Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2025. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

Latvenergo 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos ir saražoti 24 % no Baltijā saražotās elektroenerģijas. Samazinoties pietecei Daugavā, koncerna ražotnēs ir saražots par 15 % mazāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn, kas ietekmējis koncerna finanšu rezultātus. Vienlaikus augusi elektroenerģijas izstrāde jaunajās saules (SES) un vēja (VES) elektrostacijās. Stratēģiski paplašinot ražošanas portfeli ar jaunām atjaunīgo energoresursu (AER) jaudām visās Baltijas valstīs, būtiski augušas investīcijas. Tāpat vērojama izaugsme mazumtirdzniecības jomā – kopumā Baltijā pārdotais elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms audzis par 5 %, augot arī klientu skaitam.

Latvenergo koncerns 2025. gadā būtiski kāpinājis investīcijas, attīstījis jaunus atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudu projektus un palielinājis klientu skaitu Baltijas elektroenerģijas un dabasgāzes tirgū, liecina koncerna publicētie 2025. gada nerevidētie saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati.

Finanšu rezultātus līdz ar zemāku ūdens pieteci Daugavā ietekmēja mazāks saražotās elektroenerģijas daudzums, kā arī zemāka elektroenerģijas pārdošanas cena salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Paplašinoties ražošanas jaudu portfelim, būtiski augusi elektroenerģijas izstrāde jaunajās saules (SES) un vēja (VES) elektrostacijās. 2025. gadā Latvenergo koncerns ir turpinājis mērķtiecīgu izaugsmi konkurētspējīgas enerģijas ražošanā, sadalē un tirdzniecībā.

Būtiski – par 49 % – kāpināts investīciju apjoms, kas pieauga līdz 792,2 milj. eiro un ir vēsturiski augstākais līmenis koncerna pastāvēšanas laikā. Lielākā daļa investīciju novirzīta atjaunīgo energoresursu (AER) projektu attīstībai un izbūvei, kā arī elektroenerģijas sadales tīkla modernizācijai un drošībai.

AS "Latvenergo" pirmais zaļo eiroobligāciju laidiens viena miljarda vidējā termiņa eiroobligāciju programmā varētu būt šogad, pastāstīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Eiroobligāciju ieņēmumi tiks izmantoti zaļajiem projektiem - vēja un saules parku būvniecībai, kā arī hidroelektrostaciju (HES) uzturēšanai.

Čakste minēja, ka "Latvenergo" šobrīd būvē 1,2 gigavatu (GW) atjaunojamās enerģijas projektu visā Baltijā un kopējās investīcijas projektos sasniedz aptuveni 1,1 miljardu eiro. Pusi no tā "Latvenergo" jau ir investējusi, bet otru pusi vēl ir jāinvestē.

Jautāts, vai pirmais eiroobligāciju laidiens varētu būt jau šogad, Čakste atbildēja apstiprinoši.

"Mēs jau piedalāmies "road show". Mums jau ir 200 miljonu eiro obligācijas "Nasdaq Riga" biržā un šobrīd mēs pirmo reizi izejam starptautiskā tirgū. Līdz ar to mēs esam jauns spēlētājs un mums ir sevi jāparāda, jāprezentē, tāpēc esam bijuši gan Frankfurtē, gan Londonā, gan attālināti esam vairāk nekā 100 investoru iedvesmojuši pateikt, ka Latvija un "Latvenergo" ir laba vieta, kur ieguldīt līdzekļus," stāstīja Čakste.

AS "Latvenergo" pagājušajā nedēļā emitētās eiroobligācijas 400 miljonu eiro apjomā galvenokārt iegādājušies Rietumeiropas investori, informēja uzņēmumā.

Ģeogrāfiski lielākā investoru daļa nākusi no Lielbritānijas un Īrijas (32%), Vācijas, Austrijas un Šveices reģiona jeb DACH valstīm (22%), kā arī Ziemeļvalstīm (16%). Būtiska interese bijusi arī no Francijas (10%), pārējām Eiropas valstīm (9%), Baltijas reģiona (6%) un citiem tirgiem (5%).

"Latvenergo" uzsver, ka šāds plašs investoru ģeogrāfiskais un institucionālais sadalījums apliecina augstu uzticības līmeni gan "Latvenergo", gan Latvijas investīciju videi.

Lielāko daļu ieguldītāju - aptuveni 71% - veidoja aktīvu pārvaldītāji, kam sekoja oficiālās iestādes un centrālās bankas ar apmēram 10%, riska ieguldījumu fondi ar 10%, bankas un privātbankas ar 7%, kā arī apdrošinātāji un pensiju fondi ar aptuveni 2% no kopējā apjoma.

"Latvenergo" koncerna kopējās investīcijas šogad varētu sasniegt 900 miljonus eiro, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par "Latvenergo" dalību konferencē ASV.

"Latvenergo" šobrīd būtiski palielina savu atjaunīgo energoresursu (AER) portfeli un izvērš daudzveidīgāku uzņēmējdarbību. Lai sasniegtu "Latvenergo" koncerna stratēģiskos attīstības mērķus, 2024. gadā veiktas investīcijas 530 miljonu eiro apmērā, savukārt 2025. gadā tās varētu sasniegt 900 miljonus eiro. Šobrīd Baltijā tiek īstenoti AER projekti aptuveni 1200 megavatu (MW) apjomā, turpinot jaudu attīstību arī pēc 2030. gada līdz pat 2300 MW. Ja "Latvenergo" koncerna attīstības plāni tiks īstenoti pilnā apjomā, kopējās investīcijas 10 gadu laikā varētu sasniegt līdz pieciem miljardiem eiro.

"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns piedalās Latvijas valdības un uzņēmēju delegācijas vizītē ASV. Latvijas uzņēmēju delegācija kopā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) piedalās aizsardzības industrijas izstādē "AUSA Annual Meeting & Exposition", kā arī Latvijas-Amerikas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LACC) konferencē "Spotlight Latvia".

AS "Latvenergo" jaunemitētās obligācijas 400 miljonu eiro apmērā ceturtdien, 20. novembrī, iekļaus biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā, teikts biržas publiskotajā paziņojumā.

Biržā iekļaus 400 000 "Latvenergo" obligāciju ar vienas obligācijas nominālvērtību 1000 eiro. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2030. gada 13. novembris.

"Latvenergo" emitējusi piecu gadu Eiropas zaļās obligācijas 400 miljonu eiro apmērā ar 3,612% kupona likmi.

Pieprasījums pēc obligācijām 5,5 reizes pārsniedza mērķa apmēru, sasniedzot 2,2 miljardus eiro. Vairāk nekā puse obligāciju piešķirtas investoriem, kas orientēti uz ilgtspēju.

"Latvenergo" valde 2025. gada 30. oktobrī apstiprināja viena miljarda vidējā termiņa eiroobligāciju programmas pamatprospektu.

Arī Luksemburgas kompetentā iestāde "Commission de Surveillance du Secteur Financier" ir apstiprinājusi kompānijas pamatprospektu kā atbilstošu Eiropas Savienības (ES) regulā noteiktajiem pilnīguma, saprotamības un konsekvences standartiem.

Pastāvot gadiem zināmām problēmām, rīdzinieki par siltumenerģiju aizpagājušajā gadā pārmaksājuši miljoniem eiro, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā.

VK secinājusi, ka galvaspilsētā ir potenciāls samazināt siltumenerģijas tarifu, taču tas ir iespējams tikai tad, ja gadiem zināmās problēmas beidzot risinās - sakārtojot tirgus regulējumu, pilnveidojot tarifa metodiku, veicinot institucionālo sadarbību un nodrošinot efektīvu konkurenci siltumenerģijas tirgū.

Situācijā, kad lietderīgi izmantojams siltums no AS "Latvenergo" termoelektrostacijas (TEC) nonāk atmosfērā, tiek iepirkta biokurināmā katlumājās ražota siltumenerģija, neveicinot efektīvu energoresursu izmantošanu, norāda revidenti.

Šī iemesla dēļ 2024.-2025. gada apkures sezonā rīdzinieki par siltumenerģiju pārmaksāja gandrīz astoņus miljonus eiro, savukārt "Latvenergo" neguva vairāk nekā sešus miljonus eiro ieņēmumus, uzsvērts revīzijā. Turklāt iesaistīto pušu sadarbības trūkuma un atšķirīgas normatīvo aktu interpretācijas dēļ "Latvenergo" ir bijušas ierobežotas iespējas Rīgai piedāvāt vairāk lētāka siltuma, secinājusi VK.

AS "Latvenergo" valde 30. oktobrī apstiprinājusi viena miljarda vidējā termiņa eiroobligāciju programmas pamatprospektu, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Šajā pašā datumā Luksemburgas kompetentā iestāde "Commission de Surveillance du Secteur Financier" ir apstiprinājusi pamatprospektu kā atbilstošu Eiropas Savienības (ES) Regulā noteiktajiem pilnīguma, saprotamības un konsekvences standartiem.

Obligācijas tiks emitētas sērijās, un katra sērija var tikt emitēta laidienos. Konkrētie katra laidiena noteikumi tiks noteikti piemērojamajos galīgajos noteikumos, kurus "Latvenergo" apstiprinās atsevišķi.

"Latvenergo" ir pilnvarojusi "BNP Paribas" un "J.P. Morgan" kā programmas organizētājus un izplatītājus, kā arī "Skandinaviska Enskilda Banken AB" un "Luminor Bank", ko Lietuvā pārstāv "Luminor Bank"Lietuvas filiāle, kā izplatītājus.

Dažādu faktoru dēļ šajā ziemā elektrības cena bija par apmēram 83% augstāka nekā iepriekšējā ziemā, intervijā teica AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš skaidroja, ka šajā ziemā elektrības cena ir pieaugusi, bet tas jāvērtē kontekstā ar iepriekšējo ziemu.

"Pagājušajā ziemā janvāris bija viens no siltākajiem novērojumu vēsturē, šogad ziema ir viena no aukstākajām novērojumu vēsturē. Protams, ka [cenas] delta veidojas tīri objektīvi tādēļ, ka tādu ziemu mēs neesam redzējuši pēdējos 15 gados un tika piedzīvots arī vēsturiski augstākais elektrības patēriņš jaudas ziņā," skaidroja Čakste, piebilstot, ka pie šāda patēriņa tiek darbināts viss, kas ir pieejams.

"Latvenergo" vadītājs stāstīja, ka arī "Latvenergo" termoelektrocentrāles (TEC) ir darbojušās divus mēnešus gandrīz vai pilnā režīmā, un tas nozīmē, ka fosilie resursi, ieskaitot arī Igaunijas un Lietuvas fosilos resursus, noteica elektroenerģijas cenu reģionā.

Atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem, Latvenergo ar Elektrum zīmolu turpina paplašināt atjaunīgās enerģijas ražošanu Baltijā.

Klaipēdas reģionā, Lietuvā, darbību sākuši trīs “Elektrum Lietuva” saules parki ar gandrīz 180 MW kopējo jaudu. Tādējādi Latvenergo jaunu AER ražošanas portfelis Baltijas valstīs šobrīd sasniedz 374 MW.

Latvenergo meitassabiedrība “Elektrum Lietuva” Klaipēdas rajonā atklājusi trīs jaunus saules parkus ar kopējo jaudu 176 megavati (MW). Tie izvietoti vairāk nekā 360 hektāru platībā un spēs nodrošināt elektroenerģiju vairāk nekā 100 000 mājsaimniecību gadā. Plānotais gada elektroenerģijas izstrādes apjoms sasniegs 200 000 MWh.

Saules enerģija ir viens no visstraujāk augošajiem atjaunīgās enerģijas avotiem Eiropā. Latvenergo jaunās AER jaudas palīdz mazināt atkarību no fosilajiem resursiem Baltijas mērogā, stiprina Latvijas uzņēmuma pozīcijas starptautiskā tirgū, veicina klimata mērķu sasniegšanu un ir garantija ilgtermiņā zemākām elektroenerģijas cenām. Kā to apliecina dati, katrs +1% atjaunīgās enerģijas īpatsvarā samazina vairumtirdzniecības elektroenerģijas cenu vidēji par 0,6%.

Latvija pērn importēja 1 074 319 megavatstundas (MWh) jeb 1074 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, tātad atbilstoši pērnā gada vidējai tirgus cenai kopumā citām valstīm par elektroenerģiju samaksājusi 93,92 miljonus eiro, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma ietekmes uz vidi daļas projektu vadītāja Kristīne Eglīte.

Viņa norāda, ka atbilstoši elektroenerģijas sistēmas pārvades operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) statistikai Latvija vismaz no 2018. līdz 2024.gadam ir bijusi stabila elektroenerģijas importētāja.

Pērn Latvija importēja 1 074 319 MWh elektroenerģijas, un tās vidējā cena atbilstoši AST datiem bija 87,43 eiro par MWh, tātad kopumā Latvija citām valstīm 2024.gadā samaksājusi 93,92 miljonus eiro jeb 256 561 eiro dienā. Tā ir summa, kas nenonāk Latvijas tautsaimniecībā, atstājot negatīvu iespaidu uz Latvijas iedzīvotāju maksātspēju.

Eglīte skaidro, ka kopumā elektroenerģijas ražošana savā valstī ir ļoti svarīga, un tas ir redzams vairākos līmeņos.

Tukuma novadā 5. novembrī likts pamaktakmens lielākajam vēja parkam Latvijā – Pienava Wind, kurā paredzēts uzstādīt 21 Nordex vēja turbīnu ar kopējo jaudu 147 megavati (MW).

Projekta attīstību uzsāka Zviedrijas kompānijas Eolus un tās pārstāvniecība Latvijā meitassabiedrība Eolus Latvija, un pēc iegādes to līdz pilnīgai būvniecības darbu pabeigšanai turpina AS “Latvenergo”.

Pienava Wind vēja parka būvniecībā plānots ieguldīt ap 215 miljoniem eiro, un elektroenerģijas ražošanu paredzēts uzsākt 2027. gadā.

Pienava Wind un Laflora Energy vēja parki veido jaunu posmu Latvijas enerģētikas attīstībā - līdzsvarojot ražošanas portfeli un stiprinot valsts enerģētisko drošību. Abi parki arī ievērojami stimulē vietējo ekonomiku gan tiešā, gan netiešā veidā, tostarp arī ilgtermiņā, jo papildus lētai un zaļai enerģijai vēja parks dos pozitīvu ieguvumu arī Tukuma un Dobeles pašvaldībām un tuvumā esošajiem iedzīvotājiem, veicot ikgadēju maksājumu vairāk nekā 350 000 eiro apmērā.

Darījums par SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" daļu izpirkšanu no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" varētu tikt noslēgts šī gada jūlijā, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Ministrijā norāda, ka puses ir apņēmušās ievērot saskaņoto grafiku, kas paredz daļu pārdošanas līguma noslēgšanu šī gada jūlijā un darījuma pabeigšanu, kā arī papildu stratēģiskā investora piesaisti 2026. gada otrajā pusē.

EM atzīmēja, ka ceturtdien ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) tikās ar "Telia Company" prezidentu un izpilddirektoru Patriku Hofbaueru, lai pārrunātu aktuālo projekta statusu pēc pērn noslēgtā saprašanās memoranda par "Telia" piederošo LMT un "Tet" daļu iegādi.

Siliņa norāda, ka atbalsta AS "Latvenergo" un AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) iniciatīvu iegādāties "Tet" un LMT daļas. Plānotais darījums uzņēmumiem ir investīciju lēmums nozarē, kas piedāvā sinerģijas potenciālu un iespēju veidot reģionāla līmeņa tehnoloģiju uzņēmumu. Kopš saprašanās memoranda parakstīšanas iesaistītās puses ir aktīvi strādājušas, lai pēc iespējas drīzāk pietuvotos darījuma īstenošanai.

Mobilo sakaru operators SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un AS "Latvenergo" sākuši pētniecības projektu, kura mērķis ir izstrādāt Latvijā tehnoloģiju putnu automātiskai detekcijai un identifikācijai vēja turbīnu parkos, informēja LMT.

Uzņēmumā norāda, ka risinājums palīdzēs samazināt putnu bojāejas risku, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu vēja enerģijas attīstību un atbilstību vides aizsardzības prasībām. Projekts ir solis Latvijas inovāciju un dabas aizsardzības jomā.

Projekta laikā LMT sadarbībā ar zinātniekiem, ornitologiem un "Latvenergo" ekspertiem izstrādās prototipu, kas apvienos divas atšķirīgas un līdz šim kopā neizmantotas tehnoloģijas - radaru un augstas izšķirtspējas kameru iespējas, lai reāllaikā noteiktu putnu atrašanās vietu, sugu un lidojuma trajektoriju vēja turbīnu tuvumā.

Ja sistēma konstatēs sadursmes risku, tā varēs dot signālu turbīnas apstādināšanai, tādējādi pasargājot īpaši aizsargājamās putnu sugas. Projekta interešu lokā ir lielie planētājputni, primāri stārķi, ērgļi, klijāni, dzērves, kā arī gulbji un zosis, norāda kompānijā.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un AS "Latvenergo" īstenos pirmo industriālās profesūras projektu Latvijā. Starptautiskā atklātā konkursā tiks piesaistīts profesors, kurš ar uzņēmuma atbalstu pētīs zaļās degvielas attīstības iespējas.

Vienojoties par stratēģisko partnerību, RTU un "Latvenergo" parakstīja sadarbības līgumu par industriālā profesora projekta īstenošanu. Līgums paredz īstenot starptautisku profesora kandidāta atlases procesu. Ar uzvarētāju līgums tiks slēgts uz diviem gadiem. Izvērtējot projekta rezultātus, to varēs pagarināt, profesoru ievēlot vēl uz četriem gadiem. Profesors savu darbību īstenos RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātē, ņemot vērā industrijas aktuālās vajadzības un attīstot jaunu pētniecības virzienu.

Akadēmiskajā un pētnieciskajā darbā gūtās atziņas "Latvenergo" izmantos savā darbībā, savukārt RTU studiju un zinātnes procesā aprobēs industrijas praktisko pieredzi.

Hidroelektrostacijas ir nozīmīgs elektroenerģijas ražošanas aktīvs Latvijā, kur viss atkarīgs no ūdens pieteces, un, lai arī pastāv iespēja īstenot savulaik iecerēto Daugavas kaskādes papildināšanu ar jauniem HES-iem, tomēr šādu ieceru īstenošanai būtu nepieciešama teritoriju applūdināšana, kam neesot sabiedrības atbalsta.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu rīkotajā cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par hidroelektroenerģijas nozīmi Latvijai un tās nākotnes iespējām. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur ir nozīmīga elektroenerģijas ražošana, izmantojot ūdeni, — hidroelektrostacijās, pateicoties tieši Daugavas HES kaskādei, kurā ietilpst Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES-i. Līdztekus šai HES-u kaskādei ir arī vairāk nekā 140 mazās HES. Vienlaikus hidroelektrostacijās saražotais elektroenerģijas daudzums ik gadu atšķiras, piemēram, pēc AS Augstsprieguma tīkls datiem pēdējo desmit gadu laikā vismazākais šajās stacijās saražotās elektroenerģijas daudzums bijis 2015. gadā — 1,75 TWh, vienlaikus vislielākais — 2017. gadā, kad saražots 4,36 TWh elektroenerģijas. Vidēji ik gadu hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas īpatsvars no Latvijā kopumā saražotās svārstās, un tas regulāri ir virs 51%. Interesanti, ka AS Augstsprieguma tīkls datiem 2025. gadā Latvijā atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars no saražotās elektroenerģijas bija 72,78%.

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Tehnoloģiju un sakaru uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" daļu izpirkšanai no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" izvēlēta finanšu un juridisko konsultantu komanda, kuras vadošais konsultants ir ASV bāzētais "J.P. Morgan", informēja AS "Latvenergo".

Konsorcijos ietilpst "J.P. Morgan", "A&O Shearman" un "Walless", kā arī "Deloitte", "Tegos" un "Hardiman Telecommunications".

Līgumi ar konsultantiem noslēgti iepriekšējās nedēļas izskaņā.

Līguma summa ir atkarīga no sasniegtā rezultāta, kas nozīmē, ka piesaistītais konsultants ir ieinteresēts labā rezultātā. Konkrētus līguma nosacījumus nevar izpaust, jo tas ir komercnoslēpums.

Konsultantu uzdevums būs strukturēt Tet un LMT daļu iegādi, veikt investoru atlasi, organizēt darījuma noslēgšanu un kopīgi ar uzņēmumiem izstrādāt attīstības stratēģiju. Tāpat tiks īstenota Tet un LMT padziļinātā izpēte jeb due diligence. Noslēdzot līgumu, konsultanti nekavējoties sākuši darbu, iepazīstoties ar abiem uzņēmumiem – Tet un LMT.

“Spīdola” konferences “LIKTA JAUDA 2025” ietvaros 4.decembrī apbalvoti konkursa "Platīna pele 2025" laureāti, informēja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Kategorijā "Uzņēmuma digitālā transformācija" starp maziem un vidējiem uzņēmumiem ar "Platīna peli" apbalvots SIA "Baltic Container Terminal" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) projekts par privātā 5G tīkla ieviešanu "Baltic Container Terminal" teritorijā.

Starp lielajiem uzņēmumiem ar "Platīna peli" apbalvots AS "Latvenergo" un SIA "Mitigate" projekts, ieviešot mākslīgā intelekta (MI) asistentu "Latvenergo" Elektronisko iepirkumu un kvalifikācijas sistēmā.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) speciālbalvu par digitālās transformācijas projektu piešķīrusi "airBaltic" projektam par "Starlink" interneta ieviešanu savā flotē.

Ja turpināsies pašreizējās elektroenerģijas patēriņa tendences, tad pēc 2040. gada neviena valsts nevarēs iztikt bez atomenerģijas, intervijā Latvijas Radio sacīja AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Runājot par pašreizējām elektroenerģijas patēriņa tendencēm, Čakste norādīja uz augsto elektrifikācijas līmeni un izcēla lielo enerģijas daudzumu, kas tiek tērēts mākslīgā intelekta tehnoloģiju darbināšanai. Tikai ar atjaunojamajiem energoresursiem - vēju un sauli - tam visam nepietiks, prognozēja "Latvenergo" vadītājs.

Vienlaikus klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis Latvijas Radio (ZZS) norādīja - ja sabiedrībā ir vērojama tik liela pretestība vēja parku būvniecībai, tad kurš būs gatavs dzīvot blakus atomelektrostacijai. Skaidrs, ka atomelektrostacijai būtu jāatrodas vietā, kur ir piemērota infrastruktūra, tai skaitā elektropārvades līnijas, un tas nebūs dziļi mežā, kur to neviens neredzēs, sacīja ministrs.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātā industriālo attīstības teritoriju karte ļaus iedzīvotājiem noskaidrot vispārējo situāciju, bet pašreiz nesniedz detalizētu un precīzu informāciju par vēja elektrostaciju (VES) attīstības iespējām, norāda VES parku attīstītāji.

AS "Latvenergo" attīstības direktore Ilvija Boreiko norādīja, ka KEM un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) ir izveidojis plašai sabiedrībai un interesentiem lietderīgu informāciju, kas pieejama digitālajā kartē, kur ikviens var apskatīt potenciālās iespējas vēja enerģijas attīstībai.

"Mūsuprāt, karte ļaus iedzīvotājiem noskaidrot vispārējo situāciju par to, vai viņu zemē ir iespējas VES attīstībai. Jāmin gan, ka savā ziņā karte var radīt arī neprecīzu priekšstatu, ka tur, kur nav ierobežojumu, VES attīstība ir iespējama," pauda Boreiko, piebilstot, ka "Latvenergo" pieredze rāda, ka pat tajās teritorijās, kurās teorētiski būtu iespējama VES būvniecība, pēc detalizētas izpētes veikšanas izrādījies, ka 50-70% gadījumu tas tomēr nav iespējams.

Ar vietējo tirgu vien labklājību neuzcelsim, – eksports ir obligāts ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikums. Taču pašlaik Latvija nebūt “nenosmeļ visu krējumu”. Lai konkurētu enerģiskāk, mums jānoņem rokas bremze lielajiem Latvijas uzņēmumiem un stratēģiski jāfokusējas uz eksportu, kura preču un pakalpojumu kopējais apjoms ir pielīdzināms aptuveni divām trešdaļām no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) vērtības.

Latvijas valstij un pašvaldībām piederošās kapitālsabiedrības ar daudzu miljardu apgrozījumu veido būtisku daļu ekonomikas. Tomēr eksportā to īpatsvars ir niecīgs (izņēmums ir AS “Latvenergo”, kas apgroza pat 73 % nozares eksporta). Tātad tikai daļa ekonomikas nes jaunu naudu Latvijai, otri sēž mājās. Ne bez iemesla: valsts kapitālsabiedrības ir viena no visvairāk diskriminētajām uzņēmumu grupām Latvijā. Likumdošanā iebūvēts, ka šīm kapitālsabiedrībām jāturas tikai pie tiem uzdevumiem, kurus savulaik izvirzīja PSRS Valsts plāna komiteja, vieniem jācērt koki, otriem jāpiegādā pasts. Jebkādas atkāpes un brīvdomīgi centieni darboties brīvajā tirgū pēc normāliem biznesa principiem, visticamāk, tiktu uztvertas kā tirgus kropļošana. Tikmēr jūs šodien apmeklējāt “Omniva” pakomātu un saņēmāt sūtījumu, izmantojot Igaunijas valstij 100 % piederoša pasta uzņēmuma pakalpojumus. Kāpēc Igaunijas valsts uzņēmumam Latvijas tirgū ir vairāk tiesību nekā “Latvijas Pastam”, kuram katra “kustība” jāsaskaņo ar Ministru kabinetu?

Veidojot Baltijas valstīs plašāko lieljaudas uzlādes tīklu, Elektrum Drive ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējuma atbalstu 2 600 000 eiro apmērā līdz 2027. gadam Eiropas transporta ceļu (TEN-T) tīklā izbūvēs kopumā 130 uzlādes punktus 54 stacijās.

Šis ir jau kārtējais CEF līguma periods, iepriekšējā līguma ietvaros novembrī tiks atklātas 35 uzlādes stacijas.

Elektrum Drive – elektroautomobiļu uzlādes tīklu operators Baltijas valstīs, plāno izveidot Baltijas reģionā plašāko lieljaudas uzlādes tīklu uz TEN-T ceļiem, kas būs pieejams vieglajiem elektroautomobiļiem. Veidojot uzlādes staciju tīklu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, Elektrum Drive ar CEF finansējumu līdz 2027. gadam izbūvēs 130 uzlādes punktus ar 150 - 300 kW jaudu 54 stacijās. 20 stacijas būs Latvijā, Lietuvā - 21 stacija, savukārt Igaunijā - 13 stacijas.

"Šis jau ir otrais Latvenergo koncerna elektromobilitātes pārrobežu projekts, izmantojot ES līdzfinansējumu. Bez Latvijas un Igaunijas ir plāns turpināt paplašināt ātrās uzlādes tīklu arī Lietuvā, Elektrum Drive nostiprinot vadošā elektrouzlādes pakalpojumu sniedzēja ambīcijas visās Baltijas valstīs. Jau šogad plānojam sasniegt vairāk nekā 1200 pieslēgvietu mājas tirgos, tādēļ strauji aug arī mūsu komanda un zināšanas, aktīvi strādājot ar partneriem visās Baltijas valstīs. Arī elektroauto uzlādes jomā šobrīd notiek sāncensība starp dažādiem operatoriem – ar gandarījumu varu teikt, ka šī jau nākamā projekta realizēšana apliecina Elektrum Drive līderību kvalitātes un kompetenču jomā," saka Ansis Valdovskis, AS "Latvenergo" Baltijas elektrotransporta uzlādes direktors.

Tuvo Austrumu konflikta dēļ galvenā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs no enerģijas cenu kāpuma, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš uzsvēra, ka ietekmes apmērs būs atkarīgs no konflikta ilguma un intensitātes.

Vilerts minēja, ka būtiskākās bažas ir saistītas ar uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai, tostarp pārstrādes rūpnīcām un termināļiem, jo to atjaunošana prasa laiku, un ietekme var saglabāties ilgāk par pašu konfliktu.

Savukārt mazāk bažu, pēc viņa teiktā, ir par Hormuza šauruma aizvēršanu. Ja kustība tajā tiks ierobežota īslaicīgi, cenas var piedzīvot straujas svārstības, taču relatīvi ātri stabilizēties.

Vilerts piebilda, ka situācijas stabilizēšanā ir ieinteresēta arī Ķīna kā nozīmīga Persijas līča energoresursu importētāja, kā arī ASV prezidents Donalds Tramps ir paudis gatavību nodrošināt kuģošanas drošību šaurumā.