Konkurences padome (KP) par konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem piemērojusi mazumtirgotājam SIA "Maxima Latvija" soda naudu 1,873 miljonu eiro apmērā un uzlikusi vairākus tiesiskos pienākumus, liecina KP publiskotais lēmums.

KP lēmumā teikts, ka "Maxima Latvija" attiecībā uz sadarbību ar piegādātājiem ir piemērojusi negodīgu tirdzniecības praksi gan pirms, gan pēc Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma spēkā stāšanās, kas norāda uz šādas rīcības ilgstošu raksturu.

Tāpat KP konstatējusi, ka "Maxima Latvija" īstenotā negodprātīgā rīcība bija vērsta uz savas konkurētspējas veicināšanu, to panākot uz lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju rēķina.

Saistībā ar konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem "Maxima Latvija" darbībās kompānijai ir uzlikts tiesiskais pienākums attiecībās ar piegādātājiem īstenot nediskriminējošu un godprātīgu attieksmi, tostarp nodrošinot efektīvu, caurskatāmu un izsekojamu sarunu procesu par preču iepirkumu cenām.

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Maxima Latvija" Rīgā un Olainē sešu veikalu pilnveidē investējis 2,2 miljonus eiro, informēja uzņēmumā.

Kopumā 2,2 miljoni eiro ieguldīti veikalu rekonstrukcijā un veikalu vides uzlabošanā.

Vairāk nekā 1,75 miljoni eiro novirzīti Olaines veikala Veselības ielā un Rīgas veikala Kastrānes ielā rekonstrukcijai. Abos veikalos veikti būtiski uzlabojumi, tostarp kopumā uzstādītas desmit pašapkalpošanās kases, kā arī ieviests jauns, energoefektīvs un videi draudzīgs aukstuma aprīkojums.

Četri "Maxima X" formāta veikali Rīgā Miera ielā, Firsta Sadovņikova ielā, Satiksmes ielā un "Maxima XXX" Slokas ielā pielāgoti vienotajam "Maxima" konceptam.

"Maxima Latvija" tirdzniecības departamenta direktore Arta Evelīna Timermane norāda, ka jaunajam veikalu konceptam ir pielāgoti 162 veikali. Nākamgad darbs turpināsies pie atlikušo deviņu veikalu pilnveidošanas. Papildus tam nākamā gada marta izskaņā plānots atklāt jaunu "Maxima XX" veikalu Purvciemā, Stirnu ielā.

Konkurences padome (KP) ceturtdien veikusi procesuālās darbības mazumtirdzniecības uzņēmumā SIA "Maxima Latvija", liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

"Maxima Latvija" aģentūrai LETA pauda, ka KP darbinieki bijuši uzņēmuma galvenajā birojā Rīgā. "Maxima Latvija" pilnībā sadarbojās ar KP un sniedza nepieciešamo informāciju.

““Maxima Latvija” pilnībā sadarbojas ar Konkurences padomi, ir sniegusi nepieciešamo informāciju un atbildes uz interesējošiem jautājumiem, apliecinot, ka lēmumus par produktu cenām pieņem pilnīgi patstāvīgi un neatkarīgi. Mūsu galvenais mērķis vienmēr ir bijis nodrošināt klientiem visizdevīgākās cenas neatkarīgi no tā, ko dara citi tirgus dalībnieki," komentē uzņēmums.

Savukārt KP aģentūrai LETA norādīja, ka ceturtdien veikusi procesuālas darbības, bet plašāku informāciju nesniedza.

Lielākie mazumtirgotāji baltās vistu olas šogad iepirkuši pamatā no Somijas, pauda aptaujātie tirgotāji.

SIA "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite norādīja, ka Lieldienu laikā tradicionāli pircēju pieprasītākās ir baltās vistu olas. Tā kā vietējie ražotāji diemžēl nepiedāvā baltās olas, kūtī dētās baltās vistu olas šogad "Rimi" iepērk no Zviedrijas un Somijas.

"Rimi" šogad plāno apmēram tādu pašu pieprasījumu pēc olām kā pērn, ņemot vērā pēdējā laika olu cenu svārstības.

Vienlaikus Bite sacīja, ka olu cena, salīdzinot ar pērnā gada Lieldienām, ir kāpusi, kas saistīts ar Eiropā izplatīto putnu gripu. Arī šī gada sākumā pieaugums ir turpinājies, īpaši martā un aprīlī, kad olu cenas pieauga līdz pat 20%.

Veikalu tīkla "top!" mārketinga direktore un valdes locekle Ilze Priedīte norādīja, ka "top!" veikalos Lieldienu periodā tiek piedāvātas otrās kategorijas baltās olas, kas dētas kūtī un tiek iepirktas no Somijas.

Mazumtirgotāja "Rimi Baltic" īpašnieku maiņa veicinās tirgus izaugsmi, sacīja aptaujātie mazumtirgotāju pārstāvji.

"Lidl Latvija" Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana norādīja, ka "Rimi Baltic" īpašnieku maiņas darījums, visticamāk, ienesīs jaunas perspektīvas Baltijas tirgos, kas pozitīvi veicinās tirgus izaugsmi kopumā.

"Tā ir pozitīva zīme klientiem Baltijas valstīs un Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ekonomikām, ka, neskatoties uz ģeopolitisko spriedzi, šis reģions tiek uzskatīts par labu vietu investīcijām," sacīja Hasana.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka "Lidl" turpinās koncentrēties uz to, lai piedāvātu saviem klientiem labu cenas un kvalitātes attiecību ikdienas produktiem un nepārtraukti pilnveidotos.

SIA "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine norādīja, ka pārtikas mazumtirdzniecība ir dinamiska un pārmaiņu pilna vide, tāpēc izmaiņas šajā nozarē notiek samērā regulāri, tomēr īpašnieku maiņa kādam tirgus spēlētājam ir vērā ņemams notikums.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Konkurences padome (KP) ir konstatējusi aizliegtas vienošanās pazīmes divu lielāko pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā, aģentūrai LETA pavēstīja KP.

Institūcijā informē, ka ceturtdien, 26. februārī, pārkāpumu lietas ietvaros KP uz tiesneša lēmuma pamata un ar valsts policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu atbalstu veica Konkurences likumā paredzētās procesuālās darbības pie diviem tirgus dalībniekiem, kas darbojas pārtikas mazumtirdzniecības nozarē.

"KP ir konstatējusi aizliegtas vienošanās sastāva pazīmes divu lielāko pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā, kas, iespējams, nav rīkojušies neatkarīgi un ir savstarpēji saskaņojuši preču pārdošanas cenas, negatīvi ietekmējot patērētāju intereses un tādējādi varētu būt pārkāpuši līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantā noteikto vienošanās aizliegumu," ziņo KP.

Jaunatklāts “Maxima XXX” veikals t/c “Domina Shopping”, tādējādi turpinot attīstīt veikalu tīklu pēc jaunā koncepta visos “Maxima” veikalos. Ieguldot pusmiljonu eiro, veikals piedāvā ērtu iepirkšanās pieredzi, īpaši pielāgotu sortimentu un patīkamu vidi gan klientiem, gan 50 darbiniekiem.

“Rūpēs gan par klientu ērtībām, gan par ergonomisku un efektīvu darba vidi kolēģiem, turpinām veikalu pielāgošanu jaunajam konceptam. “Maxima XXX” veikalā t/c “Domina Shopping”, Ieriķu ielā 3, pārmaiņas ietver vairākus būtiskus uzlabojumus – plašāka iepirkšanās zona klientiem, jauni ledusskapji konditorejas un kulinārijas nodaļās uzlabo veikala pārskatāmību, uzlabotā akcijas preču izvietošana atvieglo klientu piekļuvi īpašajiem piedāvājumiem un citi uzlabojumi, kas nemanīti atvieglo ikdienu gan klientiem, gan darbiniekiem. Šis ir jau 158. veikals, kas pielāgots jaunajam konceptam, un esam pārliecināti, ka uzlabotā iepirkšanās pieredze stiprinās klientu apmierinātību un veicinās veikala darbības efektivitāti,” stāsta Arta Evelīna Timermane, “Maxima Latvija” tirdzniecības departamenta direktore.

Mazumtirdzniecības tīkla “Maxima Latvija” apgrozījums 2024. gadā audzis mēreni, sasniedzot 1,1 miljardu eiro, kas ir par 2,6% vairāk, salīdzinot ar 2023. gadu.

“Maxima Latvija” veica ieguldījumus zemu cenu nodrošināšanā, tostarp uzņemoties daļu no izejvielu un iepirkuma cenu pieauguma uz sava rēķina, vienlaikus strādājot pie efektīvas izmaksu pārvaldības. Tāpat pērn uzņēmums ieguldījis vairāk nekā 20 miljonus eiro veikalu tīkla attīstībā, darbinieku atalgojuma palielināšanā un papildu labumu nodrošināšanā. Uzņēmums nodokļos nomaksājis vairāk nekā 56 miljonus eiro, kā arī radījis 75 jaunas darba vietas.

Līdz ar “Maxima Latvija” veiktajiem ieguldījumiem zemu cenu nodrošināšanā, atalgojuma palielināšanā un papildu labumu nodrošināšanā uzņēmuma darbiniekiem, kā arī nomaksāto nodokļu pieaugumu, uzņēmuma peļņa 2024. gadā samazinājās par 10% un bija 50,7 miljoni eiro pēc nodokļu nomaksas.

“Maxima Latvija”, turpinot attīstīt veikalu tīklu un pilnveidot pārtikas ražošanas efektivitāti, februārī veikusi vērienīgus uzlabošanas darbus gan “Maxima XXX” veikalā Saharova ielā, gan pārtikas ražošanas cehā Slokas ielā Rīgā. Kopējās investīcijas pārsniedz miljonu eiro.

“Komanda īstenojusi apjomīgus darbus, pielāgojusi mūsu lielākā formāta veikalu vienotajam konceptam, kā arī būtiski pilnveidojusi kulinārijas cehu. Plānojam veikt ievērojamas pārmaiņas vismaz 10 “Maxima” veikalos kā Rīgā, tā reģionos. Papildus tam pavasarī vērsim durvis jaunam “Maxima XX” veikalam Purvciemā, radot 40 jaunas darba vietas”, stāsta “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Pakāpeniski visi pārtikas ražošanas cehi tiks specializēti. Veicot uzlabošanas darbus, domāts par efektivitātes celšanu un ergonomiskākiem darba apstākļiem kolēģiem – kopumā ir uzstādītas 14 līdz šim nebijušas iekārtas, piemēram, viena no iekārtām ir paredzēta desertu dozēšanai, kas automatizē procesu – turpmāk desertu sagatavošana notiks daudz ātrāk un vieglāk priekš darbiniekiem. Papildus veikti būtiski telpu uzlabojumi, kā, piemēram, izbūvētas jaunas aukstuma kameras.

onkurences padome (KP) vairāk nekā 1,8 miljonu eiro sodu par negodīgas tirdzniecības prakses īstenošanu piemērojusi mazumtirgotājam SIA "Maxima Latvija", apstiprināja "Maxima Latvija" pārstāve Liene Dupate-Ugule.

Viņa sacīja, ka lēmums tiks pārsūdzēts.

Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, KP piemērotais 1,8 miljonu eiro sods sasniedz 0,16% no "Maxima Latvija" pagājušā gada apgrozījuma.

Dupate-Ugule norādīja, ka "Maxima Latvija" trešdien, 5. novembrī, saņēma KP lēmumu, kurā uzņēmumam tiek pārmests, ka tas atsevišķos gadījumos nav piekritis piegādātāju piedāvātajiem komercnosacījumiem. Uzņēmums nepiekrīt KP vērtējumam.

"Latvijas likumdošana neierobežo mazumtirgotāja tiesības vienoties par pieņemamiem komercnosacījumiem vai iespēju atteikties no preču iegādes, ja piedāvātā cena nav pieņemama," viņa atzīmēja.

Tāpat Dupate-Ugule sacīja, ka uzņēmums vienmēr ir koncentrējies uz zemu cenu nodrošināšanu klientiem, kas ietver arī komercnosacījumu apspriešanu ar uzņēmuma partneriem. Sadarbība ar piegādātājiem notiek cieņpilni, ko apliecina gan vietējie, gan starptautiskie partneri.

Konkurences padome (KP) pagājušajā gadā uzņēmumiem piemērojusi sodus kopumā 2,464 miljonu eiro apmērā, liecina informācija KP 2025. gada pārskatā, kuru valdība otrdien pieņēma zināšanai.

Kopumā 2025. gadā valsts kasē iemaksāti naudas sodi 1,526 miljonu eiro apmērā.

Gada pārskatā minēts, ka sods pērn piemērots astoņiem uzņēmumiem, tostarp ar četriem uzņēmumiem panākts izlīgums, uzņēmumiem apņemoties nepārsūdzēt lēmumu, ar diviem uzņēmumiem noslēgtas tiesvedības, bet vēl diviem uzņēmumiem atstāts spēkā iestādes lēmums.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) šodienas valdības sēdē pauda atzinīgus vārdus KP darbam, jo īpaši pēdējā laikā, norādot, ka viņš ļoti augstu vērtē to, ka iestāde padziļināti pievērsusies sabiedrībai svarīgām tēmām, kas saistīti ar dzīves dārdzību.

Viņš arī informēja, ka sabiedrības ieguvums no KP darba triju gadu griezumā ir 44 miljoni eiro. Tādējādi, pēc Valaiņa teiktā, par katru iestādei piešķirto vienu eiro sabiedrībai tiek atgriezti deviņi eiro.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas.

Summus Capital ir viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām Baltijā, kuras aptuveni trešā daļa īpašumu portfeļa atrodas Latvijā. Summus Capital Latvijā pieder tādi pazīstami nekustamo īpašumu objekti kā tirdzniecības centri Rīga Plaza un Damme, kā arī veikala DEPO Imanta ēka. Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 30 000 000 eiro.

Šī ir Summus Capital trešā obligāciju emisija, taču pirmo reizi tiek realizēts publiskais piedāvājums, piedāvājot obligācijas ne tikai institucionālajiem, bet arī privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Piedāvātajām obligācijām ir fiksēta 8% gada likme ar procentu izmaksu katrā ceturksnī. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, termiņš - četri gadi.

Investējot teju 13 miljonus eiro, AS Latvenergo zīmols Elektrum Drive šogad izveidos elektroauto ātrās (300 kW) uzlādes tīklu Latvijā un sāks tādu izveidot Igaunijā, turpinot nākamgad arī Lietuvā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo Baltijas elektrotransporta uzlādes tīkla Elektrum Drive direktors Ansis Valdovskis.

Viņš norāda, ka transporta elektrifikācija tuvāko gadu laikā piedzīvos strauju augšupeju, kas arī prasa atbilstošu publiskās uzlādes infrastruktūras izveidi.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar elektroauto un to publiskās uzlādes infrastruktūru Baltijā?

Baltijā lielākais reģistrēto vieglo elektroauto (neskaitot hibrīdauto) skaits ir Lietuvā — apmēram 19 000, Latvijā - aptuveni 10 000 un Igaunijā — ap 9000. Salīdzinoši maz ir elektroautobusu, kuri pamatā kalpo kā sabiedriskais transports pilsētu pasažieru pārvadāšanai un arī tiek izmantoti kā skolu autobusi, kuru uzlāde notiek depo, nevis publiskās uzlādes vietās. Proti, pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām, veicot transportlīdzekļu iepirkumu, noteiktam procentam ir jābūt bezemisiju auto. Savukārt elektriskie kravas auto pagaidām ir ļoti agrīnā starta pozīcijā. Transportlīdzekļu zaļināšana turpmākajos gados tikai pieņemsies spēkā, un līdz ar to tiek prognozēts, ka Latvijā 2030. gadā būs jau apmēram 36 000 elektroauto (vieglie, mikroautobusi un autobusi), kas pret kopējo automašīnu skaitu apmēram 660 000 būs vien tikai nedaudz vairāk par 5% no kopējā autoparka, bet, šiem elektroauto pieskaitot hibrīdus, to kopējais īpatsvars jau būtu virs 10%. Tālsatiksmes kravas auto arī 2030. gadā joprojām pārvietosies, izmantojot iekšdedzes dzinējus, bet loģistikas centru preču piegāde jau lielākoties notiks ar elektrificētiem kravas pārvadātājiem, visvairāk ar tautā dēvētajiem busiņiem. Šie dati arī izvirza jautājumus par elektroauto publiskās uzlādes infrastruktūru, uzlādes ātrumu. Latvenergo Elektrum Drive tīklā pašlaik ir apmēram 1100 elektroauto uzlādes vienību, Lietuvas Ignitis arī pašlaik ir apmēram 1000 uzlādes pieslēguma vietu, savukārt Igaunijas Enefit ir mazāks šādu uzlādes vietu skaits, bet ir arī citi mazāki uzlādes tīkli, piemēram, 141 e-mobi uzlādes stacija, kuru uztur CSDD, kā arī citi privātie un valsts nodrošinātie operatori Baltijā.

Saldumu un uzkodu mazumtirgotājs Baltijas valstīs Candy POP paplašina savu darbību, iegādājoties Snackoland mazumtirdzniecības ķēdi – vadošo saldumu un uzkodu veikalu tīklu Latvijā.

“Pēdējo četru gadu laikā Baltijas valstīs mūsu stratēģija ir pierādījusi savu efektivitāti – mēs esam pilnveidojuši integrētu biznesa modeli, apvienojot savu ilggadīgo mazumtirdzniecības pieredzi un spēju strādāt vairumtirdzniecības mērogos. Snackoland iegāde paātrinās mūsu izaugsmi Latvijā, nodrošinot mums vairāk saskares punktu ar klientiem,” saka Candy POP Group līdzdibinātājs un izpilddirektors Dovidas Juškis (Dovydas Juškys).

Pirms šīs paplašināšanās Candy POP jau bija spēcīgās pozīcijās Latvijā, pārvaldot sešus mazumtirdzniecības veikalus Rīgas lielākajos tirdzniecības centros un uzturot augstu atpazīstamību, kā arī lojālu klientu bāzi galvaspilsētā. Snackoland iegāde ļauj paplašināties arī uz reģioniem, tādejādi palielinot Candy POP zīmola veikalu pieejamību un vēl vairāk nostiprinot savu tirgus pozīciju visā Latvijā.

VAS "Latvijas loto" organizētajā momentloterijā "Senatnes loterija" laimēts viens miljons eiro, informēja "Latvijas loto" pārstāvji.

Laimētājs ir vairāk nekā 30 gadus vecs liepājnieks, kurš laimīgo biļeti iegādājās vienā no Liepājas "Maxima" veikaliem. Viņš pirkumu veicis spontāni - piekritis iegādāties pēdējo pieejamo "Senatnes loterijas" biļeti. Par laimestu uzzinājis mājās, kad biļeti nokasījusi viņa sieva.

Laimesta ieguvējs saņems vienu miljonu eiro pilnā apmērā - no laimesta netiks ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, informē "Latvijas loto" pārstāvji.

"Senatnes loterijā" katrā loterijas sērijā, kurā ir miljons biļešu, ir divi viena miljona eiro laimesti.

Minēto loteriju "Latvijas loto" rīko pēc Finanšu ministrijas un Kultūras ministrijas iniciatīvas Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Loterijas mērķis ir Doma baznīcas un klostera ansambļa saglabāšana - tā īstenošanai tuvāko četru gadu laikā no "Latvijas loto" valsts budžetā iemaksātajām dividendēm varētu tikt novirzīti vairāk nekā 9,6 miljoni eiro.

Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādātais un 27.maijā parakstītais memorands paredz konkrētus pasākumus, kas vērsti uz pamata pārtikas preču cenu samazināšanu, tirgus konkurences stiprināšanu un lielāku vietējās produkcijas pieejamību veikalu plauktos. Jau šobrīd lielākajos veikalu tīklos pieejami pirmie zemo cenu piedāvājumi.

"Latvijas iedzīvotāji sagaida praktiskus risinājumus, lai pārtikas produkti kļūtu cenu ziņā pieejamāki. Mūsu atbilde ir mērķtiecīga un koordinēta rīcība - no memoranda izstrādes līdz tā praktiskai ieviešanai. Pirmais mēnesis ir pierādījis, ka esam uz pareizā ceļa - pirmie zemo cenu grozu piedāvājumi jau redzami veikalu plauktos, likumdošanas izmaiņas pieņemtas, un memorandam pievienojas arī jauni partneri. Mūsu mērķis ir padarīt pārtikas produktus cenu ziņā pieejamākus visiem Latvijas iedzīvotājiem, palielināt vietējās produkcijas sortimentu veikalu plauktos, kā arī ilgtermiņā stiprināt konkurenci," norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Lauksaimnieki labumu no maijā parakstītā memoranda pārtikas cenu samazināšanai pagaidām neredz un, visticamāk, arī neredzēs, intervijā aģentūrai LETA sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

"Mans personīgais viedoklis ir ļoti vienkāršs - tikai "mēslu kravas" var uzlabot situāciju mazumtirdzniecībā. Savulaik tas tā notika Igaunijā, viņi to jautājumu atrisināja, un tur tirgus sakārtojās. Bet šobrīd situācija Latvijā - lielākajām mazumtirdzniecības ķēdēm nav nacionālas piederības, tātad viņus nekas nemotivē atbalstīt vietējo ražotāju. Priekš kam? Nav intereses," teica Lazdiņš.

Viņš pauda viedokli, ka mazumtirgotāju attieksme pret vietējo produkciju ir ļoti slikta, un šogad tas izpaudās īpaši. Vairākiem dārzeņu ražotājiem līgumi netika pagarināti, līgumi tika lauzti un vietējā produkcija aizstāta ar Lietuvas vai citu Eiropas Savienības valstu produkciju.

Reaģējot uz pēdējā laikā aktuālo tēmu - kafijas cenas mazumtirdzniecībā, KP 2025.gada sākumā, veica proaktīvu kafijas cenu ekspress izpēti, un secināja, ka cenas būtiski atšķiras dažādos veikalu tīklos, tāpēc KP aicina patērētājus būt vērīgiem un kritiski izvērtēt pārtikas preču cenas dažādās tirdzniecības vietās.

KP veica ekspress izpēti divas dienas 2025.gada janvārī dažādos Latvijas mazumtirdzniecības tīklos - Rimi, Maxima, TOP, Elvi, Lidl, Mego, Citro, Sky, K-Senukai un Depo. Izpētes rezultāti parādīja, ka kafijas cenu amplitūda būtiski atšķiras ne tikai starp dažādiem veikaliem, bet arī konkrēta veikalu tīkla ietvaros (attiecībā uz iepirkuma grupām). Tostarp, īpaši izceļamas akcijas cenas, kas ļauj patērētājiem iegādāties kafiju gandrīz par divreiz zemāku cenu nekā tajā pašā vai citā mazumtirdzniecības tīklā par regulāro cenu, piemēram:

Tādējādi KP izpēte apliecināja arī to, ka nereti tirgus līderu kafijas cenām ir vērojama vienāda regulārā cena. Ņemot vērā, ka tirgus ir caurspīdīgs, šāds apstāklis var rasties regulāras cenu monitorēšanas dēļ, konkurentiem reāllaikā pielāgojoties viens otram. Tāpat arī to var veicināt konkurences dinamika, tirgotājiem cenšoties saglabāt konkurētspēju, īpaši, populāru un patērētāju iecienītu produktu segmentā. Kā arī nevar aizmirst par patērētāju paradumiem, kas balstās ne vien uz vēlamā pārtikas produkta cenu, bet arī veikala atrašanās vietu un piedāvājumu kopumā, jo, kā norādīja ekspress izpēte, patērētājam šķietami zemāko cenu mazumtirdzniecības tīklā ne vienmēr ir iespējams iegādāties populārākos kafijas zīmolus par viszemāko cenu.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) rudenī - oktobrī vai novembrī, plāno veikt papildu medus autentiskuma pārbaudes, aģentūrai LETA pastāstīja PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons.

Viņš minēja, ka pārbaužu apjomi būs atkarīgi no pieejamā finansējuma.

PVD medus autentiskuma kontroles veica arī šogad aprīļa beigās, kā rezultātā dienests apturēja piecu medus produktu izplatīšanu, jo noņemtajos paraugos tika konstatēti dabiskam medum neraksturīgi cukuri. Eiklons norādīja, ka šie produkti joprojām tirdzniecībā nav atgriezti.

Tāpat viņš minēja, ka divi no izņemtajiem produktiem tika pakoti Lietuvā, tāpēc par konstatēto gadījumu tika ievietots paziņojums Eiropas Savienības Ātrās brīdināšanas sistēmā un Lietuvas atbildīgās iestādes, pamatojoties uz Latvijas ziņojumu, īstenoja papildu analīzes, kā rezultātā no tirdzniecības izņēma arī vairākus citus medus produktus.

Vidējais uzcenojums zemo cenu grozā iekļautajām precēm ir 4,25%, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē trešdien informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), monitorējot memorandu par pārtikas cenu samazināšanu, Ekonomikas ministrijai (EM) ir sniedzis datus, ka zemo cenu groza piedāvājuma ieviešanas sākumposmā atsevišķās tirdzniecības ķēdēs tika konstatētas problēmas ar norādēm uz zemo cenu groza produktiem. Patlaban situācija esot būtiski uzlabojusies, un norāžu esamība tirdzniecības vietās sasniedz 76%. Zemākais rādītājs memoranda monitoringa laikā bija 30%, kas tika fiksēts ieviešanas sākumposmā, savukārt augstākais sasniegtais rādītājs bija 95%.

PTAC monitorē arī zemo cenu grozā iekļauto produktu pieejamību patērētājiem tirdzniecības vietās. No mazumtirgotāju sniegtās informācijas izriet, ka pēc produktu iekļaušanas zemo cenu grozā pieprasījums pēc tiem pieaug, tādēļ mazumtirgotāji cenšas nodrošināt to savlaicīgu sagādi. Dati liecina, ka produktu pieejamība uzlabojas - ja pirmajās nedēļās zemākais fiksētais rādītājs bija 70%, tad pašlaik vidēji tas sasniedz 90%. Šajā aspektā situācija visiem mazumtirgotājiem esot līdzīga. Visbiežāk produktu iztrūkums fiksēts sieram, biezpienam, vistu olām un jogurtam.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) uzdevis Ekonomikas ministrijā (EM) līdz 1.augustam sagatavot normatīvo regulējumu pārtikas cenu salīdzināšanas rīka izveidei, aģentūrai LETA sacīja Valainis.

Normatīvajam regulējumam cenu salīdzināšanas rīka izveidei jābūt gatavam uz 1.augustu, lai augstā būtu iespējams pieņemt Ministru kabineta lēmumus, kas noteiks pienākumu tirgotājiem reizi dienā nodot informāciju par zemākajām cenām Centrālās statistikas pārvaldei (CSP), kas tos publicēs.

Valainis sacīja, ka pašreiz notiek intensīvs darbs ar nozari. Vienlaikus ministrija arī vērtē kopējo situāciju ar pārtikas zemo cenu groziem, tostarp, kā mainās cenas un kā veikali tās atspoguļo.

Vienlaikus Valainis norādīja, ka mazumtirgotājiem uzdots cenu piedāvājumu veikalos atspoguļot redzamāk. Ministra ieskatā šobrīd mazumtirgotājs "Maxima" cenas atspoguļot labi, bet, piemēram, "Rimi", "Lidl" un citiem veikaliem būtu jāuzlabo situācija.

Reklāmas aģentūra “Magic” savas trīsdesmitās jubilejas gadā ievieš jaunu vadības modeli. Līdzšinējam vadītājam Andrim Rubīnam pievienojas izpilddirektore Elizabete Puntule, pārņemot aģentūras operatīvo vadību.

Šīs izmaiņas ļaus efektivizēt procesus un ciešā sadarbībā ar esošo vadības komandu mērķtiecīgi attīstīt aģentūras izaugsmi gan Latvijā, gan starptautiskajos tirgos.Elizabetei Puntulei ir vairāk nekā 20 gadu pieredze projektu vadībā un darbā radošajās aģentūrās. Savā profesionālajā karjerā viņa strādājusi ar tādiem zīmoliem kā “Samsung”, LMT, “Bite”, “Maxima”, “Nestlé Baltics” un citiem.

Aģentūras “Magic” komandai Elizabete sākotnēji pievienojās kā klientu servisa direktore, uzņemoties atbildību par projektu vadības komandu un lielāko klientu attiecību pārvaldību. Sākot darbu izpilddirektores amatā, Elizabete saglabās daļu līdzšinējo pienākumu, turpinot rūpēties par augsta līmeņa klientu servisa nodrošināšanu. Vienlaikus viņas atbildība tiks paplašināta, ietverot visas komandas operatīvā darba uzraudzību un plānošanu, kā arī aģentūras procesu pilnveidošanu.

Mazumtirgotāja "Rimi Baltic" pārdošana Dānijas "Salling Group" varētu Latvijā veicināt konkurenci zemāku cenu preču sortimentā, komentējot Zviedrijas koncerna "ICA Gruppen" lēmumu pārdot "Rimi Baltic", atzina banku ekonomisti.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka patiesie darījuma iemesli var palikt nezināmi, tomēr ir pozītīvi, ka pircējs ir labi pazīstams un apjomīgs Dānijas uzņēmums.

"Salling Group" ir vadošais mazumtirgotājs Dānijā, kura tirgus daļa ir aptuveni 36%, kā arī kompānija darbojas Vācijā un Polijā. Grupai ir arī nozīmīga līdzdalība citās uzņēmējdarbības jomās, tostarp universālveikalos un franšīzes uzņēmumos, tostarp "Starbucks" un "Carls Jr.". "Salling Group" pārvalda aptuveni 1726 veikalus, kuru kopējie ieņēmumi 2023.gadā bija 70,3 miljardi Dānijas kronu.

"Tādējādi, lai arī uzņēmums nav nācis klajā ar savu skatījumu par tā stratēģiju Baltijas tirgū, mans pieņēmums ir, ka varētu pieaugt tirdzniecības politikas centralizācija Baltijas līmenī, ar visiem izrietošajiem plusiem un mīnusiem," norādīja Gašpuitis, piebilstot, ka tā ietekmē pamainīsies arī preču sortiments un var parādīties jauni, līdz šim nezināmi zīmoli.