Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un SKDS veiktā pētījuma dati liecina, ka šogad 37 % uzņēmumu plāno investēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, būtiskais pieaugums skaidri parāda, ka uzņēmumi arvien vairāk apzinās digitālo risinājumu nozīmi efektivitātes, drošības un konkurētspējas veicināšanā. Šobrīd pakalpojumu sniedzēji, ražošanas un tirdzniecības nozares uzrāda lielākās ambīcijas IKT ieviešanā.

Pētījumu par Latvijas uzņēmumu digitālās drošības situāciju un saskarsmi ar kiberriskiem “Bite Latvija” un SKDS veic jau trešo gadu, aptaujājot 750 uzņēmumu vadītājus visā Latvijā.

Uzņēmumi ar plašu IKT infrastruktūru noteiks tirgus attīstības tempu

2025. gada “Bite Latvija” un SKDS pētījuma “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” rezultāti atklāj, ka 37 % uzņēmumu Latvijā gatavojas ieguldīt IKT risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Tikmēr 43 % vadītāju šādu plānu nav – tas ir nozīmīgs kritums par 16 procentpunktiem, jo pērn tā apgalvoja 59 % vadītāju. 20 % respondentu bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Fakts, ka arvien vairāk uzņēmumu Latvijā ir gatavi ieguldīt IKT risinājumos, liecina par skaidru domāšanas maiņu – tehnoloģijas vairs netiek uztvertas kā atbalsta instruments, bet gan kā pamats ilgtermiņa izaugsmei.

No 13. līdz 17. oktobrim ekonomikas ministra Viktora Valaiņa vadībā uz Vašingtonu dosies Latvijas uzņēmēju delegācija aptuveni 50 cilvēku sastāvā, lai piedalītos vienā no lielākajām aizsardzības industrijas izstādēm “AUSA Annual Meeting & Exposition”, kā arī Latvijas-Amerikas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras (LACC) konferencē “Spotlight Latvia”.

Misijas fokuss ir uz aizsardzības, enerģētikas un IKT industrijas uzņēmumiem un tās galvenais mērķis ir kāpināt Latvijas duālā pielietojuma un aizsardzības industrijas eksportu uz Ziemeļameriku kā arī tuvāko trīs gadu laikā piesaistīt investīciju projektus 1 miljarda eiro apmērā.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver: “Mērķis ir Latvijas aizsardzības industrijas eksporta pieaugumu uz ASV palielināt vismaz par 20% trīs gadu laikā. Šī misija ir solis, lai Latvija piesaistītu vismaz 1 miljardu eiro jaunu investīciju aizsardzības, enerģētikas un augsto tehnoloģiju nozarēs. ASV ir mūsu stratēģiskais partneris gan drošības, gan ekonomikas jomā, un tieši tagad ir īstais brīdis stiprināt šo sadarbību. Latvijas uzņēmumi piedāvā pasaules līmeņa risinājumus dronu tehnoloģijās, kiberdrošībā un zaļajā enerģētikā, un mēs vēlamies, lai šie risinājumi tiktu izmantoti arī ASV tirgū. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūst par Baltijas inovāciju un tehnoloģiju centru duālā pielietojuma industrijai, kur top gan jaunas ražošanas jaudas, gan pētniecības projekti ar globālu ietekmi.”

Pēdējo gadu izaicinājumi – no augstām procentu likmēm līdz ģeopolitiskajām svārstībām – ir kļuvuši par uzņēmējdarbības jauno realitāti, kas liek uzņēmējiem daudz rūpīgāk izvērtēt stratēģiskos lēmumus un izaugsmes potenciālu.

Tomēr jaunākie OP Corporate Bank plc klientu aptaujas dati* atklāj optimistisku ainu: Baltijas uzņēmēji nevis turpina nogaidīšanas režīmu, bet mērķtiecīgi plāno nākamo izaugsmes posmu.

Baltijas valstu vidū vērojama nobīde plānos

Šobrīd vērojama neliela nobīde Baltijas kaimiņvalstu noskaņojumā – Latvijas un Lietuvas uzņēmēji jūtas ievērojami pārliecinātāki par paplašināšanos nekā kolēģi Igaunijā – šajā gadā investēt uzņēmuma attīstībā plāno 85 % Latvijas un 87 % Lietuvas uzņēmumu, kamēr Igaunijā – 74 % aptaujāto. Šī pārliecība visspilgtāk sakņojas spējā konkurēt globāli – īpaši ražošanas sektorā, kur eksporta pasūtījumi diktē nepieciešamību pēc jaunām jaudām.Igaunijas piesardzību varētu skaidrot tās ciešā sasaiste ar Somijas tirgu, kas pēdējā laikā piedzīvojis stagnāciju. Tāpēc mūsu ziemeļu kaimiņi šobrīd fokusējas uz drošākiem enkuriem – valsts iepirkumiem un iekšējo stabilitāti, kamēr Latvija un Lietuva vairāk gatavo pamatu eksporta izaugsmei.

Kiberdrošības jautājumi turpina virzību augšup Latvijas uzņēmumu dienaskārtībā – vismaz divas trešdaļas aptaujāto organizāciju algo informācijas tehnoloģiju drošības speciālistu vai izmanto ārpakalpojuma sniedzēju palīdzību, noskaidrots biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktā pētījumā.

Vispopulārākais risinājums kiberdrošības jautājumos ir kvalificētu speciālistu piesaistīšana no ārpuses. Ārpakalpojumu izmanto 47% no visiem 440 aptaujātajiem uzņēmumiem. 15,9% uzņēmumu IT drošība ir kāda štata darbinieka papildu atbildība. Parasti tas ir uzņēmuma datorspeciālists, kurš ticis apmācīts arī kiberdrošības jautājumos. Vēl 6,4% organizāciju tiek algots pilnas slodzes IT drošības speciālists, kura pamatpienākums ir pasargāt uzņēmuma datorsistēmu no kiberuzbrukumiem, datu zādzības un citiem digitālā vidē veiktiem noziegumiem.

No aptaujas izriet, ka šobrīd tikai 30,7% no visiem uzņēmumiem neviens nav tieši atbildīgs par IT drošību, un lielākoties tie ir mazi uzņēmumi bez izvērstām datorsistēmām vai kompānijas, kas pamatdarbībā minimāli izmanto datorus un datorsistēmas. Šādi uzņēmumi bieži vien aprobežojas ar nepieciešamo digitālo risinājumu, piemēram, grāmatvedības sistēmas, izmantošanu mākonī, kur par drošību rūpējas pakalpojuma sniedzējs.

Darbinieki vienmēr ir bijuši galvenā uzņēmuma vērtība, neatkarīgi no tā, ar kādu mērķi tas ir dibināts un kādu saimniecisko darbību tas veic. Vienlaikus daudzas organizācijas un uzņēmumi joprojām neapzinās, ka darbinieki var kļūt par to lielāko draudu un kiberdrošības ķēdes vājāko posmu.

Mākslīgā intelekta (MI) straujā attīstība pēdējos gados ir mainījusi organizāciju darbību, taču vienlaikus tā likusi piemirst par būtiskāko — cilvēka lomu organizācijā. Arvien mazāk tiek ieguldīts dabīgajā intelektā, lai gan tieši cilvēks ir katras organizācijas dzīves cikla pamatsastāvdaļa. No lēmuma dibināt uzņēmumu līdz pārvaldības un personāla atlases procesiem — ikvienā no šiem soļiem ir iesaistīts cilvēks. Arī lēmumu par to, kādus MI rīkus ieviest (vai tomēr neieviest), pieņem cilvēks. Organizācijas kļūst tehnoloģiski advancētākas, vienlaikus arī ievainojamākas, neapzinoties, kādu postu uzņēmumam var radīt laikus neapzināti riski.

Cilvēkfaktora riski — no vienkāršas kļūdas līdz apzinātam kaitējumam

Latvijas drošības politika jau sen ir balstīta principā, ka valsts aizsardzība nav tikai bruņoto spēku vai valdības uzdevums – tā ir kopīga sabiedrības atbildība.

Dzīvojot valstī, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, mēs īpaši labi apzināmies, cik būtiski ir savlaicīgi attīstīt gan militārās, gan civilās spējas, stiprināt noturību pret hibrīddraudiem un vienlaikus saglabāt spēju dzīvot ikdienas dzīvi drošā vidē.

Šodien drošība vairs nav tikai armijas un robežsardzes jautājums. Tā aptver visu – no kiberdrošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības līdz sabiedrības iesaistei ārkārtas situācijās. To spilgti apliecina arī mūsu pieeja aviācijas un gaisa telpas drošībai, kur civilajai un militārajai nozarei arvien ciešāk jāsadarbojas. Ir vairāk nekā skaidrs - civilās un militārās jomas vairs nav atdalāmas. Taču sabiedrībā bieži vien domājam par civilo un militāro jomu kā divām pilnīgi atšķirīgām pasaulēm. Tomēr šodienas ģeopolitiskā realitāte liek šīm pasaulēm arvien ciešāk sadarboties. Eiropas Savienībā (ES) šī sadarbība vairs nav tikai teorija – tā kļuvusi par praktisku nepieciešamību. Visā ES mums ir viena kopīga gaisa telpa un līdz ar to arī kopīgi draudi.

Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) vide gadiem ir funkcionējusi kā mozaīka bez kopīga rāmja. Katrai institūcijai ir savas sistēmas, pakalpojumu portāli, savi risinājumi un savas problēmas — taču nav vienotas atbildības un koordinācijas.

Šī sadrumstalotība rada milzīgus resursu zudumus un apgrūtina drošības standartu ieviešanu, ik gadu valstij izmaksājot miljonus. Mēs zaudējam naudu un riskējam ar valsts drošību.

Digitālās infrastruktūras fragmentācijas galvenais risks - drošība

Sadrumstalota infrastruktūra būtiski palielina izdevumus, bet vēl svarīgāk — vājina valsts digitālās pārvaldības drošību. Kritiskajām informācijas sistēmām ārkārtas situācijās ir jāstrādā nepārtraukti, taču pašlaik tās tiek pārvaldītas atšķirīgi un nereti bez savstarpējas saskaņotības. Viena vājākā posma kļūme var paralizēt veselu valsts pakalpojumu ķēdi.Lai to novērstu, valstij ir jāievieš vienots datu centru pārvaldības un resursu izmantošanas modelis. Vienam kompetences centram ir jāuzņemas datu centru pakalpojumu brokera funkcija visām valsts un pašvaldību iestādēm, nodrošinot vienotu drošības politiku, kapacitātes plānošanu un incidentu vadību. Tajā pašā laikā ir jāuztur vairāki ģeogrāfiski neatkarīgi tehniskie resursi, nodrošinot slodzes balansēšanu un infrastruktūras rezerves jaudu. Tāpat arī jāvērtē rezerves iespēja izmantot starptautisko datu centru mākoņpakalpojumus.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izsludinājis nākamā gada valsts budžetu un 46 pavadošos likumus, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Valdība 2026. gada valsts budžetu atbalstīja 14. oktobrī, bet Saeima to pieņēma 4. decembrī.

Nākamā gada valsts budžetā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts ieņēmumi paredzēti par 944,6 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi - par 804,3 miljoniem eiro lielāki.

Budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta, un tā pieaugumu salīdzinājumā ar prognozēto deficītu 2,9% apmērā šogad galvenokārt nosaka būtisks finansējuma pieaugums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai, ilgtermiņa atbalstam Ukrainai un investīcijām sabiedrības drošības stiprināšanā.

Vidējā termiņā - no 2026. līdz 2028. gadam - valsts budžeta izdevumus plānots samazināt par 844,1 miljonu eiro, ko nodrošina izdevumu pārskatīšana un optimizācijas pasākumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pārskatot nākamā gada budžetu, valsts parāda vadības pozīcija uz otro lasījumu samazināta papildus par 10 miljoniem eiro katru gadu, trīs gados kopā veidojot 30 miljonu eiro ietaupījumu, un tas papildina kopējo konsolidāciju, informē FM.

Valsts budžeta izdevumu samazinājums vidējā termiņā veidojas pakāpeniski. Attiecīgi 2026. gadā izdevumi tiks samazināti par 243,4 miljoniem eiro, 2027. gadā - par 304,6 miljoniem eiro un 2028. gadā - par 296,1 miljonu eiro.

Tostarp nākamgad budžeta bāzes izdevumu samazinājums ir 50 miljonu eiro apmērā, nozaru ministrijas identificējušas un samazinājušas izdevumus par 181 miljonu eiro, bet vēl 12,4 miljonus ir izdevies ietaupīt, gatavojot budžeta likumprojektu.

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Pēdējos gados pasaules investīciju vide ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, un šīs tendences Latvijai ir atvērušas līdz šim neizmantotas iespējas. Ja agrāk investoru skatījums koncentrējās uz izmaksām un tirgus izmēru, tad šobrīd priekšplānā ir drošība, piegāžu ķēžu noturība, pieeja zaļajai enerģijai un stabila ģeopolitiskā vide. Investori pēc pandēmijas, enerģētikas un izejvielu krīzes, kā arī karadarbības Ukrainā un Izraēlā aktīvi meklē prognozējamas lokācijas. Šajā kontekstā Latvija arvien redzamāk iezīmējas kā valsts ar stabilu reputāciju, kvalitatīvu sadarbības kultūru un pieaugošu specializāciju nākotnes tehnoloģijās.

EXPO kā Latvijas reputācijas un ekonomikas katalizators

“ZZ Dats” atver vienoto pašvaldību informācijas sistēmu Latvijas IT uzņēmums “ZZ Dats” paziņo, ka no 2026. gada 1.janvāra tā izstrādātā vienotā pašvaldību informācijas sistēma tiks licencēta zem EUPL (European Union Public Licence) atvērtā koda licences.

Tas nozīmē, ka turpmāk sistēmas kods būs pašvaldībām pieejams, un ar tās uzturēšanu, pielāgošanu un attīstīšanu varēs nodarboties jebkura ieinteresēta persona vai organizācija, norāda uzņēmuma direktors Edžus Žeiris.

“Pēdējo gadu laikā vairākas valsts mēroga IT sistēmas ir veidotas, izmantojot atvērtā koda principus. Šis solis iezīmē būtisku pagrieziena punktu Latvijas pašvaldību digitalizācijā – valsts un pašvaldību datu pārvaldība kļūs caurspīdīgāka, ilgtspējīgāka un drošāka. Mēs ticam, ka atvērtā koda risinājumi ir nākotne. Tie stiprina sabiedrības uzticību un veicina inovācijas publiskajā sektorā,” uzsver E. Žeiris.

Atvērtā koda modelis ļaus pašvaldībām, uzņēmumiem un akadēmiskajām institūcijām kopīgi attīstīt digitālos rīkus, nodrošinot to efektīvāku izmantošanu un drošības pārbaudi. Tā ir arī iespēja veidot spēcīgāku digitālo kopienu, kur publiskā sektora inovācijas tiek radītas sadarbībā ar sabiedrību.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) elektroenerģijas pārvades tarifus nākamajiem trim gadiem.

AST nodrošinājis tarifu konkurētspēju Baltijā un ilgtermiņa stabilitāti, vidējam tarifam AST lietotājiem samazinoties par 10%, salīdzinot ar spēkā esošo. Katrai lietotāju grupai AST tarifu samazinājums būs atšķirīgs, mājsaimniecību lietotājiem izmaksas par elektroenerģijas pārvadi paliks nemainīgas. Atbilstoši SPRK metodikai izstrādātie pārvades tarifi stāsies spēkā no 2026. gada 1. janvāra.

Elektroenerģijas pārvades tarifu stabilitāti AST ir izdevies saglabāt, neskatoties uz izaicinājumiem esošajā regulatīvajā periodā, kā arī ambiciozajiem attīstības plāniem energosistēmas drošumam un tīkla pastiprināšanai nākamajos gados. 2025. gada 9. februārī – gandrīz gadu agrāk nekā sākotnēji plānots, Baltijas pārvades sistēmas operatori veiksmīgi īstenoja Baltijas energosistēmu pievienošanos kontinentālās Eiropas energosistēmai. Pāreja uz darbību sinhronā režīmā ar Eiropu, kā arī straujā atjaunīgo energoresursu attīstība būtiski paplašinājusi AST pienākumus un atbildību elektroenerģijas pārvades sistēmas režīmu plānošanā, vadībā, ekspluatācijā un attīstībā. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā energosistēmas noturībai un stabilitātei Baltijā, tai skaitā Latvijā, ir būtiski turpināt investēt kritiskās infrastruktūras fiziskajā drošībā un kiberdrošībā.

Kiberuzbrukumi Latvijā turpina pieaugt, skarot uzņēmumus neatkarīgi no to lieluma vai nozares. Pētījumu centra SKDS un “Bite Latvija” veiktais pētījums “Latvijas uzņēmumu digitālās drošības izaicinājumi 2025” atklāj, ka vairāk nekā 60 % uzņēmumu kiberdrošību uzskata par vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem 2026. gadā, taču tikai neliela daļa regulāri testē uzņēmumu drošības gatavību.

Lai palīdzētu uzņēmumiem sagatavoties šiem izaicinājumiem, Eiropas Digitālās inovācijas centrs (EDIC) / Latvijas IT klasteris organizē intensīvu kiberdrošības treniņu, kas notiks 2026. gada 20. janvārī Rīgā.

Pasākuma laikā dalībnieki piedalīsies reālistiskās kiberdrošības simulācijās, soli pa solim izdzīvojot dažādus uzbrukumu scenārijus, lai novērtētu savu digitālās drošības gatavību.

Pasākuma otrajā daļā uzstāsies nozares līderi, kuri ne tikai dalīsies ar savām zināšanām, bet arī piedāvās praktiskus risinājumus un reālus piemērus kiberdrošības jomā, palīdzot uzņēmumiem saprast, kā efektīvi stiprināt digitālās drošības līmeni. “Bite Latvija” skaidros, kā tīkla kā pakalpojuma (Network as a service (NaaS)) pieeja palīdz uzlabot uzņēmumu drošības līmeni, “Datakom” pievērsīsies infrastruktūras uzturēšanas un aizsardzības izaicinājumiem, “HORTUS Digital” sniegs ieteikumus par kiberdrošības higiēnu un digitālās drošības pamatprincipiem, savukārt “ZZ Dats” analizēs autentifikācijas drošības mītus digitālajā vidē. Papildus tam EDIC eksperti iepazīstinās ar atbalsta iespējām uzņēmumu digitālajai transformācijai un inovāciju ieviešanai.

Eiropai šobrīd ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu aizsardzību, vienlaikus saglabājot ciešo transatlantisko sadarbību ar ASV, ceturtdien, 16. oktobrī, Latvijas-Amerikas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LACC) rīkotajā konferencē "Spotlight Latvia: The Future of Our Security" paudis finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

"Pēc Otrā pasaules kara ASV investīcijas palīdzēja atjaunot Eiropu, radot pamatu kopējai labklājībai. Šī transatlantiskā saikne ir un paliek viens no pasaules stabilitātes stūrakmeņiem - Eiropas un Amerikas drošība, ekonomika un tehnoloģiskā attīstība ir savstarpēji atkarīgas un stiprina viena otru," uzsvēra Ašeradens.

Runājot par turpmāko sadarbības attīstību, finanšu ministrs atzīmēja, ka publiskā un privātā sektora partnerības būs izšķirošas nākamajā transatlantiskās drošības sadarbības posmā. Finanšu ministrija turpina darbu pie ciešākas publiskā un privātā sektora sadarbības ar Eiropas Investīciju banku (EIB) un citiem finanšu partneriem, lai mazinātu riskus un piesaistītu privāto kapitālu enerģētikas drošības, kiberaizsardzības un piegādes ķēžu jomās.

Kiberdraudu līmenis šobrīd ir sasniedzis vēsturiski augstāko punktu. Kiberincidenti kļūst arvien sarežģītāki un postošāki, ietekmējot gan informācijas tehnoloģiju sistēmas, gan iestāžu nepārtrauktas darbības nodrošināšanu, un rezultātā – sabiedrības ikdienu.

Lai arī no pašvaldībām tiek sagaidīts augsts kibernoturības līmenis, atstāt tās vienas cīņā ar kiberdraudiem būtu īstermiņa domāšana. Valsts aizsardzības un drošības budžeta pieaugumam ir jāietver arī pašvaldību digitālās aizsardzības stiprināšana – tas nav lieks tēriņš, bet gan ieguldījums kopējā valsts drošībā.Pat šķietami neliels kiberuzbrukums pašvaldībā var radīt būtiskus traucējumus – apturēt siltumapgādi, ūdens padevi vai komunālo norēķinu sistēmas. Vienlaikus šādi incidenti grauj iedzīvotāju uzticēšanos vietējai pārvaldei.

Digitālā drošība – valsts drošības neatņemama daļa

Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, speciālistu trūkumu un ierobežotos resursus, risinājums ir kopīga pieeja kritiskās IT infrastruktūras aizsardzībai. Pašvaldību digitālā drošība ir daļa no valsts drošības sistēmas – un šobrīd tieši tās ir visbiežāk vājākais posms.

Oktobris visā Eiropā un arī Latvijā tiek atzīmēts kā Kiberdrošības mēnesis. Šajā laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta digitālajai drošībai, gan atgādinot par drošības pamatprincipiem, gan pievēršoties aktuālajiem datiem. Tehnoloģijām un digitalizācijai kopumā ir būtiska ietekme ne tikai uz mūsu ieradumiem un uzvedību, bet arī uz drošības izjūtu, kas ir viena no cilvēku pamatvajadzībām.

Drošība – cilvēka pamatvajadzība, kas mainās līdz ar tehnoloģijām

Maslova vajadzību hierarhijā drošība ierindojas uzreiz aiz fizioloģiskajām vajadzībām. Kad mums ir nodrošināts ēdiens, ūdens un miegs, nākamais līmenis ir drošība, no kā izriet kārtība, paredzamība un miers. Izņemot no piramīdas drošības slāni, sabrūk arī visas nākamās kārtas – piederības apziņa, novērtējums, cieņa un pašizpausme, taču digitālajā laikmetā drošības sajūta ir kļuvusi trauslāka nekā jebkad agrāk. No vienas puses, tehnoloģijas palīdz mums justies drošāk - signalizācijas, video novērošana, biometriskā identifikācija un kiberdrošības risinājumi sekmē aizsardzību gan fiziskajā, gan digitālajā pasaulē. No otras puses, tieši šie paši rīki bieži rada bažas par pārmērīgu kontroli, datu vākšanu un privātuma zudumu.

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma visus 47 nākamā gada budžetu pavadošos likumprojektus, lai sāktu skatīt likuma par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam.

Deputāti darbu pie nākamā gada budžeta sāka 3. decembrī.

Likumam par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam kopumā iesniegti 290 priekšlikumi. Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīti vien daži priekšlikumi nākamā gada budžetā, kurus iesniedza opozīcijas deputāti.

Saeimas deputāti cita starpā pieņēma vairākus grozījumus likumos, kas paredz no nākamā gada palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka turpmāk bērna kopšanas pabalstu izmaksās līdz bērna 1,5 gadu vecumam līdzšinējo divu gadu vietā. Vienlaikus pabalsta apmēru palielinās no 171 eiro mēnesī līdz 298 eiro mēnesī. Par bērniem, kuri būs dzimuši līdz nākamā gada 2. novembrim, pabalstu turpinās maksāt arī no bērna pusotra līdz divu gadu vecuma sasniegšanai, un tas būs 42,69 eiro apmērā - kā tas bijis līdz šim šajā periodā.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS ''Augstsprieguma tīkls'' (AST) 2025. gadā elektroenerģijas pārvades tīkla attīstībā ieguldījis 182,85 milj. EUR, stiprinot elektroapgādes drošumu un pārvades pakalpojumu pieejamību.

No tiem 90,84 milj. EUR ar nozīmīgu Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu investēti ar sinhronizāciju saistītajos projektos, 16,7 milj. EUR – apakšstaciju un elektropārvades līniju pārbūvē un atjaunošanā, un 51,07 milj. EUR – jaunu saules un vēja elektrostaciju, kā arī enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS) pieslēgumu izveidē pārvades tīklam, ko finansē attīstītāji, liecina publicētie AST Koncerna neauditētie pārskati par 2025. gadu.

"2025. gadā esam īstenojuši nozīmīgus ar energoneatkarību un drošumu saistītus pasākumus – Baltijas energotīklu sinhronizāciju ar Eiropu, pabeigti visi ar sinhronizāciju saistītie infrastruktūras projekti vairāk nekā 90 miljonu eiro vērtībā, stiprināta kiberdrošība un izbūvēti jauni pieslēgumi pie pārvades tīkla atjaunīgo resursu integrācijai. Arī nākamajiem gadiem mums ir ambiciozi plāni, kuru īstenošanai plānojam turpināt aktīvi piesaistīt ES finansējumu, vienlaikus sniedzot kvalitatīvus elektroenerģijas pārvades pakalpojumus par iespējami zemākiem tarifiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir apstiprinājusi mūsu izstrādātos pārvades tarifus nākamajiem trim gadiem no 2026. gada, kopumā nodrošinot to stabilitāti vai atsevišķām lietotāju grupām tos samazinot un tādejādi nodrošinot izmaksu konkurētspēju Baltijā," informē AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Vadītāju pārliecība par globālo ekonomiku ir sasniegusi zemāko punktu piecu gadu laikā, liecina KPMG globāli veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja.

Lai noturētu izaugsmi nākotnē, uzņēmumu vadītāji koncentrējas uz stratēģiskiem ieguldījumiem mākslīgajā intelektā (MI), talantos un noturībā pret riskiem.

Aptaujājot vairāk nekā 1300 lielo uzņēmumu vadītājus visā pasaulē, atklājas piesardzīgs skatījums, ko ietekmē ilgstoša ģeopolitiskā spriedze un ekonomiskā nenoteiktība. Šie apstākļi mudina vadītājus pārskatīt savas stratēģijas un pielāgoties sarežģītajai videi. Vienlaikus 68% vadītāju joprojām ir pārliecināti par pasaules ekonomikas virzību, taču šis rādītājs ir samazinājies no 72% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

"Globālās tendences atspoguļojas arī Latvijā - uzņēmumu vadītāji kļūst piesardzīgāki, bet tajā pašā laikā aktīvāk iegulda digitalizācijā, mākslīgajā intelektā un darbinieku prasmju attīstībā," uzsver KPMG Latvijā vadošā partnere Armine Movsisjana. "Arvien vairāk redzam, ka uzņēmumi meklē līdzsvaru starp digitalizācijas un automatizācijas progresu un cilvēku kompetencēm, kas kļūst par konkurētspējas pamatnosacījumu."

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 42 parlamentārieši.

Deputāti budžetu galīgajā lasījumā sāka skatīt trešdien plkst. 9. Līdz ar to pie budžeta pieņemšanas kopā ar pārtraukumiem tika strādāts apmēram 24 stundas. Parlamentārieši, kā iepriekš nolēmuši, šogad budžetu un to pavadošo likumprojektu paketi naktī neskatīja.

2024. gadā Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas.

2023. gada budžets tika pieņemts pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022. gada budžeta pieņemšana, kas 2021. gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15. novembra līdz 23. novembrim.

Rīgas radio un televīzijas torņa pārbūves projekta interjera dizaina metu konkursā pirmo vietu ieguvis SIA "Vincents" iesniegtais mets, informēja konkursa organizatori VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) un Latvijas Arhitektu savienība (LAS).

Konkursa mērķis bija iegūt augstvērtīgu, vizuāli un funkcionāli izsvērtu Rīgas radio un televīzijas stacijas interjera dizaina koncepciju, kas apvieno mūsdienīgu dizainu ar sabiedrībai pieejamu, izglītojošu vidi, saglabāt esošā interjera unikālos dizaina elementus kā sava laikmeta vēstures liecību, LVRTC identitāti, vērtības un nākotnes skatījumu, kā arī izcelt LVRTC ieguldījumu informācijas un elektronisko sakaru nozarē, kiberdrošībā, digitālās identitātes un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstībā Latvijā. Konkursā tika iesniegtas sešas devīzes.

Žūrijas kopvērtējumā pirmo vietu ieguvusi devīze “XIX919” , kuras autors ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vincents”. Iesniegtais mets žūrijas ieskatā vērtējams kā ļoti kvalitatīvs, profesionāli izstrādāts un konceptuāli vienots risinājums, kurā veiksmīgi apvienota Rīgas radio un televīzijas torņa funkcionalitāte, LVRTC identitāte un laikmetīga, estētiski sabalansēta interjera valoda. Īpaši pozitīvi izceļama skaidri nolasāma un konsekventi attīstīta koncepcija, pārdomāta telpu funkcionalitāte, loģiska plūsmu organizācija, harmoniska materiālu un krāsu izvēle, kā arī tehnoloģiju un apgaismojuma integrācija kopējā telpiskajā stāstā. Piedāvājums rada lietotājam draudzīgu, vizuāli kvalitatīvu un naratīvi bagātu vidi, kurā vēsturiskais mantojums organiski savienots ar mūsdienīgiem risinājumiem.

Darbinieku digitālo prasmju trūkums aizvien ir būtisks izaicinājums lielai daļai uzņēmumu vadītāju Latvijā. 43 % uzņēmumu vadītāju darbinieku digitālās prasmes vērtē kā nepietiekamas, liecina elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un pētījumu centra SKDS pētījuma dati. Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors, skaidro, ka šobrīd tirgū izveidojusies paradoksāla situācija, jo 2023. gadā vairāk nekā ceturtā daļa uzņēmumu jeb 26,2 % norādīja, ka veic regulāras darbinieku apmācības kiberdrošības jautājumos, savukārt šogad – tikai aptuveni katrs astotais jeb 12,5 %.

Jaunais pētījums par uzņēmumu digitālo drošību un saskarsmi ar kiberriskiem atklāj, ka 43 % uzņēmumu vadītāju darbinieku digitālās prasmes vērtē kā nepietiekamas. Tā visbiežāk norādījuši lieli uzņēmumi ar 250 un vairāk darbiniekiem, kā arī uzņēmumi ar vietējo kapitālu. 51 % aptaujāto uzņēmuma darbinieku prasmes vērtē kā ļoti labas vai drīzāk labas, tikmēr 6 % respondentu bija grūti tās novērtēt. Līdzās tam 33 % vadītāju norāda, ka darbinieku digitālo prasmju nepietiekamība ir šķērslis uzņēmuma attīstībai, kavējot jaunu biznesa procesu un projektu ieviešanu, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā pērn.

“Lai veicinātu inovāciju ieviešanu un darba procesu efektivitāti, uzņēmumiem nepieciešams nemitīgi uzlabot darbinieku digitālās prasmes, turklāt tas ir viens no būtiskiem konkurētspējas priekšnosacījumiem – ne tikai Latvijas, bet arī eksporta tirgos. Bites infrastruktūrā ieviestā Nokia maršrutēšanas tehnoloģija un drošības risinājums Deepfield Defender ļauj mums nodrošināt klientiem visaugstākos tīkla drošības un datu pārraides ātruma standartus. Tomēr pat vismodernākās tehnoloģijas nespēj garantēt 100 % drošību, ja cilvēkresursu pratība ir zema. Tāpēc darbinieki, kuri spēj atpazīt un novērst kiberriskus, veido vēl spēcīgāku vairogu pret izaicinājumiem digitālajā telpā un sniedz būtisku artavu biznesa nepārtrauktības nodrošināšanā,” uzsver Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors.

2026. gada valsts budžets ir valstiski atbildīgs, sabalansēts un vērsts uz mūsu nākotnes drošību, Saeimā pirms balsojuma par nākamā gada budžetu teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš pateicās deputātiem par debatēm un norādīja, ka budžets sastāvēja no 490 deputātu priekšlikumiem un gandrīz 100 ministriju priekšlikumiem.

Politiķis atzīmēja, ka budžets veido drošāku Latvijas valsts iedzīvotāju nākotni. Viņš sacīja, ka iedzīvotāji noticējuši valsts drošības politikai, ekonomiskajai politikai, un to rādot ekonomiskās izaugsmes dati. Tagad svarīgākais nākotnē esot "nesalaist to visu dēlī", teica Ašeradens.

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts ieņēmumi paredzēti par 944,6 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi - par 804,3 miljoniem eiro lielāki.

Pēdējo gadu incidenti Eiropā un Ziemeļamerikā skaidri apliecina, ka kiberuzbrukumu sekas neaprobežojas tikai ar informācijas tehnoloģiju (IT) jomu, bet tām ir plašāka mēroga ietekme, kas aptver sabiedrības drošību, pakalpojumu nepārtrauktību un atbilstību regulatīvajām prasībām.

Traucējumi var izraisīt reisu atcelšanu, pāreju uz manuālu sistēmu vadību un ievērojamus finansiālus zaudējumus. ASV auto dīleru programmatūras piegādātājs pēc kiberuzbrukuma, kas piespieda sistēmas apturēt darbu, izpirkuma maksā samaksāja aptuveni 25 miljonus ASV dolāru, kā arī tika traucēta noliktavas uzskaite, serviss un pārdošana. Ziemeļeiropas ūdensapgādes uzņēmums pēc operacionālo tehnoloģiju (OT) drošības pārkāpuma pārgāja uz manuālu vadību. Vairākas no Eiropas lielākajām lidostām piedzīvoja vairāku dienu darbības traucējumus un reisu atcelšanu, jo izspiedējprogrammatūras uzbrukums skāra reģistrēšanās sistēmas.

Kontroles ilūzija par aizsardzību

Par "Latvijas gada monētu 2025" atzīta monēta "Straume", informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Sabiedrības aptaujā ikvienam no 31. marta līdz 13. aprīlim bija iespēja nobalsot par izcilāko 2025. gadā izlaisto kolekcijas monētu. Aptaujā saņemtas gandrīz 29 000 balsu, un monēta "Straume" ieguva gandrīz 12 000 balsu.

Latvijas Bankas 2025. gada decembrī izlaistās kolekcijas monētas "Straume" grafisko dizainu radījuši filmas režisors Gints Zilbalodis un animācijas mākslinieks Pēteris Tenisons.

Kopumā 2025. gadā izlaistas piecas kolekcijas monētas, kas stāsta par Latvijas kultūru, vēsturi un citām nozīmīgām tēmām - "Mūsu zeme", "Saule un Vējš", "Džemma", "Latviešu grāmatai 500" un "Straume".

Kopš 2004. gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot šo sabiedrības aptauju, par Latvijas gada monētu atzītas "Laika monēta", "Barons Minhauzens", "Ciparu monēta", "Laika monēta II", "Laimes monēta", "Ūdens monēta", "Dzintara monēta", "Miglā asaro logs", "Sudraba pieclatnieks", "Šūpuļa monēta", "Kurzemes baroks", "Pasaku monēta I. Pieci kaķi", "Pasaku monēta II. Eža kažociņš", "Kalējs kala debesīs", "Medus monēta", "Kaķīša dzirnavas", "Liepas lapa", "Veiksmes monēta", "Vilhelms Purvītis", "Zvaigžņu putekļi", "Kāposts" un "Straume".