Mēs dzīvojam neskaidros laikos, un tas pilnā mērā attiecas arī uz mazumtirdzniecības nozari. Eksperti prognozē, ka jau tā sarežģītajā ekonomiskajā vidē uzņēmumiem nāksies saskarties ar pieaugošām izmaksām un sarūkošām peļņas maržām. Taču šī ir tikai viena daļa no izaicinājumiem. Tirgotājiem ik dienu jāaizsargājas pret arvien sarežģītākiem krāpniecības riskiem, un šajā cīņā nereti cieš arī godprātīgi klienti, kļūstot par kļūdaini pozitīvu aizdomu upuriem.
Mūsdienās dažādu iemeslu dēļ aptuveni 15 % tiešsaistes maksājumu netiek pabeigti. Daļa darījumu izgāžas tehnisku iemeslu dēļ, daļa tiek pamatoti noraidīti kā krāpnieciski, taču ievērojama daļa tiek atteikta pārlieku stingru drošības filtru dēļ. Līdz zināmai robežai tas ir saprotams, jo aizdomīgi darījumi ir jābloķē, un cīņā pret krāpniecību neizbēgami var tikt noraidīti arī atsevišķi godīgi maksājumi. Tomēr ilgtermiņā šī situācija nav pieņemama, jo tā tieši ietekmē uzņēmumu ienākumus un klientu uzticību.
Krāpnieku bloķēšanas mērķis ir aizsargāt uzņēmumu no papildu izmaksām, reputācijas bojājumiem un zaudējumiem. Taču pastāvīgais risks atteikt maksājumu godīgam pircējam ir īpaši bīstams nozarei ar jau tā zemām peļņas maržām. Šis ir risks, kuru vairs nevar atļauties ignorēt, īpaši laikā, kad krāpnieki, izmantojot mākslīgo intelektu, izmanto arvien izsmalcinātākas metodes, bet tirgotājiem, savukārt, jāpaļaujas uz arvien stingrākām un sarežģītākām aizsardzības sistēmām.
Sistēmas ir gudras, taču ne viszinošas
Krāpniecības novēršanas sistēmas tiek veidotas, lai atpazītu aizdomīgus maksājumus, balstoties uz riska pazīmēm un uzvedības modeļiem. Tās analizē gan pirkuma grozu, gan izmantoto maksājumu veidu, gan klienta rīcību. Piemēram, neparasti liels pasūtījums var izskatīties aizdomīgs, jo tas var liecināt gan par mēģinājumu ļaunprātīgi izmantot sistēmas ievainojamības, gan par konkurentu sabotāžu. Tāpat maksājumi ar kartēm no valstīm, kas bieži saistītas ar krāpniecību, bieži tiek automātiski noraidīti vai novirzīti papildu verifikācijai. Arī klienta uzvedība, piemēram, vairāki dažādi maksājumu mēģinājumi īsā laikā, var tikt interpretēti kā risks.
Tomēr, tāpat kā šīs sistēmas efektīvi bloķē krāpniekus, tās var ne mazāk efektīvi bloķēt arī godīgus klientus. Uzņēmums patiešām var vēlēties iegādāties lielu daudzumu vienādu preču visam kolektīvam. Ārvalstu klients var vēlēties iepirkties Latvijas interneta veikalā. Jauns pircējs var kļūdīties ar kartes datu ievadi. Tāpēc tirgotājiem ir jāveido digitāli risinājumi, kas spēj nodrošināt līdzsvaru starp drošību un klientu ērtībām, jo katrs nepamatoti noraidīts darījums ir ne tikai tieši neiegūta peļņa, bet arī reputācijas risks un iespējami zaudēts lojāls klients.
Vienīgais patiesais risinājums: labākas sistēmas
Cerēt uz sistēmu, kas nekad nepieļaus kļūdaini noraidītus darījumus, būtu naivi. Pilnīga precizitāte nav sasniedzama, taču tirgotājiem ir jādara viss, lai maksimāli pietuvotos šim ideālam. Pretējā gadījumā sekas ir paredzamas: krītoši pārdošanas apjomi, neapmierināti klienti un ilgtermiņā – uzņēmumu izzušana no tirgus.
Ceļš uz priekšu ir gudrāku digitālo risinājumu ieviešana, kas balstās datos, analītikā un spējā pielāgot globālos ieskatus vietējām vajadzībām. Vienas transakcijas ietvaros bieži nav iespējams droši noteikt, vai maksātājs ir bots vai cilvēks, tāpēc izšķiroša nozīme ir vēsturiskajiem datiem, īpaši anonīmiem un koplietotiem. Ja kāda karte jau citur izmantota krāpniecībā, tirgotājs šo risku var laikus identificēt. Savukārt, ja klients iepriekš uzvedies neierasti, bet bez negatīvām sekām, šī informācija palīdz izvairīties no nepamatotiem maksājumu atteikumiem nākotnē.
Pareizā līdzsvara atrašana vienmēr būs sarežģīta, jo tā prasa simtiem niansētu lēmumu un pastāvīgu sistēmu pilnveidošanu. Tomēr ne peļņu, ne klientu apmierinātību nevar atstāt nejaušības ziņā. Tirgotājiem ir jāspēj paredzēt potenciālie problemātiskie punkti un savlaicīgi jāiegulda līdzekļi to risināšanā. Pretējā gadījumā rezultāts ir neizbēgams: vīlušies klienti, sarūkoši ienākumi un uzņēmējdarbības panīkšana.
