Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz palielināt lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmes kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām, no 2026. gada 1. janvāra nestāsies spēkā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) trešdien sēdes sākumā norādīja, ka attiecīgo likumu otrreizējai caurlūkošanai nodeva Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ir iesniegti daudzi priekšlikumi.

Tādējādi komisija trešdien uzklausīja visas iesaistītās puses, lai saprastu kopējo situāciju.

Viņa minēja, ka šis likums no 2026. gada 1. janvāra vēl nestāsies spēkā un komisija darbu pie likumprojekta turpinās janvārī.

Savukārt "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pauda, ka nākamajā gadā nevajadzētu palielināt vinješu likmes kravas auto no 3,001 tonnas līdz 3,5 tonnām, kā arī jāpaplašina atbrīvojumu periods no vinjetēm lauksaimniekiem un jādiskutē par citām jomām, kurām, iespējams, ir nepieciešami atvieglojumi. Viņaprāt, ātrākais, kad likums varētu stāties spēkā, ir nākamā gada 1. marts.

Birokrātija būvniecībā kavē ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti, ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Lūgts komentēt tikšanos ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem par birokrātijas mazināšanu, amatpersona sacīja, ka "īpaši priecīgi par to, kā tas notiek, viņi nebija".

"Mums ir, piemēram, Būvniecības likuma projekta pakotne Saeimā. Saeima šobrīd ir darba pārtraukumā. Šis ir viens no jautājumiem - būvniecības birokrātija -, kas kavē gan ekonomikas attīstību, gan investīciju piesaisti, gan kaitina uzņēmējus," pauda Rinkēvičs.

Taču esot arī vēl daudzas citas lietas, kur nepieciešams strādāt.

"Lai gan mēs redzam, ka labā apņemšanās ir bijusi, kaut kādās jomās lēmumi ir pieņemti, es nesadzirdēju, ka uzņēmēju organizācijas būtu gandarītas," atzina prezidents.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina Saeimu pārskatīt likumu par autoceļu lietošanas nodevu palielināšanu kravas auto, informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) Valsts prezidents atsaucas uz likuma izstrādes materiāliem, no kuriem varot secināt, ka plānotās izmaiņas tieši ietekmēs juridiskās un fiziskās personas, kuru īpašumā vai lietošanā ir kravas transportlīdzekļi ar pilno masu virs trīs tonnām, kas tiek izmantoti kravu pārvadāšanā pa Latvijas autoceļiem un uz kuriem tiek piemērota autoceļu lietošanas nodeva. Tas attiecas gan uz nacionālajiem, gan starptautiskajiem autopārvadātājiem.

Rinkēvičs norāda, ka pirms likumprojekta nonākšanas Saeimā tam tika organizēta publiskā apspriešana, kurā, pretēji likuma anotācijā norādītajam, tika saņemti divi nozares pārstāvošo organizāciju iebildumi. Valsts prezidents akcentē, ka arī pēc likuma pieņemšanas gan autopārvadājumu nozares, gan mazo un vidējo uzņēmēju un zemnieku pārstāvji pauda bažas par plānotajām izmaiņām, jo īpaši uzsverot novēlotās regulējuma izmaiņas, kad komersanti jau ir saplānojuši savu komercdarbību un noslēguši atbilstošus līgumus nākamajam gadam.

Atklātā vēstulē vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.

Latvijas valsts nevar atļauties ilgāku laiku, piemēram, pāris mēnešus dzīvot un strādāt bez ģenerālprokurora, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot ģenerālprokurora amata konkursa noslēgšanos bez rezultāta.

Viņš uzsvēra, ka starp ģenerālprokurora funkcijām ir arī operatīvās darbības uzraudzīšana un ģenerālprokuroram jāpieņem diezgan nopietni lēmumi valsts drošības jomā. Ņemot vērā, ka "mēs neesam gluži tādā miera situācijā", Rinkēvičs ļoti cer, ka Latvija bez ģenerālprokurora nepaliks uz ilgu laiku.

Valsts pirmā persona uzskata, ka Tieslietu padomei ar jauna ģenerālprokurora kandidāta izraudzīšanos jārīkojas ātri, un arī Saeima nedrīkst vilcināties ar lēmuma pieņemšanu par izvirzīto kandidātu. Visticamāk, parlamentam šī lēmuma pieņemšanai nāksies sasaukt ārkārtas sēdi jau pēc sesijas noslēguma, prognozēja Rinkēvičs.

Kā ziņots, uzklausot visus trīs ģenerālprokurora amata kandidātus, Tieslietu padome nolēma izsludināt jaunu konkursu uz šo amatu, trešdien žurnālistiem paziņoja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs un padomes vadītājs Aigars Strupišs.

No 19. līdz 23. maijam Japānā norisināsies līdz šim lielākā un nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības misija šajā reģionā, kuru vadīs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņiem pievienosies uzņēmēju delegācija 90 cilvēku sastāvā, kas piedalīsies biznesa pasākumos Tokijā un Osakā, kā arī biznesa forumā "EXPO 2025 Osaka" Latvijas Nacionālās dienas ietvaros.

Kā norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: “Šogad aprit 100 gadi kopš Latvija pirmo reizi piedalījās pasaules izstādē EXPO – šī ir zīmīga gadadiena un lieliska iespēja piesaistīt uzmanību Baltijas reģionam. Latvijas dalība EXPO 2025 Osakā ir svarīgs solis turpmākajai mūsu ekonomiskās diplomātijas attīstībai. Latvijas un Lietuvas kopīgais paviljons ir ne tikai platforma, lai demonstrētu mūsu kultūru un tehnoloģijas sasniegumus, bet arī iespēja tapt jaunām partnerībām, kas veicinās jaunradi un tehnoloģiju komercializāciju nākotnē.”

Kopumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) šogad organizētajos biznesa pasākumos Japānā, klātienē piedalīsies vairāk nekā 200 Latvijas uzņēmumu, bet neklātienē vēl 138 uzņēmumi.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir izgāzušās pašvaldību vēlēšanu organizēšanā, vērtē Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Viņš ierakstā sociālajos tīklos pateicies visiem pilsoņiem, kas vakar piedalījās pašvaldību vēlēšanās.

"Paldies visiem vēlēšanu komisiju locekļiem par izturību un pašaizliedzību, strādājot sarežģītos apstākļos. Diemžēl CVK un VDAA ir izgāzušās šī procesa organizācijā, Saeimai un valdībai ir jāizvērtē šo institūciju darbs un amatpersonu atbildība," pārliecināts Rinkēvičs.

Politiķis uzskata, ka ir jābūt konkrētiem risinājumiem, lai nākamgad Saeimas vēlēšanas notiktu raiti un bez tādiem starpgadījumiem, kā aizejošās pašvaldību vēlēšanas.

"Šo lietu izskatīsim arī nākamnedēļ paredzētajā Nacionālās drošības padomes sēdē," sola valsts augstākā amatpersona.

Ceturtdien ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie".

Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un "Progresīvo" politiķi, bet divi deputāti - Igors Rajevs un Didzis Šmits - atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.

Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam paver iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai - vēršanās Satversmes tiesā (ST) vai aicinājums prezidentam apturēt likuma izsludināšanu, dodot laiku parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.

Polijā notriektie droni apliecina, ka Krievijas agresija Ukrainā mūs skar tieši un "ir jāveic atbilstoši pasākumi", sociālajos tīklos paziņojis Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Politiķis apliecinājis pilnīgu atbalstu un solidaritāti Polijai saistībā ar Krievijas dronu ielaušanos Polijas gaisa telpā. "Sabiedrotie strādā un tiem ir jāstrādā kopā," raksta Rinkēvičs.

Savukārt Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns uzsvēris, ka Latvijas austrumos pastāvīgā dežūrā atrodas pretgaisa aizsardzības vienības, lai identificētu un notriektu agresorvalsts dronus, ja tādi parādītos Latvijas gaisa telpā.

Aizvadītā nakts Polijā apliecina, ka sadarbības algoritmi ar NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājiem ir efektīvi, vērtē Pudāns.

Kā ziņots, Polijas bruņotie spēki naktī notriekuši mērķus, kas bija pārkāpuši valsts gaisa robežu, pavēstīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Veicot šobrīd paredzētās izmaiņas Autoceļu lietošanas nodevas likumā, tostarp pagarinot laika posmu, kad zemnieki ir atbrīvoti no autoceļu lietošanas nodevas, autoceļu pārbūvei iztrūks apmērm, 3,9 miljoni eiro, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Viņš minēja, ka ieņēmumi no vinjetēm ir iezīmēti konkrētu autoceļu posmu atjaunošanai, tostarp Liepājas šosejas, Jelgavas šosejas posma pie Olaines, kā arī Tīnūžu-Koknese autoceļa atjaunošanai vairākos posmos.

Atbilstoši grozījumu Autoceļu lietošanas nodevas likumā anotācijā teiktajam ar likumā iekļautajiem grozījumiem paredzēts sasniegt autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumus 58,785 miljonu eiro apmērā ik gadu.

Attiecīgi, veicot plānotās izmaiņas likumā, tostarp pagarinot laika posmu, kad zemnieki ir atbrīvoti no autoceļu lietošanas nodevas, pēc Švinkas teiktā, iztrūks 3,9 miljoni eiro. "Jā, tas rada līdz 3,9 miljonu eiro ietekmi. Esmu runājis ar Finanšu ministriju. Mēs meklējam citus avotus, kā varētu šo ietekmi kompensēt," sacīja Švinka.

Šodien starptautiskajā izstādē "Expo 2025 Osaka" Japānā norisināsies Latvijas nacionālā diena "Voice and Echo", informē Latvijas Investīciju attīstības aģentūrā (LIAA).

Izstādes apmeklētāji varēs piedzīvot Latvijas kultūras prezentāciju caur šim notikumam īpaši radītu horeogrāfisku un muzikālu mākslas performanci, meistarklasēm un svētku gājienu, kā arī uzzināt par Latvijas tehnoloģiskajiem sasniegumiem Latvijas - Japānas biznesa forumā.

Latvijas dalības "Expo 2025 Osaka" ģenerālkomisāre Lāsma Līdaka norāda, ka Latvijas nacionālā diena izstādē ir Latvijas iespēja pozitīvi pārsteigt Japānu un pārējo pasauli.

Nacionālās dienas centrālais notikums būs multimediāla performance "Echo / Atbalss" - Latvijas stāsts, kas pasniegts caur mūziku, deju un vizuāliem elementiem, iedvesmojoties no četriem gadalaikiem un diennakts cikla.

Latvija ar 178 balsīm uz diviem gadiem - 2026. un 2027.gadu - ievēlēta Apvienoto Nāciju organizācijas Drošības padomē (ANO DP).

Lai Latvija kļūtu par padomes nepastāvīgo locekli, bija jāiegūst divu trešdaļu ANO dalībvalstu atbalstu.

Latvija kandidēja uz ievēlētā locekļa vietu ANO DP, un palika vienīgā kandidāte no Austrumeiropas grupas. Līdz 31.janvārim Latvija bija sāncensībā ar Melnkalni, taču Melnkalne nolēma atsaukt savu kandidatūru.

Šogad vēlēšanās kandidēja Latvija no Austrumeiropas grupas, Kongo un Libērija no Āfrikas grupas, Kolumbija no Latīņamerikas un Karību jūras reģiona grupas un Bahreina no Āzijas un Klusā okeāna grupas.

Ievēlēšanas gadījumā Latvija ir solījusi iestāties par ANO dalībvalstu, reģionālo organizāciju un pilsoniskās sabiedrības sadarbību, lai stiprinātu noturību, veicinātu ilgstošu mieru un drošību, panāktu ilgtspējīgu attīstību un neatstātu nevienu novārtā.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklējis SIA “Centrālā laboratorija” nesen atklāto Baltijā modernāko laboratoriju Rīgā, Grēdu ielā 4a, kur septembra pirmajā nedēļā tika izpildīts jau miljonais analīžu nosūtījums.

Vizītes laikā prezidents kopā ar uzņēmuma vadību un nozares ekspertiem iepazinās ar laboratorijas darbību, jaunākajām tehnoloģijām medicīnisko analīžu jomā un laboratorisko izmeklējumu lielo nozīmi kopējā veselības aprūpes sistēmā.

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi arī par tendencēm veselības nozarē, uzņēmuma nākotnes mērķiem un ieguldījumu sabiedrības veselībā, kā arī valsts noturībā.

Jaunā “Centrālās laboratorijas” automatizētā laboratorija, kuras izveidē investēti 4,2 miljoni eiro, ir viens no apjomīgākajiem privātā sektora ieguldījumiem Latvijas veselības aprūpes sistēmā pēdējo gadu laikā. Šīs investīcijas ir īpaši nozīmīgas, ņemot vērā, ka aptuveni 70-75% medicīnisko diagnožu un ārstēšanas lēmumu ir tieši atkarīgi no laboratorijas testu rezultātiem.

Baltijas paviljons slēdzis durvis "EXPO 2025 Osaka" Japānā. Līdz ar to noslēgusies Latvijas pusgadu ilgā dalība pasaulē vērienīgākajā izstādē, kas ļāvusi plašai auditorijai no Japānas un citām valstīm to iepazīt kā nāciju ar bagātīgu kultūru un tradīcijām, kā arī potenciālajiem investoriem interesantu valsti, kas piedāvā inovatīvus un unikālus tehnoloģiskos risinājumus.

Pateicoties plašai daudzveidīgu un nozīmīgu kultūras un biznesa pasākumu programmai, šī EXPO laikā Latvija sevi spoži parādījusi uz globālās skatuves. Baltijas paviljonā, kurā vienoti pārstāvēta Latvija un Lietuva, uzņemts rekordliels apmeklētāju skaits - 900 000 viesu ir apskatījuši un pozitīvi novērtējuši gan tā dizainu un kopējo atmosfēru, gan inovatīvo veidu, kā tiek prezentētas Latvijas un Baltijas vērtības. Latvijas dalību "EXPO 2025 Osaka" organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kā arī Latvija tika izvirzīta kā vadošā valsts Baltijas paviljona veidošanā. Baltijas paviljonu sadarbībā ar LIAA un Lietuvas Republikas Valsts kanceleju radīja personu apvienība "Kettler", kurā apvienojušies seši latviešu uzņēmumi: SIA "Inspired", SIA "7 A.M.", SIA "Variant Studio", SIA "Ozols IR", SIA "AD production" un SIA "Datu tehnoloģiju grupa".

Kļūmes, kuras radās aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās, ir jāskata kopumā un jāseko, lai tās neatkārtotos gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, sarunā ar aģentūru LETA sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa atzina, ka vēlēšanu komisijas darbinieki strādāja no sirds un paveica darbu labi. Tomēr viņa pauda neapmierinātību ar tehniskajām problēmām - algoritmi, kas bija izstrādāti iepriekš, reālajā situācijā nedarbojās, kā bija plānots.

Viņasprāt, Saeimai būtu jāsazinās ar Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) un jānoskaidro, kāpēc solītais netika izpildīts.

Politiķe atzīmēja, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministrei Ingai Bērziņai (JV) ir uzdots izvērtēt Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) atbildību. Viņa uzskata, ka jāvērtē ne tikai VDAA, bet arī kopumā jānodrošina, lai šādas tehniskas kļūmes un komunikācijas trūkumi neatkārtotos nākamajās vēlēšanās.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir izdarījusi visu, lai 2025.gada pašvaldību vēlēšanas noritētu veiksmīgi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

"Skaidrs, ka jau tuvākajā laikā tiks izvērtētas atbildības, izanalizējot katras iesaistītās puses atbildības. No savas puses varu teikt, ka CVK ir izdarījusi visu, lai 2025.gada pašvaldību vēlēšanas noritētu veiksmīgi," pauda Saulīte.

Pamatojot savu nostāju, viņa sacīja, ka visiem vēlētājiem, kas vēlējās nobalsot, bija iespēja to izdarīt, un arī balsis tiek saskaitītas.

"Ir jānoskaidro, kāpēc tehnoloģiski neizdevās digitālais balsu skaitīšanas process, un jāizdara pareizie secinājumi, lai pieļautās kļūdas neatkārtotos nākamā gada Saeimas vēlēšanās," teica Saulīte.

Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iepriekš norādīja, ka CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir izgāzušās pašvaldību vēlēšanu organizēšanā. Viņaprāt, Saeimai un valdībai ir jāizvērtē šo institūciju darbs un amatpersonu atbildība.

Ņemot vērā, ka trīs Rīgas pašvaldības vēlēšanu iecirkņos vēl nav izdevies pabeigt Pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) atkārtoti pagarinājusi datu apkopošanas galīgo termiņu līdz šodienas plkst.19, aģentūru LETA informēja CVK pārstāvis Andrejs Vaivars.

Par partijām nodotās balsis ir saskaitītas, partiju iegūto mandātu skaits ir zināms, bet komisijām vēl palikuši darbi, kas prasa precizitāti, saskaitot "Par" un "Pret" atzīmes.

Nakts vidū, cīnoties ar tehniskām grūtībām balsu skaitīšanā, pati CVK bija lēmusi, ka visām balsīm pašvaldību vēlēšanās jābūt saskaitītām līdz svētdienas plkst.13, pēc tam šis termiņš tika pagarināts līdz plkst.16 un tagad līdz plkst.19.

Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iepriekš norādīja, ka CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir izgāzušās pašvaldību vēlēšanu organizēšanā. Viņaprāt, Saeimai un valdībai ir jāizvērtē šo institūciju darbs un amatpersonu atbildība.

Noslēgusies pieteikumu izvērtēšana konkursā “Eksporta un inovācijas balva 2025”, ko organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets”. Šis ir augstākais valsts apbalvojums uzņēmējdarbībā, un konkursa patrons ir Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

“Šogad eksporta jaunpienācēju kategorijā redzam dažādus ambiciozus uzņēmumus. No augsto tehnoloģiju nozares līdz pārtikas ražotājiem un radošajām industrijām. Viņus vieno drosme jau no pirmās dienas domāt globāli un koncentrēties uz savu produktu un pakalpojumu eksportu. Finālisti apliecina, ka zināšanas, radošums un neatlaidība ļauj radīt konkurētspējīgus produktus starptautiskā mērogā,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Kategorijā “Eksporta jaunpienācējs” šogad saņemti 20 pieteikumi, apliecinot, ka Latvijā ir daudz strauji augošu uzņēmumu, kuri īsā laikā spējuši iekarot vietu eksporta tirgos ar augstas pievienotās vērtības produktiem un tehnoloģiskiem risinājumiem.

Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir sākusi detalizētu pārbaudi visos aģentūras atbildības jomas līmeņos, sākot no tiešā veidā atbildīgajiem darbiniekiem par vēlēšanu sistēmu, beidzot ar izstrādātājiem un auditētājiem, par iemesliem, kas izraisīja vēlēšanu zīmju skenēšanas lēndarbību, aģentūrai LETA norādīja VDAA Administratīvā departamenta sadarbības projektu vadītāja Agnese Tkačenko.

Kā norādīja Tkačenko, ja vēlēšanu zīmju skenēšanas lēndarbības iemesli būtu uzskatāmi viegli identificējami sistēmā vēlēšanu nakts laikā, VDAA būtu darījuši visu iespējamo, lai to operatīvi novērstu.

Tkačenko atzīmēja, ka kopumā vairāk nekā 600 vēlēšanu iecirkņu tika apkalpoti elektroniski, kas nozīmē, ka vēlēšanu zīmes skenēja divas trešdaļas iecirkņu.

VDAA apkopotie dati liecina, ka 284 381 jeb 41% vēlēšanu zīmju tika noskenētas un dati tika apstrādāti elektroniski.

Šie skaitļi arī auditēšanas rezultātā vēlreiz tiks izvērtēti, kas ļaus precīzāk saprast esošās sistēmas veiktspēju, piebilda Tkačenko.

Komentāru par to, vai VDAA direktors Jorens Liops plāno atkāpties no amata, VDAA pārstāvji aģentūrai LETA nesniedza. Savukārt TV3 ziņu un "Nekā personīga" vēlēšanu speciālizlaidumā Liops norādīja, ka viņam būtu pāragri uzņemties atbildību par vēlēšanu nakts tehniskajām problēmām.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) no amata atstādinās Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktoru Jorenu Liopu.

Bērziņa intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pirmdien no rīta uzsvēra, ka tas, kā aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās notikusi balsu skaitīšana, nav pieņemami. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā ir VDAA, un Bērziņa nolēmusi no amata atstādināt iestādes vadītāju Liopu.

Par VDAA vadītāja pienākumu izpildītāju tiks iecelts VARAM Valsts sekretārs Edvīns Balševics.

Bērziņa akcentēja, ka šādos atbildīgos amatos, ņemot vērā, ka jau nākamgad notiks Saeimas vēlēšanas, jābūt uzticamiem cilvēkiem.

Intervijā Latvijas Radio Bērziņa papildināja, ka atbildība par vēlēšanu balsu skaitīšanas nedienām noteikti būtu jāuzņemas arī Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), jo tā vadīja visu vēlēšanu organizēšanas procesu. Viņa vairākkārt uzsvēra, ka tas, kā notika balsu skaitīšana, nav pieņemami, un tā notikt nedrīkst.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte trešdienas vakarā tomēr nolēmusi atkāpties no amata, aģentūra LETA uzzināja CVK.

Saulīte vērsusies Saeimas Prezidijā ar paziņojumu par atkāpšanos no amata.

Viņa pateicās Saeimai par izrādīto uzticību 2023.gada sākumā, kad viņai tika uzticēts Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas amats.

Tomēr viņa norāda, ka pēdējās dienās, uzklausot dažādus viedokļus un pārmetumus, viņa secinājusi, ka tiekot "ierauta politiskajā virpulī un intrigās, saņemot apvainojumus un pārmetumus par citu amatpersonu neizdarībām".

Tāpēc Saulīte ir pieņēmusi lēmumu ar ceturtdienu atkāpties no šī amata, "lai saglabātu uzticību sev svarīgām vērtībām - godīgumam, taisnīgumam, profesionalitātei un demokrātiskumam".

Saulīte izsaka pateicību visiem sadarbības partneriem par kopīgi paveikto.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte trešdienas vakarā tomēr nolēmusi atkāpties no amata, aģentūra LETA uzzināja CVK.

Saulīte vērsusies Saeimas Prezidijā ar paziņojumu par atkāpšanos no amata.

Viņa pateicās Saeimai par izrādīto uzticību 2023.gada sākumā, kad viņai tika uzticēts Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas amats.

Tomēr viņa norāda, ka pēdējās dienās, uzklausot dažādus viedokļus un pārmetumus, viņa secinājusi, ka tiekot "ierauta politiskajā virpulī un intrigās, saņemot apvainojumus un pārmetumus par citu amatpersonu neizdarībām".

Tāpēc Saulīte ir pieņēmusi lēmumu ar ceturtdienu atkāpties no šī amata, "lai saglabātu uzticību sev svarīgām vērtībām - godīgumam, taisnīgumam, profesionalitātei un demokrātiskumam".

Saulīte izsaka pateicību visiem sadarbības partneriem par kopīgi paveikto.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izsludinājis nākamā gada valsts budžetu un 46 pavadošos likumus, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Valdība 2026. gada valsts budžetu atbalstīja 14. oktobrī, bet Saeima to pieņēma 4. decembrī.

Nākamā gada valsts budžetā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts ieņēmumi paredzēti par 944,6 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi - par 804,3 miljoniem eiro lielāki.

Budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta, un tā pieaugumu salīdzinājumā ar prognozēto deficītu 2,9% apmērā šogad galvenokārt nosaka būtisks finansējuma pieaugums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai, ilgtermiņa atbalstam Ukrainai un investīcijām sabiedrības drošības stiprināšanā.

Vakar, 1. janvārī, miris bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vīrs Imants Freibergs, sociālajos medijos ziņo Vīķe-Freiberga.

"Mans mīļais Imants šorīt aizgāja baltā Dieva mierā mūžībā. Dziļās sērās aizlūdzu, lai viņa dvēselei viegls ceļš. Par viņu sēro meita Indra, mazdēls Ivars, dēls Kārlis ar sievu Lindu un mazbērniem Alisi, Austru un Ritumu," ierakstā vietnē "X" norādījusi Vīķe-Freiberga.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Freibergs dzimis 1934. gada 12. martā Valmierā. 1944. gadā bēgļu gaitās nonācis Vācijas nometnēs. 1948. gadā pārcēlās uz Franciju.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka Freibergs un Vīķe-Freiberga apprecējās 1960. gada 16. jūnijā.

Vīķe-Freiberga bija Latvijas Valsts prezidente divus termiņus - no 1999. gada līdz 2003. gadam un no 2003. gada līdz 2007. gadam.

Mirusi Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece, liecina biedrības publicētais paziņojums portālā "Facebook".

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tviterī izsaka visdziļāko līdzjūtību Aizsilnieces ģimenei, kolēģiem un draugiem.

1966.gadā dzimusī Aizsilniece bija ģimenes ārste, homeopāte un aktīvi iesaistījās ārstu profesionālās vides veidošanā.

Kā liecina informācija LĀB mājaslapā, pirms kļūšanas par biedrības prezidenti 2018.gadā viņa šajā organizācijā darbojās kā viceprezidente. Tāpat Aizsilniece daudz strādājusi Pasaules Veselības organizācijas projektos, apguvusi sabiedrības veselības pamatus Zviedrijā, Šveicē, ASV ieguvusi maģistra grādu veselības aprūpes zinībās Londonas Universitātē.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2003.gadā Aizsilniece bijusi toreizējās veselības ministres Ingrīdas Circenes padomniece un tajā pašā gadā iecelta par Valsts zāļu aģentūras padomes priekšsēdētāju.