Pašreizējā iepirkumu sistēmas grozījumu redakcijā ir nepietiekami pievērsta uzmanība caurspīdīgumam un būtiskiem riskiem, kas var samazināt uzņēmumu konkurētspēju publisko iepirkumu procesos, uzskata Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

LTRK ieskatā uzņēmēju ierosinājumi nav pilnībā ņemti vērā un likuma grozījumos joprojām nav paredzēti pilnvērtīgi atklātības mehānismi iepirkumiem līdz 143 000 eiro, kas šo nepieciešamo reformu var ietekmēt negatīvi.

LTRK uzsver, ka Finanšu ministrijas (FM) virzītā Publisko iepirkumu sistēmas reforma ir nepieciešama, jo tai ir potenciāls mazināt birokrātiju un nodrošināt publisko līdzekļu efektīvāku izmantošanu.

Organizācija jau vairākkārt ir norādījusi, ka esošā publisko iepirkumu sistēma ir tik pārregulēta un birokrātiska, ka kavē gan godīgu konkurenci, gan projektu īstenošanas ātrumu. Publisko iepirkumu reforma ir jāvērtē ne tikai kā administratīvs vai tehnisks uzlabojums, bet arī kā instruments, ar ko panākt publisko izdevumu samazināšanu. LTRK ilgstoši ir aicinājusi valdību veikt darbības, kas rezultētos ar publiskās pārvaldes izdevumu samazināšanu, tāpēc šī reforma var kalpot kā solis nodokļu maksātāju līdzekļu racionālākai izmantošanai, kam būtu nepieciešams arī skaidrs un pēc iespējas precīzāks aprēķins par potenciālajiem ietaupījumiem valsts budžetā.

Līdz ar stāšanos Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadībā pašreizējais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš turpinās strādāt LTRK, tomēr vēl nav skaidrs, kādā amatā, noskaidroja aģentūra LETA.

Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas locekļiem valsts nav paredzējusi maksāt atlīdzību un darbs tajā netiks veikts uz pilnu slodzi. Vienlaikus Endziņš nolēmis, ka atstās LTRK valdes priekšsēdētāja amatu, lai birokrātijas mazināšanas grupai varētu sniegt visu savu uzmanību.

Vienlaikus viņš turpinās strādāt LTRK, kur saņems algu. Šobrīd gan vēl neesot precizēts, kāds varētu būt konkrēts amats.

Endziņš atzina, ka, viņaprāt, šādas grupas vadītāja statuss nav prognozējams un to var ietekmēt daudzi notikumi. Viņš skaidroja, ka birokrātijas apkarošanas grupas vadībā tiks iecelts ar Ministru prezidentes rīkojumu, bet tādi rīkojumi, pēc viņa domām, tikpat viegli var tikt atsaukti. Viņa bažas gan neesot saistītas ar neko konkrētu. "Lai man būtu "drošības spilvens" un pastāvīgs ienākumu avots, man būs līgums ar LTRK," teica Endziņš.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos, norāda, ka uzņēmēju optimisms pieaug, iezīmējot labāko noskaņojumu kopš 2019.gada janvāra.

Tomēr šis rādītājs vairāk demonstrē noskaņojumu un cerības par uzņēmējdarbības vidi un valsts ekonomikas apstākļiem nākotnē, jo esošā situācija tiek vērtēta piesardzīgi - valsts ekonomisko aktivitāti novērtējot vien ar 39.6 punktiem. Svarīgi šo nākotnes optimismu nenobremzēt un nesagraut, bet gan stiprināt, ieklausoties uzņēmēju un tos pārstāvošo organizāciju rekomendācijās.

LTRK un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2025.gada 2. ceturkšņa LTRK indeksa pētījumā noskaidrots, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem datiem, šajā laika posmā indeksa vērtība ir palielinājusies par 2 punktiem un tā ir atgriezusies virs 50 punktu atzīmes, liecinot par pieaugošu uzņēmēju optimismu. Pēdējo reizi šāds optimisma rādītājs bija vērojams vēl pirms Covid 19 pandēmijas un tai sekojošajiem ekonomikas izaicinājumiem. Šo rādītāju veido lielākoties uzņēmēju pozitīvās cerības par valsts ekonomiskās situācijas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nākotnē. Šobrīd ir īpaši svarīgi, lai valdības veidotāji nepieviltu uzņēmēju cerības un pieņemtu lēmumus, kas sekmētu ekonomikas un biznesa attīstību.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes sastāvā notikušas izmaiņas – līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš nolēmis atstāt amatu, lai visu enerģiju un uzmanību veltītu Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadīšanai, savukārt par jauno LTRK valdes priekšsēdētāju kļuvusi līdzšinējā valdes locekle Katrīna Zariņa.

Šonedēļ Saeimas deputāti un Ministru prezidente Evika Siliņa lēma uzticēt Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadību Jānim Endziņam. Nodrošinot LTRK darba nepārtrauktību, 16. oktobrī LTRK Padome pieņēma lēmumu par Katrīnas Zariņas iecelšanu valdes priekšsēdētājas amatā. Viņa līdz šim pildījusi valdes locekles un Ārlietu daļas direktores pienākumus, pārstāvot Latvijas uzņēmēju intereses gan Eiropas, gan starptautiskajā līmenī. Valde turpinās darbu divu cilvēku sastāvā – kopā ar Jāni Lielpēteri, kurš turpinās pildīt valdes locekļa pienākumus.

“Plānoju turpināt organizācijas uzsākto darbības kursu, atbilstoši stratēģijā definētajiem sasniedzamajiem mērķiem un prioritātēm - stiprināt LTRK kompetenci un jaudu, veidot biedriem pieejamus un izdevīgus pakalpojumus to konkurētspējas un eksportspējas veicināšanai. Šis ir personīgs un profesionāls izaicinājums! Ceru strādāt ciešā sazobē ar LTRK biedriem, LTRK padomes locekļiem un nozīmīga loma definēto mērķu sasniegšanā būs manai komandai - visiem LTRK darbiniekiem,” stāsta Katrīna Zariņa.

Satiksmes ministrijas (SM) rosinātie grozījumi Ceļu satiksmes likumā par stingrāku vecuma pārbaudi, vadītāja apliecības esamību un alkohola vai citu apreibinošu vielu testu koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanai nerisina jautājumu par ārvalstu vadītāja apliecību pārbaudi, teikts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Jāņa Endziņa vēstulē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Kā norāda Endziņš, tā kā nav vienotas datubāzes, vadītāja apliecību pārbaude nebūtu iespējama vai kļūtu nesamērīgi dārga tūristiem, kuri veido būtisku daļu no pakalpojuma lietotājiem.

Savukārt attiecībā uz reakcijas testiem viņš norāda, ka lielākais risks pastāv noteiktās nedēļas dienās un laikos. Līdzīgi kā Valsts policija mērķtiecīgi organizē reidus brīvdienu naktīs, LTRK aicina arī reakcijas testus piemērot tikai augstākā riska periodos.

Kompromisa risinājums būtu ieviest reakcijas testus piektdienu un sestdienu naktīs, piemēram, laika posmā no pusnakts līdz plkst. 6 rītā. Šāds risinājums būtu mērķtiecīgāks un efektīvāk risinātu problēmu tās saknē, pausts vēstulē.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) plāno tikties ar tiem biedriem, kas iepriekš sadarbojās ar Krieviju, lai izvērtētu, kas ir darīts, lai šo sadarbību pārtrauktu, intervijā aģentūrai LETA atzina LTRK valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa.

Viņa skaidroja, ka pēc Ekonomikas ministrijas savulaik publiskotā uzņēmumu saraksta LTRK konstatēja, ka daļai tās biedru pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pastāvēja eksporta attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju.

Zariņa norādīja, ka ar šiem biedriem notika tikšanās un pārrunas, lai noskaidrotu, vai viņi turpinās sadarbību ar Krieviju, to pārtrauks vai izbeigs pakāpeniski, ņemot vērā atšķirīgās iespējas dažādās nozarēs.

Bija virkne biedru, kas LTRK informēja par sadarbības pārtraukšanu ar Krieviju, un LTRK attiecībās ar viņiem nekas nemainījās. Vienlaikus bija uzņēmumi, kas teica, ka neplāno pārtraukt sadarbību ar Krieviju, daļa no šiem uzņēmumiem paši izstājās, bet pāris uzņēmumus LTRK izslēdza, pauda Zariņa.

No šodienas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājas amata pienākumus sāk pildīt Katrīna Zariņa, informēja LTRK.

Zariņa līdz šim bija LTRK valdes locekle un Ārlietu daļas direktore, pārstāvot Latvijas uzņēmēju intereses gan Eiropas, gan starptautiskajā līmenī.

Līdzšinējais LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atstāja amatu, lai vadītu Birokrātijas mazināšanas rīcības grupu.

Valde turpinās darbu divu cilvēku sastāvā. LTRK valdes locekļa pienākumus pilda arī Jānis Lielpēteris.

LTRK ir apvienojušies gandrīz 6000 biedru - visu Latvijas reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi un citas uzņēmēju apvienības.

Pirmssvētku laikā par dāvanām mēdzam domāt ne tikai ģimenes un draugu lokā, bet arī darba tirgus kontekstā. Arī darba devēji plāno saliedēšanās pasākumus, dāvanas, balles un “kaut ko jauku darbiniekiem” gada izskaņā. Visdrīzāk, ka gardumu grozs vai svecīte ar salaveci var neatrisināt to, kā darbinieks pie mums jūtas pārējo gadu, ja organizācija nedomā par darbinieku ilgtermiņā, nodrošinot iekļaujošu un vērtīgu labumu grozu, kas ne vienmēr nozīmē lielas prēmijas gada beigās.

Kā tika noskaidrots personāla atlases uzņēmuma ‘Morgan McKinley’ veiktajā globālajā pētījumā 2023. gadā – 43% uzņēmumu ir saskārušies ar grūtībām piesaistīt jaunus talantus, jo nav spējuši konkurēt atalgojuma un labumu grozu ziņā. Laikā, kad runājam par taupības pasākumiem, daļa darba devēju mēdz mesties pie labumu grozu samazināšanas darbiniekiem ar mērķi ietaupīt pēc iespējas vairāk, taču taupības laiks nav iemesls “nogriezt” labumus - tas drīzāk ir brīdis pārskatīt tā saturu, izvērtējot kuri labumi patiešām ir nozīmīgi darbiniekiem, ko mēs vēlamies ar to panākt un kā tas spoguļo mūsu organizācijas vērtības.

Pirms ķerties pie konkrētu labumu saraksta, priekšplānā vēlētos izvirzīt organizācijas definētās vērtības un labumu groza mērķi, uzdodot vairākus fundamentālus jautājumus – kāpēc mēs vispār ieguldām tajos labumos; ko mēs īstenībā cenšamies mainīt; kas ir tā uzvedība, kuru mēs vēlamies redzēt; ko mēs gribam patiešām panākt ar šiem labumiem un kas ir mūsu mērķis, izvēloties konkrētos labumus. Šie mērķi var būt daudz un ļoti dažādi, piemēram, darbinieku apmierinātība ar darba vidi, motivācija, iesaiste, darba sniegums, nostrādātais laiks organizācijā u.c. Bieži vien iespējams novērot, ka labumu sistēma tiek izmantota arī kā tāds ārējā tēla virzīšanas un veidošanas viena no komponentēm, kas arī nav mazsvarīgi. Raugoties uz šiem mērķiem, ir diezgan svarīgi, ka mēs saprotam, kas mums patiesi interesē kā organizācijai, balstoties mūsu vērtībās. Labumu grozs ir rīks, kas ir mūsu rokās, ar kuru mēs patiešām varam dizainēt uzvedības izmaiņas un panākt to, ko mēs gribam redzēt organizācijā vairāk vai mazāk.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa nākamajā gadā varētu pieaugt vidēji par apmēram 7%, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece sacīja, ka algu kāpums 2026. gadā turpinās palēnināties un būs ap 7%.

Viņa minēja, ka pieauguma tempu palīdzēs uzturēt saspringtais darba tirgus. Minimālās algas kāpums būs neliels - no 740 līdz 780 eiro, kas nozīmē, ka augoša minimālā alga nebūs būtisks vidējās algas virzītājs 2026. gadā. Vidējo algu pieauguma tempu ierobežos taupības pasākumi publiskajā sektorā, kā arī uzņēmumu spēja samaksāt augstākas algas, gan ņemot vērā konkurētspējas riskus, gan arī uzņēmumu rentabilitāti, kas pēdējos gados ir samazinājusies.

Vienlaikus Buceniece prognozēja, ka privātajā sektorā algas augs straujāk nekā sabiedriskajā sektorā. Saeimā apstiprinātais budžeta likums nosaka, ka publiskā sektora algas 2026. gadā nav plānots paaugstināt. Turklāt tiks arī ierobežotas naudas balvas un netiks izmaksātas novērtēšanas prēmijas par darbu 2026. gadā. Tas gan neattieksies uz valsts drošības iestādēm.

Kopējie klīnisko universitāšu slimnīcu zaudējumi šogad ir ap 45 miljoniem eiro, un slimnīcām nav iespējams nodrošināt visus nepieciešamos līdzekļus, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atzina Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins.

Viņš skaidroja, ka galvenais izaicinājums ir nozares ierobežotie finanšu resursi, no kuriem lielākā daļa izdevumu ir par stacionāro ārstniecību, kam seko ambulatorā ārstēšana. Kņigins uzsvēra, ka būtu jāiegulda resursi tieši dzīvesveida uzlabošanā, profilaksē un skrīningā - tas samazinātu stacionāro noslodzi.

Kopumā vajadzības nozarē nemitīgi pieaugot, un, kā atzīmēja Kņigins, par iepriekš piešķirto finansējuma apjomu, piemēram, šogad vairs nevar izdarīt to pašu, jo izmaksas pieaug. Izaicinājumus radot arī cilvēkresursu trūkums, ierobežotas budžeta iespējas un demogrāfiskās tendences.

Veselības nozares apzinātajām vajadzībām 2025.gadā būtu nepieciešami 568 miljoni eiro, savukārt 2026.gadā - 651 miljons eiro.

Mākslīgais intelekts maina to, kā mēs strādājam un vadām organizācijas. Tas ir praktisks rīks, kas palīdz izprast darba vidi un pieņemt labākus lēmumus cilvēku un komandu labā. Mākslīgais intelekts sniedz plašāku skatījumu un dziļāku izpratni, palīdzot vadītājiem pamanīt lietas, ko dati nespētu atklāt. Pārdomāti lietots mākslīgais intelekts palīdz padziļināt izpratni, ļaujot līderiem labāk orientēties darba vides dinamikā un veidot jēgpilnākas attiecības ar cilvēkiem.

Saskaņā ar 2025. gada Pasaules Ekonomikas foruma ziņojumu nākotnes darba vidi veidos ne tikai tehnoloģijas, bet arī unikālas cilvēku prasmes. Ziņojums paredz, ka līdz 2030. gadam visvairāk pieprasītās prasmes būs analītiska un radoša domāšana, noturība un spēja pielāgoties, motivācija un pašapziņa, zinātkāre, kā arī vēlme mācīties visa mūža garumā.

Šīs prasmes ir cilvēcīgas – balstītas emocionālajā inteliģencē, pašrefleksijā un radošumā. Tās ir īpašības, kas veido mūsu sadarbību un to, kā mērķtiecīgi izmantojam tehnoloģijas. Mākslīgā intelekta laikmetā mūsu spēja palikt cilvēcīgiem kļūst vēl būtiskāka – tā piešķir datiem jēgu un virzienu attīstībai. Lai vadītu efektīvi, nepieciešama gan uzticama informācija, gan resurss, ko tehnoloģijas nespēj radīt, – laikus ieklausīties un pieņemt rūpīgi pārdomātus lēmumus.

Nepareizs darbinieks uzņēmumam izmaksā daudz dārgāk, nekā sākumā šķiet. Society for Human Resource Management (SHRM) pētījumi rāda, ka nepiemērots darbinieks var izmaksāt no 30% līdz pat 50% no darbinieka gada algas, bet atsevišķos gadījumos - īpaši vidējā un augstākā līmeņa amatos - zaudējumi var būt vēl lielāki (SHRM, “The Cost of a Bad Hire,” 2022).

Šie zaudējumi rodas gan tiešo, gan netiešo izmaksu dēļ, kuras nereti ir grūti izmērāmas, bet ietekme uz uzņēmuma darbību ir būtiska. Ar Human Source ieskatīsimies, par kādām izmaksām ir runa.

Kādas ir nepareizi pieņemta darbinieka radītās izmaksas uzņēmumam?

Tiešās izmaksas

Ir skaidri izmērāmas un uzreiz parādās finanšu plūsmās. Tās ietver:

• Atlases izmaksas - sludinājuma sagatavošana un publicēšana, kandidātu pieteikumu izvērtēšana, interviju vadīšana, aģentūru vai “headhunteru” honorāri.

• Uzņemšanas izmaksas - darba vietas iekārtošana, aprīkojums, programmatūras licences, apmācības un kolēģu atbalsts pirmajās nedēļās.

Latvijas uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir sagatavojušas vēstuli Ministru prezidentei un nozaru ministriem, vēršot uzmanību uz nepieciešamību aktīvāk strādāt ar "ne manā sētā" (angļu val. not in my backyard) domāšanu sabiedrībā. Publiskajā telpā novērojamā pretestība vēja enerģijas attīstībai Latvijā var radīt nepatīkamas sekas valsts ekonomikai uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

LTRK un LDDK jau vairākkārtīgi politikas veidotājiem ir norādījusi, ka enerģētikas politikas galvenais mērķis ir radīt priekšnosacījumus Latvijas uzņēmēju starptautiskās konkurētspējas veicināšanai un sabiedrības labklājībai. Politikai jārada skaidra un godīga uzņēmējdarbības vide, pēc iespējas mazinot birokrātiskos šķēršļus un veicinot konkurenci un izaugsmi. Minētais attiecināms arī uz vēja enerģijas attīstību un tās devumu uzņēmumiem. Vēja enerģijas pieejamība tieši ietekmēs rūpniecības, transporta un aviācijas nozares izaugsmi, kā arī investoru stratēģiskos lēmumus attīstīt ražošanu Latvijā. Turklāt, neizmantojot vietējos enerģijas resursus, Latvija būs spiesta paļauties uz dārgāku un nestabilāku elektroenerģijas importu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) notika Latvijas premjerministres Evikas Siliņas un Lietuvas premjerministres Ingas Ruginienes tikšanās ar LTRK un Lietuvas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kameru asociāciju (ALCCIC), kā arī abu valstu uzņēmēju pārstāvjiem, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta pētījuma "Baltijas tīģeris" secinājumiem un idejai par Baltijas valstu kopīgu zīmolu pasaules mērogā.

Tikšanās laikā tika prezentēti Latvijas Stratēģijas un ekonomikas pētījumu institūta "LaSer" veiktā pētījuma "Baltijas Tīģeris" galvenie secinājumi, kura autors profesors Daunis Auers norādīja: lai Baltijas valstis saglabātu izaugsmes tempu un drošības stabilitāti, nepieciešama dziļāka integrācija četrās jomās - aizsardzībā, diplomātijā, funkcionālajā sadarbībā un kopīgā zīmola veidošanā.

Pētījums rāda, ka Baltijas reģiona potenciāls pieaug, kad valstis uzstājas kā vienots spēlētājs, nevis trīs atsevišķas ekonomikas. Ciešāka integrācija un kopīgs ekonomiskais redzējums var kļūt par galveno reģiona izaugsmes dzinējspēku. Autors uzsvēra arī Ziemeļvalstu pieredzes nozīmi - ciešā sadarbība un kopīgi risinājumi ir palīdzējuši stiprināt ekonomisko un politisko noturību.

Mēneša izskaņā, 30. jūnijā, Briselē norisinājās augsta līmeņa forums “Eiropas aizsardzības industrijas stiprināšana: ekonomiskā perspektīva”, ko organizēja LTRK sadarbībā ar Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociāciju (Eurochambres).

Tas bija pirmais šāda veida uzņēmēju vadīts forums Eiropas līmenī ar fokusu uz aizsardzības industrijas izaugsmi un tās sasaisti ar ekonomisko noturību.

Aizsardzība kā viena no ES top prioritātēm

Forumā skaidri tika pausta doma, ka šobrīd aizsardzības industrijas stiprināšana ir viena no centrālajām Eiropas Savienības (ES) prioritātēm. ES institūcijas aktīvi strādā pie jauniem politikas ietvariem un finanšu instrumentiem, piemēram, EDF (Eiropas Aizsardzības fonds), EDIP (Eiropas Aizsardzības industrijas programma) un REARM iniciatīva, kas paredz grozījumus ES fondu regulās, ļaujot izmantot esošā plānošanas perioda līdzekļus (2021–2027) arī aizsardzībai un citām stratēģiskām vajadzībām.

Birokrātija būvniecībā kavē ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti, ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Lūgts komentēt tikšanos ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem par birokrātijas mazināšanu, amatpersona sacīja, ka "īpaši priecīgi par to, kā tas notiek, viņi nebija".

"Mums ir, piemēram, Būvniecības likuma projekta pakotne Saeimā. Saeima šobrīd ir darba pārtraukumā. Šis ir viens no jautājumiem - būvniecības birokrātija -, kas kavē gan ekonomikas attīstību, gan investīciju piesaisti, gan kaitina uzņēmējus," pauda Rinkēvičs.

Taču esot arī vēl daudzas citas lietas, kur nepieciešams strādāt.

"Lai gan mēs redzam, ka labā apņemšanās ir bijusi, kaut kādās jomās lēmumi ir pieņemti, es nesadzirdēju, ka uzņēmēju organizācijas būtu gandarītas," atzina prezidents.

Uzņēmējdarbības videi šā gada lielākais izaicinājums ir Saeimas vēlēšanas, jo pieredze liecina, ka pirms tām lieli lēmumi netiek pieņemti, bet uzmanība tiek pievērsta maznozīmīgām lietām, kas ļauj izcelties politiķiem, intervijā ziņu aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa.

"Uzņēmējiem tas savukārt nozīmē, ka publiskajā telpā ir liels skaļums, bet rezultāta gandrīz nav," sacīja Zariņa.

Viņa norādīja, ka gan sarunas ar LTRK biedriem, gan dažādas aptaujas liecina, ka būtiskie izaicinājumi joprojām ir uzņēmējdarbības vides regulējums, birokrātiskais slogs, darbaspēka pieejamība un darbaspēka izmaksas, kā arī finansējuma pieejamība. Vēlēšanu gads šos jautājumus atrisināt visdrīzāk nepalīdzēs.

Tāpat viņa prognozēja, ka fiskālā disciplīna visdrīzāk samazināsies, tādēļ ir žēl, ka pagājušajā gadā, strādājot pie 2026. gada budžeta, tomēr neizdevās panākt nozīmīgu izdevumu samazinājumu.

"Ja, piemēram, skatāmies uz budžeta izstrādi vai dažādiem taupības pasākumiem, par kuriem ilgtermiņā vajadzētu domāt savlaicīgi jau 2026. gada sākumā, visdrīzāk pirmsvēlēšanu gadā mēs redzēsim pretēju tendenci, ka tērēsim vairāk," prognozēja Zariņa.

Jau nākamā gada valsts budžetā ievērojamu papildu ietaupījumu varētu gūt no publisko iepirkumu sistēmas strukturālās reformas, kas jau ir izstrādāta, bet budžeta plānā vēl nav ierēķināta, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš novembrī atstās šo amatu, lai pārņemtu Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadību.

Viņš skaidroja, ka valdības nesen apstiprinātajā publisko iepirkumu reformas anotācijā Finanšu ministrija (FM) ir prognozējusi ietaupījumu līdz 4% no publisko iepirkumu kopējā apjoma. Ja šis apjoms šogad ir ap 5,4 miljardiem eiro, tad 4% varētu būt vairāk nekā 200 miljoni eiro. "Ja mēs raugāmies uz esošo budžetu nākamajam gadam un turpmākajos vēl divos gados, tur šī summa redzama nav," apgalvoja Endziņš, paužot neizpratni, kāpēc gan šo paredzamo ietaupījumu nerēķināt iekšā budžetā.

Turklāt Endziņš piebilda, ka minētais FM aprēķins vēl ir ļoti pieticīgs, jo Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas aprēķini liecina, ka, veicot šāda līmeņa reformas, ietaupīt var no 7% līdz 35%. "Tā būtu jau pilnīgi cita summa. Mēs aizgājām uz 4%, bet arī tas nav iekšā budžetā. Šī ir, kā viņiem patīk teikt, fiskālā telpa, kuru var izmantot deficīta mazināšanai," skaidroja uzņēmēju pārstāvis.

Latvijas lielākās darba devējus pārstāvošās organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir vērsušās pie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem ar aicinājumu atbalstīt izmaiņas Darba likumā, kas paredz samazināt koplīguma darbības termiņu pēc tā beigām uz 1 gadu, noteikt virsstundu apmaksas likmi 50% apjomā, ļaujot pusēm vienoties par lielāku piemaksu, un svītrot no likuma 110. pantu, kas neļauj darba devējam uzteikt darba attiecības arodbiedrības biedram bez arodbiedrības piekrišanas.

Eiropas Savienības regulējums paredz, ka valstīm ar nepietiekamu koplīgumu pārklājumu zem 80% jāveido tāds regulējums, kas motivē darbiniekus un darba devējus slēgt jaunus koplīgumus. Latvijā, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes pēdējiem apkopotajiem datiem, koplīgumu pārklājums ir 23%. Ilgs termiņš pēc līguma izbeigšanās, kas uztur novecojušas saistības, neveicina uzticēšanos un bremzē sociālo dialogu. Gada termiņš ir pietiekams un motivējošs, jo tas mudina abas puses savlaicīgi virzīties uz mērķi – jauna koplīguma noslēgšanu. Šāda pieeja veido elastīgu un uzticēšanos veicinošu normatīvo vidi, kas atbilst dinamiskam darba tirgum.

Virsstundām nav jābūt darbinieka ikdienai un ienākumu balstam. Tās nedrīkst aizstāt pamatalgas palielināšanu. Pārāk augsts piemaksas apmērs uztur šo praksi – cilvēki strādā vairāk, bet atpūšas mazāk. Rezultāts ir pārslodze, izdegšana un zema darba kvalitāte. Samērīgs 50 % minimums nodrošina līdzsvaru – taisnīgu atlīdzību darbiniekam, darba devēja motivāciju celt pamatalgas un piesaistīt papildu darbaspēku, kā arī veselīgu darba vidi. Piedāvātais grozījums pusēm neliedz vienoties par augstāku samaksu. Atpūties un motivēts darbinieks ir produktīvs un tas stiprina uzņēmuma konkurētspēju un valsts izaugsmi.

Latvijas jaunuzņēmums Bdetect iekļuvis Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup – EWC) TOP100 uzņēmumu skaitā, izturot konkurenci starp vairāk nekā 10 300 pieteikumiem globālajam konkursam.

Jau ceturto gadu pēc kārtas Swedbank un partneru rīkotā Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs tiek iekļauts starp prestižākajiem dalībniekiem. No 5. līdz 8. novembrim Bdetect piedalīsies globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā kopā ar 46 citu valstu uzņēmumu pārstāvjiem, lai cīnītos par balvu fondu 1.5 miljonu ASV dolāru apmērā.

Bdetect piedāvā ar mākslīgo intelektu un multispektrālo tehnoloģiju darbinātu ierīci agrīnai ādas vēža diagnostikai. Ierīce piemērota gan medicīnas profesionāļiem, gan ikvienam lietotājam, padarot diagnostiku ātrāku, precīzāku un pieejamāku.

Kaspars Eiduks, Bdetect Biznesa attīstības vadītājs norāda: “Mēs esam lepni būt starp Pasaules Uzņēmējdarbības kausa TOP100 uzņēmumiem, kas pierāda, ka inovācijas un zinātne Latvijā spēj sasniegt globālu līmeni. Ar mūsu tehnoloģiju ādas vēža agrīnai diagnostikai vēlamies ne tikai uzlabot medicīnas pieejamību, bet arī glābt dzīvības visā pasaulē. Šis sasniegums ir tikai sākums — turpināsim radīt risinājumus, kas maina nākotni”.

Mūsdienās daudzi uzņēmēji sastopas ar apgrozāmo līdzekļu aprites problēmām ikdienas darbā. Dažkārt rodas situācija, kad rēķins jāapmaksā jau šodien, bet finansiālās iespējas to izdarīt būs tikai pēc pāris nedēļām, jo sadarbības partneris, kuram izrakstīts rēķins par sniegtajiem pakalpojumiem/precēm to apmaksās pēc, piemēram, 60 dienām.

Tāpat ir situācijas, kad plānots lielāks iepirkums, bet nepieciešamais finansējuma apmērs ir nepietiekošs, lai to veiktu. Bet citkārt uzņēmējiem ir mērķis iegādāties transporta līdzekļus vai nekustamo īpašumu uzņēmuma izaugsmei.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotais vebinārs atklāj, kādas ir uzņēmēju iespējas piesaistīt finansējumu un kādi ir nosacījumi starp alternatīvajiem finansētājiem.

“Mums ir svarīgi uzņēmējus iepazīstināt ar iespējām viņu uzņēmumu attīstībai. Risinājumu varam rast jebkurā situācijā, kad ir nepieciešams papildu finansējums, sākot no uzņēmējdarbības uzsākšanas līdz pat lieliem uzņēmumiem, kam ir nepieciešams piesaistīt investīcijas. Kopā Baltijas valstīs mums ir 70 partneri, kas var piedāvāt alternatīvo finansējumu,” stāsta Ieva Zabrauska-Gailīte, Altero.lv biznesa attīstības vadītāja.

Vidējais uzcenojums zemo cenu grozā iekļautajām precēm ir 4,25%, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē trešdien informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), monitorējot memorandu par pārtikas cenu samazināšanu, Ekonomikas ministrijai (EM) ir sniedzis datus, ka zemo cenu groza piedāvājuma ieviešanas sākumposmā atsevišķās tirdzniecības ķēdēs tika konstatētas problēmas ar norādēm uz zemo cenu groza produktiem. Patlaban situācija esot būtiski uzlabojusies, un norāžu esamība tirdzniecības vietās sasniedz 76%. Zemākais rādītājs memoranda monitoringa laikā bija 30%, kas tika fiksēts ieviešanas sākumposmā, savukārt augstākais sasniegtais rādītājs bija 95%.

PTAC monitorē arī zemo cenu grozā iekļauto produktu pieejamību patērētājiem tirdzniecības vietās. No mazumtirgotāju sniegtās informācijas izriet, ka pēc produktu iekļaušanas zemo cenu grozā pieprasījums pēc tiem pieaug, tādēļ mazumtirgotāji cenšas nodrošināt to savlaicīgu sagādi. Dati liecina, ka produktu pieejamība uzlabojas - ja pirmajās nedēļās zemākais fiksētais rādītājs bija 70%, tad pašlaik vidēji tas sasniedz 90%. Šajā aspektā situācija visiem mazumtirgotājiem esot līdzīga. Visbiežāk produktu iztrūkums fiksēts sieram, biezpienam, vistu olām un jogurtam.

Noslēgtais memorands pārtikas cenu samazināšanai īsti nedarbojas, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Jautāts, vai parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu darbojas, ministrs atbildēja: "Laikam īsti nē".

Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka pārtikas cenu kāpums ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ).

"Pārtikas inflācija ir ļoti, ļoti nepatīkama problēma," sacīja finanšu ministrs, norādot, ka pārtikas cenu kāpumu izjūt visi iedzīvotāji, taču visvairāk pārtikas cenu kāpums skar iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem.

2025. gada 27. maijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks parakstīja memorandu par pārtikas cenu samazināšanu.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) uzdevis Ekonomikas ministrijā (EM) līdz 1.augustam sagatavot normatīvo regulējumu pārtikas cenu salīdzināšanas rīka izveidei, aģentūrai LETA sacīja Valainis.

Normatīvajam regulējumam cenu salīdzināšanas rīka izveidei jābūt gatavam uz 1.augustu, lai augstā būtu iespējams pieņemt Ministru kabineta lēmumus, kas noteiks pienākumu tirgotājiem reizi dienā nodot informāciju par zemākajām cenām Centrālās statistikas pārvaldei (CSP), kas tos publicēs.

Valainis sacīja, ka pašreiz notiek intensīvs darbs ar nozari. Vienlaikus ministrija arī vērtē kopējo situāciju ar pārtikas zemo cenu groziem, tostarp, kā mainās cenas un kā veikali tās atspoguļo.

Vienlaikus Valainis norādīja, ka mazumtirgotājiem uzdots cenu piedāvājumu veikalos atspoguļot redzamāk. Ministra ieskatā šobrīd mazumtirgotājs "Maxima" cenas atspoguļot labi, bet, piemēram, "Rimi", "Lidl" un citiem veikaliem būtu jāuzlabo situācija.

“Spīdola” konferences “LIKTA JAUDA 2025” ietvaros 4.decembrī apbalvoti konkursa "Platīna pele 2025" laureāti, informēja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Kategorijā "Uzņēmuma digitālā transformācija" starp maziem un vidējiem uzņēmumiem ar "Platīna peli" apbalvots SIA "Baltic Container Terminal" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) projekts par privātā 5G tīkla ieviešanu "Baltic Container Terminal" teritorijā.

Starp lielajiem uzņēmumiem ar "Platīna peli" apbalvots AS "Latvenergo" un SIA "Mitigate" projekts, ieviešot mākslīgā intelekta (MI) asistentu "Latvenergo" Elektronisko iepirkumu un kvalifikācijas sistēmā.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) speciālbalvu par digitālās transformācijas projektu piešķīrusi "airBaltic" projektam par "Starlink" interneta ieviešanu savā flotē.