Latvija uz vienu iedzīvotāju militārajai palīdzībai ārvalstīm tērē 2,5 reizes vairāk nekā vidēji ES

Kā liecina Eurostat apkopotā statistika, tad Latvijā ir Eiropas Savienības līderis pēc drošības izdevumu īpatsvara gan pret IKP, gan arī rēķinot drošības izdevumu īpatsvaru visu ES dalībvalstu budžeta izdevumos.

Eurostat apkopo visu ES dalībvalstu, kā arī Šveices, Norvēgijas un Islandes, valdību izdevumu statistiku par aptuveni 80 funkcionālo izdevumu pozīcijām. Tāpēc tabulās Latvija ir salīdzināta ar visām ES dalībvalstu, kā arī Šveices, Norvēgijas un Islandes datiem. Turklāt Norvēgija un Islande ir NATO dalībvalstis.

Drošības izdevumi pret IKP

2023. gadā Latvijas izdevumi aizsardzībai bija 3,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas bija 2,4 reizes vairāk nekā vidēji ES (1,3%) un Latvija bija pirmajā vietā ES. Otrajā vietā ES bija Igaunija (2,7% no IKP), bet trešajā vietā - Lietuva (2,5% no IKP). Tālāk sekoja Grieķija (2,2% no IKP), Polija (2,1% no IKP) un Kipra (1,9% no IKP), bet ES desmitniekā vēl iekļuva Ungārija (1,9% no IKP), Dānija (1,8% no IKP), Francija (1,8% no IKP), Zviedrija (1,8% no IKP). Virs ES vidējā aizsardzības izdevumi 2023. gadā bija arī Norvēģijā (1,8% no IKP), Rumānijā (1,7% no IKP), Bulgārijā (1,5% no IKP) un Somijā (1,4% no IKP). Zem ES vidējā 2023. gadā bija aizsardzības izdevumi Čehijā (1,2% no IKP), Itālijā (1,2% no IKP), Slovēnijā (1,2% no IKP), Slovākijā (1,2% no IKP), Vācijā (1,1% no IKP), Beļģijā (0,9% no IKP) un Spānijā (0,9% no IKP), kas visas ir NATO dalībvalstis.

Centrālā statistikas pārvalde publicējusi detalizētu 2023. gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējumu. Tāpat publicēts arī 2022. – 2024. gada IKP precizētais novērtējums. Šobrīd daudziem ir ļauts atviegloti uzelpot, jo skaitliskās izmaiņas ir nebūtiskas.

Revīzijas tiek veiktas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un saskaņā ar Eiropas harmonizēto revīziju politiku. IKP precizētie novērtējumi līdz 2022. gadam iepriekš viesa pamatīgas skaitliskas izmaiņas. IKP datu revīzijas tiek veiktas, lai uzlabotu IKP datu kvalitāti, atjaunojot vai ieviešot aprēķinos jaunus, detalizētākus datu avotus, kā arī novērstu iepriekš pielietotās metodoloģijas trūkumus.

Kā un kāpēc?

Detalizēti uzņēmumu gada pārskata dati IKP aprēķinam tiek nodrošināti termiņā 16 mēnešus pēc pārskata gada beigām, un tad tiek uzsākts gada IKP aprēķins, kura rezultāts tiek publicēts 21 mēnesi pēc pārskata gada beigām. Kārtējās revīzijas ietvaros revīzijas politika pieļauj, ka IKP dati var tikt revidēti par pēdējiem 45 mēnešiem pēc pārskata gada beigām, tāpēc tika pārskatīti arī 2022. gada novērtējumi, papildus iekļaujot precizētus datus no Valsts ieņēmumu dienesta un Aizsardzības ministrijas, pārskatot iepriekš saņemto datu kvalitāti, kā arī novēršot neprecizitātes iepriekšējos novērtējumos.

Jo lielāks ir valsts iedzīvotāju sagaidāmais darba mūža ilgums, jo mazāks, ar atsevišķiem izņēmumiem, ir šīs valsts vispārējās valdības bruto parāds procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šādu hipotēzi var izvirzīt pēc Eurostat datu izpētes.

2024. gadā paredzamais vidējais darba mūža ilgums 15 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem Eiropas Savienībā bija 37,2 gadi. Latvijā šis lielums ir ļoti tuvu vidējam – 37,4 gadi, no Nīderlandes, Zviedrijas un Dānijas atpaliekam par aptuveni pieciem gadiem. Valstu ar mazu parādu iedzīvotāju vidējais paredzamais darba mūža ilgums visbiežāk pārsniedz ES vidējo lielumu.

Vecā Eiropa kā paraugs

Ievērojot, ka Austrumeiropas ekonomika uzvedas kā jaunattīstības valstīm un arī parāda veidošana pēdējos 20 gados bijusi atkarīga no valstu politikas par paraugu izvirzītajai hipotēzei, ka valstīm ar lielāku vidējo darba mūža ilgumu parādi ir mazāki, Dienas Bizness uzmanību pievērsa Vecās Eiropas zemēm. Pirmkārt aplūkosim piecas lielākās parādnieces, sākot ar Grieķiju, kur valsts parāds ir 153% no IKP. Vidējais sagaidāmais darba mūža ilgums valstī ir tikai 34,8 gadi, kas ir par 2,4 gadiem mazāk nekā ES vidējais lielums. Tomēr sakarību nevar saprast kā tiešu proporciju, jo Itālija, kas gan ir otra lielākā ES parādniece ar parādu 135,53% no IKP, var lepoties ar zemāko sagaidāmo darba mūža ilgumu Vecajā Eiropā – 32,8 gadi.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 732 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 202 milj. eiro mazāks.

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 18,8 miljardi eiro jeb 46,6% no IKP, un gada laikā tas pieaudzis par 1,2 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie rezultāti, atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai.

2024. gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 7,1% un sasniedza 18,4 mljrd. eiro, bet ieņēmumi palielinājās par 8,8% un sasniedza 17,7 mljrd. eiro.

Salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas gada pārskatā norādītajiem naudas plūsmas datiem, kurā 2024. gadā konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 700 milj. eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 31,9 milj. eiro jeb 0,1 procentpunktu no IKP lielāks.

Nodokļu īpatsvara pieaugums, rēķinot pret IKP, Latvijā 2024. gadā bijis otrs lielākais Eiropas Savienībā, liecina Eurostat dati.

Kopējā nodokļu un IKP attiecība, kas nozīmē nodokļu un neto sociālo iemaksu summu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), Eiropas Savienībā (ES) 2024. gadā bija 40,4%, bet 2023. gadā tā bija 39,9%.

Nodokļu izaugsme apsteidz inflāciju

Absolūtos skaitļos 2024. gadā ieņēmumi no nodokļiem un sociālajām iemaksām ES palielinājās par 387 miljardiem eiro salīdzinājumā ar 2023. gadu, sasniedzot 7281 miljardu eiro. Ja veicam tiešu aprēķinu no absolūtajiem skaitļiem, nevis salīdzinām nodokļu īpatsvaru IKP procentos, tad procentuālais pieaugums gads pret gadu bijis 5,6%, savukārt inflācija Eiropas Savienībā 2024. gadā bija vien 2,6%. Proti, nodokļu pieaugums pret IKP par diviem procentpunktiem apsteidz inflāciju. Iepriekšējos gados ES valstu nodokļu ieņēmumus pamatīgi ietekmēja pandēmijas ierobežojumi.

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka vidējā termiņā budžeta deficīts pie nemainīgas politikas pieaugs un būs 3% 2026.gadā, 4,1% 2027.gadā, 3,7% 2028.gadā un 3,9% 2029.gadā, kas ir virs pieļaujamā līmeņa, liecina FM valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029.gadā".

Saskaņā ar ziņojumā teikto, 2026.gadā vispārējās valdības ieņēmumi tiek prognozēti 19,135 miljardu eiro apmērā, bet vispārējās valdības izdevumi - 20,461 miljarda eiro apmērā.

Valsts kopbudžetā 2026.gadā tiek prognozēti 18,972 miljardu eiro ieņēmumi un 20,566 miljardu eiro izdevumi.

Budžeta deficīta prognozē ir ietverta vispārējās valdības sektorā klasificētās VAS "Latvijas dzelzceļš" ietekme - 2026.gadā mīnus 17,6 miljoni eiro, 2027.gadā ‑ mīnus 25,6 miljoni eiro, 2028.gadā ‑ mīnus 25,9 miljoni eiro un 2029.gadā ‑ mīnus 28 miljoni eiro.

"Latvijas dzelzceļam" atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" nepieciešams saņemt Ministru kabineta (MK) piekrišanu negatīvās ietekmes pārsniegšanai 2026. un 2027.gadā.

Latvijā šogad jūnija beigās Latvijā vispārējās valdības parāds uz vienu iedzīvotāju ir 10 600 eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotā informācija.

Pārrēķinot vispārējās valdības parādu uz vienu iedzīvotāju, augstākais parāda apmērs Eiropā bija Beļģijā - 56 400 eiro, bet vismazāk parādā bija Bulgārijas un Igaunijas iedzīvotāji - attiecīgi 4400 eiro un 6900 eiro, informē FDP.

Latvija joprojām atrodas starp valstīm ar salīdzinoši zemu vispārējās valdības parāda līmeni - 48% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un izpilda Māstrihtas kritēriju - uzturēt parādu zem 60% no IKP, informē FDP.

Parāds 2025. gadam prognozēts 49% no IKP, bet turpmākajos gados paredzams straujāks tā pieaugums - 2026. gadā parāds varētu sasniegt 51% no IKP, savukārt 2027. un 2028. gadā - 55% no IKP.

FDP norāda, ka arī parāda apkalpošanas izdevumu īpatsvars pret IKP turpinās pieaugt. Procentu maksājumi 2025. gadā plānoti 519 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP, 2026. gadā - 617 miljoni eiro jeb 1,4% no IKP. No 2027. līdz 2028. gadam vispārējās valdības budžeta procentu izdevumi veidos 1,5% no IKP, tomēr nomināli tie turpinās pieaugt, sasniedzot 700 miljonus eiro 2027. gadā un 736 miljonus eiro 2028. gadā.

Eiropā kopumā 2025. gada pirmajā ceturksnī augušas siltumnīcas gāzu emisijas, līdztekus augot kopējam Eiropas Savienības valstu iekšzemes kopproduktam.

Latvijā emisijas mazinājušās un dilis arī IKP, liecina Eurostat salīdzinošie dati.

Emisiju pieaugums par 3,4%, IKP par 1,2%

ES ekonomikas siltumnīcefekta gāzu emisijas 2025. gada pirmajā ceturksnī sasniedza ap 900 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā ceturksnī (871 miljons tonnu CO2 ekvivalenta). Vienlaikus ES iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gada pirmajā ceturksnī palielinājās par 1,2% salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo ceturksni.Eurostat nupat publicētie dati parāda ne pārāk iepriecinošu ainu. Palielinās enerģijas patēriņš no emisijas vairojošām nozarēm, bet proporcionālais ekonomikas pieaugums ir divas reizes mazāks. Galvenokārt par emisiju apjoma pieaugumu Eiropā ir atbildīgas divas ekonomikas nozares. Elektroenerģijas, gāzes apgādes, tvaika un gaisa kondicionēšanas nozarē izmešu apjoma pieaugums ir par 13,6%, un arī mājsaimniecību sadaļā 5,6% liels pieaugums. Trīs nozarēs ir emisiju kritums. Nozīmīgi, ka samazinājums ir apstrādes rūpniecībā – nedaudz, tikai -0,2%. 2,9% kritums ir transporta un uzglabāšanas nozarē, un vēl ir 1,4% liels samazinājums lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē. Proti, izmešu samazinājums ir vērojams ražojošās nozarēs, un tas diemžēl korelē ar ražošanas apjoma kritumu. Tikai retās valstīs ekonomika aug un izmeši samazinās.

Ražošana un būvniecība ir noteicošie globālās konkurences rādītāji, un pēdējo 20 gadu laikā ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas pievienotās vērtības radīšanā gan globāli, gan reģionāli – tepat Baltijā.

Ķīna ir apsteigusi ASV pēc rūpnieciskās ražošanas un celtniecības apjomiem, Latvija, starp citu, pēc izaugsmes nedaudz apsteidz Lietuvu un Igauniju, bet apstrādes rūpniecībā tomēr pamatīgi atpaliek, liecina Jura Paidera pētījumā ASV un ES virzās uz rūpniecisku atkarību no Ķīnas un globālajiem Dienvidiem (Dienas Bizness, 23.12.2025.) apkopotie dati.

Ražošana ar būvniecību un bez tās

Globālā mērogā tiek mērīta ražošana kopā ar celtniecību. Proti, laikā no 2004. līdz 2023. gadam Ķīnas rūpniecībā un celtniecībā veidotā pievienotā vērtība ir augusi aptuveni 7,5 reizes, bet ASV – tikai nepilnas divas reizes. Tas Ķīnu ir padarījis par vadošo pasaules ekonomiku. ES valstīm klājas vēl bēdīgāk nekā ASV. Līdztekus jāuzsver, ka visā Baltijā izaugsme šajā sadaļā ir praktiski vienāda – nepilnas trīs reizes. Rūpniecībā un celtniecībā radītā pievienotā vērtība Latvijā no 2004. līdz 2023. gadam palielinājusies 2,98 reizes, Lietuvā – 2,87 reizes, Igaunijā – 2,91 reizi. Savukārt, apskatot apstrādes rūpniecībā radīto pievienoto vērtību uz vienu iedzīvotāju, redzams nepārprotams līderis reģionā. Lietuvā izaugsme no 2004. līdz 2024. gadam ir 2,5 reizes, Igaunijā – 1,5 reizes, Latvijā – 1,3 reizes.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, vienlaikus saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, informē Valsts kasē.

"Fitch" skaidro, ka Latvijas kredītreitingu esošajā līmenī uztur efektīva ekonomiskās politikas veidošana, ko stiprina dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kā arī zemāks, lai gan pieaugošs, valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmenis salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstīm.

Aģentūra atzīmē, ka Latvijas kredītreitinga pozitīvu nākotnes attīstību ierobežo maza un atvērta ekonomika, zemāks iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju un augstāks kārtējo maksājumu konta deficīts salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstīm.

"Fitch" uzskata, ka ģeopolitiskos riskus mazina gan Latvijas dalība NATO, neskatoties uz bažām par turpmāko ASV militāro atbalstu, gan valdības apņemšanās būtiski palielināt budžeta izdevumus aizsardzībai vidējā termiņā, nodrošinot aizsardzības izdevumus 5% apmērā no IKP 2026. gadā.

Valsts budžeta veidošanas process šogad būs sarežgītāks zemās ekonomiskās izaugsmes, ģeopolitisko risku un apjomīgo valsts finanšu vajadzību dēļ.

Ņemot vērā joprojām augsto nenoteiktību, kas var rezultēties vājākos ekonomiskās izaugsmes un fiskālos rādītājos, valdībai ir īpaši būtiski saglabāt stingru fiskālo politiku un ievērot samērīgu budžeta deficīta apmēru. Uz to jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 24 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Atšķirībā no citiem gadiem, šoreiz ministrijas un neatkarīgās iestādes nākamā gada budžetā nevar pieprasīt līdzekļus jaunām politikas iniciatīvām, jo ārējā un iekšējā drošība ir vienīgās nākamā gada budžeta prioritātes. Nozaru ministrijas ir iesniegušas izdevumu samazināšanas priekšlikumus, kas 2026. gadā varētu radīt 150 miljonu eiro ietaupījumu, tomēr nav izslēgts, ka būs valdības pieprasījums par papildu izdevumu ietaupījumu. Trīs gadu laikā plānota kopējā ekonomija 450 miljonu eiro apmērā, kas pārsniedz 1 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). “Taupība ir svarīga, īpaši laikā, kad ekonomika neaug. Tomēr ilgtermiņā tikai ekonomikas izaugsmes paātrināšana var nodrošināt stabilu budžeta resursu pieaugumu,” saka Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Šķiet, ka tikai daži no lielumiem, kuru dēļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens solījis nedienas 2027. un 2028. gada budžetā, ir piedzīvojuši publicitāti, bet valsts parāda izaugsmes prognozes ir vienīgās, kas, pateicoties raidījumam Kas notiek Latvijā?, nokļuvušas uzmanības fokusā, tomēr Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums valdībai ir krietni plašāks, un tieši šie skaitļi guls budžeta projekta pamatā.

Ministru kabineta rīkojums par budžeta veidošanas grafiku jau pieņemts un darbībā, skaitļi ir publicēti, un tas ir rāmis, kuru budžeta plānošanas procesā ievēros pat tad, ja krasi mainās IKP prognozes tieši budžeta pieņemšanas gaitā. Tieši tādēļ ir vērts vismaz pievērst uzmanību nākotnes prognozei 19. augusta Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā. Līdzās valsts parāda izaugsmes skaitļiem ne mazāk interesants ir fakts, ka līdzās prognozētajai IKP izaugsmei iepretī šodienas stagnācijai nodokļu ieņēmumu prognoze samazinās no 8,8% pieauguma 2024. gadā līdz 3,3% lielam nodokļu ieņēmumu pieaugumam 2029. gadā.

Latvijā papildu finansējums aizsardzībai nākamā gada budžetā ir atrasts galvenokārt uz valsts parāda pieauguma rēķina, nevis samazinot budžeta izdevumus, norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP), izvērtējot Finanšu ministrijas sagatavoto 2026. gada valsts budžeta un 2026. - 2028. gada vidēja termiņa budžeta ietvara projektu.

FDP atzīst, ka budžeta projektā gan Eiropas Savienības (ES), gan nacionālie fiskālie nosacījumi tiek ievēroti, tomēr ir izvēlēts vienkāršākais ceļš - finansējums aizsardzībai palielināts, audzējot parādu.

FDP savā uzraudzības ziņojumā aicina valdību izvirzīt ambiciozākus mērķus izdevumu samazināšanā un savlaicīgi rast strukturālu, ilgtspējīgu risinājumu aizsardzības izdevumu finansēšanai, lai tie nebūtu atkarīgi no parāda palielināšanas.

Padomē norāda, ka budžeta projekts tiek sagatavots laikā, kad ģeopolitiskā spriedze reģionā turpina pieaugt un izdevumi valsts drošībai un aizsardzībai ir kļuvuši par absolūtu prioritāti. 2025. gada jūlijā ES Padome iedarbināja Stabilitātes un izaugsmes pakta valsts izņēmuma klauzulu, kas ļauj dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, īslaicīgi atkāpties no fiskālās disciplīnas noteikumiem, palielinot izdevumus aizsardzībai.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Kā liecina pasaules bankas apkopotie statistikas dati par visām pasaules valstīm, tad pēdējo 20 gadu laikā ASV, Japāna un Eiropas Savienība zaudēja globālajā konkurencē par rūpnieciskās ražošanas apjomiem un to izvietojumu.

Pašlaik pasaules industriāli visattīstītākā valsts vairs nav ASV, bet jau no 2011. gada tā ir Ķīna. Savukārt Indija un Krievija pēc industriālā attīstības līmeņa jau ir apsteigušas Apvienoto Karalisti un atpaliek tikai no Vācijas.Ja ASV jaunā administrācija ir apzinājusies, ka esošās tendences ir drauds ASV globālajai drošībai, tad ES valdošā politiskā elite turpina īstenot politiku, kuras sekas ir ES rūpnieciskās ražošanas sarukšana un Eiropas Savienības globāla atkarība no kādreizējo attīstības pasaules valstu rūpnieciskās produkcijas piegādēm. Lielākajā daļā pasaules valstu tiek apkopoti detalizēti statistikas dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) pievienotās vērtības sadalījumu.

Latvijā valsts budžeta deficīts nākamajā gadā plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) paziņoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš informēja, ka valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2026. gadā plānoti 17,945 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā.

Tajā pašā laikā Latvijas IKP 2026. gadā plānots 43,953 miljardu eiro apmērā.

Paredzēts, ka valsts parāds nākamgad nepārsniegs 55% no IKP.

Ašeradens uzsvēra, ka vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% no IKP šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Tāpat Ašeradens norādīja, ka nākamgad izdevumi pieaugs četrām ministrijām, bet visām pārējām izdevumi samazināsies.

Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp 448,3 miljoni eiro - aizsardzībai un drošībai.

Kā liecina Eurostat apkopotā informācija, tad, rēķinot naftas ekvivalentā, 2024. gadā ilgtspējīgā cietā biokurināmā patēriņš Latvijā bija 745 kg uz vienu iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja Latvija bija 3. vietā ES.

Malka vai, izsakoties Eiropas zaļā kursa terminoloģijā, cietais biokurināmais izsenis bija vienīgais enerģijas ieguves veids mērenajā klimatiskajā joslā. Mērenajā joslā malka, žagari, koku mizas, čiekuri, pārpalikumi no lietas koksnes ieguves kopš neatminamiem laikiem tiek izmantoti mājokļu apsildei, ēdiena gatavošanai, gaismas ieguvei un citam vajadzībām. Pirmsindustriālajā laikmetā biokurināmā patēriņš mērenajā joslā pēc svara pārspēja jebkuru citu lauksaimniecības produktu. Atbilstoši pirmsindustriālajā laikmetā Džona Henriha van Tūnena (1783-1850) izstrādātajam lauksaimniecības specializācijas modelim (grāmatā Izolētā valsts, 1826) visefektīvāko zemes izmantošanu var nodrošināt, ja vistuvāk galvenajai patēriņa vietai (pilsētai) zemes īpašnieki specializējas dārzeņu un augļu ražošanā, kā arī malkas un lietas koksnes ieguvē, jo tad transporta izdevumi būtu vismazākie. Šī loģika ir zaļās pieejas pamatā. Iegūstot cilvēka dzīvošanai nepieciešamo kurināmo dzīves vietas tiešā tuvumā, līdz minimumam samazinās enerģijas patēriņš (izmaksas) transportam un transporta radītais piesārņojums (izmeši).

Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais reģionālais risku pārskats.

Kamēr Lietuva un Igaunija demonstrē izaugsmes pazīmes, Latvijas ekonomika turpina atpalikt, lai gan redzamas pirmās stabilizācijas pazīmes. Pēc 0,4% IKP samazinājuma 2024. gadā un vēl viena krituma (-0,3%) šī gada pirmajā ceturksnī, Latvijas ekonomika 2025. gadā lēni turpina atgūties. “Coface” prognozē, ka šogad IKP pieaugums būs vien 0,6%, kas ir zemākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Salīdzinājumam – Lietuvai prognozēta 2,6% izaugsme, bet Igaunijai – 1,5%.

Tomēr skatoties uz 2026. gadu, Latvijas izaugsmes potenciāls uzlabojas, paredzot, ka IKP pieaugs līdz 1,8%. Neskatoties uz pozitīvo virzību, šie rādītāji joprojām atpaliek no Lietuvas (2,8%) un Igaunijas (2,2%).

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody's" piektdien, 16. janvārī, apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā A3 līmenī, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, informēja Finanšu ministrija.

"Moody's" savu lēmumu pamato ar valsts spēcīgo institucionālo ietvaru un valdības rīcībspēju, kas esot nodrošinājis stingras fiskālās politikas konsekventu īstenošanu un apliecinājis spēju pārvarēt dažādus ārējo faktoru izraisītus izaicinājumus, tostarp valsts ekonomikai pielāgojoties jauniem apstākļiem pandēmijas un enerģētikas krīzes divkāršo satricinājumu laikā.

Saskaņā ar aģentūras viedokli Latvijas kredītreitinga apstiprināšana esošajā līmenī atspoguļo arī stabilus ekonomiskās izaugsmes pamatus un augstu ienākumu līmeni uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar citām pasaules valstīm.

"Moody’s" uzskata, ka Latvijas ģeopolitiskie riski saglabāsies paaugstināti, taču tos mazina valsts dalība NATO, sabiedroto karaspēka pastāvīgā dislokācija Latvijā un valsts aizsardzības spēju stiprināšana.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pirmdien nedaudz uzlaboja šā gada pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi, norādot uz atbalstu, ko sniedz investīcijas tehnoloģiju nozarē.

SVF prognozē, ka šogad pasaules iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 3,3%, nevis par 3,1%, kā tika lēsts oktobrī.

Savukārt nākamajā gadā fonds pasaules ekonomikā prognozē 3,2% izaugsmi.

Vienlaikus gan SVF norāda, ka globālās ekonomikas noturību līdz šim galvenokārt ir nodrošinājušas vien dažas nozares, tai skaitā investīcijas ar mākslīgo intelektu saistītās tehnoloģijās.

Lai arī globālā ekonomika šķietami atgūstas no tirdzniecības politiku un tarifu radītajiem traucējumiem 2025. gadā, tas nenozīmē, ka tie nerada negatīvu ietekme, uzsver fonds.

Tiek prognozēts, ka Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā IKP šogad palielināsies par 1,1%, bet nākamgad - par 1,5%.

Latvijas ekonomikā ir neizmantots potenciāls, kuru iespējams realizēt ar dažām valsts līmeņa reformām, kuras rastu tiešu atbalstu iedzīvotājos. Rezultāts - ap 13 tūkstošiem jaunu darbavietu un 136 miljoni papildu nodokļu ieņēmumos.

Pie šādiem secinājumiem nonākuši Bankas Citadele analītiķi, pētījot Centrālās statistikas pārvaldes datus, veicot iedzīvotāju aptauju un veicot savus aprēķinus.

Iedzīvotāju griba ir zināma

Bankas Citadele veiktās aptaujas dati (aptaujas izpildītājs Norstat) parāda, ka Latvijas iedzīvotāji apzinās, kas visvairāk nepieciešams ekonomikas izaugsmei. 21% iedzīvotāju par galveno nosacījumu izvirza nodokļu un normatīvā regulējuma reformu, bet 20% – birokrātijas mazināšanu. Kopumā tas nozīmē, ka 41% sabiedrības sagaida uzņēmējdarbībai draudzīgāku un prognozējamāku vidi, kas ļautu uzņēmumiem strādāt efektīvāk un paplašināt darbību Latvijā. Nodokļu reformas nepieciešamība, ko pauž sabiedrība, ir galvenā cilvēku rūpe, un te ir būtiski ņemt vērā faktu, ka tieši pārtikas inflācija veido galveno komponentu kopējā inflācijas izaugsmē. Proti, cilvēki skaidri redz saikni starp saviem tēriņiem ikdienā un nepieciešamajām izmaiņām. Nozīmīgi, ka sabiedrība ekonomiskās izaugsmes veicināšanai redz arī investīciju piesaisti infrastruktūrai, uzņēmējdarbības atbalstu, kas kopumā veido 24% no atbildēm. Visumā Bankas Citadele aptaujas rezultāti parāda, ka sabiedrība ir gatava reformām un vēlas līdzdarboties saprātīgu reformu realizācijā.

Ņemot vērā sarežģījumus sarunās par Grenlandi, ASV prezidenta Donalda Trampa draudi ieviest jaunus tarifus no pirmā acu uzmetiena šķiet vērsti tikai pret ierobežotu Eiropas valstu loku – tie tieši skartu astoņas valstis. Tomēr realitātē netiešo ietekmi izjustu krietni vairāk ekonomiku, tostarp Latvija.

ASV prezidents nedēļas nogalē atkal satricināja starptautisko tirdzniecību, paziņojot, ka no 1. februāra tām Eiropas valstīm, kuras neatbalsta viņa plānus iegādāties Grenlandi, tiktu piemērots 10 % muitas tarifs visām uz ASV eksportētajām precēm. Savukārt no 1. jūnija šis tarifs varētu pieaugt līdz 25 % un palikt spēkā līdz brīdim, kad tiktu panākta politiska vienošanās par pilnīgu Grenlandes iegādi. Šajā Trampa “melnajā sarakstā” iekļautas astoņas Eiropas valstis: Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Somija.

No pirmā acu uzmetiena 10 % tarifs var šķist kā īslaicīga sarunu taktika vai politiska spiediena instruments. Tomēr valstis, kuras skar šie pasākumi tieši, ir vieni no nozīmīgākajiem Latvijas tirdzniecības un piegādes ķēžu partneriem. Tas nozīmē, ka netiešā tarifu ietekme Latvijā varētu izpausties kā lēnāks eksports un ekonomikas izaugsme, mazāks pasūtījumu apjoms rūpniecībā, kā arī darba tirgus un algu pieauguma palēnināšanās. Tādēļ rodas jautājums – kādas reālās sekas Latvijai varētu būt gadījumā, ja stātos spēkā īstermiņā visdrīzāk iespējamais 10 % tarifs?

Latvijas augstākās izglītības ainava, raugoties no malas, šķiet harmoniska un sakārtota – studenti katru dienu piepilda auditorijas, pasniedzēji publicē pētījumus, kas atspoguļojas ziņu virsrakstos, un mūsu zinātnieku panākumi lepni atgādina par akadēmiskā darba nozīmi.

Viss šķiet ritam savā kārtībā, gluži kā labi ieeļļots mehānisms. Taču aiz šīs fasādes slēpjas dziļa, sistemātiska krīze, kas pakāpeniski iznīcina nozari no iekšpuses.

Pēdējos divus gadu desmitus Latvijas augstākā izglītība ir atradusies inerces režīmā – tā turpina darboties pēc vecām shēmām, nespējot pielāgoties globālajām izglītības tendencēm. Rezultātā mēs vērojam ne tikai studentu skaita kritumu, bet arī zināšanu kvalitātes dilšanu, akadēmiskā personāla novecošanu un inovāciju trūkumu. Ja šī tendence turpināsies, līdz 2035. gadam Latvijas augstākās izglītības iestāžu tīkls var sarukt vēl par 30%, bet valsts ekonomika zaudēs vēl vairāk jauno talantu.

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.