Latvija 2024. gadā bija ceturtā lielākā kaltētu lauka (cūku) pupu eksportētāja pasaulē.

2024. gadā Latvija ar 20,95 eiro uz vienu iedzīvotāju bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no kaltētu lauka (cūku) pupu eksporta, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija).

Tūkstošiem gadu sena vēsture

Lauka (cūku) pupu (Vica faba) sēklas gan vizuāli, gan arī pēc olbaltumvielu daudzuma ir līdzīgas parastajām pupiņām (Phaseolus vulgaris), tomēr starp lauka pupām, kas pieder pie vīķu ģints, un parastajām pupiņām, kas pieder pie pupiņu ģints, ir ievērojama atšķirība. Lauka pupu dabiskā izcelsme ir Vidusjūras austrumu piekraste un Ziemeļāfrika. Tuvajos Austrumos lauka pupas audzē vismaz 10 tūkstošus gadu. Savukārt pupiņu dabiskās izplatības areāls ir Centrālamerika un Dienvidamerika, kur lielajās Amerikas civilizācijās tās tika kultivētas pēdējos 7000 gadus. Līdz pat XVI gadsimta pirmajā pusei, kad Eiropā tika ievestas pupiņu sēklas no Amerikas, Eiropā un Tuvajos Austrumos audzēja tikai lauka pupas un to šķirnes. Lai gan lauka pupas ir produkts ar ļoti augstu proteīnu (olbaltumvielu) saturu, tomēr plašu lauka pupu izplatību ierobežoja tas, ka termiski nepietiekami apstrādātas lauka pupas lielos daudzumos nedrīkst lieto pārtikā cilvēki, kuriem ģenētisku īpatnību dēl ir pārāk zems enzīma G6PD (glikozes-6-fosfāta dehidrogenāzes) līmenis. Attiecīgais enzīms aizsargā sarkanos asinsķermenīšus, tāpēc cilvēkiem ar šo ģenētisko īpatnību lauka pupu lietošana lielos daudzumos var izraisīt anēmiju – sarkano asinsķermenīšu koncentrācijas kritisku samazināšanos asins sastāvā. Tāpēc, piemēram, Senajā Grieķijā pret lauka pupu lietošanu pārtikā izturējās piesardzīgi. Sengrieķu filozofs Pitagors (570. g. p.m.ē.–495. g. p.m.ē.) saviem sekotājiem aicināja lauka pupas pārtikā nelietot vispār (Elzebroek A. T. G., Wind K. Guide to cultivated plants. Kembridža: CABI North American Office, 2008, 233. lpp.).

2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Ar to, ka Latvija ilgstoši ir pirmajā vietā pasaulē pēc šprotu (sardīnēm līdzīgu zivju konservu) eksporta uz vienu iedzīvotāju, lasītājus nevar pārsteigt. Vēl joprojām bijušajā PSRS telpā šprotes un Latvija ir sinonīmi. Tomēr pēdējos gados Latvija ir guvusi atzīstamus panākumus cita veida pārstrādātu zivju produktu eksportā. Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz ar to var teikt, ka siļķe ir laba piedeva ne tikai kartupeļiem un biezpienam, bet arī Latvijas eksportam.Latvija ir augstās pozīcijās pasaulē kā svaigu un saldētu zivju eksportētāja. Vienlaikus Latvija importē citu reģionu zivis, lai no tām ražotu produkciju gan vietējam patēriņam, gan eksportam.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Pēc ienākumiem no kviešu kliju eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija 2024. gadā – pirmajā vietā pasaulē.

2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu kliju eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika.ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Pārstrādes blakusprodukts

Vispirms ir jāatzīmē, ka kliju ražošana nav mērķis. Klijas ir labības graudu pārstrādes blakusprodukts. Labības grauds vienkāršoti sastāv no trim daļām – graudu apvalka, kodola (endospermas jeb miltuma) un dīgļa. Katrai no šīm daļām ir atšķirīgas bioloģiskās funkcijas un ķīmiskais sastāvs. Graudu apvalkam ir jānodrošina grauda dīgļa aizsardzība no apkārtējās vides un kaitēkļu iedarbības līdz dīgšanas brīdim. Dīglī atrodas enzīmi (fermenti), kuri aktivizējas, tiklīdz izveidojas noteikta gaisa mitruma un temperatūras attiecība – apstākļi, kas atbilst pavasarim, kad ir jāsāk dīgt. Kodolā ir uzkrātas barības vielas, kurām ir jānodrošina, lai, sākoties dīgšanai, izveidotos asni un saknītes.Atšķirības funkcijās nosaka atšķirīgu ķīmisko sastāvu.

Swedbank Finanšu institūta analīze par galveno izmaksu slogu ģimenēm Baltijas galvaspilsētās – Rīgā, Viļņā un Tallinā – rāda, ka Rīgā dzīvojošajām ģimenēm pēc pārtikas, mājokļa un transporta izdevumu segšanas paliek vismazāk līdzekļu, kamēr Tallinā, pat pie augstākas dzīves dārdzības, atlikušo vajadzību segšanai saglabājas ievērojami vairāk līdzekļu. Neskatoties uz algu pieaugumu pēdējos gados, ģimeņu reālā finansiālā situācija joprojām būtiski atšķiras.

Pēdējo divu gadu laikā visās trīs galvaspilsētās ir pieaugusi vidējā darba alga. Tomēr iedzīvotāju rīcībā esošos ienākumus nosaka ne tikai algu līmenis, bet arī atšķirīgā nodokļu politika un valsts atbalsts ģimenēm. Salīdzinot ar 2024.gada pētījuma datiem, visstraujākais ienākumu kāpums pēc nodokļu nomaksas bijis Tallinā (+22%), kam seko Rīga (+21%) un Viļņa (+16%).

Svarīgs ienākumu papildinājums ģimenēm ir arī bērnu pabalsti, un tie Baltijas valstīs ievērojami atšķiras. Par diviem bērniem Latvijā ģimenes saņem 100 eiro mēnesī, kamēr Igaunijā – 160 eiro, bet Lietuvā – 259 eiro. Turklāt pēdējos gados šo pabalstu palielinājusi tikai Lietuva.

Apvienojot darba ienākumus un valsts atbalstu, četru cilvēku ģimenes – kurā ir divi bērni un divi vecāki, kuri pelna vidējo algu galvaspilsētā – kopējie rīcībā esošie ienākumi Rīgā sasniedz 3190 eiro mēnesī, Viļņā – 3418 eiro, bet Tallinā – 4154 eiro. Tas nozīmē, ka Tallinā ģimenes rīcībā esošais budžets ir gandrīz par trešdaļu lielāks nekā Rīgā.

Par Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu iesniegtas vairākas sūdzības dažādās iestādēs, piektdien intervijā TV3 atzina Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Trīs pretendenti iesnieguši sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā, viena sūdzība iesniegta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, bet vēl viena - Konkurences padomei. Lange tomēr ir drošs par pašvaldības pozīcijām šajās domstarpībās.

Pēc Langes vārdiem, pašvaldība konkursā saņēmusi maksimāli labākos piedāvājumus, kas bijuši ļoti kvalitatīvi sagatavoti. Viņš uzsvēra, ka Rīga neesot unikāla, jo arī citās pašvaldībās paredzētas izlozes iespējas gadījumos, kad iepirkuma konkursos pretendentu vērtējumi sakrīt.

Lange uzskata, ka papildu prasību izvirzīšana būtu mākslīgu birokrātisku šķēršļu radīšana.

Kā ziņots, Rīgas pašvaldības iepirkumā tiesības slēgt līgumu uz pieciem gadiem par bērnu ēdināšanu deviņās izglītības iestādēs ieguva uzņēmumu apvienība "Aleks un V, CNC". Līguma kopējā summa ir aptuveni 53 miljoni eiro, bet "Aleks un V,CNC" ieguva tiesības nodrošināt ēdināšanu deviņās skolās par kopējo summu vairāk nekā 17 miljoni eiro.

No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

Katrā desmitajā pasaulē ražotajā sērfošanas un snovborda dēlī, arī hokeja aprīkojumā ir izmantota Latvijas stikla šķiedra.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvijas daļa no visa stikla šķiedru pavedienu eksporta apjoma pasaulē bija 8%, bet no visas brīvi austo stikla šķiedras audumu produkcijas pasaulē – 9%. Līdz ar to bez pārspīlējuma var teikt, ka katrā desmitajā pasaulē ražotajā sērfošanas un snovborda dēlī, hokeja aprīkojumā utt. tiek izmantota Latvijas stikla šķiedra.

Triju stikla šķiedras produkcijas veidu eksportā – stikla šķiedras pavedienu, brīvi austu audumu un mehāniski savienotu audumu – Latvijas eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā bija visaugstākie pasaulē. Latvijā stikla šķiedras ražošana aizsākās 1963. gadā, kad darbu sāka Valmieras stikla šķiedras rūpnīca. Sākumā tika ražota tikai stikla šķiedra, bet no 1972. gada – arī stikla šķiedras audumi. 1996. gadā uzņēmums tika veiksmīgi privatizēts, kas ļāva uzņēmumu modernizēt (jau 2021. gadā tika atvērta vienstadijas stikla šķiedras ražotne). Rūpnīcas ražošana tika pielāgota tirgus prasībām, un uzņēmums sāka piegādāt globālajam tirgum konkrētus nišas produktus. Atbilstoši žurnāla Dienas Bizness veidotajam Latvijas lielāko uzņēmumu 2024. gada TOP 500+ AS Valmieras stikla šķiedra ar 117,8 miljonu eiro lielu apgrozījumu bija 69. vietā Latvijā. Uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 1200 darbinieku un 2023. gadā nodokļos valsts kopbudžetā iemaksāja vairāk nekā 6,5 miljonus eiro.

Pēc ienākumiem no optisko šķiedru eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024.gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.

Latvijas daļa pasaules optisko šķiedru eksportā 2024.gadā bija 1,72%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 20,4 eiro bija pirmajā vietā pasaulē, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati. Jāpiebilst, ka ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Plaša spektra izmantošana

Optisko šķiedru grupa, kas ir svarīga Latvijas eksportā, ietver optiskās šķiedras, optisko šķiedru kūļus un optisko šķiedru kabeļus, kas nav izgatavoti no atsevišķi apvalkotām šķiedrām, proti, optiskās šķiedras, kuras nav apvalkos izolēti telekomunikāciju kabeļi. Optiskās šķiedras ražo no stikla vai plastikāta (polikarbonātiem vai līdzīga materiāla) šķiedrām, kas paredzētas gaismas signālu pārraidīšanai ar minimāliem zudumiem. Optiskās šķiedras ir svarīgas, kad ir nepieciešama attālināta datu pārraide, apgaismojums vai attēla veidošanai. Tās izmanto telekomunikāciju un datu pārraides sistēmās – ātrgaitas interneta un kabeļtelevīzijas tīklos, veidojot tālsatiksmes vai platjoslas pieslēgumu. No tiem veido datu pārraides maģistrālos tīklus, savienojumus starp serveriem un tīkla iekārtām, kad ir nepieciešams apstrādāt milzīgas datu plūsmas un ir jānodrošina zems signāla stipruma zudums, kā arī lai būtu noturība pret elektromagnētiskajiem traucējumiem.

Drošai pārtikas ražošanai svarīga ir ne tikai kvalitatīva izejvielu izvēle un precīzi pārvaldīts ražošanas process, bet arī pasākumi darbinieku darba apģērbu higiēnas nodrošināšanai. Fakts, ka darba apģērbs ir izmazgāts, vēl nenozīmē, ka tas ir higiēniski tīrs. Turklāt, mazgājot darba apģērbu mājas apstākļos, būtiski pieaug piesārņojuma pārnešanas risks, jo apģērbs var nonākt saskarē ar sadzīves baktērijām, alergēniem vai citiem svešķermeņiem, kas nedrīkst nonākt pārtikā. Par to, kādi faktori tekstila apritē ir īpaši svarīgi pārtikas industrijā, skaidro tekstila nomas uzņēmuma Lindstrom eksperti.

Pētījums atklāj higiēnas riskus darba apģērbu lietošanā pārtikas industrijā

Kamēr apģērba higiēna ir neatņemama pārtikas drošības sastāvdaļa un standarti šajā jomā ir skaidri definēti, praksē darbinieku pieejā joprojām vērojamas atšķirības. Tekstila nomas uzņēmuma Lindstrom un pētījumu kompānijas Norstat veiktajā starptautiskajā pētījumā, kurā piedalījušies 940 pārtikas nozarē strādājošie no 11 valstīm, tostarp Latvijas, tika analizēti darba apģērbu lietošanas un kopšanas paradumi. Lai gan lielākā daļa pārtikas industrijas darbinieku ikdienā ievēro starptautiskos un nacionālos standartus tekstila izmantošanā un ikdienas kopšanā, pastāv arī izņēmumi. Proti, pētījuma dati liecina, ka 73 % respondentu darba apģērbu ir mazgājuši mājās, savukārt 64 % no tiem to darījuši temperatūrā zem 70 °C, kas ir pārāk zema, lai efektīvi iznīcinātu kaitīgās baktērijas.

Šprotēm Latvijas zivju konservu eksportā pievienojas siļķu, makreļu, lašu un pat kaviāra konservi.

Jau vairāk nekā desmit gadus Krievija ir noteikusi Latvijas zivju konservu importa aizliegumu un Latvijas šprotēm Krievijas tirgus ir slēgts. Taču jau no 2015. gada Latvijas zivju konservu ražotāji ir attīstījuši citu zivju konservu eksportu un ievērojami paplašinājuši zivju konservu eksporta ģeogrāfiju.

Konservēšanas pirmsākumi

Kamēr nebija atklātas konservēšanas tehnoloģijas, vienīgais veids, kā paildzināt produktu lietošanu, bija to sālīšana, žāvēšana, kaltēšana, uzglabāšana skābā vidē (fermentēšana) vai marinēšana. Termiskās konservēšanas rūpnieciskā izmantošana aizsākās tikai XIX gadsimta sākumā, kad Francijas pavārs Nikolā Apērs (1749–1841) atklāja, ka var vairākus gadus uzglabāt ēdienu, kurš pirms tam ir ticis ievietots aizlodētās metāla kārbās, ja kārbas pirms uzglabāšanas uzkarsē virs vārīšanas temperatūras. Kad Francijas armija izsludināja konkursu par labāko metodi, kā ilgstoši uzglabāt pārtikas produktus, tieši Apēra ieteiktā konservēšanas metode – ēdiena sterilizācija metāla kārbās un stikla traukos – izrādījās visefektīvākā. 1810. gadā Apēram tika piešķirts apbalvojums un naudas prēmija par labākās konservēšanas metodes atklāšanu un pilnveidošanu. Apēra laikā gan nebija zināms, kāpēc, uzkarsējot hermētiski noslēgtu trauku virs 100 grādu temperatūras, tajā ievietotie produkti ilgstoši nebojājas.

Latvijas reālās algas pieaugums no 1994. gada līdz 2024. gadam bijis 245%, Lietuvas – 290%, bet Igaunijas – 236%, liecina Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Marko Mikhelsona ieraksts sociālajā tīklā X, kuru izcēlis pašmāju rakstnieks un ekspolitiķis Māris Mičerevskis ar piebildi, ka vajadzētu izbeigt “vaidu kori”, kas dzied dziesmu, ka Latvijā viss ir slikti.

Dienas Bizness mēģināja noskaidrot - “Viss ir slikti” vai arī esam pilnīgā “Leiputrijā”?

Skaitļi runā – labi, slikti, patiesi?

Pirmais uzdevums bija konstatēt, vai M. Mikhelsons nav pārskatījies. Proti, reālo algu izmaiņas procentos Eiropas valstīs no 1994. gada līdz 2024. gadam tiek norādītas bez skaidri saskatāma avota, un pirmajā acu uzmetienā skaitļi Baltijā patiesi šokē, jo tuvākie sekotāji, piemēram, Polija, var lepoties vien ar 107,9% lielu reālās algas pieaugumu. Statistiskie dati ir atbilstoši OECD reālo algu aprēķiniem, ko starptautiskā organizācija veic jau ilgstoši visām OECD dalībvalstīm. Proti, tie ir patiesi uz papīra, bet jāteic, ka pirmā desmitgade atjaunotajā brīvvalstī nerit pēc normāliem ekonomikas likumiem, tādēļ atbildēt uz jautājumu skaidri un pārliecināti nav iespējams. Lai arī reālā alga nozīmē inflācijas iekļaušanu aprēķinos, vēl atliek jautājums - vai reālās algas pieaugums Latvijā nozīmē to, ka ikkatram cilvēkam ir iespēja nopirkt krietni vairāk preču un pakalpojumu? Ja tā būtu, mēs noteikti ēstu labāk, tomēr nezināmu iemeslu dēļ ļaudis sūrojas par pārtikas cenām. Situāciju kopš 1994. gada kropļo gan ēnu ekonomika, gan enerģētikas sektora transformācija, gan virkne makroekonomisko procesu, kas izrietēja kā sekas sistēmas pārejai no sociālistiskā uz kapitālistisko modeli.

“Ledus ir sakustējies” - mājokļu apsaimniekošanas tirgū šobrīd sākusies neparasta un sen neredzēta kustība. Mēs redzam, ka dzīvojamo māju iedzīvotāji aktīvi sākuši interesēties par savas mājas pārvaldnieka maiņu.

Un ne velti tas tā ir – pašvaldību uzņēmumi, kas ilgus gadus apsaimnieko mājas, maigi sakot, ne vienmēr spēj sniegt patiesi kvalitatīvus un uz klientu vērstus pakalpojumus.

Bet kas tieši spēja “iekustināt” iedzīvotājus? Redziet, šobrīd mainās normatīvo aktu regulējums, kas attiecināms uz to māju apsaimniekošanu, kuras līdz šim parvaldīja pašvaldību uzņēmumi. Turpmāk, vismaz lielakajā daļā pašvaldību, jau no nākamā gada (2026.g.) iedzīvotājiem ir jālemj pašiem, kas apsaimniekos viņu kopīpašumu jeb daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Vairs nebūs princips “Ja neesat lēmuši un pārņēmuši, tad automātiski jūs apsaimniekos pašvaldības uzņēmums”.

Līdz ar to dzīvokļu īpašnieki, arī iedzīvotāju veidotas biedrības, visbiežāk – saņemot vēstuli no sava pašvaldības apsaimniekotāja ar jauna līguma nosacījumiem, visticamāk, pieleca kājās no dīvāna ar ieplestām acīm un sāka interesēties par citām iespējam. Iedzīvotāji aptaujā apsaimniekošanas uzņēmumus, cenšas noskaidrot interesējošos jautājumus, lai izvēlētos sev piemērotāko mājas pārvaldnieku jebšu pārvaldnieku, kas tuvākos un tālākos gadus rūpēsies par viņu īpašumu. Tā vienlaikus ir arī jauna, sen neredzēta biznesa iespēja privātajiem namu apsaimniekotājiem, it sevišķi Rīgā.

No pagājušā gadā noslēgtā memoranda par pārtikas cenām labums ir bijis, bet vienlaikus ir skaidrs, ka cenas veikalu plauktos pamatā ietekmē pārtikas cenas pasaules tirgos, nevis dažādi memorandi, intervijā sacīja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe.

"Visvairāk cenu, kāda tā ir veikala plauktā, nosaka pasaules pārtikas cenu līmenis. Mēs neko tur neietekmējam. Ja pasaulē olīveļļai ir uzkāpusi cena, tā uzkāps arī Latvijā, mēs tur neko nevaram darīt. Mēs varam rakstīt memorandus, rīkojumus, bet tā tas būs," norādīja eksperte.

Lūgta vērtēt, kāda gada laikā ir bijusi Ekonomikas ministrijas un vairāku pārtikas ražošanā un tirdzniecībā iesaistīto organizāciju parakstītā memoranda ietekme, Gulbe norādīja, ka no tā jēga bija kaut vai tādēļ, ka "brīvprātīgi obligāti" pie viena galda tika nosēdinātas visas pārtikas ķēdē iesaistītās puses - ražotāji, pārstrādātāji un tirgotāji, lai gan "viņi viens otru ļoti nemīl". Līdz ar to tika atrasti saskarsmes punkti, kurus mainot, situācija uzlabojās visiem. Tāpat augstā līmenī tika aktualizēts jautājums par cenām, par konkurenci, par to, kas notiek gan ražotāja pusē, gan tirdzniecības pusē.

Latvija 2024. gadā bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati rāda, ka 2024. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju un pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz laikam, kad galvenais vilcējspēkos Latvijas lauksaimniecībā un vietējā transportā bija zirgs, auzas pēc sējumu platības bija viena no izplatītākajām lauksaimniecības kultūrām. 1940. gadā auzu sējumu platība Latvijā aizņēma 387,6 tūkstošus hektāru.

Auzu nozīme Latvijas lauksaimniecībā samazinājās, pārejot no zirgiem uz traktoriem un kombainiem, kā arī kravas auto. 1990. gadā auzu sējumu platība Latvijā bija aptuveni 82 tūkstoši hektāru (Latvijas lauksaimniecība: Statistisko datu krājums, Rīga, Latvijas Republikas Valsts Statistikas komiteja, 1991, 41. lpp.), bet 2000. gadā Latvijā ar auzām apsēja tikai 45,5 tūkstošus hektāru. 2000. gadā auzu kopraža bija mazāka par 80 tūkstošiem tonnu.

Gada nogales svētki, Ziemassvētki un Jaunais gads, sagādā īpašu prieku, taču nereti arī lielus papildu tēriņus. Mūsu vēlme iepriecināt tuviniekus un draugus ar dāvanām un sarīkot sirsnīgus svētkus ģimenes lokā mēdz radīt emocionālu spiedienu tērēt vairāk nekā atļauj maciņš. Svētku sezonā bieži norisinās arī dažādi pasākumi, darba ballītes, bērnu koncerti, draugu tikšanās, kuru dēļ izdevumi mēdz pieaugt.

Lai svētku izdevumi nekļūtu par finansiālu nastu, ļoti svarīga ir laicīga plānošana. Ar skaidru budžeta plānu iespējams kontrolēt tēriņus un noslēgt gadu bez stresa, ka esi pārtērējies, ļaujot izbaudīt svētkus ar mierīgu sirdi.

Kāpēc ir svarīgi plānot svētku izdevumus?

Svētku laikā emocijas diktē mūsu tēriņus. Vēloties parādīt mīlestību un negribot atpalikt no citiem, mēdzam izvēlēties dārgākas dāvanas, nekā varam atļauties, vai atstājam pirkumus uz pēdējo brīdi. Tas viss var novest pie pārtērēšanās un jauna gada sagaidīšanas ar tukšu bankas kontu vai parādiem. Plānojot svētku budžetu jau laikus, iespējams izvairīties no finansiāla stresa janvārī.

Elektroauto atbalsta programmas Latvijā var tikt uztvertas kā ieguvums salīdzinoši šaurai sabiedrības daļai - cilvēkiem, kuri izvēlas iegādāties modernāku un videi draudzīgāku automašīnu. Taču tas ir tikai redzamākais ieguvums.

Patiesībā elektroauto atbalsta programma “strādā” negaidītos veidos un rada daudz plašāku ekonomisko efektu, kas sniedzas tālu ārpus tiešiem ieguvumiem, kurus bauda elektroauto īpašnieki. Mazāki izdevumi par degvielu nozīmē lielāku naudas apriti vietējā ekonomikā, mazāku atkarību no importētiem energoresursiem un stiprāku Latvijas enerģētisko drošību.Jaunā valsts atbalsta programma elektroauto iegādei ir viens no piemēriem, kur ieguvumi veidojas vairākos līmeņos vienlaikus. No vienas puses, mājsaimniecības samazina savus transporta izdevumus.

No otras - šie ietaupījumi paliek Latvijas ekonomikā un rada papildu ekonomisko aktivitāti.Jaunās programmas apjoms sasniedz 40 miljonus eiro, salīdzinot ar iepriekšējiem 30 miljoniem eiro. Atbalsta programmai atvēlētais atbalsta apjoms ir no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta jeb EKII. Tas nozīmē, ka finansējums tiek nodrošināts no Eiropas klimata politikas instrumentiem, nevis no Latvijas valsts budžeta vai nodokļu maksātāju ikdienas iemaksām.Tas ir būtisks aspekts, jo praksē šie līdzekļi ir papildu finansējuma ieplūde Latvijas ekonomikā.

Latvijas jaunuzņēmums IziPizi, kas attīsta pārtikas preču pakomātu tīklu, sācis sadarbību ar Neste Latvija - turpmāk IziPizi pārtikas pakomāti tiks izvietoti arī degvielas uzpildes stacijās visā Latvijā.

Pirmie divi pakomāti jau tuvākajā laikā uzsāks darbību Salaspilī un Rīgā.

“Lai pārtikas pakomātu tīkls varētu augt plašākā mērogā, ir vajadzīgs partneris ar labu pārklājumu un līdzīgu pieeju domāšanā – un Neste ir tieši tāds. Šo sadarbību redzam kā nozīmīgu soli IziPizi attīstībā un iespēju padarīt ilgtspējīgu iepirkšanos pieejamāku arī reģionos,” norāda IziPizi vadītājs un dibinātājs Rolands Dzenis.

Sadarbības modelis paredz, ka iespēja izvietot IziPizi pārtikas pakomātus Neste stacijās būs pieejama gan IziPizi komandai, gan tās franšīzes partneriem visā Latvijā.

“Pašlaik darbojas trīs IziPizi pārtikas pakomāti, bet augustā tiem pievienosies vēl divi Neste stacijās. Zemnieki, ražotāji un mūsu franšīzes partneri jau pieteikušies valsts un Eiropas Savienības atbalstam. Ja lēmums būs pozitīvs, līdz gada beigām varēsim uzstādīt vēl 11 jaunus punktus – tas nozīmē, ka tīkls dažu mēnešu laikā pieckāršosies,” norāda R. Dzenis.

Latvijas panākumi sieviešu apakšveļas un apakšveļas daļu – elastīgo lenšu –eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija) dati, 2024. gadā Latvija pēc ienākumiem no krūšturu lencīšu eksporta uz vienu iedzīvotāju bija 1. vietā pasaulē.

Nesena vēsture

Masveida apakšveļas ražošanai ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē nav ļoti sena vēsture. Līdz pat XX gadsimta sākumam gan Latvijā, gan arī citviet Eiropā lielākā daļa sieviešu vasaras laikā apakšveļu nelietoja vispār. Augstākās kārtas sievietēm krūšturu funkciju pildīja korsetes. Savukārt pirmie rūpnieciski ražotie krūšturiem līdzīgie apģērba gabali (XIX gadsimta beigās) bija atvieglotas korsetes un naktskrekla kombinācija. Pirmais krūšturis kā nodalīts apģērba gabals tika patentēts tikai 1914. gadā. Līdz pat XX gadsimta vidum sieviešu apakšveļas masveida ražošana aizsākās tikai industriāli attīstītās valstīs. Latvijā līdz pat XIX gadsimta beigām ikvienai jaunkundzei bija jāprot darināt savu apģērbu pašai un, tikai sasniedzot noteiktu turības līmeni, apģērba darināšanai tik pirkti drēbnieku pakalpojumi. Pāreja uz apģērba darināšanas specializāciju ir iemūžināta Rūdolfa Blaumaņa (1863–1908) lugā Skroderdienas Silmačos (1902). Vēl XX gadsimta pirmajā pusē lielākā daļa Latvijas sieviešu sev nepieciešamo apģērbu šuva pašas un tikai bagātākās ģimenes izmantoja drēbnieku pakalpojumus vai arī iegādājās rūpnieciski ražotu apģērbu. 1927. gadā Latvijā bija reģistrēti tikai 27 veļas šūšanas uzņēmumi, kuros strādāja aptuveni 280 darbinieku, kā arī astoņi uzņēmumi (135 nodarbinātie), kas ražoja bikšu lences, korsetes un līdzīgus izstrādājumus (Latvijas statistikas gada grāmata 1927. Rīga, Valsts statistikas pārvalde,1928. 286. lpp.).

Autobūves tradīcijas Latvijā ir atjaunojušās ar potenciālu sekmīgi darboties eksporta tirgos.

Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika liecina, ka kopš 2017. gada Latvija pēc eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju ir pasaules līderis preču grupā, kurā ietilpst speciālie mehāniskie transportlīdzekļi, kas nav pasažieru vai kravas auto, ugunsdzēsības automobiļi, autoceltņi, urbjiekārtu auto vai autobetonmaisītāji (Kombinētās nomenklatūras preču kods 870590). Šajā preču grupā ietilpst ielu tīrāmās un ielu skalojamās automašīnas, automašīnas, kas paredzētas smidzināšanas darbiem, piemēram, kaitēkļu apkarošanai, neatliekamās palīdzības un glābšanas dienestu auto, mobilās darbnīcas, kas izbraukumā sniedz tehniskus vai medicīniskus pakalpojumus, u. c.

Jauns SIA “LaTS” mazumtirdzniecības tīkla veikals, kas 19. decembrī atklāts Hospitāļu ielā 1, Rīgā, kļūs par nozīmīgu papildinājumu šīs apkaimes iedzīvotāju ikdienai, informēja SIA “Latvijas Tirgotāju savienībā”.

“Līdz šim tuvākās ikdienas preču iegādes vietas šajā rajonā atradās aptuveni 20 minūšu gājiena attālumā, tāpēc jaunais “Latiņš” pamatoti dēvējams par īstu piemājas veikalu. Tas sniegs iespēju vietējiem iedzīvotājiem ērti un ātri iegādāties nepieciešamās preces, netērējot laiku garākam ceļam,” pastāstīja “LaTS” veikalu tīkla komercdirektore Kitija Didžus.

Jaunā veikala atvēršana ir mērķtiecīgs solis, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību tieši dzīvojamos rajonos. “Citas ikdienas produktu iegādes vietas šajā apkaimē ir salīdzinoši tālu, tāpēc jaunais veikals kalpos kā tuvākais un ērtākais risinājums vietējiem iedzīvotājiem,” norādīja K. Didžus. Šāda pieeja atbilst “LaTS” tīkla filozofijai – būt tuvāk pircējam un nodrošināt nepieciešamās preces ikdienas gaitām draudzīgā vidē.

Latvijas ražotāji var kļūt konkurētspējīgāki, ja izpratīs patērētājus un konkurentus un spēs piedāvāt savu preci arī eksportā, lai tādā veidā veicinātu ražošanas modernizēšanu un spētu piedāvāt zemāku cenu pircējiem arī Latvijā.

Šādas galvenās atziņas izskanēja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) rīkotajā diskusijā “Pēc kā stiepjas patērētāju roka? Modernās tirdzniecības ietekme uz piegādes ķēdi”.

Diskusijas dalībnieki – zemkopības ministrs Armands Krauze, “Rimi Baltic” kategoriju direktors Milans Blūms, SIA “Reitan Convenience Latvia” komercdirektore Ineta Legzdiņa, SIA “Skrīveru saldumi” un SIA “Dimdiņi” pārdošanas vadītājs Jānis Ilziņš, uzņēmumu stratēģiskais un vadības konsultants Jānis Kļaviņš un Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš – meklēja atbildes, par ko ir gatavi maksāt patērētāji, kādi izaicinājumi un iespējas paveras Latvijas pārtikas ražotājiem, kā izvēlēties nišu un attīstīt sortimentu, vai konkurēt tikai ar cenu, un ko nozīmē ilgtspēja piegādes ķēdē no lauka līdz plauktam.

Katra simtā svece pasaulē ir ražota Latvijā.

Visu XXI gadsimta pirmo ceturtdaļu Latvijas sveču eksports ir ievērojami pārsniedzis importu. Turklāt svētku un piemiņas brīžos Latvijas ļaudis izvēlas Latvijas, nevis importa sveci.Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sveču eksporta.

Visvairāk – Ziemassvētkos

No neatminamiem laikiem kā gaismas avots tumšajā laikā tika izmantots degošs skals vai sveķaini zari. Bišu vaska sveces un to ražošanas tehnoloģija radās tikai pirms aptuveni tūkstoš gadiem Eiropas mērenās joslas ziemeļu daļā. Svarīgākajai sveču ražošanas izejvielai – bišu vaskam – kušanas temperatūra ir aptuveni 62 grādi pēc Celsija, bet augu dzīvnieku izcelsmes (piemēram, aitas) taukvielām, kuras pievienoja vaskam sveču ražošanā, kušanas temperatūra ir vēl zemāka. Karstajā joslā vasaras laikā saulē vaska sveces nav uzglabājamas, jo tās izkūst. Siltajās zemēs sveču vietā kā gaismas avots tumšajā laikā tika izmantotas eļļas lampiņas. Vaska sveces ir relatīvi dārgas, tāpēc to masveida izmantošana bija visai ierobežota. Būtiskas pārmaiņas sākās, kad XIX gadsimtā sveču ražošanā sāka izmantot no dzīvnieku taukiem rūpnieciski nodalītu taukskābi – stearīnu, kuru joprojām izmanto gan ziepju, gan sveču ražošanā. No XIX gadsimta beigām sveču ražošanā sāka izmantot naftas pārstrādes procesā iegūstamu parafīnu (piesātināto ogļūdeņražu maisījumu ar 20 līdz 40 oglekļa atomiem molekulā).

Cepu, cepu piparkūku – vienu sev, vienu eksportam… tiku 3. vietā pasaulē.

2024. gadā pēc kviešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet no kviešu miltiem ceptu piparkūku eksportā – 3. vietā pasaulē. Kvieši ir Latvijas visnozīmīgākā graudaugu kultūra. 2024. gadā 42% no visas Latvijas sējumu kopplatības bija kviešu sējumi. No 2020. gada Latvija katru gadu no kviešu (neskaitot cietos kviešus un kviešu sēklas) eksporta gūst ienākumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā un ir kļuvusi par nozīmīgu kviešu piegādātāju pasaules tirgum.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu eksporta Latvija ar 569 miljoniem eiro (1,4% no pasaules eksporta tirgus) bija 15. vietā pasaulē, Lietuva ar 813 miljoniem eiro (2,04% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 123 miljoniem eiro (0,31% no pasaules eksporta tirgus) bija 24. vietā pasaulē. Lielākie pasaules kviešu eksportētāji 2024. gadā bija Kanāda (13,8% no pasaules eksporta tirgus), ASV (13,3% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija (12,9% no pasaules eksporta tirgus).

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.