Pārtikas piegādes un mazumtirdzniecības tirgus Latvijā pēdējos gados piedzīvo būtiskas pārmaiņas — arvien vairāk cilvēku izvēlas iepirkties tiešsaistē vai vietējos mazajos veikalos.

Šo tendenci izmanto SIA “LaTS” tīkls, kas apvieno daudzus vietējos mazumtirgotājus, un šobrīd ne tikai attīsta e-veikalu, bet arī paplašina fizisko veikalu tīklu reģionos.

Tīkla interneta veikals sāka darbību jau 2021. gadā ar mērķi nodrošināt ērtu iepirkšanos Rīgā un Pierīgā, vēlāk paplašinot piegādes zonas uz citām teritorijām. “LaTS” investējis vairāk nekā 50 000 eiro e-veikala platformas uzturēšanā un paplašināšanā. 2025. gada vienpadsmit mēnešos e-veikala apgrozījums, salīdzinot ar to pašu iepriekšējā gada periodu, palielinājies par 15%, apliecinot, ka pieprasījums pēc tiešsaistes iepirkšanās turpina pieaugt.

“LaTS” izvēlētā pieeja pierāda, ka mazumtirdzniecība un e-komercija var pastāvēt paralēli un pat papildināt viena otru. Piegādes zonu paplašināšana ir būtiski saistīta ar jaunu veikalu atvēršanu reģionos un arī esošo veikalu attīstību. Pateicoties šai dinamikai, Latvijā arvien vairāk iedzīvotāju varētu pāriet uz iepirkšanos vietējos veikalos vai interneta platformā — neatkarīgi no tā, kurā novadā viņi dzīvo. “Turpinoties šai attīstībai, pat attālākajos pagastos dzīvojošie cilvēki varēs vieglāk nodrošināt sev nepieciešamos ikdienas pirkumus, turklāt bez nepieciešamības doties uz lielajiem reģionālajiem centriem. Tas varētu mainīt arī iepirkšanās paradumus: samazinātos braucieni uz lielveikaliem, bet pieaugtu uzticība vietējai tirdzniecībai un digitālajiem risinājumiem. Mazumtirdzniecības nozarei šī tendence varētu nozīmēt pieprasījuma pieaugumu ārpus lielajām pilsētām, savukārt iedzīvotājiem — ērtāku ikdienu un plašāku izvēles brīvību,” pastāstīja e-komercijas projekta vadītāja Jeļena Bukša.

Jauns SIA “LaTS” mazumtirdzniecības tīkla veikals, kas 19. decembrī atklāts Hospitāļu ielā 1, Rīgā, kļūs par nozīmīgu papildinājumu šīs apkaimes iedzīvotāju ikdienai, informēja SIA “Latvijas Tirgotāju savienībā”.

“Līdz šim tuvākās ikdienas preču iegādes vietas šajā rajonā atradās aptuveni 20 minūšu gājiena attālumā, tāpēc jaunais “Latiņš” pamatoti dēvējams par īstu piemājas veikalu. Tas sniegs iespēju vietējiem iedzīvotājiem ērti un ātri iegādāties nepieciešamās preces, netērējot laiku garākam ceļam,” pastāstīja “LaTS” veikalu tīkla komercdirektore Kitija Didžus.

Jaunā veikala atvēršana ir mērķtiecīgs solis, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību tieši dzīvojamos rajonos. “Citas ikdienas produktu iegādes vietas šajā apkaimē ir salīdzinoši tālu, tāpēc jaunais veikals kalpos kā tuvākais un ērtākais risinājums vietējiem iedzīvotājiem,” norādīja K. Didžus. Šāda pieeja atbilst “LaTS” tīkla filozofijai – būt tuvāk pircējam un nodrošināt nepieciešamās preces ikdienas gaitām draudzīgā vidē.

Mazumtirgotāji 2026. gadā varētu konsolidēties, daļai veikalu pārtraucot darbību, kamēr tie, kas nolems turpināt uzņēmējdarbību, attīstīsies un paplašināsies, prognozē SIA “Latvijas Tirgotāju savienība” (“LaTS”) valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

“Gribētos cerēt, ka jaunajā gadā valdība atturēsies no neizsvērtiem lēmumam, kas no tirgotājiem prasa lielus naudas un laika ieguldījumus, bet nesniedz būtisku ieguvumu, kā tas bija aizvadītajā gadā,” izteicās R. Okmanis.

Viņš skaidroja, ka daļa mazo veikalu reģionos tieši strauji mainīgo prasību dēļ varēja pieņemt lēmumu savas tirdzniecības vietas slēgt. “Mazo veikalu īpašnieki daudzos gadījumos ir cilvēki gados, un viņiem grūti izsekot biežajām izmaiņām regulējumā, kas prasa arī papildu līdzekļus. Labākajā gadījumā viņu veikalus pārņems tie, kas vēlas attīstīties, tādējādi var runāt par konsolidāciju mazumtirdzniecības tīklā.”

Princips “veikals seko cilvēkiem” izpaudīsies arī šogad, kas nozīmē, ka varētu tikt slēgti veikali vietās, kas kļuvušas mazapdzīvotas, un durvis vērt jauni veikali tur, kur pieaudzis pieprasījums. “Veikali, kas nolēmuši attīstīties, noteikti izmantos šobrīd pieejamās tehnoloģiskās iespējas, tostarp veicinās “LaTS” e-veikala platformas lietošanu,” piebilda R. Okmanis.

Rīgā, Āgenskalnā februāra beigās durvis vēris jauns mazumtirdzniecības tīkla “LaTS” veikals, informēja SIA “Latvijas Tirgotāju savienībā.

“Veikals Olgas ielā ir jau trešais mūsu veikals Rīgā, kas darbojas “LaTS” tīklā,” pastāstīja “Juva S” vadītājs Ivans Savļaks.

Pašreizējā tirgus situācijā, kad mazumtirdzniecību ietekmē izmaksu pieaugums, cenu jutīgums un spēcīga konkurence ar lielajiem tirdzniecības tīkliem, paplašināšanās un veikalu skaita palielināšana kļūst par vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem mazo veikalu pastāvēšanai. “Plašāks tirdzniecības vietu tīkls ļauj efektīvāk sadalīt izmaksas, stiprināt atpazīstamību un piesaistīt stabilāku klientu plūsmu, tādējādi radot lielākas izredzes saglabāt konkurētspēju ilgtermiņā,” uzsver I. Savļaks.

SIA “LaTS” dibināta 2007. gadā ar mērķi apvienot mazos un vidējos Latvijas pārtikas mazumtirgotājus, samazināt izmaksas un uzlabot konkurētspēju.

Jaunā Eiropas Savienības iepakojuma regula radīs papildu administratīvo un organizatorisko slogu mazajiem un vidējiem tirgotājiem, uzskata SIA “Latvijas Tirgotāju savienība” (“LaTS”) valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Viņš norāda, ka pārmaiņas ietekmēs ne tikai iepakojuma apriti, bet arī veikalu ikdienas darbu, darbinieku pienākumus un izmaksas.

“Virziens uz mazāku iepakojuma atkritumu apjomu ir pareizs, taču mazajiem un vidējiem veikaliem tas nebūs tikai vides jautājums. Tas ietekmēs arī darba organizāciju, higiēnu, uzskaiti un izmaksas. Jo mazāks veikals, jo jūtamāka ir katra jauna prasība,” norāda R. Okmanis.

Pēc viņa teiktā, īpaši sarežģīta varētu būt praktiskā regulas ieviešana ikdienas tirdzniecībā. Ja pircēji arvien biežāk izmantos savus traukus vai atkārtoti lietojamu iepakojumu, tirgotājiem būs jāpielāgo klientu apkalpošanas procesi, jānodrošina higiēnas prasību ievērošana un jāapmāca personāls. “Ja pircējs nāk ar savu trauku, veikalam ir jābūt skaidriem noteikumiem, kā to droši pieņemt, kā izvairīties no pārpratumiem pie svariem un kases, un kā darbiniekiem rīkoties nestandarta situācijās. Tas nozīmē instrukcijas, apmācību un laiku – tātad arī papildu izmaksas,” skaidro R. Okmanis.

Gada sākums pārtikas mazumtirdzniecībā iezīmējies ar būtiskām pārmaiņām pircēju paradumos, īpaši e-komercijas segmentā. Janvāris platformai E-latts.lv nesis strauju pasūtījumu un apgrozījuma pieaugumu, ko lielā mērā veicināja aukstie laikapstākļi un apgrūtinātā pārvietošanās gan pilsētās, gan reģionos.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri apgrozījums pieaudzis par trešdaļu, apliecinot, ka digitālā iepirkšanās kļūst par arvien nozīmīgāku alternatīvu tradicionālajai veikalu apmeklēšanai.

E-komercijas projektu vadītāja Jeļena Bukša uzsver, ka šī tendence bijusi izteikta jau gada pirmajā mēnesī: “Piedzīvojām strauju pasūtījumu pieaugumu e-veikalā, un apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, pieauga par vairāk nekā 30%. Aukstie laikapstākļi būtiski ietekmēja cilvēku ikdienu, un daudzi izvēlējās pasūtīt pārtiku tiešsaistē, nevis doties uz veikalu.”

Aukstums un sniegotie ceļi daudzviet Latvijā ierobežoja iespējas ērti nokļūt līdz fiziskajiem veikaliem. Reģionos, kur attālumi līdz tirdzniecības vietām mēdz būt lielāki, laikapstākļu ietekme bija īpaši jūtama. Sarežģīta satiksme veicināja iedzīvotāju izvēli iepirkties attālināti, izmantojot piegādes pakalpojumus. Tas atspoguļojās gan pasūtījumu skaita pieaugumā, gan arī kopējā apgrozījumā.

Pavasara sezonā mazumtirdzniecības tīkla “LaTS” veikalos un tiešsaistes veikalā E-latts.lv ievērojami pieaug interese par mājas un dārza precēm. Iestājoties siltākam laikam, cilvēki arvien aktīvāk pievēršas gan mājokļa uzkopšanai, gan apkārtējās teritorijas sakārtošanai, un tas skaidri atspoguļojas arī pirkumu paradumos.

Turklāt pircēji biežāk vienā iepirkšanās reizē iegādājas gan ikdienas tīrīšanas līdzekļus, gan dārza darbiem nepieciešamās preces.

SIA “Latvijas Tirgotāju savienība” (“LaTS”) e-komercijas projektu vadītāja Jeļena Bukša norāda, ka pavasaris tradicionāli ir aktīvākais periods mājas un dārza preču kategorijā. “Līdz ar pavasara iestāšanos cilvēki sāk intensīvāk rūpēties par mājas un apkārtnes sakārtošanu. Mēs redzam, ka pircēji vienā iepirkšanās reizē bieži izvēlas gan tīrīšanas līdzekļus mājai, gan dārza darbiem nepieciešamās preces – sēklas, stādīšanas paliktņus, cimdus, uzkopšanas piederumus un citas praktiskas lietas,” skaidro J. Bukša.

Vienlaikus mainās arī cilvēku iepirkšanās paradumi. Pavasarī iedzīvotāji arvien biežāk dodas atpūtas braucienos pa Latvijas pilsētām, kā arī uz laukiem un vasarnīcām. Tas nozīmē, ka pieaug pieprasījums pēc precēm, kas nepieciešamas teritorijas sakopšanai pēc ziemas un sagatavošanai vasaras sezonai. Šādos gadījumos īpaši nozīmīga kļūst iespēja visu nepieciešamo iegādāties ātri un ērti – tuvāk dzīvesvietai vai galamērķim.

Tuvo Austrumu konflikta iespējamā ietekme uz pārtikas cenām Latvijā šobrīd ir vairāk saistīta ar nākotnes riskiem, nevis tūlītēju realitāti. Kā norāda eksperti, veikalu plauktos cenu izmaiņas pagaidām nav būtiski jūtamas, jo pārtikas piegādes ķēdes balstās uz ilgtermiņa līgumiem, un ietekme var parādīties ar vairāku mēnešu nobīdi.

Tāpēc šobrīd svarīgākais ir saglabāt racionālu pieeju – gan tirgotājiem, gan pircējiem. Pārtikas pieejamība Latvijā nav apdraudēta, un tirgus spēj nodrošināt alternatīvas pat pie piegāžu traucējumiem. Šādās situācijās būtiski saglabāt līdzsvarotu skatījumu. Šobrīd mēs neredzam straujas izmaiņas pārtikas cenās veikalu plauktos. Tirgus strādā ar inerci – līgumi, krājumi un konkurence palīdz amortizēt īstermiņa svārstības. Taču, ja energoresursu un loģistikas izmaksas saglabāsies augstas ilgākā periodā, cenu spiediens var pakāpeniski pieaugt.

Vienlaikus konflikta ietekme nav lineāra – tā izpaužas caur vairākiem kanāliem: degvielas cenu kāpumu, mēslojuma piegādes traucējumiem un izejvielu izmaksām, kas ietekmē visu pārtikas ražošanas ķēdi. Tas nozīmē, ka iespējamais sadārdzinājums var būt pakāpenisks un diferencēts pa produktu grupām.

Mazumtirdzniecībā 2026. gads Latvijā iezīmējas kā sarežģīts periods, īpaši mazajiem un vidējiem veikaliem. Pieaugošās izmaksas, nodokļu izmaiņas un administratīvā sloga palielināšanās rada papildu finansiālu spiedienu, kas neizbēgami ietekmē arī preču gala cenas.

Lielajiem tirgus spēlētājiem ir plašāki resursi, lai absorbētu izmaksu kāpumu, taču mazākiem uzņēmumiem katrs papildu regulējums un nodokļu izmaiņa ir jūtamāka.

Viens no būtiskākajiem faktoriem ir tabakas akcīzes nodokļa pieaugums, kas turpmākajos gados kļūs straujāks. Cenu kāpums palielina risku, ka pircēji meklēs lētākas alternatīvas, tostarp nelegālajā tirgū. Tas īpaši ietekmē mazākos veikalus, kuru ieņēmumu struktūrā atsevišķas preču grupas ieņem nozīmīgu daļu. Ja samazinās pārdoto vienību skaits, apgrozījuma kritums var būt jūtams ļoti ātri.

Papildus nodokļu slogam pieaug arī administratīvās prasības – regulējumu izmaiņas, cenu atjaunošana sistēmās, atskaites, kontroles mehānismi un citi pienākumi, kas prasa gan laiku, gan cilvēkresursus. Mazajiem un vidējiem veikaliem tas nozīmē papildu izmaksas, jo bieži vien šos pienākumus veic tie paši darbinieki, kas rūpējas par ikdienas tirdzniecību. Administratīvais slogs tādējādi tieši ietekmē uzņēmuma rentabilitāti un netieši atspoguļojas arī produktu cenās plauktos.

Militārā konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos, īpaši Irānā, pagaidām nav radījusi būtisku ietekmi uz mazumtirdzniecības cenām Latvijā. Tomēr nozares pārstāvji norāda – ja karadarbība ieilgs, tās sekas varētu kļūt jūtamas arī vietējā tirgū, galvenokārt energoresursu un transporta izmaksu pieauguma dēļ.

SIA “Latvijas Tirgotāju savienība” (“LaTS”) valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidro, ka galvenais faktors šajā situācijā ir konflikta ilgums. Ja spriedze reģionā samazinātos salīdzinoši ātri, tirgus spētu stabilizēties un patērētāji cenu kāpumu ikdienas precēm, visticamāk, nejustu.

“Ja militārā konflikta eskalācija ilgtu relatīvi īsu laiku, degvielas cenu svārstības būtu īslaicīgas un mazumtirdzniecībā tās praktiski neizjustu. Tirgus spēj diezgan ātri pielāgoties šādiem satricinājumiem, ja tie nav ilgstoši,” norāda R. Okmanis.

Savukārt gadījumā, ja konflikts ieilgtu un turpinātos vairāk nekā mēnesi, iespējama arī plašāka ietekme uz ekonomiku. Energoresursu cenas šādās situācijās mēdz pieaugt, un tas pakāpeniski ietekmē arī transporta un loģistikas izmaksas. Savukārt mazumtirdzniecībā šādas izmaiņas parasti parādās ar laika nobīdi.