Influenceru mārketinga jomā strādājošie – Egita Bairamova, Elīna Sviridova un Toms Briedis – dibinājuši Latvijas Influenceru mārketinga asociāciju (LIMA), lai veicinātu nozares attīstību, profesionālos standartus, kā arī lai pārstāvētu un aizstāvētu Latvijas influenceru mārketinga nozares pārstāvju intereses vietējā un starptautiskā līmenī.

“Ideja par vienota spēka un interešu struktūras izveidi influenceru mārketinga jomā strādājošajiem manā darāmo darbu sarakstā bija jau vairākus gadus. Taču dažādi neveiksmīgi notikumi nozarē ar kopīgu struktūru izveidi šos plānus parasti atlika uz vēlāku laiku. Pēdējais pamudinājums bija īsto domubiedru satikšana, kā arī manas aģentūras Do Epic iestāšanās Eiropas Influenceru mārketinga asociācijā (EIMA). Šī pieredze, kurā kopā ar citiem Eiropas pārstāvjiem cīnāmies par digitālā satura autoru un citu nozarē strādājošo interesēm, ir devusi pārliecību tam, cik svarīga ir lokālas organizācijas esamība, kas var pārstāvēt nozares viedokli, palīdzēt sakārtot un attīstīt to [nozari] valsts ietvaros. Beigu beigās pārredzama digitālā satura mārketinga ekosistēma sniegs labumu visiem,” saka influenceru mārketinga un sabiedrisko attiecību aģentūras Do Epic dibinātājs Toms Briedis.

Šī gada jūnijs iezīmē rūpniecības atkopšanos. 2025. gada jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās audzis par 7,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Apstrādes rūpniecībā pieaugums pret pērnā gada jūniju ir 7%, kas ir prāvākā izaugsme kopš 2022. gada maija. Kopumā tieši šīs sadaļas izaugsme ir labs indikators un liecina par ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Ražošanas apjomi palielinājās elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 19,2%, bet saruka ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 21,1%.

Atkopjas kokrūpniecība un pārtikas ražošana

Lielākais rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums apstrādes sadaļā bijis gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā – par 31,1%, tad seko nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana – pieaugums par 18,3%, pieaugums arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 14,8%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 12,9%, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 11,4%. Pēc apjoma būtiskākās nozares apstrādes rūpniecībā ir koksnes un koka izstrādājumu ražošana un pārtikas produktu ražošana.

Par “All Media Group”, kas pārvalda “TV3” un “Go3”, ģenerāldirektoru no 2026. gada 1. janvāra iecelts Giedrjus Skļuts (Giedrius Skliutas).

Mediju grupa “All Media Group”, kas visās trīs Baltijas valstīs pārvalda televīzijas, radiostacijas, ziņu portālus, straumēšanas pakalpojumu un satura veidošanas mediju grupu, ieceļ Kristianu Antingu par vecāko satura vadītāju.

“Paātrinām mediju un satura biznesa transformāciju, lai radītu vairāk vērtības klientiem, strādātu efektīvāk un pilnveidotu pārvaldību. Klientiem piedāvāsim viņiem pielāgotus reklāmas formātus un elastīgāku cenu veidošanu, paplašināsim pārdošanas kanālus un televīzijas reklāmas kategorijā piesaistīsim jaunus reklāmas devējus. Mēs pārvaldām populārāko straumēšanas pakalpojumu, un mums ir satura priekšrocības – tas palīdzēs piesaistīt vēl vairāk skatītāju, ieskaitot arī jaunāku auditoriju,” saka Prans Kuisis, “Bitė Group” ģenerāldirektors un “All Media Group” valdes priekšsēdētājs.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir iekļuvusi pasaules līderos koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē.

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa).

Katra simtā svece pasaulē ir ražota Latvijā.

Visu XXI gadsimta pirmo ceturtdaļu Latvijas sveču eksports ir ievērojami pārsniedzis importu. Turklāt svētku un piemiņas brīžos Latvijas ļaudis izvēlas Latvijas, nevis importa sveci.Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sveču eksporta.

Visvairāk – Ziemassvētkos

No neatminamiem laikiem kā gaismas avots tumšajā laikā tika izmantots degošs skals vai sveķaini zari. Bišu vaska sveces un to ražošanas tehnoloģija radās tikai pirms aptuveni tūkstoš gadiem Eiropas mērenās joslas ziemeļu daļā. Svarīgākajai sveču ražošanas izejvielai – bišu vaskam – kušanas temperatūra ir aptuveni 62 grādi pēc Celsija, bet augu dzīvnieku izcelsmes (piemēram, aitas) taukvielām, kuras pievienoja vaskam sveču ražošanā, kušanas temperatūra ir vēl zemāka. Karstajā joslā vasaras laikā saulē vaska sveces nav uzglabājamas, jo tās izkūst. Siltajās zemēs sveču vietā kā gaismas avots tumšajā laikā tika izmantotas eļļas lampiņas. Vaska sveces ir relatīvi dārgas, tāpēc to masveida izmantošana bija visai ierobežota. Būtiskas pārmaiņas sākās, kad XIX gadsimtā sveču ražošanā sāka izmantot no dzīvnieku taukiem rūpnieciski nodalītu taukskābi – stearīnu, kuru joprojām izmanto gan ziepju, gan sveču ražošanā. No XIX gadsimta beigām sveču ražošanā sāka izmantot naftas pārstrādes procesā iegūstamu parafīnu (piesātināto ogļūdeņražu maisījumu ar 20 līdz 40 oglekļa atomiem molekulā).

Sabiedrisko attiecību un influenceru mārketinga aģentūra Do Epic kā vienīgā Baltijas valstu pārstāve uzņemta ietekmīgajā Eiropas Influenceru mārketinga asociācijā (EIMA), ar mērķi pārstāvēt mūsu valsts intereses Eiropas līmenī, piedaloties arī likumdošanas un dažādu noteikumu izstrādē.

Influenceru mārketings ir samērā jauna joma, kuras regulēšanai patlaban pievērsušās daudzas valstis. Lai nerastos situācija, kad Latvijas viedoklis šajā svarīgajā procesā paliek nesadzirdēts, tika pieņemts lēmums kļūt par asociācijas biedru.

“Vēl pirms Do Epic dibināšanas biju nolēmis atrast uzticamus partnerus Eiropā, kas tāpat kā mēs būtu ar “visām četrām” iekšā influenceru mārketingā un būtu ieinteresēti līdzdarboties nozares attīstībā un sakārtošanā. Šādus partnerus izdevās atrast EIMA veidolā, kas apvieno lokālas influenceru mārketinga asociācijas, vadošās influenceru mārketinga aģentūras, aģentus, tehnoloģiju uzņēmumus un digitālā satura autorus Eiropā,” saka Do Epic dibinātājs Toms Briedis.

2025. gada septembrī, salīdzinot ar 2024. gada septembri, rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 6,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ražošanas apjoms palielinājās apstrādes rūpniecībā - par 8,5%, savukārt samazinājās elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 0,6%, kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 28,1%.

Rūpniecības produkcijas apjoms palielinājās trīs pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - par 9,8%, pārtikas produktu ražošanā - par 10,9% un gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā - par 13,3%. Rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums bija arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā - par 31,4%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā - par 17,6%, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā - par 17,0%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 10,5%, kā arī elektrisko iekārtu ražošanā - par 5,3%. Savukārt produkcijas apjoma kritums bija dzērienu ražošanā - par 11,8%, tekstilizstrādājumu ražošanā - par 2,0% un apģērbu ražošanā - par 1,5%.

Latvijas panākumi sieviešu apakšveļas un apakšveļas daļu – elastīgo lenšu –eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija) dati, 2024. gadā Latvija pēc ienākumiem no krūšturu lencīšu eksporta uz vienu iedzīvotāju bija 1. vietā pasaulē.

Nesena vēsture

Masveida apakšveļas ražošanai ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē nav ļoti sena vēsture. Līdz pat XX gadsimta sākumam gan Latvijā, gan arī citviet Eiropā lielākā daļa sieviešu vasaras laikā apakšveļu nelietoja vispār. Augstākās kārtas sievietēm krūšturu funkciju pildīja korsetes. Savukārt pirmie rūpnieciski ražotie krūšturiem līdzīgie apģērba gabali (XIX gadsimta beigās) bija atvieglotas korsetes un naktskrekla kombinācija. Pirmais krūšturis kā nodalīts apģērba gabals tika patentēts tikai 1914. gadā. Līdz pat XX gadsimta vidum sieviešu apakšveļas masveida ražošana aizsākās tikai industriāli attīstītās valstīs. Latvijā līdz pat XIX gadsimta beigām ikvienai jaunkundzei bija jāprot darināt savu apģērbu pašai un, tikai sasniedzot noteiktu turības līmeni, apģērba darināšanai tik pirkti drēbnieku pakalpojumi. Pāreja uz apģērba darināšanas specializāciju ir iemūžināta Rūdolfa Blaumaņa (1863–1908) lugā Skroderdienas Silmačos (1902). Vēl XX gadsimta pirmajā pusē lielākā daļa Latvijas sieviešu sev nepieciešamo apģērbu šuva pašas un tikai bagātākās ģimenes izmantoja drēbnieku pakalpojumus vai arī iegādājās rūpnieciski ražotu apģērbu. 1927. gadā Latvijā bija reģistrēti tikai 27 veļas šūšanas uzņēmumi, kuros strādāja aptuveni 280 darbinieku, kā arī astoņi uzņēmumi (135 nodarbinātie), kas ražoja bikšu lences, korsetes un līdzīgus izstrādājumus (Latvijas statistikas gada grāmata 1927. Rīga, Valsts statistikas pārvalde,1928. 286. lpp.).

Latvijā izaugušās biomasas apjoms pārsniedz pašmāju patēriņu siltumstacijās, tāpēc tā tiek eksportēta un rada papildu ienākumus, perspektīvā tiek prognozēts šī resursa patēriņa pieaugums valstī, ko nodrošinātu tā pārstrāde citos produktos.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu rīkotajā diskusiju ciklā Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija. Šķelda ir atjaunīgs resurss, kurš izaudzis pašu zemē, kurš ļāvis samazināt fosilo energoresursu importa apjomus un tēriņus, vienlaikus ļaujot šai naudai palikt Latvijā un strādāt tautsaimniecības izaugsmei, kā arī paaugstināt energodrošību valstī.

Resursu pietiek

„Labā ziņa - Latvijai ir ilgtspējīga biomasa, kas ir pierādāms, un tādējādi mums ir vietējā atjaunojamā zaļā enerģija, tāpēc būtiskākais ir jautājums, kā šo resursu izmantojam,” uz jautājumu par biomasas - pašu zemē izaudzētās zaļās enerģijas - esamību Latvijā atbild Latvijas Biomasas asociācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs. Viņš atgādina, ka Latvijā vēsturiski ir izmantota pašu zemē izaugusī biomasa un arī pašlaik būtībā vairumā Latvijas pilsētu centralizētā siltumapgāde kā resursu izmanto pašu zemē izaudzēto. „Vienlaikus Latvijā ik gadu iegūstamās biomasas apjoms pārsniedz tos apjomus, ko patērējam Latvijā, tāpēc tā dažādos veidos tiek eksportēta uz ārzemēm,” norāda D. Palejs. Viņš gan piemetina, ka tieši šis ievērojamais biomasas eksports ir tas potenciāls, kuru izmantot pašu mājās, tādējādi stiprinot vietējo ekonomiku, vienlaikus paaugstinot energodrošību. „Biomasu var izmantot ne tikai kā energoresursu, bet arī kā izejvielu jaunajiem produktiem, kuru ražošana stiprinātu Latvijas tautsaimniecību,” uzsvēra D. Palejs.

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Katrā desmitajā pasaulē ražotajā sērfošanas un snovborda dēlī, arī hokeja aprīkojumā ir izmantota Latvijas stikla šķiedra.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvijas daļa no visa stikla šķiedru pavedienu eksporta apjoma pasaulē bija 8%, bet no visas brīvi austo stikla šķiedras audumu produkcijas pasaulē – 9%. Līdz ar to bez pārspīlējuma var teikt, ka katrā desmitajā pasaulē ražotajā sērfošanas un snovborda dēlī, hokeja aprīkojumā utt. tiek izmantota Latvijas stikla šķiedra.

Triju stikla šķiedras produkcijas veidu eksportā – stikla šķiedras pavedienu, brīvi austu audumu un mehāniski savienotu audumu – Latvijas eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā bija visaugstākie pasaulē. Latvijā stikla šķiedras ražošana aizsākās 1963. gadā, kad darbu sāka Valmieras stikla šķiedras rūpnīca. Sākumā tika ražota tikai stikla šķiedra, bet no 1972. gada – arī stikla šķiedras audumi. 1996. gadā uzņēmums tika veiksmīgi privatizēts, kas ļāva uzņēmumu modernizēt (jau 2021. gadā tika atvērta vienstadijas stikla šķiedras ražotne). Rūpnīcas ražošana tika pielāgota tirgus prasībām, un uzņēmums sāka piegādāt globālajam tirgum konkrētus nišas produktus. Atbilstoši žurnāla Dienas Bizness veidotajam Latvijas lielāko uzņēmumu 2024. gada TOP 500+ AS Valmieras stikla šķiedra ar 117,8 miljonu eiro lielu apgrozījumu bija 69. vietā Latvijā. Uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 1200 darbinieku un 2023. gadā nodokļos valsts kopbudžetā iemaksāja vairāk nekā 6,5 miljonus eiro.

Starptautisko maksājumu tehnoloģiju kompānija Visa Inc. (V) šodien notiekošajā starptautiskajā tehnoloģiju konferencē Web Summit paziņoja par jaunu pilotprojektu, kas uzņēmumiem un digitālajām platformām ļaus nosūtīt maksājumu pa tiešo uz saņēmēja stabilo monētu elektroniskajiem makiem.

Uzņēmumi, kas izmanto Visa Direct, maksājumus varēs veikt fiat valūtā, savukārt naudas saņēmēji varēs izvēlēties saņemt savus līdzekļus kādā no stabilajām kriptovalūtām, kas ir piesaistītas ASV dolāram, piemēram, USDC.

Jaunā maksājumu iespēja būtiski mainīs globālo maksājumu ātrumu un pieejamību. Šī inovācija paplašina Visa Direct pakalpojumu klāstu, nodrošinot satura veidotājiem, frīlanceriem un tirdzniecības platformām stabilu līdzekļu uzglabāšanas risinājumu un ātrāku piekļuvi naudai arī tirgos, kur pastāv augstas valūtas svārstības vai ir ierobežota banku infrastruktūra.

“Stabilo kriptovalūtu maksājumu ieviešana ikvienam radīs patiesi universālu piekļuvi savai naudai dažu minūšu laikā jebkur pasaulē,” pauž Kriss Ņūkirks (Chris Newkirk), Visa komercijas un naudas kustības risinājumu prezidents. “Neatkarīgi no tā, vai tas ir satura veidotājs, kas veido digitālo zīmolu, uzņēmums, kas izplešas jaunos globālajos tirgos, vai frīlancers, kas strādā ārvalstīs – ikviens varēs gūt labumu no ātrākas un elastīgākas naudas kustības.”

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no biodīzeļdegvielas eksporta.

Starptautiskajā tirdzniecībā pie atjaunojamās jeb biodīzeļdegvielas (KN kods 3826) tiek pieskaitīta biodegviela, kas tiek ražota no augu eļļām, dzīvnieku taukiem vai atkritumiem, kā arī biodīzeļdegvielas maisījumi, kas nesatur vispār vai satur mazāk nekā 70 % naftas destilācijas produktu. Parastai – naftas vai citu ogļūdeņražu pārtvaices procesā iegūta dīzeļdegvielai - ir cita preču grupa (HS 2710).

Biodīzeļdegvielas ražošana

Tradicionāli biodīzeļdegviela tiek ražota, izmantojot ķīmisku reakciju starp taukvielām un spirtiem (parasti metilspirtu), kuras rezultātā rodas taukskābju metilesteri (biodīzeļdegviela), un vienlaikus kā blakusprodukts tiek iegūts glicerīns. Reakcija notiek 50–65 °C temperatūrā katalizatoru klātbūtnē.Kā taukvielu avots var būt augu eļļas (sojas, rapša, palmu, saulespuķu), izlietotās eļļas no ēdiena gatavošanas procesa, pārtikā neizmantojami dzīvnieku tauki u.c.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

Autobūves tradīcijas Latvijā ir atjaunojušās ar potenciālu sekmīgi darboties eksporta tirgos.

Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika liecina, ka kopš 2017. gada Latvija pēc eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju ir pasaules līderis preču grupā, kurā ietilpst speciālie mehāniskie transportlīdzekļi, kas nav pasažieru vai kravas auto, ugunsdzēsības automobiļi, autoceltņi, urbjiekārtu auto vai autobetonmaisītāji (Kombinētās nomenklatūras preču kods 870590). Šajā preču grupā ietilpst ielu tīrāmās un ielu skalojamās automašīnas, automašīnas, kas paredzētas smidzināšanas darbiem, piemēram, kaitēkļu apkarošanai, neatliekamās palīdzības un glābšanas dienestu auto, mobilās darbnīcas, kas izbraukumā sniedz tehniskus vai medicīniskus pakalpojumus, u. c.

Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums ALPPES Capital atkārtoti ir palielinājis savu līdzdalību INDEXO, kopā iegūstot jau 12.37% akciju un kļūstot par tā lielāko akcionāru.

ALPPES Capital uzskata, ka Latvijā ir jāveicina veselīga konkurence finanšu pakalpojumu tirgū, stiprinot un atbalstot vietējā kapitāla uzņēmumus. Investīciju uzņēmums norāda, ka ir izveidoti visi priekšnoteikumi, lai vidējā termiņā INDEXO spētu sekmīgi konkurēt ar ārvalstu banku meitas uzņēmumiem Latvijā un citām ārvalstu kapitāla bankām, atkārtojot Lietuvas un Igaunijas piemērus, kur vietējie uzņēmēji un daudzi tūkstoši vietējie investori īsā laika periodā kopā ir ieguldījuši nepieciešamo kapitālu, liekot stūrakmeni spēcīgas, pelnošas un konkurētspējīgas vietējā kapitāla bankas izveidei un attīstībai. Igaunijā tādas ir LHV, kas ir spēcīga un labi pelnoša vietējā kapitāla digitālā banka, un COOP Bank, kas ir vēl viena vietējā kapitāla banka ar spēcīgu klātbūtni tieši Igaunijas reģionos. Savukārt Lietuvā labs piemērs vietējā kapitāla bankai ir Artea Banka (iepriekš - Šiaulių bankas).

Valsts uzņēmumu akciju kotēšana biržā ļautu iedzīvotājiem ieguldīt Latvijā, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Komentējot plānus par valsts uzņēmumu akciju daļēju kotēšanu biržā, Latvijas Bankas prezidents teica, ka pēdējo mēnešu laikā var redzēt, ka kaut kādi soļi tiek sperti šajā virzienā un diskusijas notiek. Kazāks pauda cerību, ka nākamā Saeima "to tiešām praktiski ieviesīs dzīvē".

"Ieguvums no tā būtu gan kvalitatīvāka pārvaldība, gan galu galā Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja ieguldīt Latvijā. Šobrīd finanšu investīcijas Latvijā ir ļoti sarežģītas un grūtas. Līdz ar to ieguvums būtu, un tas ļautu arī finansēt daļu no valdības tekošajiem izdevumiem neaizņemoties," teica Kazāks, skaidrojot, ka nav runa par to, ka šie uzņēmumi būtu pilnībā jāatdod privātajam sektoram.

Pēdējo divu gadu laikā arī Latvijā būtiski pieaug privāto investoru interese par kapitāla tirgu – īpaši valsts un uzņēmumu obligācijām. Noguldījumu zemās likmes ir beigušās – banku depozīti vairs nav tik konkurētspējīgi, un arvien vairāk iedzīvotāju apsver ieguldījumus obligācijās. Daudzi šim nolūkam pirmo reizi atver vērtspapīru kontu, lai piedalītos konkrētās emisijās.

Šo tendenci pastiprina finfluenceri – finanšu satura veidotāji sociālajos tīklos, piemēram, podkāstos, Instagram un Youtube kanālos, kur viņi skaidro obligāciju ienesīguma aprēķinus, kupona mehānismu, emisiju dokumentāciju vai kapitāla tirgus darbības principus.Juridiski jutīgā robeža sākas brīdī, kad izglītojošs skaidrojums par obligāciju tirgu pārvēršas par aicinājumu iegādāties konkrētu obligāciju kā “vispiemērotāko” konkrētai situācijai. Ieguldījumu pakalpojumu regulējums (MiFID II direktīva un Finanšu instrumentu tirgus likums) ieguldījumu konsultāciju definē kā personalizētu ieteikumu par konkrētu rīcību ar konkrētu finanšu instrumentu - tas ir finanšu pakalpojums. Obligācija ir finanšu instruments neatkarīgi no tā, vai tā ir banku emisijas, valsts vai Baltijas uzņēmuma obligācija.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvijas daļa lapu koku saplākšņa eksportā bija 5%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.

Vēsturiski finiera lokšņu rūpnieciskā ražošana aizsākās1797. gadā, kad Samuels Bentamams (1757 - 1831) izgudroja un uzkonstruēja finiera lokšņu lobāmo mašīnu. No šī laika sākās plaša finiera lokšņu izmantošana dažādu koksnes izstrādājumu virsmu apdarē. Savukārt saplākšņa ražošana pašreizējā izpratnē (finiera lokšņu līmēšana un presēšana) rūpnieciskos apjomos aizsākās tikai pēc 1865. gada, kad ASV tika radītas iekārtas saplākšņa rūpnieciskai ražošanai. Tikai dažus gadus pēc saplākšņa ražošanas patenta izsniegšanas (1869.g.) šo produkciju sāka ražot arī Latvijas teritorijā. 1913. gadā Latvijā bija divas saplākšņa (līmēta finiera) rūpnīcas - viena Rīgā, bet otra Daugavpilī. Kopējais saražotā saplākšņa apjoms bija aptuveni 50 tūkstoši kubikmetru gadā (Latvijas PSR ģeogrāfija. Rīga: izdevniecība Zinātne, 1975., 345.lpp.).

Skanstes City kvartāls turpina attīstīt daudzveidīgu ikdienas pakalpojumu vidi, kurā līdzās darba vietām arvien plašāk pieejami arī veselības, labsajūtas, sporta un radošie pakalpojumi. Pēdējā laikā kvartālā darbu uzsākuši vairāki jauni uzņēmumi, kas paplašina pakalpojumu piedāvājumu un nodrošina dažādas iespējas gan ikdienas vajadzībām, gan profesionālai attīstībai.

Jaunpienācējs Skanstes City ir skaistumkopšanas salons “La Vie”, kas piedāvā pilna spektra friziera un estētiskās kopšanas pakalpojumus sievietēm, vīriešiem un bērniem. Salona klāstā ietilpst matu griezumi, veidošana un krāsošana dažādās tehnikās, tostarp šķipsnu balināšana, ombre un balayage, kā arī matu struktūras maiņas procedūras – keratīns un ilgviļņi. Papildus friziera pakalpojumiem pieejams manikīrs, pedikīrs, gēla nagu modelēšana, uzacu korekcija un krāsošana, kā arī skropstu krāsošana. “ La Vie ” darbība balstās uz profesionālu pieeju, augstas kvalitātes materiālu izmantošanu un rūpīgi pielāgotiem risinājumiem katram klientam.

Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?

Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?

Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”

Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.

Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot atjaunīgās ģenerācijas portfeli, norāda Kaspars Novickis, AS Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors.

Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem ilgtspējīgu, drošu un pieejamu elektroenerģiju, un, redzot nepieciešamību palielināt vēja jaudas Baltijas mērogā, mēs turpinām iesākto ceļu, skaidro K.Novickis. Pašlaik Latvijā Latvenergo īsteno vairākus nozīmīgus vēja enerģijas projektus, tostarp Laflora Energy vēja parku ar 108,8 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, Pienava Wind projektu ar plānoto jaudu 147 MW, kā arī 54 MW vēja elektrostacijas izbūvi Preiļu novadā. Tāpat uzņēmums strādā pie trīs attīstības iecerēm Ventspils novadā un izskata sadarbības iespējas ar citiem uzņēmumiem par vēja parku iegādi.

Sabalansē portfeli

Vēja enerģija, salīdzinot ar fosilajiem energoresursiem, ir videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, atgādina K.Novickis. “Tā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt mūsu rīcībā ir pietiekami daudz vēja resursu. Salīdzināt varam arī pašas elektroenerģijas ģenerācijas izmaksas, kas, ņemot vērā Lazard pētījuma datus, vējam ir krietni zemākas nekā fosilajiem resursiem. Vienlaikus jāatceras, ka vēja enerģija ir atkarīga no laika apstākļiem – brīžos, kad vēja un saules jaudu nav pietiekami un hidroresursi ir ierobežoti, elektroenerģijas nodrošināšanai tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti. Tie darbojas kā drošības tīkls jeb apdrošināšanas polise energosistēmai, garantējot piegādes nepārtrauktību. Šī iemesla dēļ Latvenergo uztur sabalansētu ģenerācijas portfeli, kurā līdzās atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir arī vadāmās jaudas - termoelektrocentrāles (TEC) un hidroelektrostacijas (HES),” uzsver K.Novickis.Viņš norāda, ka vēja staciju būtiska priekšrocība, salīdzinot ar saules stacijām, ir stabilāka enerģijas ražošana visa gada garumā, taču vienlaikus saules enerģijas projekti ir vieglāk īstenojami un retāk saskaras ar sabiedrības pretestību. “Vēja enerģijas projekti ir pakļauti vairākiem riskiem - ne visi no tiem nonāk līdz realizācijai sabiedrības pretestības, birokrātisku šķēršļu un tirgus neprognozējamības dēļ, turklāt arī pats vējš var būtiski ietekmēt sagaidāmos rezultātus. Šādos apstākļos sabalansēts ģenerācijas portfelis kalpo kā aizsardzība pret riskiem. To apliecina arī Somijas pieredze - uzlabojot energosistēmas infrastruktūru un nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, iespējams daudz veiksmīgāk piesaistīt energoietilpīgo nozaru investorus,” pauž K.Novickis.

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.