Pašreizējā iepirkumu sistēmas grozījumu redakcijā ir nepietiekami pievērsta uzmanība caurspīdīgumam un būtiskiem riskiem, kas var samazināt uzņēmumu konkurētspēju publisko iepirkumu procesos, uzskata Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

LTRK ieskatā uzņēmēju ierosinājumi nav pilnībā ņemti vērā un likuma grozījumos joprojām nav paredzēti pilnvērtīgi atklātības mehānismi iepirkumiem līdz 143 000 eiro, kas šo nepieciešamo reformu var ietekmēt negatīvi.

LTRK uzsver, ka Finanšu ministrijas (FM) virzītā Publisko iepirkumu sistēmas reforma ir nepieciešama, jo tai ir potenciāls mazināt birokrātiju un nodrošināt publisko līdzekļu efektīvāku izmantošanu.

Organizācija jau vairākkārt ir norādījusi, ka esošā publisko iepirkumu sistēma ir tik pārregulēta un birokrātiska, ka kavē gan godīgu konkurenci, gan projektu īstenošanas ātrumu. Publisko iepirkumu reforma ir jāvērtē ne tikai kā administratīvs vai tehnisks uzlabojums, bet arī kā instruments, ar ko panākt publisko izdevumu samazināšanu. LTRK ilgstoši ir aicinājusi valdību veikt darbības, kas rezultētos ar publiskās pārvaldes izdevumu samazināšanu, tāpēc šī reforma var kalpot kā solis nodokļu maksātāju līdzekļu racionālākai izmantošanai, kam būtu nepieciešams arī skaidrs un pēc iespējas precīzāks aprēķins par potenciālajiem ietaupījumiem valsts budžetā.

Līdz ar stāšanos Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadībā pašreizējais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš turpinās strādāt LTRK, tomēr vēl nav skaidrs, kādā amatā, noskaidroja aģentūra LETA.

Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas locekļiem valsts nav paredzējusi maksāt atlīdzību un darbs tajā netiks veikts uz pilnu slodzi. Vienlaikus Endziņš nolēmis, ka atstās LTRK valdes priekšsēdētāja amatu, lai birokrātijas mazināšanas grupai varētu sniegt visu savu uzmanību.

Vienlaikus viņš turpinās strādāt LTRK, kur saņems algu. Šobrīd gan vēl neesot precizēts, kāds varētu būt konkrēts amats.

Endziņš atzina, ka, viņaprāt, šādas grupas vadītāja statuss nav prognozējams un to var ietekmēt daudzi notikumi. Viņš skaidroja, ka birokrātijas apkarošanas grupas vadībā tiks iecelts ar Ministru prezidentes rīkojumu, bet tādi rīkojumi, pēc viņa domām, tikpat viegli var tikt atsaukti. Viņa bažas gan neesot saistītas ar neko konkrētu. "Lai man būtu "drošības spilvens" un pastāvīgs ienākumu avots, man būs līgums ar LTRK," teica Endziņš.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes sastāvā notikušas izmaiņas – līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš nolēmis atstāt amatu, lai visu enerģiju un uzmanību veltītu Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadīšanai, savukārt par jauno LTRK valdes priekšsēdētāju kļuvusi līdzšinējā valdes locekle Katrīna Zariņa.

Šonedēļ Saeimas deputāti un Ministru prezidente Evika Siliņa lēma uzticēt Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadību Jānim Endziņam. Nodrošinot LTRK darba nepārtrauktību, 16. oktobrī LTRK Padome pieņēma lēmumu par Katrīnas Zariņas iecelšanu valdes priekšsēdētājas amatā. Viņa līdz šim pildījusi valdes locekles un Ārlietu daļas direktores pienākumus, pārstāvot Latvijas uzņēmēju intereses gan Eiropas, gan starptautiskajā līmenī. Valde turpinās darbu divu cilvēku sastāvā – kopā ar Jāni Lielpēteri, kurš turpinās pildīt valdes locekļa pienākumus.

“Plānoju turpināt organizācijas uzsākto darbības kursu, atbilstoši stratēģijā definētajiem sasniedzamajiem mērķiem un prioritātēm - stiprināt LTRK kompetenci un jaudu, veidot biedriem pieejamus un izdevīgus pakalpojumus to konkurētspējas un eksportspējas veicināšanai. Šis ir personīgs un profesionāls izaicinājums! Ceru strādāt ciešā sazobē ar LTRK biedriem, LTRK padomes locekļiem un nozīmīga loma definēto mērķu sasniegšanā būs manai komandai - visiem LTRK darbiniekiem,” stāsta Katrīna Zariņa.

No šodienas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājas amata pienākumus sāk pildīt Katrīna Zariņa, informēja LTRK.

Zariņa līdz šim bija LTRK valdes locekle un Ārlietu daļas direktore, pārstāvot Latvijas uzņēmēju intereses gan Eiropas, gan starptautiskajā līmenī.

Līdzšinējais LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atstāja amatu, lai vadītu Birokrātijas mazināšanas rīcības grupu.

Valde turpinās darbu divu cilvēku sastāvā. LTRK valdes locekļa pienākumus pilda arī Jānis Lielpēteris.

LTRK ir apvienojušies gandrīz 6000 biedru - visu Latvijas reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi un citas uzņēmēju apvienības.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina virsstundu piemaksu noteikt 50% apmērā kā vispārīgu normu, teikts LTRK vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kura sākusi darbu pie grozījumiem Darba likumā.

Pašlaik Darba likumā noteikts, ka piemaksa par virsstundām ir ne mazāka kā 100%.

LTRK aicina noteikt, ka koplīguma spēku pēc termiņa beigām saglabā uz vienu gadu, bet virsstundu piemaksa ir 50% apmērā kā vispārīga norma, savukārt arodbiedrības piekrišana atlaišanai būtu jāprasa tikai arodbiedrību vēlētām amatpersonām.

Tāpat LTRK rosina noteikt, ka atvaļinājuma naudu izmaksā kopā ar ikmēneša algu, lai mazinātu administratīvo slogu, kā arī tiek aicināts izslēgt vidējās izpeļņas konceptu, aizstājot to ar skaidrām algas likmēm. Ar priekšlikumiem LTRK aicina precizēt regulējumu par darba devēja tiesībām atgūt aprīkojumu, ieturēt tā vērtību no algas un skaidri noteikt atlīdzības samazināšanu dīkstāves laikā līdz 70% pēc piecām dienām.

Satiksmes ministrijas (SM) rosinātie grozījumi Ceļu satiksmes likumā par stingrāku vecuma pārbaudi, vadītāja apliecības esamību un alkohola vai citu apreibinošu vielu testu koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanai nerisina jautājumu par ārvalstu vadītāja apliecību pārbaudi, teikts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Jāņa Endziņa vēstulē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Kā norāda Endziņš, tā kā nav vienotas datubāzes, vadītāja apliecību pārbaude nebūtu iespējama vai kļūtu nesamērīgi dārga tūristiem, kuri veido būtisku daļu no pakalpojuma lietotājiem.

Savukārt attiecībā uz reakcijas testiem viņš norāda, ka lielākais risks pastāv noteiktās nedēļas dienās un laikos. Līdzīgi kā Valsts policija mērķtiecīgi organizē reidus brīvdienu naktīs, LTRK aicina arī reakcijas testus piemērot tikai augstākā riska periodos.

Kompromisa risinājums būtu ieviest reakcijas testus piektdienu un sestdienu naktīs, piemēram, laika posmā no pusnakts līdz plkst. 6 rītā. Šāds risinājums būtu mērķtiecīgāks un efektīvāk risinātu problēmu tās saknē, pausts vēstulē.

Latvijas uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir sagatavojušas vēstuli Ministru prezidentei un nozaru ministriem, vēršot uzmanību uz nepieciešamību aktīvāk strādāt ar "ne manā sētā" (angļu val. not in my backyard) domāšanu sabiedrībā. Publiskajā telpā novērojamā pretestība vēja enerģijas attīstībai Latvijā var radīt nepatīkamas sekas valsts ekonomikai uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

LTRK un LDDK jau vairākkārtīgi politikas veidotājiem ir norādījusi, ka enerģētikas politikas galvenais mērķis ir radīt priekšnosacījumus Latvijas uzņēmēju starptautiskās konkurētspējas veicināšanai un sabiedrības labklājībai. Politikai jārada skaidra un godīga uzņēmējdarbības vide, pēc iespējas mazinot birokrātiskos šķēršļus un veicinot konkurenci un izaugsmi. Minētais attiecināms arī uz vēja enerģijas attīstību un tās devumu uzņēmumiem. Vēja enerģijas pieejamība tieši ietekmēs rūpniecības, transporta un aviācijas nozares izaugsmi, kā arī investoru stratēģiskos lēmumus attīstīt ražošanu Latvijā. Turklāt, neizmantojot vietējos enerģijas resursus, Latvija būs spiesta paļauties uz dārgāku un nestabilāku elektroenerģijas importu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) notika Latvijas premjerministres Evikas Siliņas un Lietuvas premjerministres Ingas Ruginienes tikšanās ar LTRK un Lietuvas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kameru asociāciju (ALCCIC), kā arī abu valstu uzņēmēju pārstāvjiem, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta pētījuma "Baltijas tīģeris" secinājumiem un idejai par Baltijas valstu kopīgu zīmolu pasaules mērogā.

Tikšanās laikā tika prezentēti Latvijas Stratēģijas un ekonomikas pētījumu institūta "LaSer" veiktā pētījuma "Baltijas Tīģeris" galvenie secinājumi, kura autors profesors Daunis Auers norādīja: lai Baltijas valstis saglabātu izaugsmes tempu un drošības stabilitāti, nepieciešama dziļāka integrācija četrās jomās - aizsardzībā, diplomātijā, funkcionālajā sadarbībā un kopīgā zīmola veidošanā.

Pētījums rāda, ka Baltijas reģiona potenciāls pieaug, kad valstis uzstājas kā vienots spēlētājs, nevis trīs atsevišķas ekonomikas. Ciešāka integrācija un kopīgs ekonomiskais redzējums var kļūt par galveno reģiona izaugsmes dzinējspēku. Autors uzsvēra arī Ziemeļvalstu pieredzes nozīmi - ciešā sadarbība un kopīgi risinājumi ir palīdzējuši stiprināt ekonomisko un politisko noturību.

Uzņēmējdarbības videi šā gada lielākais izaicinājums ir Saeimas vēlēšanas, jo pieredze liecina, ka pirms tām lieli lēmumi netiek pieņemti, bet uzmanība tiek pievērsta maznozīmīgām lietām, kas ļauj izcelties politiķiem, intervijā ziņu aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa.

"Uzņēmējiem tas savukārt nozīmē, ka publiskajā telpā ir liels skaļums, bet rezultāta gandrīz nav," sacīja Zariņa.

Viņa norādīja, ka gan sarunas ar LTRK biedriem, gan dažādas aptaujas liecina, ka būtiskie izaicinājumi joprojām ir uzņēmējdarbības vides regulējums, birokrātiskais slogs, darbaspēka pieejamība un darbaspēka izmaksas, kā arī finansējuma pieejamība. Vēlēšanu gads šos jautājumus atrisināt visdrīzāk nepalīdzēs.

Tāpat viņa prognozēja, ka fiskālā disciplīna visdrīzāk samazināsies, tādēļ ir žēl, ka pagājušajā gadā, strādājot pie 2026. gada budžeta, tomēr neizdevās panākt nozīmīgu izdevumu samazinājumu.

"Ja, piemēram, skatāmies uz budžeta izstrādi vai dažādiem taupības pasākumiem, par kuriem ilgtermiņā vajadzētu domāt savlaicīgi jau 2026. gada sākumā, visdrīzāk pirmsvēlēšanu gadā mēs redzēsim pretēju tendenci, ka tērēsim vairāk," prognozēja Zariņa.

Jau nākamā gada valsts budžetā ievērojamu papildu ietaupījumu varētu gūt no publisko iepirkumu sistēmas strukturālās reformas, kas jau ir izstrādāta, bet budžeta plānā vēl nav ierēķināta, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš novembrī atstās šo amatu, lai pārņemtu Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadību.

Viņš skaidroja, ka valdības nesen apstiprinātajā publisko iepirkumu reformas anotācijā Finanšu ministrija (FM) ir prognozējusi ietaupījumu līdz 4% no publisko iepirkumu kopējā apjoma. Ja šis apjoms šogad ir ap 5,4 miljardiem eiro, tad 4% varētu būt vairāk nekā 200 miljoni eiro. "Ja mēs raugāmies uz esošo budžetu nākamajam gadam un turpmākajos vēl divos gados, tur šī summa redzama nav," apgalvoja Endziņš, paužot neizpratni, kāpēc gan šo paredzamo ietaupījumu nerēķināt iekšā budžetā.

Turklāt Endziņš piebilda, ka minētais FM aprēķins vēl ir ļoti pieticīgs, jo Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas aprēķini liecina, ka, veicot šāda līmeņa reformas, ietaupīt var no 7% līdz 35%. "Tā būtu jau pilnīgi cita summa. Mēs aizgājām uz 4%, bet arī tas nav iekšā budžetā. Šī ir, kā viņiem patīk teikt, fiskālā telpa, kuru var izmantot deficīta mazināšanai," skaidroja uzņēmēju pārstāvis.

Latvijas lielākās darba devējus pārstāvošās organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir vērsušās pie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem ar aicinājumu atbalstīt izmaiņas Darba likumā, kas paredz samazināt koplīguma darbības termiņu pēc tā beigām uz 1 gadu, noteikt virsstundu apmaksas likmi 50% apjomā, ļaujot pusēm vienoties par lielāku piemaksu, un svītrot no likuma 110. pantu, kas neļauj darba devējam uzteikt darba attiecības arodbiedrības biedram bez arodbiedrības piekrišanas.

Eiropas Savienības regulējums paredz, ka valstīm ar nepietiekamu koplīgumu pārklājumu zem 80% jāveido tāds regulējums, kas motivē darbiniekus un darba devējus slēgt jaunus koplīgumus. Latvijā, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes pēdējiem apkopotajiem datiem, koplīgumu pārklājums ir 23%. Ilgs termiņš pēc līguma izbeigšanās, kas uztur novecojušas saistības, neveicina uzticēšanos un bremzē sociālo dialogu. Gada termiņš ir pietiekams un motivējošs, jo tas mudina abas puses savlaicīgi virzīties uz mērķi – jauna koplīguma noslēgšanu. Šāda pieeja veido elastīgu un uzticēšanos veicinošu normatīvo vidi, kas atbilst dinamiskam darba tirgum.

Virsstundām nav jābūt darbinieka ikdienai un ienākumu balstam. Tās nedrīkst aizstāt pamatalgas palielināšanu. Pārāk augsts piemaksas apmērs uztur šo praksi – cilvēki strādā vairāk, bet atpūšas mazāk. Rezultāts ir pārslodze, izdegšana un zema darba kvalitāte. Samērīgs 50 % minimums nodrošina līdzsvaru – taisnīgu atlīdzību darbiniekam, darba devēja motivāciju celt pamatalgas un piesaistīt papildu darbaspēku, kā arī veselīgu darba vidi. Piedāvātais grozījums pusēm neliedz vienoties par augstāku samaksu. Atpūties un motivēts darbinieks ir produktīvs un tas stiprina uzņēmuma konkurētspēju un valsts izaugsmi.

Krievijas radītie drošības riski Eiropā būtiski palielinās, pirmdien publiskotajā 2025. gada darbības pārskatā vērtē Satversmes aizsardzības birojs (SAB), uzsverot, ka Krievija Latvijai pašlaik nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā.

SAB uzsver, ka Krievijas mērķis ir vājināt Rietumus gan valstiskā, gan starptautiskā līmenī. "Pēdējo gadu laikā Rietumu kā eksistenciāla drauda valdošajam režīmam uztvere ir tikai pastiprinājusies. Krievija uzskata, ka tā jau šobrīd atrodas tiešā karadarbībā ar Rietumiem un ka cīņa notiek gan Ukrainā, gan globāli, gan ideoloģiski. Krievijas draudu uztverei saasinoties, drošības riski Eiropā būtiski palielinās," pausts pārskatā.

Specdienests uzsver, ka savas ietekmes un plānu īstenošanai Krievija turpina izmantot un pastāvīgi pielāgo jau esošos, kā arī veido jaunus hibrīdinstrumentus. Viens no arvien aktīvāk piemērotajiem instrumentiem esot juridisko mehānismu izmantošana starptautiskajā arēnā ar mērķi starptautiski diskreditēt Latviju, un ilgākā laika posmā panākt, ka uz Latviju tiek izdarīts starptautisks spiediens, lai Latvija mainītu savu rīcībpolitiku pret Krieviju.

Noslēgtais memorands pārtikas cenu samazināšanai īsti nedarbojas, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Jautāts, vai parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu darbojas, ministrs atbildēja: "Laikam īsti nē".

Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka pārtikas cenu kāpums ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ).

"Pārtikas inflācija ir ļoti, ļoti nepatīkama problēma," sacīja finanšu ministrs, norādot, ka pārtikas cenu kāpumu izjūt visi iedzīvotāji, taču visvairāk pārtikas cenu kāpums skar iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem.

2025. gada 27. maijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks parakstīja memorandu par pārtikas cenu samazināšanu.

“Spīdola” konferences “LIKTA JAUDA 2025” ietvaros 4.decembrī apbalvoti konkursa "Platīna pele 2025" laureāti, informēja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Kategorijā "Uzņēmuma digitālā transformācija" starp maziem un vidējiem uzņēmumiem ar "Platīna peli" apbalvots SIA "Baltic Container Terminal" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) projekts par privātā 5G tīkla ieviešanu "Baltic Container Terminal" teritorijā.

Starp lielajiem uzņēmumiem ar "Platīna peli" apbalvots AS "Latvenergo" un SIA "Mitigate" projekts, ieviešot mākslīgā intelekta (MI) asistentu "Latvenergo" Elektronisko iepirkumu un kvalifikācijas sistēmā.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) speciālbalvu par digitālās transformācijas projektu piešķīrusi "airBaltic" projektam par "Starlink" interneta ieviešanu savā flotē.

Latvijas jaunuzņēmums Bdetect iekļuvis Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup – EWC) TOP100 uzņēmumu skaitā, izturot konkurenci starp vairāk nekā 10 300 pieteikumiem globālajam konkursam.

Jau ceturto gadu pēc kārtas Swedbank un partneru rīkotā Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs tiek iekļauts starp prestižākajiem dalībniekiem. No 5. līdz 8. novembrim Bdetect piedalīsies globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā kopā ar 46 citu valstu uzņēmumu pārstāvjiem, lai cīnītos par balvu fondu 1.5 miljonu ASV dolāru apmērā.

Bdetect piedāvā ar mākslīgo intelektu un multispektrālo tehnoloģiju darbinātu ierīci agrīnai ādas vēža diagnostikai. Ierīce piemērota gan medicīnas profesionāļiem, gan ikvienam lietotājam, padarot diagnostiku ātrāku, precīzāku un pieejamāku.

Kaspars Eiduks, Bdetect Biznesa attīstības vadītājs norāda: “Mēs esam lepni būt starp Pasaules Uzņēmējdarbības kausa TOP100 uzņēmumiem, kas pierāda, ka inovācijas un zinātne Latvijā spēj sasniegt globālu līmeni. Ar mūsu tehnoloģiju ādas vēža agrīnai diagnostikai vēlamies ne tikai uzlabot medicīnas pieejamību, bet arī glābt dzīvības visā pasaulē. Šis sasniegums ir tikai sākums — turpināsim radīt risinājumus, kas maina nākotni”.

Trans-Kaspijas starptautiskais transporta maršruts, saukts arī par Vidējo koridoru, aizvietos Ziemeļu zīda ceļa koridoru, un atslēgas posms šajā stāstā ir Azerbaidžāna.

Maršruts cauri Dienvidkaukāza valstīm ir ne tikai par 3000 kilometriem īsāks, bet arī risina Rietumu sankciju ievērošanu, apejot Krieviju pilnībā. Vidējā koridora trūkums pagaidām ir tā jauda, kas ir ievērojami mazāka nekā Ziemeļu koridora gadījumā, tomēr problēma jau tiek risināta.

Āzijas kravu plūsma un vidējais koridors

Zīda ceļš vēsturiski ir aptuveni 8000 kilometru garš tirdzniecības ceļš, kas radies vēl pirms mūsu ēras un savienoja Ķīnu ar Eiropu, lai transportētu galveno Ķīnas eksportpreci – zīdu. Mūsu dienās ir runa par jauno zīda ceļu, tostarp pat izteiktu Ķīnas un citu Āzijas valstu vēlmi preces Eiropā un Āfrikā nogādāt pa sauszemes ceļiem. 2013. gadā Ķīna uzsāka iniciatīvu Viena josta, viens ceļš (The Belt and Road Initiative), kas stiprina Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku. Sākotnēji samērā izteikts bija ziemeļu virziens cauri Krievijai un Baltkrievijai, kas solīja nelielu papildu noslodzi arī Baltijas ostām. Latvijas gadījumā varēja būt runa par konteineriem Ziemeļvalstīm. Preču pamatplūsma no dzelzceļa tika nokrauta vecajā Eiropā un pēc būtības Latvijas ekonomiku neietekmēja. Pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā un dažādu tirdzniecības sankciju parādīšanās ziemeļu virziens kļuva problemātisks un bija nepieciešams globāls risinājums. Kā viens no perspektīviem attīstības virzieniem tiek minēts Vidējais koridors, kas šķērso Azerbaidžānu un Gruziju. Tiek paredzēta arī Armēnijas iesaiste transporta koridora darbībā. Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības līdz nesenai pagātnei bija visnotaļ sarežģītas. Situācija būtībā tika atrisināta šogad, pateicoties ASV iniciētajai miera deklarācijai, kas tika parakstīta 2025. gada 8. augustā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šis notikums atkārtoti apstiprināja Azerbaidžānas izvirzīto miera programmu pēc 2020. gada kara beigām. Attiecību normalizēšana paredz arī komunikāciju atvēršanu, tostarp Zangezūras koridora atvēršanu, kas nodrošinās netraucētu saziņu starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivānas Autonomo Republiku caur Armēniju. Šis plāns kļuva pazīstams kā Trampa maršruts starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP).

Latvijā tuvākajos mēnešos nav pamata prognozēt pārtikas cenu samazināšanos, sacīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš skaidroja, ka laika apstākļi gan Latvijā, gan citās valstīs ir nelabvēlīgi ietekmējuši ražu, tāpēc palielināsies izmaksas.

"Mazumtirgotājiem būs gandrīz neiespējami nodrošināt gan produktu pieejamību, gan zemākas cenas, tāpēc tiks meklētas alternatīvas iepirkumiem arī ārvalstīs. Taču zemo cenu groza pamatproduktiem cenas joprojām tirgotāji uzturēs zemākajā līmenī, cik tas būs iespējams," piebilda Krūzītis.

Viņš sacīja, ka memoranda par pārtikas cenu samazināšanu un zemo cenu groza iniciatīvas lielākais sasniegums ir tas, ka pircējiem vissvarīgākajās pārtikas produktu grupās ir pieejami produkti, kuru cenas nepalielinās, lai arī tam būtu objektīvi iemesli.

Vidējais uzcenojums zemo cenu grozā iekļautajām precēm ir 4,25%, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē trešdien informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), monitorējot memorandu par pārtikas cenu samazināšanu, Ekonomikas ministrijai (EM) ir sniedzis datus, ka zemo cenu groza piedāvājuma ieviešanas sākumposmā atsevišķās tirdzniecības ķēdēs tika konstatētas problēmas ar norādēm uz zemo cenu groza produktiem. Patlaban situācija esot būtiski uzlabojusies, un norāžu esamība tirdzniecības vietās sasniedz 76%. Zemākais rādītājs memoranda monitoringa laikā bija 30%, kas tika fiksēts ieviešanas sākumposmā, savukārt augstākais sasniegtais rādītājs bija 95%.

PTAC monitorē arī zemo cenu grozā iekļauto produktu pieejamību patērētājiem tirdzniecības vietās. No mazumtirgotāju sniegtās informācijas izriet, ka pēc produktu iekļaušanas zemo cenu grozā pieprasījums pēc tiem pieaug, tādēļ mazumtirgotāji cenšas nodrošināt to savlaicīgu sagādi. Dati liecina, ka produktu pieejamība uzlabojas - ja pirmajās nedēļās zemākais fiksētais rādītājs bija 70%, tad pašlaik vidēji tas sasniedz 90%. Šajā aspektā situācija visiem mazumtirgotājiem esot līdzīga. Visbiežāk produktu iztrūkums fiksēts sieram, biezpienam, vistu olām un jogurtam.

Krievijas Federācija ir gatava konfiscēt un izpārdot ārvalstu uzņēmumu aktīvus, atbildot uz iespējamu Krievijas īpašumu pārņemšanu Eiropas Savienībā. Šādu simetrisko reakciju esot apstiprinājis KF prezidents Vladimirs Putins ar savu rīkojumu, liecina publikācija dw.com (Deutsche Welle) un aģentūras Bloomberg izplatītā informācija.

Ziņas par Krievijas prezidenta rīkojumu aģentūras Bloomberg izplatītajā informācijā balstās uz KF valdībai tuvu avotu, nevis oficiālu dokumenta kopiju, kas būtu tieši nonākusi apritē. Proti, pats dokuments nav publiskots un tikai pēc amatpersonas norādes ir skaidrs, ka sāks darboties brīdī, kad Eiropas Savienība izvērsīs darbības, kas attiecinātas uz Krievijas Federācijas īpašumiem savienībā.

Riskiem pakļautas kredītiestādes, arī SEB bank

Faktiski Krievijā nav atlikušas pārāk daudz ārvalstu kompānijas, kas darbotos tirgū un kuras patiesi būtu apgrūtinātas ar kādiem fiziskiem īpašumiem Krievijā. Šobrīd runa ir par lielām pasaules kompānijām, kas turpina darboties Krievijas teritorijā un kurām ir kaut kādi īpašumi, kurus varētu konfiscēt. Piemēram, Krievijā darbojas UniCredit, Austrijas lielākā banka – Raiffaisen Bank International, PepsiCo un Mondelez international, kā arī Latvijā labi zināmā zviedru SEB Bank, kurai ir licence darboties Krievijā, un katrs tīklā var atrast bankas aktīvo interneta vietni.

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas - skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.

Lai stiprinātu Latvijas militāro drošību, ir jānojauc vismaz tie Krievijas platuma sliežu ceļi uz austrumiem no Daugavpils, kas netiek izmantoti, jo bez dzelzceļa Krievijas iespējas veikt kādu iebrukumu Latvijā būtiski sarežģītos, intervijā norādīja starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits.

Viņš ik pa laikam Latvijas amatpersonām jautājot, kāpēc Latvija nav nojaukusi veco sliežu ceļu gar robežu.

"Tur ir 40 kilometri sliežu ceļa Krievijas dzelzceļa sliežu platumā. Ja jūs to neizmantojat, ja neveicat piegādes uz Krieviju, ko jūs nedarāt, un nepērkat preces no Krievijas, ko jūs arī nedarāt, tad kāpēc jums vispār ir vajadzīgs šis dzelzceļš? Vienkārši atbrīvojieties no tā!" uzsvēra Smits.

Amerikāņu militārā eksperta veiktā analīze par Ukrainas karu likusi secināt, ka dzelzceļš bija vienīgais iemesls, kāpēc Krievija vispār spēja paveikt to, ko tā paveica pirmajos sešos kara mēnešos un pat pēc tam, kad atkāpās un sakoncentrējās ap Doņecku.

Drošības iestādes vērtē dabīgā kaučuka eksportu uz Krieviju caur Latviju, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Tāpat raidījumā informē, ka Latvija diskusijās par nākamo jeb 20. sankciju paketi, kas gaidāmas nākamā gada sākumā, aicināšot dabīgo kaučuku pakļaut sankcijām. Lielāka skaidrība par to, kāda varētu izskatīties nākamā sankciju pakete, gaidāma martā.

Radījumā atzīmē, ka pagājušajā gadā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm uz Krieviju aizveda gandrīz 2000 tonnu dabīgā kaučuka un atbilstoši muitas deklarācijām datubāzē "Export Genius", pēc Ukrainas Ekonomiskās drošības padomes ziņotā, viens no galvenajiem ES dabīgā kaučuka piegādes ceļiem uz Krieviju, kur to izmanto arī militāro lidmašīnu riepu ražošanā, ved caur Latviju.

Raidījumā skaidro, ka dabīgo kaučuku pamatā ražo Malaizijā un Indonēzijā. Ņemot vērā, ka šīs valstis nav sankciju režīmā, dabīgo kaučuku no tām parasti uz Krieviju eksportē pa tiešo vai caur Ķīnu. Taču kaučuks Krievijā nonāk arī caur Eiropas valstīm. Ukrainā secināts, ka pērn piegādātāji no ES uz Krieviju aizveda dabīgo kaučuku vairāk nekā 2,5 miljonu eiro vērtībā, tostarp Latvija nodrošinājusi 86% no visa dabīgā kaučuka, kas no ES piegādāts Krievijai, kamēr 14% piegādāti no Itālijas.

Lai mainītu diktatora Vladimira Putina aprēķinus, Rietumiem jāsamazina Krievijas energoresursu apjoms pasaules tirgū, ceturtdien Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) rīkotajā konferencē Rīgā uzsvēra Kijivas Ekonomikas skolas Makroekonomisko pētījumu un stratēģijas nodaļas vadītājs Bendžamins Hilgenstoks.

Konferences "Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība" diskusijā piedalījās arī Latvijas Bankas vecākais ekonomists Matīss Mirošņikovs. Viņš norādīja, ka, neskatoties uz sankcijām, Krievijas ekonomika "turas virs ūdens", tomēr tas galvenokārt ir militāro tēriņu un valsts izdevumu palielināšanas dēļ.

Pēc Mirošņikova paustā, Krievijas ekonomikas dati nav uzticami, jo valsts pārtraukusi publicēt detalizētu statistiku, tai skaitā demogrāfijas rādītājus. Viņaprāt, kad informācija tiek slēpta, tas parasti nozīmē, ka ir problēmas, kuras cenšas noslēpt.

Mirošņikovs uzsvēra, ka inflācija Krievijā joprojām ir augsta - aptuveni 8-10%, bet Krievijas Centrālās bankas bāzes likme pārsniedz 16%. Viņš klāstīja, ka monetārā politika vairs nespēj savaldīt inflāciju, jo valdība turpina ekspansīvu fiskālo politiku un ar kara tēriņiem tikai "pielej eļļu ugunij". Latvijas Bankas vecākais ekonomists arī atzīmēja, ka bezdarbs ir kritiski zems, un tas norāda uz darbaspēka trūkumu un ekonomikas pārkaršanu.

Krievijas aktīvi paliks imobilizēti līdz reparāciju samaksai Ukrainai, aģentūrai LETA norādīja Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis (JV), kurš līdz piektdienai atrodas darba vizītē Vašingtonā, ASV.

Viņš norādīja, ka vizīte ASV ir saistīta ar Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas ikgadējo sanāksmi, kurā pārrunā jautājumus par globālo ekonomiku un makroekonomisko politiku, lai nodrošinātu turpmāku sabalansētu izaugsmi. Paralēli notiek arī citas tikšanās - G7 un G20 sanāksmes, kā arī divpusējas tikšanās.

Eirokomisārs klāstīja, ka vizītes laikā viņš darba kārtībā uztur jautājumus, kas ir saistīti ar finansiālu atbalstu Ukrainai. Viņš norādīja, ka šos jautājumus pārrunāja G7 sanāksmē, kur ES puse informēja par darbu pie reparāciju aizdevuma. Pēc Dombrovska paustā, jautājums, kas tika pārrunāts arī ar citiem starptautiskajiem partneriem - G7 valstīm, Starptautisko valūtas fondu, Pasaules banku - bija, kādu atbalstu var gaidīt no viņiem.

ASV operācija Venecuēlā kļuva par pirmo šī gada nozīmīgo ģeopolitisko satrici-nājumu. Tās rezultātā pieauga ASV lielo naftas kompāniju akciju vērtība, kā arī ģeopolitisko neskaidrību apstākļos atsevišķi investori kā allaž meklējuši patvē-rumu, iegādājoties zeltu un kriptovalūtas.

Naftas tirgus kopumā reaģēja negaidī-ti mierīgi – degvielas cenas nevis krita, bet pat nedaudz pieauga, un patieso ie-tekmi vērosim ilgtermiņā.

Pasaulē naftas cena pieaug

Venecuēlai ir pasaulē lielākās oficiāli apstiprinātās naftas rezerves – apmēram 303 miljardi barelu, tādēļ formāli tā ir svarīgs spēlētājs globālajā naftas tirgū. Tomēr finan-šu tirgus reakcija atgādina, ka ar rezervju apjomu vien nepietiek. Pēc varas maiņas tika gaidīts naftas cenu kritums, pēc sankciju atcelšanas ātri appludinot ASV ar Vene-cuēlas naftu. Taču realitāte bija pretēja – pirmdienas vakarā naftas cena pieauga gandrīz par 1 %.

Tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, ņemot vērā inflāciju, globālā naftas cena šobrīd ir zemākā gandrīz 20 gadu laikā – piedāvājums joprojām ir pārmērīgs, tādēļ turpmā-kam cenu kritumam ir maz pamata; drīzāk sagaidāms cenu pieaugums.