Nav noslēpums, ka Latvijas izglītībā trūkst līderu – to apliecina arī daudzās skolu direktoru vakances. Liela daļa esošo skolu vadītāju ir vecumā virs 65 gadiem, kas nozīmē, ka nākotnē šī problēma tikai pieaugs.

Kāpēc esam nonākuši situācijā, kad nozarē trūkst cilvēku, kuri būtu gatavi uzņemties lielāku atbildību, un, vai labs pedagogs var kļūt arī par labu skolas direktoru?

Līderu trūkums nozīmē lēnākas pārmaiņas un inovācijas

Šī brīža situācija ar līderu trūkumu izglītībā ir rezultāts vairāk faktoru kopumam. Pirmkārt, tā ir palieka no padomju laika, kad personīga līderība tika mērķtiecīgi bremzēta. Otrkārt, tas ir sistemātiska atbalsta trūkums skolu vadītājiem – daudzi šajā amatā jūtas vientuļi, bez atbalsta iespējām. Treškārt, tā ir ilgstoša nozares politikas ietekme, kur kontrole prevalē pār atbalstu, piemēram, pašvaldību izglītības pārvaldes darbojas kā kontroles mehānisms, nevis sadarbības partneris. Līderu trūkums izglītībā nenozīmē tikai neaizpildītas skolu direktoru vakances. Tas nozīmē arī lēnākas pārmaiņas un inovācijas. Mūsdienīga izglītība veidojas tur, kur ir cilvēki, kuri uzņemas atbildību un nebaidās riskēt; cilvēki, kuri saredz iespējas tur, kur citi - iemeslu čīkstēšanai.

Izglītības nozarē Latvijā šobrīd vienlaikus vērojama ļoti dažāda aina – tajā darbojas gan cilvēki, kuri cenšas ieviest un īstenot jaunas un mūsdienīgas mācību pieejas, gan tādi, kuri gaida atgriežamies “vecos laikus”.

Lai gan Izglītības likums ļauj strādāt dažādi, kamēr vien tiek īstenots valsts izglītības standarts, tomēr vienlaikus normatīvais regulējums ir gana smagnējs un pilns ar detaļām, kuras ne vienmēr nepieciešams regulēt šādā līmenī. Elastīgs un mūsdienīgs Izglītības likums sekmētu arī iniciatīvas un jaunas mācību pieejas, kuras šobrīd, lielākoties, virza privātā iniciatīva.

Signāls, ka Latvija ir gatava jaunām vēsmām izglītībā

Izglītības likums ir pieņemts 1998. gadā – sākotnēji tas bija vienkāršs un elastīgs, taču nepilnu trīsdesmit gadu laikā esam to papildinājuši ar daudzām detaļām, gribot detalizēti noregulēt teju ikvienu izglītības nozares niansi. Rezultātā tas kļuvis smagnējs, padarot izaicinošāku arī jaunu izglītības pieeju ieviešanu. Mūsdienīgs un elastīgs regulējums būtu skaidrs signāls gan pedagogiem, gan nozarei kopumā, ka Latvija ir gatava jaunām vēsmām izglītībā.

Latvijas augstākajā izglītībā ir liels institūciju skaits, un kvalitāte tajās ir nevienmērīga. Kādā brīdī Latvijā bija aptuveni 65 augstākās izglītības iestādes – tas ir daudz valstij ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu. Tāpēc izšķiroša nozīme ir kvalitātei – tādai, kas balstās starptautiskā un ciešā sadarbībā ar industriju un studiju saturā, kas ir pietiekami lietišķs, lai absolventi būtu gatavi darba tirgum.

Tāintervijā Dienas Biznesam teic Rīgas Ekonomikas augstskolas partnerību un stratēģijas viceprezidente, asociētā profesore Kata Fredheima (Kata Fredheim).

Jums ir bagātīga starptautiskā pieredze, tai skaitā darbs Kembridžas Universitātē. Kā jūs raksturotu savu skatījumu uz Latviju – valsti, kuru esat izvēlējusies par savām mājām?

Tas notika jau senāk, nekā varētu šķist, – es Latvijā dzīvoju jau septīto gadu. Pats fakts, ka es šo valsti izvēlējos par savām mājām un vietu profesionālajam darbam, daudz ko pasaka: man Latvija patiesi patīk. Mani piesaista tās skaistums – gan lauku ainavas, gan pilsētvide, gan Rīgas dzīves kvalitāte. Taču vēl vairāk mani saista tās sarežģītība un pretrunas. Sabiedrības, uzņēmējdarbības un politikas procesu izpratne un orientēšanās tajos nav vienkārša, un tieši tas mani īpaši fascinē.

Latvijas vidējais inteliģences koeficients (IQ) 2025. gadā ir pieaudzis par 0,2 procentpunktiem, sasniedzot 99,01 punktu, inteliģences kapitāla indeksam (ICI) paliekot B rangā ar vērtību 45,8 punkti, kas ir mazāk nekā Lietuvai un Igaunijai, liecina World Population Review publicētie dati.

Vidējie IQ indeksi vadošajām pasaules ekonomikām (Ķīnai, ASV) ir augstāki nekā Latvijai, tomēr tas nav būtiskākais rādītājs. Piemēram, Latvijai tuvs vidējais IQ indekss ir Vācijai, Igaunijai, Rumānijai un Luksemburgai, tomēr šo valstu ekonomiskā attīstība ir stipri atšķirīga. Šīs atšķirības labi raksturo ICI jeb inteliģences kapitāla indekss; kā norāda tā radītājs ekonomists Kai L. Čans, tas ir valsts viedspējas rādītājs.

IQ un ICI – kas tie par zvēriem

Intelektuālā koeficienta mērīšanai ir neskaitāmi individuālie testi, tomēr Dienas Bizness izvēlējās tieši World Population Review datus par valstu vidējo IQ vērtību, kas balstās uz viena tipa aptauju ar vairāk nekā 1,35 miljoniem respondentu dažādās pasaules valstīs. IQ testu būtība kopumā ir līdzīga visos gadījumos, tikai salīdzināšanas gadījumā ir vēlams lietot viena un tā paša testa rezultātus. Turklāt datu sniedzējs konkrētajā gadījumā līdzās uzrāda arī ICI indeksu, kas pēc būtības vienlaikus mēra izglītības kvalitāti, cilvēku kognitīvo prasmju sadalījumu, labākos sasniegumus un ietver ārēju migrāciju cilvēkkapitāla apguvei. Pēc būtības ICI indekss parāda efektīvu zināšanu pielietošanu tautsaimniecībā. Piemēram, ja Latvijas ICI indekss ir 45,8, bet līderei ASV tas ir 74,9, tad tā ir norāde gan uz atpalicību izglītībā, gan inovācijās, gan uz to, ka ASV, visticamāk, cenšas piesaistīt spējīgus cilvēkus no citām valstīm, bet Latvija, neraugoties uz salīdzinoši augsto vidējo IQ līmeni, spējīgus ļaudis zaudē vai arī nespēj radīt pietiekamā skaitā. ICI rangs, kur augstākais ir A+ (vienīgi ASV ir šāds) un zemākais ir D- (Mauritānija, Madagaskara u.c.), parāda, kuras valstis ir vienā svara kategorijā pēc spējām un to pielietojuma. Kā anotācijās raksta sistēmas radītājs ekonomists Kai L. Čans, tad burtu atzīmes radītas, lai būtu līdzība ar skolas atzīmi, kur A ir labākā, bet D – sliktākā.

Latvijā ir zinātnieki, kuri spēj pārbaudīt idejas, izstrādāt jaunus inovatīvus produktus, to tehnoloģiskos risinājumus laboratorijas mērogā, taču pietrūkst pārejas uz rūpnieciskajiem izmēriem, kas ļautu īstenot straujāku izaugsmi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotajā diskusijā par zinātnes, biznesa un valsts sinerģijas impulsu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar zinātnisko partneri - Nobela prēmijas laureātu kalvi Kalifornijas Bērklijas universitāti - no 5 līdz 7. martam rīko 8. Starptautisko ekonomikas forumu Inovāciju ekonomika ģeopolitisko transformāciju laikā, kurā tiks prezentēti un analizēti Latvijas investīciju projekti ar kopējo vērtību 500 miljoni eiro, un tajā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju un diplomātiskā korpusa pārstāvji no Eiropas Savienības, ASV, Centrālāzijas un Kaspijas jūras reģiona valstīm.

Baltijas valstis pēdējos gados bieži tiek minētas kā dinamiskas un elastīgas ekonomikas, kas spējušas pielāgoties krīzēm un atgriezties uz izaugsmes ceļa. Taču aiz makroekonomiskajiem rādītājiem slēpjas mazāk ērta realitāte – ienākumu nevienlīdzība Latvijā un Lietuvā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, un arī Igaunijā tā saglabājas virs ES vidējā līmeņa.

Tas vairs nav tikai sociālā taisnīguma jautājums. Tas arvien vairāk ir saistīts ar mūsu ekonomikas ilgtspēju un konkurētspēju nākamajos gados.

Saskaņā ar “Eurostat” pētījumu par dzīves apstākļiem Eiropā, kas tika publicēts pagājušajā gadā, Lietuva un Latvija joprojām ir starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ar visaugstāko ienākumu nevienlīdzības līmeni. Igaunijas situācija ir nedaudz labāka – no ES vidējā rādītāja to šķir tikai viens procentpunkts, tomēr tas nenozīmē, ka šo jautājumu var ignorēt. ES vidējais Džini koeficients 2024. gadā bija 29,4, kamēr Igaunijā – 30,8 Igaunijā, Latvijā – 34,2 un Lietuvā – 35,3. Augstāks nevienlīdzības līmenis ES dalībvalstīs reģistrēts tikai Bulgārijā.

Vai izglītības trūkums un jauniešu bezdarbs ir rūkošās dzimstības iemesls?

Ir labā ziņa – vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem jauniešu, kuri nekur nestrādā un nemācās, īpatsvars kopš 2011. gada ir sarucis par 8,1 procentpunktu. Sliktā ziņa – 2025. gadā Latvijā 11% jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nedz strādāja, nedz mācījās, liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes informācija.Statistiski – vidēji pēc 10 gadiem šīs grupas jauniešiem jākļūst par vecākiem, bet bērnu ir maz un paliek vēl mazāk.

Nestrādā un nemācās

Statistiskas dati nereti tiek servēti lietotājiem procentos no kopskaita, jo tā vieglāk uztvert un salīdzināt, tomēr bieži vien nozīme ir arī faktiskajam daudzumam, jo sevišķi, ja tas mainās, un jauniešu kopskaits kopš 2011. gada ir mainījies.Vispirms par situāciju pēc iepriekšējās krīzes 2011. gadā. Togad minētajā vecuma grupā nestrādāja un nemācījās vairāk nekā 80 tūkstoši jauniešu – tas bija 19,1% no visu valstī esošo jauniešu kopskaita vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem. Kopumā šajā vecuma grupā 2011. gadā bija aptuveni 420 tūkstoši cilvēku.2025. gadā, no vienas puses, mums ir priecīgas ziņas – vidēji tikai 11% jauniešu (29,3 tūkstoši cilvēku) vecumā no 15 līdz 29 gadiem nekur nestrādāja un nemācījās. Kopumā pērn šajā grupā bija virs 270 tūkstošiem cilvēku.Ja paraugāmies uz procentiem, viss izskatās patiesi rožaini. Proti, jauniešu skaits vecuma grupā ir sarucis par 35%, bet tādu jauniešu, kuri nemācās un nestrādā, skaits kopš 2011. gada samazinājies par 64%. Īsi sakot, dīkdieņu skaits kopš pagājušās krīzes rucis gandrīz divas reizes straujāk nekā jauniešu daudzums kopumā. Tomēr, ja paskatās uz faktisko skaitli, tas ir daudz.Sievietes Latvijā par mātēm kļūst pēc 30 gadu vecuma sasniegšanas – tas ir vidējais lielums. Ja pieņemam, ka šie 30 tūkstoši cilvēku tuvākajā nākotnē kļūtu par 15 tūkstošiem ģimeņu, kurās turpmākajos 10 gados parādās vismaz viens bērns, var izvirzīt hipotēzi, ka vecāki ar nepilnvērtīgu izglītību un ilgstošu bezdarba pieredzi ir viens no dzimstības sarukuma cēloņiem.

Latvijas uzņēmums Lionpro, kas specializējas dzīvnieku uztura inovācijās un ilgtspējīgu risinājumu attīstībā, paplašina savu izglītojošo darbību Āzijā.

Uzņēmums kopā ar Kambodžas Akvakultūras asociāciju (CAA) un vienu no vadošajām Kambodžas komercbankām Wing Bank īstenojis iniciatīvu, kas vērsta uz vietējo zivju audzētāju izglītošanu un nozares modernizāciju, veicinot pārtikas drošību un ilgtspējīgu saimniekošanu.

Kā daļa no šīs sadarbības Phnompeņā norisinājās seminārs, kas pulcēja nozares profesionāļus, lai dalītos ar praktiskiem risinājumiem un zināšanām par ilgtspējīgu zivju audzēšanu, dzīvnieku uzturu un barības efektivitāti. Pasākuma mērķis bija paaugstināt vietējo audzētāju zināšanas par modernām praksēm, īpaši izglītības un inovāciju jomā, apliecinot pieaugošo interesi par efektīviem, videi draudzīgiem risinājumiem, kas uzlabo ražīgumu un kvalitāti. Semināru atklāja Juns Sovanarits (Yun Sovannarith), Kambodžas Akvakultūras institūta valdes loceklis un Tečo zemnieku tīkla asociācijas akvakultūras direktors, uzsverot, ka zināšanu pārnese un praktisku iemaņu stiprināšana ir būtisks solis nozares attīstībā un pārtikas drošības nodrošināšanā.

Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas paredz būtiski ierobežot tālmācības pieejamību pamatizglītības pirmajā posmā - 1. līdz 6. klases skolēniem.

Grozījumu mērķis ir precizēt izglītības formas un stiprināt iegūtās izglītības kvalitāti. Izmaiņas paredz aizstāt neklātieni ar nepilna laika klātieni, vienlaikus ieviešot kombinētās mācības. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija norāda, ka tas ļaus organizēt mācību procesu, elastīgi kombinējot dažādus mācību līdzekļus un metodes, tostarp attālinātos elementus vai mācības tiešsaistē. Tāpat šāds regulējums paplašinās iespējas kvalitatīvai mācību nodrošināšanai klātienē, uzsver komisijā.

Kombinēto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību noteiks Ministru kabinets (MK).

Grozījumos precizēta arī iekļaujoša izglītība, lai veicinātu ikviena izglītojamā līdzdalības iespējas, kā arī izglītība vecāku vadībā, kuras kārtību un nosacījumus noteiks MK.

Daudzās organizācijās ilgtspēja vairs nav jauns jēdziens – ir stratēģijas, mērķi, rādītāji un atbildīgās personas. Taču praksē arvien biežāk rodas jautājums: kāpēc, neskatoties uz visu iepriekš minēto, reālā rīcība nemainās tik strauji, kā cerēts? Atbilde bieži ir vienkārša – ilgtspēja ir definēta dokumentos, bet nav integrēta cilvēku ikdienas darbā.

Vides ilgtspēja dzīvo ikdienas lēmumos, nevis stratēģijās

Darbinieki katru dienu pieņem desmitiem mazu lēmumu – kā izmantot resursus, kā organizēt procesus, kā sadarboties, kā mācīt, ražot vai sniegt pakalpojumus. Tieši šie lēmumi nosaka organizācijas faktisko ietekmi uz vidi, nevis stratēģijas formulējumi. Ja darbiniekiem trūkst izpratnes, prasmju vai motivācijas rīkoties videi draudzīgi, pat visambiciozākie ilgtspējas mērķi paliek uz papīra. Tehnoloģijas var palīdzēt, bet tās neaizstāj cilvēka lēmumu, tāpēc vides ilgtspēja organizācijā nav tikai investīciju vai inovāciju jautājums – tā ir cilvēkresursu vadības jautājums.

Zaļā cilvēkresursu vadība – tilts no stratēģijas uz praksi

21. gadsimta straujā attīstība liek uzņēmumiem domāt ne tikai par šodienu, bet arī par to, kādi būs rītdienas produkti, tehnoloģijas un cilvēki, kas tos radīs. Līdzās digitalizācijai un automatizācijai arvien svarīgāka kļūst spēja apvienot zināšanas, pieredzi un radošumu.

Tāpēc sinerģija starp nozari un pētniecību nav tikai modes vārds – tā ir nepieciešamība, ja vēlamies, lai Latvija kļūtu par zināšanu ekonomikas valsti, nevis lētu resursu piegādātāju.

No sadarbības uz inovācijām

Koksnes nozare Latvijā vienmēr bijusi viens no rūpniecības stūrakmeņiem, taču globālie tirgi un klimata izaicinājumi pieprasa arvien jaunas pieejas. Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumiem jāspēj radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību, un tas ir iespējams tikai ciešā sadarbībā ar zinātni.

AS “Latvijas Finieris” jau gadiem iegulda pētniecībā un inovācijās, cieši sadarbojoties ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti, Vidzemes Augstskolu, kā arī ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtu un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) neatbalsta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2026./2027. mācību gadā” un uzsver, ka, ievērojot labas pārvaldības principus, kā arī ņemot vērā bērnu tiesības uz kvalitatīvu izglītību un vienlīdzīgām iespējām turpināt izglītību, valdībai ir jāīsteno iepriekš pieņemtie lēmumi un jānodrošina dabaszinātņu valsts pārbaudes darbs 9. klasēm centralizētā eksāmena formā.

Jau 2014. gadā un atkārtoti 2022. gadā valdības vienojās par vienotu pieeju dabaszinātņu apguves novērtēšanai, tostarp centralizēto eksāmenu ieviešanu. Vidējā izglītībā šī pieeja jau tiek īstenota no 2025./2026. mācību gada, taču pamatskolas līmenī valdība atkal no tās plāno atkāpties, paredzot dabaszinību (iepriekš - starpdisciplināro) eksāmenu vēl vienu gadu kā monitoringa darbu. Tas nozīmē soli atpakaļ un veido nepilnīgu, nevienlīdzīgu sistēmu.

Darba tirgus jau šobrīd saskaras ar kritisku speciālistu trūkumu eksaktajās zinātnēs. Tas tieši apdraud augstas pievienotās vērtības uzņēmumu attīstību Latvijā, valsts nodokļu ieņēmumus un kopējo ekonomikas izaugsmi. Vienlaikus tiek degradēts arī vidējās izglītības saturs – jauniešiem netiek nodrošinātas pat pamata zināšanas dabaszinātnēs, kas ir būtiska kvalitatīvas izglītības sastāvdaļa, par ko liecina Valsts kontroles atzinuma “Vai katram bērnam ir iespēja saņemt kvalitatīvu pamatizglītību, sekmējot ikviena skolēna izaugsmi?" secinājumi.

Latvijā notiks viens no nozīmīgākajiem un reprezentatīvākajiem notikumiem valsts ekonomiskajā dzīvē - 8. Starptautiskais humānistiskās ekonomikas forums.

Latvijas Zinātņu akadēmijā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju pārstāvji un diplomātiskais korpuss no Eiropas Savienības valstīm, Amerikas Savienotajām Valstīm, Āzijas un visas pasaules.

Forums norisinās ar Eiropas Parlamenta un Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas patronāžu un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu. Pasākuma zinātniskais partneris ir Berkeley Haas University of California - viens no pasaules vadošajiem pētniecības centriem un atzīta Nobela prēmijas laureātu “kalve”.

No 2026. gada 5. līdz 7. martam Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks 8. Starptautiskais Humānistiskās ekonomikas forums, kuru organizē Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju un ar LIAA atbalstu.

Degvielas cenu svārstības pēdējos mēnešos jau kļuvušas par nemainīgu un stabilu fenomenu - konflikts Tuvajos Austrumos, kas ietekmējis vienu no svarīgākajiem naftas ceļiem pasaulē, Hormuza šaurumu, ir jūtams arī Latvijas ikdienā. Ja degvielas cenu pieaugums kopumā Eiropas Savienībā bija svārstīgs un atšķirīgs, Latvijā tas bija izteikts, piemēram, aprīļa beigās Latvijā bija 11. augstākā vidējā dīzeļdegvielas cena ES (2,006 eiro/l), krietni apsteidzot pat kaimiņus – Igauniju (1,878 eiro/l).

Degvielas cenu kāpums smagi ietekmējis arī citas nozares, piemēram, pārvadātājus, kuru ikmēneša tēriņi auguši par 700 000 eiro. Ņemot vērā, ka tirgus joprojām reaģē uz katru ziņu par konfliktu un mierīga, stabila ģeopolitiskā situācija šobrīd izklausās teju utopiska, nepieciešams raudzīties pēc ilgtermiņa risinājumiem un viens no tiem ir aprites ekonomika.

Vai klimatneitralitāte ir iespējama?

Nav noslēpums, ka ES ir izvirzījusi vērienīgus mērķus alternatīvās un atjaunīgās enerģijas jomā, lai sasniegtu klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, taču šobrīd ES saražo tikai 43% enerģijas, bet vairāk nekā puse (57%) tiek importēta un lielu daļu no tā veido fosilie resursi: nafta un naftas produkti (38%) un dabasgāze (21%). Tas nozīmē, ka ikviens ģeopolitiskais satricinājums uzreiz jūtams arī cenās un pāreja uz alternatīvo enerģiju šķiet ne tikai loģisks un videi draudzīgs solis, bet brīžiem pat vienīgais risinājums. Tomēr aizvien ir skeptiķi, kuri uzskata, ka klimatneitralitāte nav iespējama.

Rietumu Bankas 2007. gadā dibinātais Nākotnes Atbalsta fonds jau teju divas desmitgades Latvijā veicina labdarību un atbalsta sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas. 2025. gadā Nākotnes Atbalsta fonds gandrīz divkāršojis piešķirto finansējumu, izvērtējot un apstiprinot projektus vairāk nekā 700 tūkstošu eiro apmērā, salīdzinājumā ar 2024. gadu, kad projektu atbalstam tika piešķirti 382 tūkstoši eiro.

2025. gadā fonda darbība bija vērsta uz ilgtermiņa stratēģijas īstenošanu, nodrošinot stabilu un pārdomātu ieguldījumu Latvijas sabiedrības attīstībā, palīdzot īstenot būtiskus sociālos projektus un stiprinot mecenātisma un filantropijas tradīcijas. Nākotnes Atbalsta fonds turpināja atbalstīt kultūru un mākslu, zinātni un izglītību, kultūrvēsturiska mantojuma saglabāšanu, bērnu un jauniešu sportu, veselības aprūpi un bērnu medicīnu, kā arī palīdzēja mazināt Latvijā sociālo nevienlīdzību.

“Man ir patiess gandarījums, ka Nākotnes Atbalsta fonds mērķtiecīgi turpina sniegt ieguldījumu Latvijas sabiedrības labklājībā un attīstībā. Atbalstot kultūru, medicīnu, bērnu izglītību, sporta aktivitātes, sniedzot palīdzību tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams. Tā veidojas pārliecinoša nākotne, kas iedvesmo turpināt darbu ar vēl lielāku atdevi un atbalstu,” uzsver Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja un Nākotnes Atbalsta fonda padomes locekle Jeļena Buraja.

Rietumu Bankas lielākais akcionārs Leonids Esterkins nav sniedzis intervijas jau gadiem, taču reti kurš ir labākā pozīcijā, lai novērtētu Latvijas ekonomikas un valsts attīstību. Pēdējo 30 gadu laikā Latvija ir kardināli mainījusies, un pirmo neatkarības gadu uzņēmēju un politiskās elites paaudzi ir nomainījušas citas. Šo gadu laikā ir bijuši neskaitāmi premjeri un ministri, veco partiju vietā ir nākušas jaunas, un arī banku sektors ir fundamentāli transformējies. Tomēr visu šo laiku Latvijas ekonomikas sastāvdaļa ir Rietumu Banka, kas faktiski ir vienīgā kredītiestāde, kura ir attīstījusies no deviņdesmito gadu vidus un vienmēr pastāvējusi neatkarīgi.

Leonids Esterkins ir bankas dibinātājs, lielākais akcionārs un jau ilgu laiku arī tās padomes priekšsēdētājs. Dzīvojot un strādājot Latvijā, Esterkina kungs un Rietumu Banka ir ieguldījušies valsts attīstības stāstā – atšķirībā no ārvalstu bankām, viņš peļņu neizved un pieņem visus lēmumus pats. Rietumu Banka ir unikāla Latvijas kontekstā, jo strādā arī citur Eiropā – ar projektiem Lielbritānijā un Īrijā, kas ļauj pamatoti salīdzināt dažādus tirgus un pārņemt idejas. Bet pamatā bankas veiksme ir cieši saistīta tieši ar Latvijas izaugsmi, un Leonids Esterkins jau vairāk nekā trīsdesmit gadus dzīvo līdzi valsts ikdienai, strādā, palīdz un domā par notiekošo šeit, un tādēļ šajā sarunā vēlamies noskaidrot viņa redzējumu tieši par Latvijas ilgtermiņu – par iespējām, kas ir palaistas garām, un tām, kuras vēl varam izmantot.

Latvija tuvākajos gados var atļauties lielāku budžeta deficītu, jo drošības situācija prasa strauji palielināt aizsardzības izdevumus, intervijā aģentūrai LETA pauda Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) vadītājs, Latvijas Universitātes profesors un Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Priede.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka tas ir tikai pagaidu risinājums - Eiropas Savienības (ES) izņēmuma klauzula ir spēkā līdz 2028. gadam. Priede skaidroja, ka ilgtermiņā valsts finanšu stabilitāti noteiks tas, vai spēsim pārskatīt izdevumus, tostarp izvērtēt valsts sniegto pakalpojumu grozu, un vienlaikus palielināt ieņēmumus, veicinot produktīvāku ekonomiku un augstāku pievienoto vērtību.

Priede sacīja, ka FDP vērtējumā budžets joprojām atbilst visām izvirzītajām prasībām. Vienlaikus FDP ir norādījusi trajektoriju, kurp tas viss virzās. "Tāpēc esam arī iezīmējuši bažas par to, cik ilgtspējīgi ir, šādi aizņemoties, finansēt aktuālās vajadzības. Par tām šaubu nav - tās ir saistītas ar aizsardzību. Ir labi, ka politiskajā vidē vispār nav diskusiju par šo jautājumu," teica Priede.

Izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) ik gadu rīkotā “Ēnu diena” ar devīzi “Ar karjeru nejoko!” šogad norisināsies 1. aprīlī. Ēnu devēji aicināti publicēt ēnu vietu vakances portālā enudiena.lv, sākot no 16. janvāra.

Darba devēji varēs reģistrēt ēnu vietas portālā www.enudiena.lv no 16. janvāra līdz 5. martam, kad pieteikšanos portālā publicētajām vakancēm uzsāks skolēni.

Lai uzzinātu visu praktisko informāciju par vakanču reģistrēšanas kārtību un skolēnu pieteikšanās procesu, ēnu devēji aicināti piedalīties informatīvā vebinārā, kas tiešsaistē notiks 16. janvārī. Visa aktuālā informācija Ēnu devējiem un arī vebināra saite, kā arī ieraksts pēc tā norises, pieejami enudiena.lv sadaļā Ēnu devējiem.

“Ēnu diena ļauj skolēniem ieraudzīt, kā skolas solā apgūtās zināšanas reāli tiek izmantotas ikdienas darbā, palīdzot jauniešiem labāk izprast dažādas profesijas un pieņemt pārdomātākus lēmumus par savu nākotnes karjeru. Vienlaikus tas ir vērtīgs ieguldījums arī darba devējiem - veidojot ilgtermiņa saikni ar nākamajiem speciālistiem,” saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Sieviešu un vīriešu vidējā stundas atalgojuma atšķirība aizvien ir novērojama, taču ilgtermiņā vērojama samazināšanās tendence. 2025. gadā darba samaksa atšķiras par 16,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskais aprēķins.

Salīdzinot ar 2024. gadu, atalgojuma atšķirība pieaugusi par 2,9 procentpunktiem.

Darba samaksas atšķirību starp dzimumiem ietekmē dažādi sociālie un ekonomiskie faktori – vīriešu un sieviešu profesija un amata pienākumi, iegūtā izglītība, vecums, darba pieredze, nostrādāto stundu skaits, kā arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences darba tirgū un tā strukturālās izmaiņas. Rādītājs tiek aprēķināts, neizslēdzot minēto faktoru ietekmi, kas varētu skaidrot atšķirību iemeslus.

2025. gadā viszemākā atalgojuma atšķirība bija valsts pārvaldē (3,7 %), transporta un uzglabāšanas nozarē (4,1 %), nekustamo īpašumu nozarē (4,4 %), izglītībā (5,2 %), ieguves rūpniecībā (6,0 %) un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē (6,2 %).

Latvijā pirmsskolas izglītībā un aprūpē iesaistīti gandrīz visi bērni vecumā no trim līdz sešiem gadiem, taču bērnu grupā, kas jaunāki par trim gadiem, formālajā aprūpē ir tikai teju ceturtdaļa bērnu, turklāt bieži bērnudārzos viņiem vietu nepietiek, teikts jaunākajā Eiropas Komisijas ziņojumā "Izglītības un mācību pārskats 2025".

2023. gadā Latvijā agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē iesaistīti 95,6% bērnu. Tas pārsniedz Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju 94,6% un tuvojas ES noteiktajam mērķim - 96% līdz 2030. gadam.

Taču situācija atšķiras bērnu grupā, kas jaunāki par trim gadiem - formālajā aprūpē ir tikai 24,9% bērnu, kas ir mazāk nekā ES vidējais rādītājs 39,3% un zem mērķrādītāja 41% līdz 2030. gadam.

Lai gan Latvijas Izglītības likums paredz, ka visiem bērniem no 18 mēnešu vecuma ir likumīgas tiesības uz vietu pirmsskolas iestādē, praksē valsts un pašvaldību bērnudārzos vietu bieži nepietiek, norādīts ziņojumā. Īpaši grūti tās nodrošināt ģimenēm ar zemākiem ienākumiem, kuras nevar atļauties privātās pirmsskolas.

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 4 miljonu eiro apmērā Novikontas Jūras koledžai jaunas, modernas akadēmijas ēkas būvniecībai Rīgā.

Projekts ļaus paplašināt mācību programmu klāstu un palielināt studiju kapacitāti, stiprinot jūrniecības izglītības un apmācību iespējas gan topošajiem, gan pieredzējušiem jūrniekiem, kā arī citiem nozares profesionāļiem. Tas ir nozīmīgs solis Latvijas pozīciju stiprināšanā kā vadošam jūrniecības izglītības centram Baltijā un Eiropā.

Jaunās akadēmijas ēkas kopējā platība būs vairāk nekā 3000 kvadrātmetru, un projekts šobrīd ieiet pēdējā būvniecības kārtā. Pirmajā posmā ar Luminor bankas atbalstu 2,4 miljonu eiro apmērā, tika izbūvēts moderns peldbaseins jūrniecības un OPITO (atkrastes enerģētikas) treniņiem, kas ļāva uzņēmumam dubultot apgrozījumu. Jaunā ēka veicinās uzņēmuma starptautisko atpazīstamību un ļaus uzņemt vēl vairāk studentu gan no Latvijas, gan ārvalstīm.

Latvijas Universitātes (LU) fonds kopā ar LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāti un LU Banku augstskolu iedibina jaunu ilgtermiņa pētniecības stipendiju programmu “Rietumu Bankas stipendija”.

Projekta ietvaros tiks atbalstīti izcilākie maģistra līmeņa pētnieciskie darbi Latvijas ekonomikai nozīmīgās, pielietojamās un sabiedrību uzrunājošās tēmās.

Projekts tiek īstenots sadarbība ar Rietumu Banku, kura ir piešķīrusi tam finansējumu 20 tūkstošus eiro apmērā. Šis finansējums nodrošinās atbalstu ne tikai maģistrantūras studentiem ekonomikas, finanšu un grāmatvedības jomās, bet arī viņu darbu vadītājiem.

Kā norāda LU fonda vadītāja Zaiga Pūce: „Šī sadarbība apliecina, ka Latvijas Universitātes akadēmiskais pienesums industrijai tiek novērtēts. Atbalsts talantīgākajiem studentiem vēl studiju laikā ir būtisks – tas ne tikai sekmē izpratni par industrijas vajadzībām, bet arī veicina zinātnes izcilību. Kad savas jomas nozīmīgākie spēlētāji apvieno spēkus, tiek stiprināta zinātne un celta Latvijas labklājība.”

Digitālā transformācija izglītībā notiek strauji – skolās ienāk jaunas platformas, rīki, mākslīgais intelekts. No malas izskatās, ka skola kļūst modernāka, un lielā mērā tā arī ir.

Tehnoloģijas patiešām var palīdzēt ietaupīt laiku, dažādot mācību procesu un sniegt skolēniem mūsdienīgu pieredzi. Taču šīs iespējas pilnībā atklājas tikai tad, ja skolotājs nejūtas ar tām viens. Tehnoloģijas pašas par sevi nav ne labas, ne sliktas. Izšķirošais ir tas, kā tās tiek ieviestas – vai kā pienākums, vai kā atbalsts. Brīdī, kad līdz ar jaunu rīku parādīšanos skolotājam tiek piedāvāts arī saprotams ceļš, kā to lietot, pārmaiņas no spriedzes avota pārtop par iespēju.

No “jālieto” uz “varu izvēlēties”

Digitālās pārmaiņas vislabāk darbojas tad, ja tās nav balstītas uz uzspiešanu, bet uz sapratni. Skolotājs ikdienā pieņem desmitiem lēmumu – kā veidot mācību stundu, strādāt ar klasi un atbalstīt katru bērnu. Tehnoloģijas kļūst vērtīgas tad, ja tās iekļaujas šajā profesionālajā brīvībā, kā palīgs, nevis kā vēl viens noteikums. Ne visur un ne vienmēr rīks ir vajadzīgs. Ir brīži, kad cilvēka klātbūtne ir neaizstājama. Taču ir arī situācijas, kur digitāls risinājums var atvieglot darbu, saīsināt sagatavošanās laiku vai palīdzēt labāk sasniegt skolēnu. Izšķiroši ir nevis tas, ka tehnoloģija “jālieto”, bet tas, ka skolotājs saprot, kāpēc un kad tā ir vērtīga.

Ja pastāvētu viens universāls standarts, kā sasniegt labus rezultātus, visi to jau izmantotu, taču tāda nav, jo uzņēmēji strādā ar cilvēkiem, un cilvēki ir dažādi, uzsver Pēteris Bodnieks, Eleving Group Tehnoloģiju direktors.

Nav vienas pieejas, kas garantētu veiksmi - vadītājam ir jāiepazīst sava komanda, jāizprot tās stiprās puses un motivācija, jāpielāgo darba metodes un radoši jāapvieno dažādi faktori, lai ikviens varētu strādāt efektīvi un pilnvērtīgi izpaust savus talantus, sasniedzot maksimāli augstāko rezultātu. Tāpat vadītāja uzdevums ir arī kritiski izvērtēt, kā komanda darbojas bez viņa klātbūtnes, un nodrošināt, lai viņa pievienotā vērtība komandu stiprinātu, nevis ierobežotu, uzskata P.Bodnieks.

Datori interesē jau bērnībā

Pirmās domas par kādu konkrētu profesiju man atnāca ļoti vēlu, atminas P.Bodnieks. “Esmu dzimis un audzis Limbažos, lauku viensētā. Bērnībā mēdzu šļūkāt pa govs pļekām, ielauzties kaimiņu virtuvē, taisīt ugunskurus un darīt daudz citas blēņas. Dzīvojot lauku miestiņā, jautājums par profesijas izvēli nebija ļoti aktuāls, taču vēlāk, kad ar ģimeni pārcēlāmies uz pilsētu, pamazām sāka raisītites arī domas par nākotni. Sākumā gribēju būt pilots, droši vien tāpēc, ka šajā industrijā strādāja mans tētis. Biju izdomājis, ka pēc pamatskolas varētu iegūt vidējo profesionālo izglītību ar aviācijas novirzienu, tomēr diemžēl laikā, kad pabeidzu pamatskolu, šādas programmas Latvijā vairs nebija. Tā vietā nolēmu uzsākt studijas Saldus tehnikuma datorsistēmu programmā. Bērnībā man ļoti patika darboties ar datoriem, tāpēc šī izvēle šķita diezgan loģiska,” stāsta P.Bodnieks, kurš iesākto ceļu turpināja arī pēc vidējās izglītības iegūšanas. “Latvijas Universitātē apguvu datorzinātnes, bet paralēli studijām sāku strādāt uzņēmumā Aldaris. Studijas augstskolā gan tā arī nepabeidzu, jo bija priekšmeti, kas mani vienkārši neinteresēja, turklāt diezgan ātri sapratu, ka informācijas tehnoloģiju (IT) nozare attīstās tik strauji, ka reizēm akadēmiskā izglītība šim tempam netiek līdzi. Vienu lietu šajā laikā gan es noteikti ieguvu - interesi par par datu bāzēm, kas zināmā mērā arī noteica manu tālāko profesionālo izaugsmi,” spriež P.Bodnieks.

Šodien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) iesniedzis nākamā gada valsts budžetu Saeimā.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) no finanšu ministra saņēmusi 2026. gada valsts budžeta projektu. Tradicionālajā budžeta portfeļa iesniegšanas pasākumā piedalījās arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Budžeta portfeļa nešana no Finanšu ministrijas uz Saeimu ir tradīcija, kas tika aizsākta 1997. gadā. Līdz šim ar budžeta portfeli aiznesti jau 27 valsts budžeta likumprojekti, un šogad portfelis tiks nests jau 28. reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle (NA). Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu.

Jau ziņots, ka valdība otrdien, 14. oktobrī, atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.