Latvenergo koncerna iecere izbūvēt vēja parku Telšu apkaimē strauji tuvojas noslēgumam, jau pretī debesīm slejas turbīnu torņi un izbūvēta apakšstacija, kas ģenerēto elektrisko strāvu pielāgos tīkla vajadzībām, būves apskates laikā Dienas Biznesam atklāja Telšių vėjo parkas UAB (turpmāk – Telšu vēja parks) direktors Jānis Urtāns. Sastaptie apkaimes iedzīvotāji vēja parku būvniecību atbalsta.
“2024. gada maijā noslēdzām līgumu ar Utilitas Wind par Telšių vėjo parkas UAB iegādi, tad arī sākās šī projekta praktiskā realizācija, izveidojot SIA Telšu vēja parks. Reālā būvniecība sākās jau pērnā gada jūnija beigās. Pēc plāna bija paredzēts, ka turbīnu pamati un pievadceļi tiks izbūvēti līdz šā gada martam, bet būvnieki spēja to izdarīt līdz pērnā gada decembra beigām,” ieceres realizāciju komentē J. Urtāns.
Jāpiebilst, ka Utilitas Wind ir augsta līmeņa attīstītājs, kas nozīmē, ka Latvenergo savā īpašumā iegūst ar vajadzīgajiem dokumentiem apgādātu vēja parka modeli, kā arī dalību tā būvniecības procesā. Proti, Utilitas Wind vadībā notiek būvniecības darbi līdz pat to pabeigšanai, savukārt Latvenergo nodrošina projekta uzraudzību. Vēja turbīnu ražotājs ir pasaulē labi zināmā kompānija Vestas, savukārt infrastruktūras izbūvi, sākot no ceļiem un beidzot ar vadiem, veic UAB Merko Statyba.
Jautāts, kādēļ Telšu parks jau šobrīd nav sācis darbību, ja pamati bija izbūvēti jau pirms pusgada, t.i., četrus mēnešus agrāk, nekā paredzēts būvdarbu grafikā, J. Urtāns norāda, ka realitātē uzņēmums Vestas nevarēja piegādāt vēja turbīnu torņus un citus komponentus ātrāk, kā paredzēts plānā. Visam par iemeslu bijusi saspringtā situācija Sarkanajā jūrā, kas vienkārši traucēja veikt drošas turbīnu piegādes, tā rezultātā Vestas bija spiesti pilnībā mainīt piegādes maršrutu. Secinājums ir, ka bez globāliem pārsteigumiem objektu būtu iespēja pabeigt arī ātrāk.
Turklāt, lai vēja parku pievienotu Lietuvas augstsprieguma tīklam, ir izbūvēta apakšstacija, kas spēs apkalpot ne tikai Telšu vēja parka vajadzības, bet arī citus pieslēgumus.
Telšu vēja parkam – 124 MW jauda
“Telšu vēja parkā tiks uzstādītas 20 vēja turbīnas ar 6,4 MW jaudu katra, kopējā jauda būs 124 MW, gadā vēja parks saražos aptuveni 420 GWh elektroenerģijas, ar elektrību apgādājot vairāk nekā 125 000 mājsaimniecību. Šis vēja parks ir lielākā daļa no Latvenergo Lietuvā plānotās uzstādāmās ģenerācijas jaudas vispār. Darbu parks sāks nākamā gada sākumā,” tā J. Urtāns.
Tiekoties ar vietējiem iedzīvotājiem Eigirdžu ciemā, kas atrodas tiešā Telšu vēja parka tuvumā, 8 kilometru attālumā no novada centra Telšiem, Dienas Bizness dzirdēja neviltotu izbrīnu par Latvenergo aktivitātēm. Eigirdžu iedzīvotājs Vitauts, sastapts pie vietējās katoļu baznīciņas, jautāja: “Bet kādēļ latvieši nebūvē savā valstī, kādēļ viņi būvē te? Man nekas nav pret, bet kāpēc, nesaprotu.”
“Pirmais iemesls ir tāds, ka Latvenergo ir samērā plaša klientu bāze Lietuvā, un tādēļ ir tikai loģiski veidot kaut kādu ģenerācijas apjomu uz vietas. Otrs iemesls ir sapratne, ka Lietuva vēja ziņā ir tikusi tālāk un, tēlaini runājot, ir pēdējais brīdis iekāpt šajā vilcienā, citādi mēs tajā netiksim nekad. Šeit domāšana ir sekojoša – ja neesi pirmais, tad labāk nepalikt pēdējam, jo pēdējiem ir risks ražošanu palaist brīdī, kad enerģijas cenas jau ir zemas un atpelnīt ieguldījumus ir grūtāk,” skaidroja J. Urtāns.
“Es vēlētos norādīt, ka Latvenergo jaudas vēja parkiem Latvijā neapšaubāmi ir lielākas. Šeit, Lietuvā, Latvenergo vēja parku kopējā jauda būs 144 MW, savukārt Latvijā būvniecības procesā esošo vēja parku jauda ir ~270 MW,” piebilda Latvenergo Vēja un saules parku attīstības projektu atbalsta daļas vadītājs Lauris Baltiņš.
Runa taču nav par naudu, bet par Lietuvu
Eigirdžu ciemā, no kura, augstākajā vietā stāvot, jau var saskatīt ne vienu vien vēja turbīnu, sastaptie ļaudis bija visnotaļ draudzīgi un piekrita pastāstīt par saviem iespaidiem. Vietējā katoļu baznīca atrodas uzkalnā, no turienes apkaimes vēja turbīnas labi redzamas, tuvākajā nākotnē būs redzamas arī Latvenergo turbīnas.
Jautāti, vai viņi nedzird troksni un tas viņus nesatrauc, trīs pie baznīcas sastaptie vienbalsīgi piekrita, ka neliels troksnis ir un to dzird, ja vējš pūš ciema virzienā, bet tas viņus nesatrauc. (Piebilde: Lietuvā vēja turbīnas drīkst atrasties ne tuvāk par 500 m no dzīvojamajām mājām, Latvijā – ne tuvāk par 800 m. Tas atkarīgs gan no turbīnas jaudas, gan vietējiem apstākļiem, IVN rezultātiem, pašvaldības prasībām, kā arī, vienojoties ar ēkas īpašnieku, Lietuvā iespējams noteikt individuāli pielāgotu attālumu.)
“Esmu pie tā pieradis, un mani tas neuztrauc, turklāt es zinu, ka mūsu valstij ir nepieciešama enerģija, lai mēs nebūtu atkarīgi no Krievijas,” sacīja pie baznīcas sastaptais mācītājs.
Savukārt Adele, kura uz baznīcu nāk regulāri, atklāja, ka viņu pat nesatrauc, vai vietējā pašvaldība saņem vai nesaņem naudu par to, ka turbīnas te darbojas. “Runa taču nav par naudu, bet par Lietuvu. Ja būs lēta elektrība visiem, tad visiem būs ieguvums,” tā Adele. Viņai oponēja pensionārs un privātīpašnieks Vitauts, kurš apgalvoja, ka divas turbīnas atrodas viņa zemes īpašumos un no tā iznākot otra pensija.
Jautāti, vai pirms pirmo turbīnu būvniecības bijuši kādi satraukumi un runas par kaitīgu ietekmi, Adele atcerējās, ka ļaudis bažījušies, ka pazudīs internets vai arī tā darbība būs pamatīgi traucēta. Tāpat ciema iedzīvotāji bija uztraukti, ka govīm varētu samazināties izslaukums, tas neapstiprinājās. Ļaudis esot runājuši par iespējamu troksni, bet tas cilvēkus satraucis mazāk. Savukārt par iespējamu putnu notriekšanu nevienam satraukuma nav bijis.
Lūgts komentēt gan iedzīvotāju nostāju, gan praktisko ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesu Lietuvā un Latvijā, J. Urtāns uzsvēra, ka IVN Lietuvā ir nedaudz vienkāršāks, īsāks. Latvijā IVN process vēja parkiem aizņem aptuveni 2,5 līdz 3 gadus. Lietuvā šis pats process aizņem divus gadus, un tas ir ilgākais laiks. Arī pēc IVN izmaksām Latvija ir vadībā. Savukārt, skaidrojot sabiedrības nostāju Latvijā, kas jūtami atšķiras no Lietuvā dzirdētā, J. Urtāns pieņem, ka uzvaras gājiens ir izdevies virknei mītu par vēja turbīnu kaitīgo ietekmi.
“Droši vien, ka tas ir akmentiņš arī mūsu pašu dārziņā. Mūsu kā attīstītāju uzdevums būtu iet un stāstīt par šo enerģijas veidu vairāk un plašāk. Nelaime ir apstāklī, ka tos, kuri ir noticējuši kādam no mītiem pilnīgi un galīgi, pārliecināt, ka viņi maldās, ir ļoti grūti. Piemēram, par tiem pašiem putniem, kurus sasit vēja turbīnu spārni – tas ir novecojis stāsts. Šobrīd, ja ģeneratoram tuvojas putns, tas tiek apturēts, ar esošajām tehnoloģijām putnu sadursmes ar vēja ģeneratoriem ir atsevišķi gadījumi, nevis likumsakarība. Ir sistēmas, kas to nodrošina, un tomēr tēma par putnu aizsardzību no vēja turbīnām ir ļoti dzīva,” tā J. Urtāns.
VIEDOKLIS
Taustāmi labumi līdzās zaļiem mērķiem
Tomass Katkus, Lietuvas Telšu rajona pašvaldības mērs:
Vēja parki, protams, ir solis ceļā uz zaļo pārveidi, bet tas ir arī tiešs veids, kā stiprināt Telšu un Lietuvas ekonomisko potenciālu. Telšu gadījumā šīs investīcijas ir kļuvušas par izšķirošu faktoru enerģētiskās neatkarības veicināšanā un uzņēmējdarbības apstākļu uzlabošanā. Enerģija ir tīra un par konkurētspējīgu cenu, turklāt mēs piesaistām investorus. Vietējie uzņēmumi tiek iesaistīti būvniecībā, pašvaldība saņem īpašuma nodokļa ieņēmumus, zemes īpašnieki iegūst kompensācijas. Tās ir nozīmīgas un taustāmas lietas. Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrija ir apstiprinājusi Telšu industriālā parka izveidi. Tie būs 40 hektāri pilsētas ziemeļos. Ir plaši plāni investoru piesaistē ražošanā. Runa ir par aptuveni 56 miljoniem eiro privātā kapitāla līdz 2039. gadam, un ražošanai vajag enerģiju. Līdztekus Telši vēlas kļūt par pievilcīgu galamērķi, tādēļ arī zaļā enerģija. Es visus vēja parku projektus mūsu pusē vērtēju kā stratēģiski pamatotus, tādēļ mēs esam radījuši skaidrus un paredzamus noteikumus investoriem, un tas Telšiem ļaus kļūt par vienu no Lietuvas līderiem zaļās enerģijas attīstībā. Rezultātā mēs iegūsim taustāmas priekšrocības mūsu iedzīvotājiem – jaunas darba vietas, investīcijas un konkurētspējīgu reģionu kopumā.
#1/9
#2/9
#3/9
#4/9
#5/9
#6/9
#7/9
#8/9
