāds?

Latvijas valsts jeb valdības parāds pēdējo 20 gadu laikā ir būtiski pieaudzis: no aptuveni 15 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2004. gadā līdz aptuveni 48 % no IKP 2025. gadā (1. attēls). Parāda pieaugums Latvijā nav bijis vienmērīgs. Ir divi periodi, kad tas kāpa īpaši strauji: globālās finanšu krīzes laikā (2008–2010), kas Latvijas ekonomiku ietekmēja ļoti smagi, un Covid-19 pandēmijas laikā (2020–2021), kad valstis, tostarp Latvija, būtiski palielināja izdevumus, lai atbalstītu mājsaimniecības un uzņēmumus. Vairākums ekonomistu parāda pieaugumu krīžu laikā uzskata par normālu parādību – valdībai ir jāaizņemas vairāk, jo krīt nodokļu ieņēmumi un vienlaikus pieaug izdevumi. Problēma rodas tad, ja pēc krīzes parāds nevis pakāpeniski samazinās, bet paliek uz vietas vai pat turpina pieaugt.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentu likmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2% apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15% apmērā un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 2,4% apmērā.

Šīs likmes ir spēkā kopš 2025. gada 11. jūnija.

Pēc sēdes publiskotajā padomes paziņojumā teikts, ka aktualizētais novērtējums vēlreiz apstiprina - inflācijai vidējā termiņā vajadzētu stabilizēties 2% mērķrādītāja līmenī.

"Tautsaimniecība saglabā noturību sarežģītā globālā vidē. Zems bezdarba līmenis, stabilas privātā sektora bilances, pakāpeniska valsts izdevumu palielināšana aizsardzības un infrastruktūras jomā un agrāk īstenotās procentu likmju pazemināšanas veicinošā ietekme stiprina izaugsmi. Vienlaikus perspektīva turpina būt neskaidra, ko daļēji nosaka ilgstošā globālās tirdzniecības politikas nenoteiktība un ģeopolitiskā spriedze," konstatēts paziņojumā.

Septembris finanšu tirgos bija sezonai neraksturīgi spēcīgs. Daudzos reģionos pieauga akciju un citu riskantu aktīvu vērtība, savukārt ilgtermiņa procentu likmes stabilizējās vai pat samazinājās.

Centrālās bankas nesagādāja nekādus pārsteigumus: Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja nemainīgas procentu likmes, savukārt ASV Federālo rezervju sistēma (FED) samazināja likmes par 25 bāzes punktiem. ASV prezidents Donalds Tramps turpināja virzīt ekonomikas politiku, izmantojot tarifus, un paziņoja par plāniem noteikt jaunus nodokļus patentētām zālēm. Septembrī arī ASV S&P un citi akciju indeksi, zelta un sudraba cenas sasniedza jaunus rekordaugstus rādītājus.

Monetārā politika un tarifi

ECB septembrī nemainīja procentu likmes un norādīja uz piesardzīgu perspektīvu. Kā bija gaidīts, FED samazināja likmes par 25 bāzes punktiem.

Inflācija joprojām ir izaicinājums FED, kam jāpanāk līdzsvars starp darba tirgus palēnināšanos un noturīgu inflāciju. FED locekle Beta Hammaka norādīja, ka ASV centrālā banka jau vairāk nekā četrus gadus nespēj sasniegt 2% inflācijas mērķi un, iespējams, to neizdosies sasniegt līdz pat 2028. gadam. Noturīgā inflācija un investoru sarūkošā uzticība monetārajai sistēmai jau otro mēnesi pēc kārtas ir strauji paaugstinājusi zelta un sudraba cenas. Kopš gada sākuma zelta un sudraba cenas eiro ir pieaugušas attiecīgi par 30% un 42%, pārspējot Bitcoin vērtības kāpumu par 8 %.

Aigaram Kesenfeldam piederošs investīciju uzņēmums AS "Alppes Capital" palielinājis līdzdalību ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" kapitālā līdz 18,13%, teikts "Indexo" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums "Alppes Capital" līdzdalību palielinājis, piedaloties "Indexo" īstenotajā publiskajā kapitāla piesaistē, kas noslēdzās 5. decembrī.

Kā ziņots, "Indexo" akciju atpirkšanas brīvprātīgajā piedāvājumā ieguvusi 67,4% jeb 30 643 883 nebanku kreditētāja AS "DelfinGroup" akciju.

"Alppes Capital" pārstāvji iepriekš norādījuši, ka pozitīvi vērtē "Indexo" plānus izteikt piedāvājumu "Indexo" un "DelfinGroup" akciju apmaiņai. "Alppes Capital" iepriekš piederēja 18,23% "DelfinGroup" akciju. Investīciju uzņēmums plānoja konvertēt visas tam piederošās "DelfinGroup" akcijas uz jaunām "Indexo" akcijām, tādējādi palielinot līdzdalību "Indexo".

Globālie finanšu tirgi septembri noslēdza uz izteikti pozitīvas nots, kur izaugsmi varēja novērot visās lielākajās aktīvu klasēs. Starp akcijām visspilgtāk izcēlās attīstības valstu indekss, pieaugot par 7.2 %, ko lielā mērā ietekmēja Ķīnas sniegums un pozitīvi signāli par izaugsmi sagaidāmajos uzņēmumu peļņas rādītājos.

ASV akcijas pakāpās par 3.6 %, kamēr Eiropas akciju tirgus indekss uzrādīja vien 1.5 % pieaugumu. ASV pusē pozitīvu atbalstu veidoja FRS lēmums par procentu likmju samazinājumu, bet lielāku izaugsmi ierobežoja vairāki makroekonomikas faktori, starp tiem arī nedaudz augstāks inflācijas temps augustā. Obligāciju pusē ASV investīciju reitinga sektors uzrādīja 1.3 % pieaugumu, kam cieši sekoja arī ASV valdību obligācijas ar 0.7 % un paaugstināta riska obligācijas ar 0.6 %. Eiropas reģionā paaugstināta riska obligācijas uzrādīja 0.5 % pieaugumu, kamēr investīciju reitinga sektors un Vāciju valdības obligācijas mēnesi noslēdza ar attiecīgi 0.4 % un 0.2 % cenu kāpumu. Attīstības valstu obligācijas mēnesi noslēdza pie 0.9 % atzīmes.

Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 3,4% līdz 3,9%, piektdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Savukārt 2026. gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no šogad jūnijā prognozētajiem 2,1% līdz 3,2%, bet 2027. gadam gada vidējās inflācijas prognoze paaugstināta no 2,8% līdz 2,9%. Savukārt 2028. gadā Latvijas Banka prognozē inflācijas pieaugumu 3,6%.

Latvijas Bankā norādīja, ka turpmāko tautsaimniecības atveseļošanos virzīs investīcijas, aizvien spēcīgāks privātais patēriņš un eksports.

Kā skaidroja Latvijas Bankā, inflācijas dati pārsniedz jūnija prognozes un algas pieaug straujāk, nekā iepriekš gaidīts, tāpēc Latvijas Banka inflācijas prognozi 2025. gadam palielinājusi līdz 3,9%.

Inflāciju paaugstinošais noteicošais faktors ir spēcīgāks algu kāpums, kā arī administratīvi regulējamo tarifu pārskatīšana un valdības lēmumi, tostarp par akcīzes nodokļu palielināšanu. 2028. gadā papildu spiedienu uz cenām veidos otrās emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS2) ieviešana.

Eiropas sadrumstalotība kavē tās izaugsmi un apdraud gan drošību, gan labklājību, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka ASV tarifu ieviešana Eiropas ekonomiku ietekmē negatīvi.

"Tajā pašā laikā, apskatoties uz tarifiem, kas ir Eiropas iekšienē, Eiropas un mūsu pašu izveidoti, nacionālo valstu robežām, ja mēs skatāmies uz precēm, tad tarifs pēc Starptautiskā Valūtas fonda un arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) vērtējuma ir tuvu 40%. Skatoties uz pakalpojumiem, tā sadrumstalotība ir vēl lielāka, un vidējais tarifs tirdzniecības pusē ir pāri 100%," teica Kazāks, piebilstot, ka Eiropā ir izveidoti 40% tarifi precēm un vairāk nekā 100% tarifi pakalpojumiem, bet tiek "klaigāts" par to, ka ASV ievieš 15% tarifu.

Latvijas Bankas prezidents stāstīja, ka Eiropas valstis viena otrai ir ieviesušas tarifus, Eiropa ir sadrumstalota, un tā turpināt nevar, jo šāda sadrumstalotība apdraud Eiropas izaugsmi, apdraud drošību, apdraud labklājību.