Konkurences padome (KP) par konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem piemērojusi mazumtirgotājam SIA "Maxima Latvija" soda naudu 1,873 miljonu eiro apmērā un uzlikusi vairākus tiesiskos pienākumus, liecina KP publiskotais lēmums.

KP lēmumā teikts, ka "Maxima Latvija" attiecībā uz sadarbību ar piegādātājiem ir piemērojusi negodīgu tirdzniecības praksi gan pirms, gan pēc Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma spēkā stāšanās, kas norāda uz šādas rīcības ilgstošu raksturu.

Tāpat KP konstatējusi, ka "Maxima Latvija" īstenotā negodprātīgā rīcība bija vērsta uz savas konkurētspējas veicināšanu, to panākot uz lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju rēķina.

Saistībā ar konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem "Maxima Latvija" darbībās kompānijai ir uzlikts tiesiskais pienākums attiecībās ar piegādātājiem īstenot nediskriminējošu un godprātīgu attieksmi, tostarp nodrošinot efektīvu, caurskatāmu un izsekojamu sarunu procesu par preču iepirkumu cenām.

Konkurences padome (KP) ceturtdien veikusi procesuālās darbības mazumtirdzniecības uzņēmumā SIA "Maxima Latvija", liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

"Maxima Latvija" aģentūrai LETA pauda, ka KP darbinieki bijuši uzņēmuma galvenajā birojā Rīgā. "Maxima Latvija" pilnībā sadarbojās ar KP un sniedza nepieciešamo informāciju.

““Maxima Latvija” pilnībā sadarbojas ar Konkurences padomi, ir sniegusi nepieciešamo informāciju un atbildes uz interesējošiem jautājumiem, apliecinot, ka lēmumus par produktu cenām pieņem pilnīgi patstāvīgi un neatkarīgi. Mūsu galvenais mērķis vienmēr ir bijis nodrošināt klientiem visizdevīgākās cenas neatkarīgi no tā, ko dara citi tirgus dalībnieki," komentē uzņēmums.

Savukārt KP aģentūrai LETA norādīja, ka ceturtdien veikusi procesuālas darbības, bet plašāku informāciju nesniedza.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Konkurences padome (KP) ir konstatējusi aizliegtas vienošanās pazīmes divu lielāko pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā, aģentūrai LETA pavēstīja KP.

Institūcijā informē, ka ceturtdien, 26. februārī, pārkāpumu lietas ietvaros KP uz tiesneša lēmuma pamata un ar valsts policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu atbalstu veica Konkurences likumā paredzētās procesuālās darbības pie diviem tirgus dalībniekiem, kas darbojas pārtikas mazumtirdzniecības nozarē.

"KP ir konstatējusi aizliegtas vienošanās sastāva pazīmes divu lielāko pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā, kas, iespējams, nav rīkojušies neatkarīgi un ir savstarpēji saskaņojuši preču pārdošanas cenas, negatīvi ietekmējot patērētāju intereses un tādējādi varētu būt pārkāpuši līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantā noteikto vienošanās aizliegumu," ziņo KP.

Mazumtirgotājs SIA "Maxima Latvija" investējis vairāk nekā 500 000 eiro veikala "Maxima XXX" Grostonas ielā pārveidē.

Veikals pielāgots vienotajam "Maxima" veikalu konceptam. Tostarp par 56% paplašināta veikala pašapkalpošanās kašu zona, kurā klientiem tagad ir pieejamas 14 kases norēķiniem. Vienlaikus pārveidota arī tirdzniecības zāle.

Veikals atklāts ceturtdien. Tas ir 157. "Maxima" veikals Latvijā, kas pielāgots jaunajam konceptam.

Vienotais "Maxima" veikalu koncepts tiek ieviests visās Baltijas valstīs.

"Maxima Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 1,102 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 10,2% un bija 50,775 miljoni eiro.

Jaunatklāts “Maxima XXX” veikals t/c “Domina Shopping”, tādējādi turpinot attīstīt veikalu tīklu pēc jaunā koncepta visos “Maxima” veikalos. Ieguldot pusmiljonu eiro, veikals piedāvā ērtu iepirkšanās pieredzi, īpaši pielāgotu sortimentu un patīkamu vidi gan klientiem, gan 50 darbiniekiem.

“Rūpēs gan par klientu ērtībām, gan par ergonomisku un efektīvu darba vidi kolēģiem, turpinām veikalu pielāgošanu jaunajam konceptam. “Maxima XXX” veikalā t/c “Domina Shopping”, Ieriķu ielā 3, pārmaiņas ietver vairākus būtiskus uzlabojumus – plašāka iepirkšanās zona klientiem, jauni ledusskapji konditorejas un kulinārijas nodaļās uzlabo veikala pārskatāmību, uzlabotā akcijas preču izvietošana atvieglo klientu piekļuvi īpašajiem piedāvājumiem un citi uzlabojumi, kas nemanīti atvieglo ikdienu gan klientiem, gan darbiniekiem. Šis ir jau 158. veikals, kas pielāgots jaunajam konceptam, un esam pārliecināti, ka uzlabotā iepirkšanās pieredze stiprinās klientu apmierinātību un veicinās veikala darbības efektivitāti,” stāsta Arta Evelīna Timermane, “Maxima Latvija” tirdzniecības departamenta direktore.

“Maxima Latvija”, turpinot attīstīt veikalu tīklu un pilnveidot pārtikas ražošanas efektivitāti, februārī veikusi vērienīgus uzlabošanas darbus gan “Maxima XXX” veikalā Saharova ielā, gan pārtikas ražošanas cehā Slokas ielā Rīgā. Kopējās investīcijas pārsniedz miljonu eiro.

“Komanda īstenojusi apjomīgus darbus, pielāgojusi mūsu lielākā formāta veikalu vienotajam konceptam, kā arī būtiski pilnveidojusi kulinārijas cehu. Plānojam veikt ievērojamas pārmaiņas vismaz 10 “Maxima” veikalos kā Rīgā, tā reģionos. Papildus tam pavasarī vērsim durvis jaunam “Maxima XX” veikalam Purvciemā, radot 40 jaunas darba vietas”, stāsta “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Pakāpeniski visi pārtikas ražošanas cehi tiks specializēti. Veicot uzlabošanas darbus, domāts par efektivitātes celšanu un ergonomiskākiem darba apstākļiem kolēģiem – kopumā ir uzstādītas 14 līdz šim nebijušas iekārtas, piemēram, viena no iekārtām ir paredzēta desertu dozēšanai, kas automatizē procesu – turpmāk desertu sagatavošana notiks daudz ātrāk un vieglāk priekš darbiniekiem. Papildus veikti būtiski telpu uzlabojumi, kā, piemēram, izbūvētas jaunas aukstuma kameras.

onkurences padome (KP) vairāk nekā 1,8 miljonu eiro sodu par negodīgas tirdzniecības prakses īstenošanu piemērojusi mazumtirgotājam SIA "Maxima Latvija", apstiprināja "Maxima Latvija" pārstāve Liene Dupate-Ugule.

Viņa sacīja, ka lēmums tiks pārsūdzēts.

Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, KP piemērotais 1,8 miljonu eiro sods sasniedz 0,16% no "Maxima Latvija" pagājušā gada apgrozījuma.

Dupate-Ugule norādīja, ka "Maxima Latvija" trešdien, 5. novembrī, saņēma KP lēmumu, kurā uzņēmumam tiek pārmests, ka tas atsevišķos gadījumos nav piekritis piegādātāju piedāvātajiem komercnosacījumiem. Uzņēmums nepiekrīt KP vērtējumam.

"Latvijas likumdošana neierobežo mazumtirgotāja tiesības vienoties par pieņemamiem komercnosacījumiem vai iespēju atteikties no preču iegādes, ja piedāvātā cena nav pieņemama," viņa atzīmēja.

Tāpat Dupate-Ugule sacīja, ka uzņēmums vienmēr ir koncentrējies uz zemu cenu nodrošināšanu klientiem, kas ietver arī komercnosacījumu apspriešanu ar uzņēmuma partneriem. Sadarbība ar piegādātājiem notiek cieņpilni, ko apliecina gan vietējie, gan starptautiskie partneri.

Konkurences padome (KP) pagājušajā gadā uzņēmumiem piemērojusi sodus kopumā 2,464 miljonu eiro apmērā, liecina informācija KP 2025. gada pārskatā, kuru valdība otrdien pieņēma zināšanai.

Kopumā 2025. gadā valsts kasē iemaksāti naudas sodi 1,526 miljonu eiro apmērā.

Gada pārskatā minēts, ka sods pērn piemērots astoņiem uzņēmumiem, tostarp ar četriem uzņēmumiem panākts izlīgums, uzņēmumiem apņemoties nepārsūdzēt lēmumu, ar diviem uzņēmumiem noslēgtas tiesvedības, bet vēl diviem uzņēmumiem atstāts spēkā iestādes lēmums.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) šodienas valdības sēdē pauda atzinīgus vārdus KP darbam, jo īpaši pēdējā laikā, norādot, ka viņš ļoti augstu vērtē to, ka iestāde padziļināti pievērsusies sabiedrībai svarīgām tēmām, kas saistīti ar dzīves dārdzību.

Viņš arī informēja, ka sabiedrības ieguvums no KP darba triju gadu griezumā ir 44 miljoni eiro. Tādējādi, pēc Valaiņa teiktā, par katru iestādei piešķirto vienu eiro sabiedrībai tiek atgriezti deviņi eiro.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Saldumu un uzkodu mazumtirgotājs Baltijas valstīs Candy POP paplašina savu darbību, iegādājoties Snackoland mazumtirdzniecības ķēdi – vadošo saldumu un uzkodu veikalu tīklu Latvijā.

“Pēdējo četru gadu laikā Baltijas valstīs mūsu stratēģija ir pierādījusi savu efektivitāti – mēs esam pilnveidojuši integrētu biznesa modeli, apvienojot savu ilggadīgo mazumtirdzniecības pieredzi un spēju strādāt vairumtirdzniecības mērogos. Snackoland iegāde paātrinās mūsu izaugsmi Latvijā, nodrošinot mums vairāk saskares punktu ar klientiem,” saka Candy POP Group līdzdibinātājs un izpilddirektors Dovidas Juškis (Dovydas Juškys).

Pirms šīs paplašināšanās Candy POP jau bija spēcīgās pozīcijās Latvijā, pārvaldot sešus mazumtirdzniecības veikalus Rīgas lielākajos tirdzniecības centros un uzturot augstu atpazīstamību, kā arī lojālu klientu bāzi galvaspilsētā. Snackoland iegāde ļauj paplašināties arī uz reģioniem, tādejādi palielinot Candy POP zīmola veikalu pieejamību un vēl vairāk nostiprinot savu tirgus pozīciju visā Latvijā.

Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādātais un 27.maijā parakstītais memorands paredz konkrētus pasākumus, kas vērsti uz pamata pārtikas preču cenu samazināšanu, tirgus konkurences stiprināšanu un lielāku vietējās produkcijas pieejamību veikalu plauktos. Jau šobrīd lielākajos veikalu tīklos pieejami pirmie zemo cenu piedāvājumi.

"Latvijas iedzīvotāji sagaida praktiskus risinājumus, lai pārtikas produkti kļūtu cenu ziņā pieejamāki. Mūsu atbilde ir mērķtiecīga un koordinēta rīcība - no memoranda izstrādes līdz tā praktiskai ieviešanai. Pirmais mēnesis ir pierādījis, ka esam uz pareizā ceļa - pirmie zemo cenu grozu piedāvājumi jau redzami veikalu plauktos, likumdošanas izmaiņas pieņemtas, un memorandam pievienojas arī jauni partneri. Mūsu mērķis ir padarīt pārtikas produktus cenu ziņā pieejamākus visiem Latvijas iedzīvotājiem, palielināt vietējās produkcijas sortimentu veikalu plauktos, kā arī ilgtermiņā stiprināt konkurenci," norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Lauksaimnieki labumu no maijā parakstītā memoranda pārtikas cenu samazināšanai pagaidām neredz un, visticamāk, arī neredzēs, intervijā aģentūrai LETA sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

"Mans personīgais viedoklis ir ļoti vienkāršs - tikai "mēslu kravas" var uzlabot situāciju mazumtirdzniecībā. Savulaik tas tā notika Igaunijā, viņi to jautājumu atrisināja, un tur tirgus sakārtojās. Bet šobrīd situācija Latvijā - lielākajām mazumtirdzniecības ķēdēm nav nacionālas piederības, tātad viņus nekas nemotivē atbalstīt vietējo ražotāju. Priekš kam? Nav intereses," teica Lazdiņš.

Viņš pauda viedokli, ka mazumtirgotāju attieksme pret vietējo produkciju ir ļoti slikta, un šogad tas izpaudās īpaši. Vairākiem dārzeņu ražotājiem līgumi netika pagarināti, līgumi tika lauzti un vietējā produkcija aizstāta ar Lietuvas vai citu Eiropas Savienības valstu produkciju.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) rudenī - oktobrī vai novembrī, plāno veikt papildu medus autentiskuma pārbaudes, aģentūrai LETA pastāstīja PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons.

Viņš minēja, ka pārbaužu apjomi būs atkarīgi no pieejamā finansējuma.

PVD medus autentiskuma kontroles veica arī šogad aprīļa beigās, kā rezultātā dienests apturēja piecu medus produktu izplatīšanu, jo noņemtajos paraugos tika konstatēti dabiskam medum neraksturīgi cukuri. Eiklons norādīja, ka šie produkti joprojām tirdzniecībā nav atgriezti.

Tāpat viņš minēja, ka divi no izņemtajiem produktiem tika pakoti Lietuvā, tāpēc par konstatēto gadījumu tika ievietots paziņojums Eiropas Savienības Ātrās brīdināšanas sistēmā un Lietuvas atbildīgās iestādes, pamatojoties uz Latvijas ziņojumu, īstenoja papildu analīzes, kā rezultātā no tirdzniecības izņēma arī vairākus citus medus produktus.

Vidējais uzcenojums zemo cenu grozā iekļautajām precēm ir 4,25%, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē trešdien informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), monitorējot memorandu par pārtikas cenu samazināšanu, Ekonomikas ministrijai (EM) ir sniedzis datus, ka zemo cenu groza piedāvājuma ieviešanas sākumposmā atsevišķās tirdzniecības ķēdēs tika konstatētas problēmas ar norādēm uz zemo cenu groza produktiem. Patlaban situācija esot būtiski uzlabojusies, un norāžu esamība tirdzniecības vietās sasniedz 76%. Zemākais rādītājs memoranda monitoringa laikā bija 30%, kas tika fiksēts ieviešanas sākumposmā, savukārt augstākais sasniegtais rādītājs bija 95%.

PTAC monitorē arī zemo cenu grozā iekļauto produktu pieejamību patērētājiem tirdzniecības vietās. No mazumtirgotāju sniegtās informācijas izriet, ka pēc produktu iekļaušanas zemo cenu grozā pieprasījums pēc tiem pieaug, tādēļ mazumtirgotāji cenšas nodrošināt to savlaicīgu sagādi. Dati liecina, ka produktu pieejamība uzlabojas - ja pirmajās nedēļās zemākais fiksētais rādītājs bija 70%, tad pašlaik vidēji tas sasniedz 90%. Šajā aspektā situācija visiem mazumtirgotājiem esot līdzīga. Visbiežāk produktu iztrūkums fiksēts sieram, biezpienam, vistu olām un jogurtam.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) uzdevis Ekonomikas ministrijā (EM) līdz 1.augustam sagatavot normatīvo regulējumu pārtikas cenu salīdzināšanas rīka izveidei, aģentūrai LETA sacīja Valainis.

Normatīvajam regulējumam cenu salīdzināšanas rīka izveidei jābūt gatavam uz 1.augustu, lai augstā būtu iespējams pieņemt Ministru kabineta lēmumus, kas noteiks pienākumu tirgotājiem reizi dienā nodot informāciju par zemākajām cenām Centrālās statistikas pārvaldei (CSP), kas tos publicēs.

Valainis sacīja, ka pašreiz notiek intensīvs darbs ar nozari. Vienlaikus ministrija arī vērtē kopējo situāciju ar pārtikas zemo cenu groziem, tostarp, kā mainās cenas un kā veikali tās atspoguļo.

Vienlaikus Valainis norādīja, ka mazumtirgotājiem uzdots cenu piedāvājumu veikalos atspoguļot redzamāk. Ministra ieskatā šobrīd mazumtirgotājs "Maxima" cenas atspoguļot labi, bet, piemēram, "Rimi", "Lidl" un citiem veikaliem būtu jāuzlabo situācija.

Reklāmas aģentūra “Magic” savas trīsdesmitās jubilejas gadā ievieš jaunu vadības modeli. Līdzšinējam vadītājam Andrim Rubīnam pievienojas izpilddirektore Elizabete Puntule, pārņemot aģentūras operatīvo vadību.

Šīs izmaiņas ļaus efektivizēt procesus un ciešā sadarbībā ar esošo vadības komandu mērķtiecīgi attīstīt aģentūras izaugsmi gan Latvijā, gan starptautiskajos tirgos.Elizabetei Puntulei ir vairāk nekā 20 gadu pieredze projektu vadībā un darbā radošajās aģentūrās. Savā profesionālajā karjerā viņa strādājusi ar tādiem zīmoliem kā “Samsung”, LMT, “Bite”, “Maxima”, “Nestlé Baltics” un citiem.

Aģentūras “Magic” komandai Elizabete sākotnēji pievienojās kā klientu servisa direktore, uzņemoties atbildību par projektu vadības komandu un lielāko klientu attiecību pārvaldību. Sākot darbu izpilddirektores amatā, Elizabete saglabās daļu līdzšinējo pienākumu, turpinot rūpēties par augsta līmeņa klientu servisa nodrošināšanu. Vienlaikus viņas atbildība tiks paplašināta, ietverot visas komandas operatīvā darba uzraudzību un plānošanu, kā arī aģentūras procesu pilnveidošanu.

Intervija ar Reini Znotiņu, Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektoru.

Gada sākumā medijos bija izskanējušas baumas, ka Latvijā varētu ienākt viens no lielākajiem kripto nozares spēlētājiem? Vai pašlaik vari ko vairāk komentēt?

Kā parasti saka, nav dūmu bez uguns, bet pašlaik es vēl neko konkrētu nevaru komentēt. Varu tikai teikt, ka pēdējo divu gadu laikā esam nopietni strādājuši, lai veidotu likumdošanas vidi blokķēdes nozares attīstībai par pievilcīgāko Eiropas savienībā. Web3 ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc Latvijai ir visas iespējas iegūt savu tirgus nišu, tomēr jau pašlaik šajā nozarē darbojas ļoti daudzi, plaši zināmi zīmoli. Mēs tos redzam uz populāru futbola komandu krekliem, vai arī tie sponsorē F1 un NBA komandas. Šī ir tā reize, kad Latvijai ir iespēja piesaistīt šos pasaules milžus un pēc mūsu aplēsēm jau pirmā gada laikā Latvija varētu saņemt nodokļos vismaz 150 miljonus eiro. Ja esiet pamanījuši, pašlaik valsts pārvalde jau ilgu laiku meklē kā samazināt budžetu, vai nogriezt kultūrai, vai veselībai. Tikai viens nozīmīgs kripto nozares spēlētājs gada laikā dotu šos trūkstošos 150 miljonus, bet potenciāls ir vēl lielāks. Daudziem cilvēkiem ir grūti saprast, vai 150 miljoni gadā nodokļos ir daudz vai maz, bet tad mēs varam salīdzināt ar tādiem zināmiem zīmoliem kā “airBaltic”, vai lielākā veikalu ķēde “Maxima” kuri, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pagājušā gadā nodokļos samaksāja aptuveni 50 miljonus eiro. Viena no vadošajām bankām – SEB Banka vēl 2023.gadā samaksāja Latvijas budžetā 14,8 miljonus. Jāatzīst, ka pagājušā gadā, līdz ar nodokļu paaugstinājumu, arī banku nomaksātie nodokļi palielinājās.

No 2025. gada 1. augusta par Latvijā dzērienu ražotāja un alus darītavas AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāju iecelta Evija Grīnberga.

E.Grīnbergai ir ilggadēja un daudzpusīga pieredze uzņēmumu vadībā, ko viņa guvusi, strādājot vadošos amatos tādos lielos mazumtirdzniecības uzņēmumos kā “Maxima Latvija” un “Skai Baltija”. Evijai ir bakalaura grāds starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās.

“Es augstu vērtēju līdzšinējo komandas darbu, kas ļāvis uzņēmumam kļūt par vienu no līderiem dzērienu ražošanas un tirdzniecības nozarē Latvijā. Mani vienmēr ir iedvesmojusi vide, kur tiek apvienotas inovatīvas idejas ar stiprām un noturīgām vērtībām. Man ir svarīgi turpināt uzņēmuma attīstību un veicināt pozīcijas tirgū. Darīšu visu, lai kopā ar komandu radītu vēl lielāku vērtību mūsu klientiem, partneriem, kolēģiem un plašākai sabiedrībai,” komentē E. Grīnberga.

Pirms trīspadsmit gadiem Kafijas Banka dibinātāji uzsāka ceļu ar vienkāršu, bet ambiciozu mērķi – piedāvāt vairāk nekā tikai dzērienu. Viņu vēlme bija radīt patiesu kafijas pieredzi. Šodien Kafijas Banka ir viens no modernākajiem un attīstītākajiem kafijas ražotājiem Baltijas reģionā, gadā apgrauzdējot vairāk nekā 3 miljonus kilogramu kafijas. Taču, neraugoties uz industriālo mērogu, uzņēmums joprojām balstās uz tām pašām vērtībām, ar kurām viss sākās – kvalitāti, precizitāti un fokusu uz ideālu garšu.

Kā mīlestība pret garšu pārtapa Baltijas mēroga grauzdētavā

Kafijas Banka stāsts sākās ar padziļinātām zināšanām par kafijas tirgu un vēlmi ieviest inovācijas. Veidojot tiešas attiecības ar kafijas audzētājiem un investējot modernākajās grauzdēšanas tehnoloģijās, kopīga aizraušanās pārtapa jaudīgā ražošanas uzņēmumā.

“Kafijas Banka radās kā vieta, kur satiekas kvalitāte un inovācijas. Mēs vēlējāmies nodrošināt, lai katra kafijas tase sniedz iespējami labāko pieredzi,” saka Artis Grigo, Kafijas banka dibinātājs.

“Mēs ne tikai iegādājamies kafijas pupiņas – mēs tās izvēlamies, balstoties uz ilgtspēju, uzticamību un ētisku ražošanu. Katra partija tiek rūpīgi testēta un degustēta, lai tā atbilstu mūsu standartiem.”

Kad ilgstoši un profesionāli analizē tirgu, var pamanīt ne tikai globālos cenu kustības iemeslus, bet arī vietējo mediju reakciju. Degvielas cenu kāpums degvielas uzpildes stacijās parasti izraisa dusmīgus komentārus pie ziņu rakstiem, skaļus politiķu paziņojumus un prasības pastiprināt Konkurences padomes kontroli. Kā mēdz teikt – nekad tā nav bijis, un atkal tas pats.

Šāda reakcija ir raksturīga ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai un Igaunijai. Igaunijā stāsts par “degvielas karteli” tik bieži parādījies medijos, ka tas kļuvis par ierastu ziņu fona daļu.

No kurienes rodas aizdomas?

Kopš COVID laikiem Baltijas valstu iedzīvotāji dzīvo spēcīga inflācijas spiediena apstākļos. Inflācija sabiedrībai bieži šķiet nekontrolējama un neprognozējama parādība, kas īpaši asi jūtama laikā, kad pieaug mantiskā nevienlīdzība un samazinās sociālā atbalsta programmas.Ja minerālūdens vai tomāti veikalā sadārdzinās par dažiem desmitiem centu, to pamana tikai daļa pircēju. Savukārt degvielas cenu izmaiņas redz visi – tās tiek publiski parādītas uz piloniem pie degvielas uzpildes stacijām. Tāpēc degvielas mazumtirgotāji bieži kļūst par sabiedrības neapmierinātības “magnētu”.

Lietuvas mazumtirdzniecības tīkla "Maxima grupe" piegādes pakalpojumu uzņēmums "Barbora" no sestdienas, 1. novembra, pārtrauks darbību Daugavpilī, Liepājā un citos Baltijas valstu reģionos, vēsta portāls "Verslo žinios".

"Barbora" darbība tiks pārtraukta arī Austrumviru apriņķī Igaunijā, kā arī Panevēžā un Šauļos Lietuvā.

Kompānijas ģenerāldirektors Povils Šulis portālam lēmumu pārtraukt darbību šajos Lietuvas reģionos skaidroja ar to, ka darbības rezultāti nav bijuši apmierinoši.

"Tāpēc esam pieņēmuši sarežģīto lēmumu pārtraukt darbību šajās pilsētās. Mēs neplānojam turpmāk samazināt savu ģeogrāfiju un koncentrēsim visu savu uzmanību uz darbību Viļņā, Kauņā, Klaipēdā, Marijampolē un Alītā, kā arī blakus esošajās apdzīvotajās vietās," klāstīja Šulis.

Vienlaikus Latvijas "Barbora" mājaslapā teikts, ka, izvērtējot pieprasījumu, piegādes tiks apturētas uz nenoteiktu laiku. "Ja situācija mainīsies, mēs informēsim par iespējamu atsākšanu," teikts paziņojumā.

Ceturtdienas rītā Balvu, Ludzas un Rēzeknes novados izsludinātais apdraudējums gaisa telpā ir beidzies, liecina paziņojums mājaslapā "112.lv".

"Nacionālie bruņotie spēki informē, ka apdraudējums gaisa telpā ir beidzies un papildus informācija sekos NBS sociālo tīklu kontos "Latvijas armija"," teikts paziņojumā.

Ceturtdienas agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti un divi nokrituši, informē Nacionālie bruņotie spēki (NBS).

Notikuma vietā atrodas NBS, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vienības.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā informē, ka naktī uz ceturtdienu ap plkst. 3.30 saņemti vairāki zvani uz tālruni 112 par iespējamu aizdegšanos naftas uzglabāšanas objektā Komunālajā ielā Rēzeknē. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka atklāta degšana vairs nenotiek, bet tiek veikti nepieciešamie pasākumi viena rezervuāra atdzesēšanai.

No šā gada 10.novembra Latvijas vietējā kapitāla zāļu apgādes uzņēmuma AS “Recipe Plus” valdes priekšsēdētāja amatā darbu sācis Mantas Jurkus.

Līdz šim uzņēmuma vadītāja bija Vilma Fairclough, kura turpinās darbu kā AS “Sentor Farm aptiekas” (“Mēness aptieka”) valdes priekšsēdētāja un kļūs arī par AS “Repharm” valdes priekšsēdētāju.

Augsti novērtējot Vilmas Fairclough profesionālo ieguldījumu un vadības pieredzi zāļu apgādes un farmaceitiskās aprūpes jomās, viņa turpmāk nodrošinās “Repharm” grupas uzņēmumu stratēģisko vadību un attīstību, par prioritāti izvirzot kopīgu mērķi – uzlabot Latvijas pacientu pieredzi un aprūpi visā veselības aprūpes ciklā un kvalitatīvu pakalpojumu reģionālo pieejamību.

““Repharm” grupas mērķis ir būt uzticamam un atbildīgam veselības aprūpes partnerim – gan valstij, gan katram Latvijas iedzīvotājam un arī mūsu sadarbības partneriem. Stiprinot vadības komandu ar jaunu, starptautisku veselības aprūpes pieredzi guvušu “Recipe Plus” vadītāju, speram vēl vienu soli šajā virzienā. Esmu pārliecināta, ka “Recipe Plus” Mantas Jurkus vadībā turpinās attīstīties, lai nodrošinātu nepārtrauktu un stabilu zāļu apgādi un pieejamu medicīnas produktu portfeli ilgtermiņā. Vienlaikus strādāsim pie tā, lai vēl augstāku kvalitāti, inovācijas un medicīnisko aprūpi spējam nodrošināt visos veselības aprūpes posmos, kuros strādā “Repharm” grupas uzņēmumi,” uzsver Vilma Fairclough.

Noslēgtais memorands pārtikas cenu samazināšanai īsti nedarbojas, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Jautāts, vai parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu darbojas, ministrs atbildēja: "Laikam īsti nē".

Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka pārtikas cenu kāpums ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ).

"Pārtikas inflācija ir ļoti, ļoti nepatīkama problēma," sacīja finanšu ministrs, norādot, ka pārtikas cenu kāpumu izjūt visi iedzīvotāji, taču visvairāk pārtikas cenu kāpums skar iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem.

2025. gada 27. maijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks parakstīja memorandu par pārtikas cenu samazināšanu.