Martā plānots parakstīt papildu vienošanos attiecībā uz pārtikas produktu zemo cenu grozu, tostarp paplašinot tajā iekļaujamo produktu klāstu, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Oktobra sākumā mēs ar visām iesaistītajām pusēm parakstīsim jaunu, papildu vienošanos," sacīja Valainis, piebilstot, ka ir panākta vienošanās, ka šajā pārtikas preču zemo cenu grozā būs vairāk produktu.

Tāpat ministrs atzīmēja, ka zemo cenu grozā iekļautajiem produktiem ir jābūt labāk saskatāmiem veikalos. "Ja mēs ejam ar šīm zemo cenu kategorijām, tad tām ir jābūt pietiekami labi redzamām," teica Valainis, atzīmējot, ka tirgotāji ir apliecinājuši gatavību nākt pretī šajā jautājumā.

Valainis arī atgādināja, ka šā gada vidū Latvijā tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme atsevišķiem pārtikas produktiem. "Arī te būs papildu vienošanās, kā notiks PVN samazināšana, ko uzņemas tirgotājs, ko uzņemas ražotājs, ko uzņemas starpnieki, loģistikas uzņēmumi," sacīja ministrs, piebilstot, ka tiks sekots līdzi šim procesam.

Lauksaimnieki labumu no maijā parakstītā memoranda pārtikas cenu samazināšanai pagaidām neredz un, visticamāk, arī neredzēs, intervijā aģentūrai LETA sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

"Mans personīgais viedoklis ir ļoti vienkāršs - tikai "mēslu kravas" var uzlabot situāciju mazumtirdzniecībā. Savulaik tas tā notika Igaunijā, viņi to jautājumu atrisināja, un tur tirgus sakārtojās. Bet šobrīd situācija Latvijā - lielākajām mazumtirdzniecības ķēdēm nav nacionālas piederības, tātad viņus nekas nemotivē atbalstīt vietējo ražotāju. Priekš kam? Nav intereses," teica Lazdiņš.

Viņš pauda viedokli, ka mazumtirgotāju attieksme pret vietējo produkciju ir ļoti slikta, un šogad tas izpaudās īpaši. Vairākiem dārzeņu ražotājiem līgumi netika pagarināti, līgumi tika lauzti un vietējā produkcija aizstāta ar Lietuvas vai citu Eiropas Savienības valstu produkciju.

AS Agrova International, kas ir māteskompānija AS APF Holdings (Nasdaq Riga: EGG), tās dibinātāja Jurija Adamoviča vadībā ir iegādājusies 100% akciju Lielbritānijas olu ražošanas un distribūcijas uzņēmumā Sunrise Group, kas apvieno Sunrise Poultry Farms un Sunrise Eggs Holdings.

Transakcijas kopējā vērtība ir 40 miljoni eiro, padarot šo par vienu no lielākajiem Latvijas uzņēmumu ārvalstu iegādes darījumiem pēdējo gadu laikā.

Pēc šī soļa Sunrise Group kļūst par pilnībā piederošu Agrova International meitas uzņēmumu un papildinās Agrova grupu, kurā jau ir Latvijā bāzētais olu un olu produktu ražotājs APF Holdings, tādējādi būtiski paplašinot Latvijā dibinātās grupas darbības ģeogrāfiju un nostiprinot tās pozīcijas kā Eiropas mēroga spēlētājam olu un olu proteīna produktu nozarē. Darījumu finansiāli atbalstīja Accession Capital Partners – attīstības kapitāla fonds ar ievērojamu pieredzi lauksaimniecības uzņēmumu izaugsmes veicināšanā.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP500+, kas tapis sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha, tika pasniegtas īpašas Dienas Biznesa TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī SIA Lursoft IT speciālbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lielākais privātā kapitāla uzņēmums Latgalē balvas saņēmēju AS Latvijas Maiznieks.

AS Latvijas Maiznieks ir lielākais maizes ražotājs Latvijā, kas pēdējo piecpadsmit gadu laikā mērķtiecīgi attīstījis ražošanu, kvalitātes sistēmas un produktu portfeli, nostiprinot savas pozīcijas gan vietējā tirgū, gan eksportā.Ilgtermiņa domāšanaKopš 2010. gada uzņēmuma modernizācijā investēti vairāk nekā 40 miljoni eiro.

TOP darba devējs

Uzņēmuma nozīmīgā loma reģionā apliecināta arī ar faktiem – Latvijas Maiznieks jau septīto reizi atzīts par lielāko nodokļu maksātāju Latgales reģionā, savukārt TOP darba devēja titulu Latgalē uzņēmums saņēmis jau 11. gadu pēc kārtas. Šobrīd uzņēmumā strādā vairāk nekā 440 darbinieku, padarot to par vienu no lielākajiem privātajiem darba devējiem reģionā.Svarīgs attīstības virziens ir kvalitāte un ilgtspēja. BRC sertifikācija apliecina uzņēmuma atbilstību augstākajiem starptautiskajiem pārtikas drošības un kvalitātes standartiem. Vienlaikus daļa produkcijas, tostarp zīmola Maiziņš porcijmaizītes, tiek ražota, izmantojot zaļo enerģiju, sperot nozīmīgu soli uzņēmuma ilgtspējas stratēģijā.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP 500+, kas tapis sadarbībā SIA Lursoft IT un AS Olpha, tika pasniegtas īpašas TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī SIA Lursoft IT specbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lielākais ārvalstu kapitāla ražošanas uzņēmums Latvijā ieguvēju AS Dobeles dzirnavnieks.

Dobeles dzirnavnieks ir lielākais pārtikas ražotājs Latvijā un viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā. „Pastāvīgā uzņēmuma attīstība un ieguldītais darbs eksporta tirgos šobrīd Dobeles dzirnavniekam ļauj ierindot Latviju vadošo Eiropas Savienības pārtikas eksportētāju vidū – Latvija ir otrā lielākā auzu pārslu eksportētāja un septītā lielākā pastas eksportētājvalsts Eiropas Savienībā. 90% eksportētā Latvijas pārslu apjoma un 100% pastas tiek ražots Dobelē,” stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Jāņem vērā, ka Dobeles dzirnavnieks ir viens no nedaudzajiem uzņēmumiem, kuri padomju laika saimniekošanu ne tikai sekmīgi spēja pārslēgt uz tirgus ekonomikas principiem, bet veiksmīgi pārvarēja arī pārmaiņu laikus, vairākas krīzes un spēja sekmīgi attīstīties.

Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumu grupai AS “Agrova Baltics” (iepriekš “APF Holdings”) 2025. gads bijis veiksmīgākais uzņēmuma attīstības vēsturē, sasniedzot būtisku izaugsmi galvenajos finanšu rādītājos.

Saskaņā ar uzņēmuma vadības sagatavotajiem, nerevidētajiem datiem 2025. gadā neto apgrozījums sasniedza 24,3 miljonus eiro (+92% salīdzinājumā ar 2024. gadu), koriģētā EBITDA – 9,2 miljonus eiro (+257%), bet pārskata perioda peļņa – 5,2 miljonus eiro.

Aizvadītā gada izaugsmi galvenokārt nodrošināja pārdoto olu apjoma pieaugums līdz 146 miljoniem olu, kas ir par 47,5% vairāk nekā 2024. gadā. Papildu izaugsmi veicināja arī ražošanas jaudu palielināšana, procesu efektivitātes uzlabojumi, realizācijas struktūras attīstība un produktu portfeļa paplašināšana.

AS “Agrova Baltics” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs norāda: “IPO laikā 2023. gadā mēs investoriem skaidri definējām savus izaugsmes mērķus un attīstības virzienu. Šodien varam teikt, ka 2025. gada finanšu rezultāti šos mērķus ir pārsnieguši. Tas nav noticis nejauši, jo aiz šiem rādītājiem stāv mērķtiecīgs komandas darbs, ieguldījumi ražošanas jaudās un konsekventa stratēģija uzņēmuma attīstībai un produktu portfeļa paplašināšanai. Šie rezultāti stiprina pārliecību par mūsu attīstības trajektoriju un vienlaikus iezīmē nākamo izaugsmes posmu. Tāpēc šobrīd izvērtējam iespēju emitēt obligācijas, lai finansētu turpmāko investīciju programmu un stiprinātu uzņēmuma attīstību. Protams, emisijas uzsākšana, apjoms, termiņš, nodrošinājums un citi nosacījumi būs atkarīgi no tirgus apstākļiem. Tomēr mūsu mērķis paliek nemainīgs – turpināt attīstīt “Agrova” par starptautiski konkurētspējīgu pārtikas ražošanas grupu, kas ilgtermiņā rada vērtību gan klientiem, gan investoriem”.

Biznesu gatavība investēt attīstībā ir galvenais rādītājs, kas liecina par uzņēmēju noskaņojumu un ticību rītdienai.

Uz šībrīža “temperatūru” biznesa vidē norāda uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu aktivitāte: 2025. gada pirmajā pusgadā Centrālajā un Austrumeiropā tā aizvien saglabājas piesardzīga, lai gan gada otrajā pusē tendence varētu būt augšupejoša.

Gan Baltijā, gan Austrumeiropā darījumu skaits šogad līdz šim bijis mazāks, nekā pērn gada pirmajā pusē, bet darījumu vērtība ir pieaugusi dažu īpaši lielu darījumu dēļ, liecina M&A tirgus pētnieku Mergermarket dati. Ģeopolitiskie riski kavē darījumu aktīvāku norisi, tomēr biznesa attīstības mērķi ir spēcīgāki un uzņēmēji turpina iegulda attīstībā. Arī Baltijas reģionā vairāki darījumi pašlaik ir sagatavošanās posmā, tāpēc 2025. gada otrajā pusē aktivitāte varētu pieaugt.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top 500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā iekļuvuši 39 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 25 no Lietuvas, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ikgadējais pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.'

Latvija šogad ieņem pēdējo vietu gan Baltijas, gan CAE mērogā pēc reitingā pārstāvēto uzņēmumu skaita.

Vienlaikus "Coface" ekonomisti publicējuši arī 2026. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, paredzot Latvijai 2,1% izaugsmi, kamēr Lietuvai un Igaunijai - attiecīgi 3,3% un 2,6%, tādējādi arī šajā rādītājā kaimiņvalstis apsteidz Latviju.

No Latvijas uzņēmumiem visaugstāko pozīciju - 175. vietu - ieņem elektrības ražotājs un tirgotājs AS "Latvenergo". Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmums reitingā nokritis par 24 pozīcijām, ko lielā mērā ietekmējis pērnā gada apgrozījuma un peļņas kritums - attiecīgi par 16% un 22%.

Reitingā pārstāvēti arī mazumtirgotāji SIA "Rimi Latvia" (287. vieta, kāpums par 13 pozīcijām), SIA "Maxima Latvija" (294. vieta, kāpums par astoņām pozīcijām) un informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs AS "Elko Grupa" (309. vieta, par divām pozīcijām augstāk). No jauna reitingā šogad iekļuvusi AS "Air Baltic Corporation" (467. vieta), reitingā aizstājot degvielas ražotāju "Orlen Latvija".

Saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā pārtikas produktu ražotājs "Orkla Latvija" bažījas par graudu un kartupeļu ražas kvalitāti, atzina uzņēmuma komunikācijas un ilgtspējas vadītāja Laura Bagātā.

Viņa norādīja, ka "Orkla Latvija" regulāri seko līdzi faktoriem, kas var ietekmēt produktu ražošanu, tostarp izmaiņām un aktualitātēm piegādes ķēdēs un izejvielu tirgū.

Bagātā uzsvēra, ka saistībā ar graudu ražas kvalitāti patlaban notiek regulāra saziņa ar piegādātājiem, kā arī regulārs cenu un graudu kvalitātes monitorings. Pēc viņas teiktā, liela daļa lauksaimnieku vēl cer uz labiem laikapstākļiem augustā, kas varētu būt izšķiroši, lai novērtētu ražas apmērus un kvalitāti.

Viņa informēja, ka līdzīgi novērojumi ir vietējiem kartupeļu audzētājiem, kuri nodrošina kartupeļus "Ādažu" čipsu ražošanai. Lai gan daudzviet stādījumi ir izslīkuši vai notiek intensīva cīņa pret slimībām, saimniecībās, kur kartupeļi turpina augt, ir cerības uz labu ražu. Arī kartupeļu audzētāji esot norādījuši, ka ražas lielums un kvalitāte būs atkarīga no laikapstākļiem ražas vākšanas laikā.

SIA "Aloja Starkelsen" turpina virzīties ilgtspējīgas ražošanas virzienā, ieviešot jaunu, videi draudzīgu iepakojumu saviem populārajiem produktiem – kartupeļu cietei, bioloģiskajai kartupeļu cietei, ka arī jaunumam sortimentā - kukurūzas cietei.

Turpmāk visi cietes produkti tiks piedāvāti pārstrādei paredzētā iepakojumā, tādējādi nodrošinot atbilstību ilgtspējīgiem un atbildīgiem ražošanas standartiem, kā arī veicinot iepakojuma aprites ekonomiku.

Pāreja uz pārstrādājamu iepakojumu ir nozīmīgs solis ilgtspējīgas attīstības stratēģijā. Jaunais iepakojums saglabās esošo dizaina identitāti, vienlaikus iepazīstinot patērētājus ar zīmīgu marķējumu, kas apliecina iepakojuma pārstrādes iespējas.

Uzņēmums norāda, ka ar šo soli “Aloja Starkelsen” vēlreiz apliecina savu apņemšanos virzīties uz videi draudzīgāku un atbildīgāku ražošanu, kā arī stiprināt Latvijas kā ilgtspējīgas pārtikas ražotājas tēlu starptautiskajos tirgos.

AS "APF Holdings" mainīs nosaukumu uz AS "Agrova Baltics", informē uzņēmumā.

"APF Holdings" valde 10. decembrī plkst. 17 sasauc uzņēmuma akcionāru ārkārtas sapulci. Tā tiek sasaukta, lai apstiprinātu nosaukuma maiņu no "APF Holdings" uz "Agrova Baltics", kā arī veiktu ar to saistītos statūtu grozījumus un apstiprinātu padomes jauno reglamentu.

Uzņēmuma valde nodrošinās iespēju akcionāriem balsot pirms sapulces un pieslēgties attālināti, fiziski neierodoties uz sapulci.

Jau ziņots, ka uzņēmējs Jurijs Adamovičs, kurš ar SIA "J.A. Investment Holdings" starpniecību ir dalībnieks "APF Holdings", "Industra Bank" un citās kompānijās, nodibinājis jaunu pārtikas ražošanas uzņēmumu grupu SIA "Agrova International".

Jaundibinātā kompānija "Agrova International" ir pārņēmusi Adamovičam piederošās "APF Holdings" akcijas, kā arī iegādāsies jaunus ražošanas aktīvus Eiropā, veidojot "Agrova International" par starptautiska mēroga uzņēmumu grupu ar darbību dažādās valstīs.