Publicēts Rietumu Bankas un Grupas finanšu pārskats par 2025. gada janvāri-septembri, informē banka.

Saskaņā ar pārskatu, Rietumu Bankas peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa pirmajos deviņos mēnešos bija 17.7 miljoni eiro, Grupas peļņa sasniedza 29.3 miljonus eiro.

Bankas aktīvi 30.09.2025. bija 1.4 miljardi eiro, klientu noguldījumi 956 miljoni eiro, kapitāls un rezerves 358 miljoni eiro.

Rietumu Banka izteikti fokusējas uz Latvijas un Baltijas biznesa kreditēšanu, atbalstot klientus dažādās nozarēs. Kopējais bankas kredītu portfeļa apjoms uz 2025. gada 30. septembrī bija 686 miljoni eiro.

Ar Rietumu Bankas piešķirtajiem finanšu resursiem tiek realizēti daudzi vērienīgi projekti komerciālā un dzīvojamā nekustamā īpašuma jomā. Trešajā ceturksnī banka ir paziņojusi par papildu 11,4 miljonu eiro kredītu uzņēmumam Riga Retail Park – tirdzniecības centra “Sāga” attīstībai Rīgā. Tas ir jau otrais aizdevums šī vērienīga projekta realizācijai – iepriekš Rietumu Banka tam bija piešķīrusi kredītu 48 miljonu eiro apmērā.

Bērnu slimnīcā pasniegtas pirmās Māszinību stipendijas – atbalsts jaunākajām bērnu māsām, kuras ar savu darbu un izvēli iedvesmo citus. Stipendijas saņēmušas desmit Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes Māszinību studentes, kuras paralēli mācībām jau strādā Bērnu slimnīcā.

Stipendiju programmu šogad iedibinājis Bērnu slimnīcas fonds, pateicoties Nākotnes Atbalsta fonda ziedojumam – lai stiprinātu bērnu māsu profesijas prestižu un motivētu jaunos speciālistus turpināt darbu slimnīcā. Stipendija kopumā 2000 eiro apmērā tiek piešķirta uz veselu mācību gadu, palīdzot jaunajām māsām apvienot darbu ar studijām.

“Bērnu slimnīcas fonds jau gadiem redz, cik būtiska ir māsas loma bērnu aprūpē. Māsas profesija prasa gan zināšanas, gan empātiju un spēju būt līdzās brīžos, kad bērniem un ģimenēm tas ir visvairāk vajadzīgs. Šī stipendija ir ne vien finansiāls atbalsts, bet arī iespēja pateikt paldies par drosmi izvēlēties šo ceļu un dot pārliecību, ka māsu darbs ir sabiedrības cienīts un novērtēts. Tādēļ esam no sirds pateicīgi arī Nākotnes Atbalsta fondam un Rietumu Bankai, ka šo ļoti vērtīgo iniciatīvu varam īstenot,” pauž Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa.

Līdz ar privāto investīciju piesaistes mērķa sasniegšanu uzņēmumu finansēšanu uzsācis iespējkapitāla fonda pārvaldnieks “FlyCap”. Pēc pirmā parakstīšanas posma noslēgšanās fonda kopējais apjoms ir 42 miljoni eiro, kas turpmāko piecu gadu laikā tiks ieguldīts perspektīvos un augošos Baltijas uzņēmumos.

Fonda finansējumu veido 24,8 miljonu eiro publiskais finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ALTUM, kā arī 17 miljoni eiro piesaistīti no privātajiem investoriem, tai skaitā diviem Latvijas pensiju pārvaldniekiem – bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management un Luminor, kas ir būtisks signāls par investoru uzticību fonda stratēģijai un Latvijas uzņēmējdarbības potenciālam. “FlyCap” fonds plāno piesaistīt vēl 8 miljonus eiro, lai fonds sasniegtu savu galīgo kapitāla mērķi – 50 miljonus eiro.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs: “Investīcijas tiks veiktas perspektīvos, dzīvotspējīgos, uz eksportu vērstos izaugsmes stadijas uzņēmumos, veicinot jaunu darba vietu veidošanos, nodokļu ieņēmumus un kopumā Latvijas tautsaimniecības attīstību. Īpaši nozīmīga ir Latvijas pensiju pārvaldnieku iesaiste fondā – tā ne tikai paplašina vietējā kapitāla tirgus iespējas, bet arī ļauj pensiju uzkrājumiem tieši piedalīties Latvijas uzņēmumu izaugsmē, radot pozitīvu atdevi gan ekonomikai, gan nākotnes pensiju saņēmējiem. Novēlam komandai stratēģiski gudru un dinamisku investīciju periodu!”

Šodien un rīt, 19. un 20. augustā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, “Junior achievement Latvia”, Latvijas Bankas Naudas skolas un Rīgas Tehniskās universitātes rīkotā izglītības iedvesmas konference “Izaugsmes kods” pulcē 700 skolotājus, skolu vadītājus, izglītības pārvalžu pārstāvjus un nozares ekspertus, lai īsi pirms jaunā mācību gada sākuma kopīgi raudzītos nākotnē – kā sniegt skolēniem mūsdienīgu, radošu un motivējošu izglītību.

Konferencē tiks apspriestas tēmas, kā skolēnu mācību uzņēmumu metode maina domāšanu, kā skolās notiek pielāgošanās mākslīgajam intelektam, uz kurieni virzās Latvijas ekonomika, kā strādāt ar skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības, un citas izglītībā aktuālas tēmas. Konference piedāvās 32 meistarklases, kurās skolotāji varēs apmainīties pieredzē un atrast atbalsta metodes savam ikdienas darbam.

“Skolotāji var kļūt par radošiem vizionāriem tikai tad, ja viņiem tiek nodrošināti konkrēti un jēgpilni priekšnosacījumi. Nepieciešams laiks, lai mācītos, ieviestu jaunas pieejas un izvērtētu rezultātus, resursi – kvalitatīvi mācību līdzekļi, tehnoloģijas un piekļuve AI rīkiem, kā arī brīvība pielāgot mācību procesu skolēnu vajadzībām un profesionālais atbalsts, lai dalītos pieredzē un augtu kopā ar citiem. Tieši šādas metodes un atbalstu šī konference piedāvā saviem dalībniekiem," saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Par mākslīgo intelektu mūsu ikdienā un to, cik būtiski šajā jomā spert savlaicīgus soļus, lai neatpaliktu no citiem, stāsta uzņēmuma Accenture biznesa attīstības vadītāja Baltijā Zane Segruma.

TEORĒTISKI visi zinām (vismaz domājam, ka zinām), kas ir mākslīgais intelekts (MI), par to arvien vairāk tiek runāts. Mums pat ir Mākslīgā intelekta centrs. Vārdu sakot, lielā mērā MI jomā mums viss it kā aktīvi notiek, tomēr šķiet, ka daudziem joprojām nav pilnīgas izpratnes, kas tad ir tas MI. Datorprogramma, cita veida IT rīks? Tas ir draugs vai drauds?

Jūs uzdevāt ļoti daudz jautājumu (smaida), par kuriem varētu runāt ļoti ilgi. Sāksim ar šo – kas ir MI un ko mums par to vajadzētu saprast? Pirmkārt, saprotam to, ka MI ir datorzinātnes virziens – par to, kā var strādāt tehnoloģija, kā var veidot algoritmus. MI nav viena vienība, kas izpaužas, kontaktējas ar mums caur dažādām ierīcēm. Esam pieraduši, piemēram, pie Excel, kurā ievadām noteiktas komandas, veidojot formulas, pēc kurām tiek veikti aprēķini. MI ir cita veida tehnoloģija – tajā nav jāievada katru reizi precīzi algoritmi, lai tehnoloģija mūs saprastu; tieši pretēji, ar MI varam sarunāties sarunvalodā, jo MI savā ziņā darbojas līdzīgi cilvēka smadzenēm – tas spēj pats analizēt, ko pateicām, pieņemt lēmumus par to, ko no viņa sagaidām un kādu rezultātu prezentēt.Pie plašākas sabiedrības MI ir nonācis caur Generative AI (Generative artificial intelligence – Ģeneratīvais mākslīgais intelekts), ko izmantojam ChatGPT, Grok AI u.c.

Rietumu Banka ir izsniegusi 16 miljonu eiro kredītu Spānijas uzņēmumam TAURO REAL ESTATE S.L., lai finansētu investīcijas nekustamajā īpašumā Barselonā.

Šis darījums ir pirmais Rietumu Bankas finansētais projekts Spānijā, iezīmējot darbības paplašināšanu Dienvideiropas tirgū.

Kredīta līdzekļi ir paredzēti uzņēmuma TAURO REAL ESTATE S.L. nekustamā īpašuma portfeļa paplašināšanai Spānijā. Visi tajā ietilpstošie īpašumi ir iznomāti īres un viesmīlības pakalpojumu sniedzējam – vienam no lielākajiem Eiropas tūrisma operatoriem, kas piedāvā augstas kvalitātes īstermiņa un vidēja termiņa īres dzīvokļus tūristiem un biznesa ceļotājiem visā Eiropā, nodrošinot profesionālu pārvaldību ar viesnīcu līmeņa servisu.

Barselonas īpašumi atrodas pilsētas centrā, tuvu kultūrvēsturiskiem objektiem, nodrošinot stabilus ieņēmumus. No trim objektiem viens ir vēsturisks īpašums, bet divi – jaunas celtnes. Kopā tajos ir 42 plaši apartamenti, 35 autostāvvietas, ka arī vairākas komerciālās telpas pirmajos stāvos, kuras ir iznomātas kafejnīcām un ar ēdināšanu saistītiem nomniekiem.

Šo sestdien, 7. martā, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” norisināsies vērienīgais pavasara skolēnu mācību uzņēmumu pasākums “Cits Bazārs”, kurā savus pašu radītos produktus piedāvās 270 labākie Latvijas skolēnu uzņēmumi.

Dalībnieki izvēlēti sīvā konkurencē no 450 pieteikumiem, apliecinot, ka jaunieši Latvijā ne tikai apgūst teorētiskas zināšanas, bet arī spēj radīt inovatīvus un tirgū pieprasītus produktus. Pasākumu rīko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia”. Pasākums īstenots projekta “MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstība” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība.

Apmeklētājiem būs iespēja iepazīt un iegādāties plašu produktu klāstu dažādās kategorijās, kur jauniešu radošums izpaužas visdažādākajos produktos. Starp piedāvājumiem būs gan viedi tehnoloģiju risinājumi, piemēram, E-paper displeji reāllaika elektrības cenu attēlošanai, programmējamas klaviatūras un inovatīvi siltummezgli, kas izmanto kriptovalūtu rakšanas procesā radīto siltumu, gan ilgtspējīgi dizaina un kancelejas izstrādājumi – bioloģiski noārdāmas pildspalvas ar puķu sēklām, ekoloģisks papīrs no niedrēm un aksesuāri no pārstrādātiem materiāliem.

Šodien, 27. februārī sākas skolēnu pieteikšanās Ēnu dienai, kas norisināsies 1. aprīlī.

Vairums skolēnu (75%) izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” aptaujā norādījuši, ka plāno piedalīties Ēnu dienā, tomēr 40% jauniešu apgalvo, ka ir grūti vai drīzāk grūti izvēlēties, kur iet ēnot.

Pateicoties izglītības Fonda AUGT atbalstam, šogad Ēnu dienas platforma piedāvās jauniešiem iespēju ātri un ērti piemeklēt tieši sev piemērotākās enudiena.lv publicētās vakances. Atbildot tikai uz 11 jautājumiem, vakanču tests palīdzēs jauniešiem apzināt savas intereses, noteikt personības tipam atbilstošākās profesijas un, izmantojot mākslīgā intelekta sniegtos personalizētos ieteikumus, atrast tieši sev piemērotākās vakances un potenciālos karjeras virzienus. Tests ir veidots, iedvesmojoties no Džona Holanda personības un vides saderības teorijas (RIASEC), pielāgojot to mūsdienu jauniešu karjeras izvēles kontekstam.

Izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) ik gadu rīkotā “Ēnu diena” ar devīzi “Ar karjeru nejoko!” šogad norisināsies 1. aprīlī. Ēnu devēji aicināti publicēt ēnu vietu vakances portālā enudiena.lv, sākot no 16. janvāra.

Darba devēji varēs reģistrēt ēnu vietas portālā www.enudiena.lv no 16. janvāra līdz 5. martam, kad pieteikšanos portālā publicētajām vakancēm uzsāks skolēni.

Lai uzzinātu visu praktisko informāciju par vakanču reģistrēšanas kārtību un skolēnu pieteikšanās procesu, ēnu devēji aicināti piedalīties informatīvā vebinārā, kas tiešsaistē notiks 16. janvārī. Visa aktuālā informācija Ēnu devējiem un arī vebināra saite, kā arī ieraksts pēc tā norises, pieejami enudiena.lv sadaļā Ēnu devējiem.

“Ēnu diena ļauj skolēniem ieraudzīt, kā skolas solā apgūtās zināšanas reāli tiek izmantotas ikdienas darbā, palīdzot jauniešiem labāk izprast dažādas profesijas un pieņemt pārdomātākus lēmumus par savu nākotnes karjeru. Vienlaikus tas ir vērtīgs ieguldījums arī darba devējiem - veidojot ilgtermiņa saikni ar nākamajiem speciālistiem,” saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Rietumu Banka ir piešķīrusi 3.35 miljonu eiro finansējumu Igaunijas uzņēmumam Juhkentali 13 OÜ modernas daudzdzīvokļu mājas būvniecībai Tallinā, Igaunijā.

Jaunais mājokļu projekts atrodas Tallinas centrā, Kesklinna rajonā, Juhkentali ielā 13. Rietumu Bankai šis ir jau otrais nekustamā īpašuma kreditēšanas projekts ar šo attīstītāju – iepriekš jau ir realizēts apjomīgs Kadrioru Plaza projekts, kurā ir 95 dzīvokļi un 40 komerctelpas.

Jaunajā sešstāvu ēkā būs 15 dzīvokļi, kā arī komerctelpas. Projektā būs gan mazāki dzīvokļi ar platību ap 42 m2, gan plašāki četru un piecu istabu dzīvokļi aptuveni 110 m2 lielumā. Dzīvokļu pārdošanas cenas ir no aptuveni 230 tūkstošiem eiro līdz aptuveni 575 tūkstošiem eiro.

“Rietumu Bankas stratēģija ir aktīvi strādāt ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijas reģionā un citviet Eiropas Savienībā, kur vien redzam veiksmīgas sadarbības potenciālu ar klientiem, kas rada jaunu ekonomisko vērtību. Šis projekts ir turpinājums jau nostiprinātai sadarbībai ar īpašumu attīstītāju Tallinā un tas papildina mūsu plašo jaunu mājokļu kreditēšanas portfeli. Katrs jauns projekts papildina bankas pieredzi un zināšanas par konkrēto valsti, tirgu un nozari, un attiecīgi ļauj izvērst kreditēšanu arī ārpus Latvijas robežām,” saka Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Saskaņā ar publicēto pārskatu par 2025. gada janvāri-jūniju, Rietumu Bankas peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa pirmajā pusgadā bija 5.9 miljoni eiro.

Bankas aktīvi uz 30.06.2025. bija 1.4 miljardi eiro, klientu noguldījumi 980 miljoni eiro, kapitāls un rezerves 349 miljoni eiro.

Pirmajā pusgadā tika realizēti daudzi nozīmīgi projekti, turpinot atbalstīt Latvijas uzņēmumus un piešķirt finansējumu to izaugsmei. Banka ir paziņojusi par vairākiem liela mēroga kreditēšanas darījumiem inovatīvās ražošanas, zaļās enerģētikas, komerciālā un dzīvojama nekustama īpašuma jomā.

Tajā skaitā Rietumu Banka ir piešķīrusi finansējumu 40 miljonu eiro apmērā ASNS Ingredient zirņu proteīna izolāta rūpnīcas izveidei Jelgavā, kas būs viena no modernākajām Eiropā un ražos alternatīvo olbaltumvielu produkciju ar nozīmīgu eksporta potenciālu.

Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti.

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.

Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro, savukārt skujokuku zāģētās produkcijas ražotāji – 178 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.

Kopējais Rietumu Bankā reģistrēto ķīlas tiesību apjoms alternatīvās finansēšanas uzņēmumam West Kredit ir palielināts līdz 120 miljoniem eiro. Rietumu Banka ir arī palielinājusi kredītlīniju West Kredit līdz 50 miljoniem eiro.

Tas ļaus būtiski paplašināt kreditēšanas iespējas mazo un vidējo uzņēmumu dibināšanai un attīstībai, nekustamā īpašuma iegādei un rekonstrukcijai, atjaunojamās enerģijas projektu īstenošanai, kā arī citiem West Kredit klientu mērķiem.

Ķīlas tiesību un kredītlīnijas apjoma palielinājums liecina par West Kredit aktīvu attīstību un turpmākās izaugsmes potenciālu.

Kā uzsver Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja: “West Kredit ir viens no lielākajiem un pieredzējušākajiem alternatīvās finansēšanas nozares dalībniekiem, kuras attīstība šobrīd Latvijai ir ļoti nozīmīga. Tas ļauj īstenot daudzas ieceres un idejas, kas citādi paliktu nerealizētas: uzsākt un izvērst uzņēmējdarbību, iegādāties mūsdienīgu mājokli, uzlabot dzīves kvalitāti. Valsts mērogā tas veicina nodarbinātības jautājumu risināšanu, patērētāju pieprasījumu, sociālo izdevumu samazināšanu un, rezultātā, – ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju.”

Rietumu Banka ir piešķīrusi 3.9 miljonus eiro kredītu Latvijas uzņēmumam SIA ABC Parking. Līdzekļi paredzēti Rīgā labi pazīstamo Jēkaba Kazarmu autostāvvietu kompleksa pārvaldošā uzņēmuma SIA Jēkaba Arkāde 100% kapitāldaļu iegādei.

SIA ABC Parking pieder fondam Energy and Infrastructure SME Fund, kuru pārvalda Lietuvas UAB Lords LB Asset Management.

“Jēkaba Kazarmu” autostāvvietas pie pašas Vecrīgas bija viena no pirmajām speciāli būvētajām daudzstāvu auto novietnēm Rīgā un gadu gaitā ir iemantojušas stabilu popularitāti. Objektā vairākos stāvos ir 320 auto parkošanās vietas.

“Šis darījums precīzi saskan ar Rietumu Bankas kreditēšanas stratēģiju – mēs finansējam ne tikai uzņēmumu izaugsmi, saistību pārkrdetēšanu un jaunu projektu īstenošanu, bet arī dažādus uzņēmumu un aktīvu iegādes un apvienošanās (M&A jeb Mergers and Acquisitions) un vadības izpirkumu (Management buyouts) darījumus. Šajā gadījumā darījuma pamatā ir aktīvs ar stabilu naudas plūsmu un jau nostiprinājušos vietu tirgū, kuras nozīme gadu gaitā tikai pieaugs, ņemot vērā labu autostāvvietu vietu trūkumu pašā Rīgas centrā. Esam priecīgi, ka varam savam kreditēšanas portfelim pievienot šo darījumu,” saka Rietumu Bankas valdes loceklis, Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.

Iepriekš jau vēstīts, ka “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos aizliegtās vienošanās. Tikmēr Konkurences padome (KP) jau paziņojusi, ka saskata vairākus būtiskus riskus karteļu kriminalizācijas gadījumā.

Par karteļu izmeklēšanu atbildīgā iestāde uzskata, ka līdzšinējie rezultāti karteļvienošanos apkarošanā ir pierādījuši esošā administratīvā regulējuma efektivitāti. Tādēļ šobrīd būtiskāk ir saglabāt un pilnveidot esošo instrumentu klāstu administratīvajā procesā, kas veiksmīgi darbojas un ir raksturīgs lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, nevis ieviest jaunu krimināltiesisku regulējumu, norādīja KP.

Ievērojot šī temata aktualitāti, Dienas Bizness nolēma apkopot informāciju par uzņēmumiem, kurus KP sodījusi par karteļiem kopš 2004. gada, lai iegūtu priekšstatu par to, kādu uzņēmumu vadītājus Saeimas deputāti vēlētos redzēt cietumā.

Konkurences padomes sodītie tirgus dalībnieki par horizontālu aizliegtu vienošanos noslēgšanu (2004-2025)

Šī gada jūnijs iezīmē rūpniecības atkopšanos. 2025. gada jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās audzis par 7,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Apstrādes rūpniecībā pieaugums pret pērnā gada jūniju ir 7%, kas ir prāvākā izaugsme kopš 2022. gada maija. Kopumā tieši šīs sadaļas izaugsme ir labs indikators un liecina par ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Ražošanas apjomi palielinājās elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 19,2%, bet saruka ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 21,1%.

Atkopjas kokrūpniecība un pārtikas ražošana

Lielākais rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums apstrādes sadaļā bijis gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā – par 31,1%, tad seko nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana – pieaugums par 18,3%, pieaugums arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 14,8%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 12,9%, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 11,4%. Pēc apjoma būtiskākās nozares apstrādes rūpniecībā ir koksnes un koka izstrādājumu ražošana un pārtikas produktu ražošana.

AS “Eco Baltia” un tās meitas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” 2025. gada 29. decembrī noslēdza sindicēta finansējuma vienošanos ar Luminor banku un SEB banku, nodrošinot ilgtermiņa finansējumu līdz 132 miljoniem eiro, no kuriem 30 miljoni pieejami saskaņā ar atsevišķu vienošanos.

Finansējums tiks izmantots esošo saistību refinansēšanai un papildu finanšu kapacitātes nodrošināšanai.

Noslēgtās sindicētās finansēšanas vienošanās ietvaros Grupas sabiedrībām ir nodrošināta esošo finanšu saistību refinansēšana un ilgtermiņa finansējuma apjoms 102 miljonu eiro apmērā, kā arī papildu finansējuma iespēja līdz 30 miljoniem eiro, kas pieejama atbilstoši noteiktajiem nosacījumiem. Šāda struktūra ļaus Grupai elastīgi plānot finanšu plūsmas un pielāgot pieejamā finansējuma apjomu faktiskajām vajadzībām.

Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs: “Noslēgtais sindicētais aizdevuma līgums stiprina Grupas finanšu stabilitāti un nodrošina drošu pamatu mūsu turpmākajai izaugsmei. Sadarbība ar Luminor banku un SEB banku ļauj mums vienlaikus refinansēt esošās saistības un nodrošināt resursus nākotnes attīstībai.”

Šķiet, ka tikai daži no lielumiem, kuru dēļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens solījis nedienas 2027. un 2028. gada budžetā, ir piedzīvojuši publicitāti, bet valsts parāda izaugsmes prognozes ir vienīgās, kas, pateicoties raidījumam Kas notiek Latvijā?, nokļuvušas uzmanības fokusā, tomēr Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums valdībai ir krietni plašāks, un tieši šie skaitļi guls budžeta projekta pamatā.

Ministru kabineta rīkojums par budžeta veidošanas grafiku jau pieņemts un darbībā, skaitļi ir publicēti, un tas ir rāmis, kuru budžeta plānošanas procesā ievēros pat tad, ja krasi mainās IKP prognozes tieši budžeta pieņemšanas gaitā. Tieši tādēļ ir vērts vismaz pievērst uzmanību nākotnes prognozei 19. augusta Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā. Līdzās valsts parāda izaugsmes skaitļiem ne mazāk interesants ir fakts, ka līdzās prognozētajai IKP izaugsmei iepretī šodienas stagnācijai nodokļu ieņēmumu prognoze samazinās no 8,8% pieauguma 2024. gadā līdz 3,3% lielam nodokļu ieņēmumu pieaugumam 2029. gadā.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību 2025. gadā uzsākta 31 investīciju projekta īstenošana. Šo projektu kopējais apjoms sasniedz 1,01 miljardu eiro ārvalstu tiešo investīciju.

Īstenojot šos projektus, tiks izveidotas 1350 jaunas darba vietas, īpašā preses brīfingā pagājušajā nedēļā paziņoja LIAA direktore Ieva Jāgere, piedaloties ekonomikas ministram Viktoram Valainim un Ārvalstu investoru padomes valdes loceklei Lienei Dubavai.

Kāpēc izdodas

Pirmais un nozīmīgākais fakts gan ir visu laiku lielākā piesaistītā investīciju apjoma sasniegšana 2025. gadā, par 54% pārsniedzot 2024. gada rādītāju. Līdztekus ir jānorāda, ka līdz ar šo paziņojumu var apstiprināt, ka LIAA reorganizācija, kas aizsākās līdz ar jaunu aģentūras direktores iecelšanu, ir izdevusies. Investīciju apjoma palielināšana ir šīs aģentūras galvenais uzdevums, un izmērāmi labāki rezultāti liecina par veiksmīgu iekšējo resursu pārplānošanu. Sīkāk par reorganizāciju un I. Jāgeres plāniem, sākot darbu aģentūrā, varat lasīt Dienas Biznesa 2024. gada pirmajā decembra numurā.

Rietumu Banka saviem klientiem tagad piedāvā iespēju izmantot Apple Pay. Šis solis apliecina bankas apņemšanos pilnveidot klientu pieredzi, piedāvājot modernus un ērtus digitālos risinājumus.

Ar Apple Pay var veikt maksājumus klātienē, mobilajās lietotnēs un tiešsaistē, neizmantojot fizisku maksājumu karti.

Norēķini notiek ar Apple ierīcēm – iPhone, Apple Watch, iPad vai Mac, un ir drošāki nekā fiziskas kartes izmantošana. Maksājumi tiek apstiprināti ar Face ID, Touch ID vai piekļuves kodu, un kartes numurs netiek nodots tirgotājam. Turklāt, veicot pirkumus tiešsaistē, nav nepieciešams izveidot lietotāja kontu vai aizpildīt garas pieteikuma formas.

“Rietumu Bankas prioritāte ir padarīt finanšu pakalpojumus pēc iespējas ērtākus un drošākus ikdienas lietošanā. Apple Pay ne tikai ļauj klientiem norēķināties ātri un ērti, bet arī saskan ar mūsu ilgtermiņa stratēģiju piedāvāt modernas digitālās iespējas, kuras ir maksimāli drošas, ērtas un vienlaikus ļauj taupīt laiku,” saka Rietumu Bankas Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Jānis Plikšs.

Rietumu Banka ir izsniegusi 19 miljonu eiro aizdevumu biznesa kvartāla Verde turpmākai attīstībai, kas paredz jaunas C ēkas būvniecību papildu jau abām esošajām, kurās biroju telpas jau ir pilnībā iznomātas.

Paredzams, ka Verde jaunā attīstības kārta tiks pabeigta 2027. gada 2. ceturksnī. Verde attīsta investīciju pārvaldības uzņēmums Capitalica Asset Management, kas ir SBA Group struktūrvienība.

“Verde ir viens no veiksmīgākajiem jaunajiem biroju projektiem Rīgā un tā līdzšinējie panākumi mums ļauj kreditēt tā turpmāku attīstību agrīnā projekta stadijā, proti, pirms nomnieku piesaistīšanas. Verde daudzējādā ziņā ir kļuvis par Latvijas ekonomikas jauno progresu simbolu. Projekts pierādījis, ka ar kvalitatīvu un labi izstrādātu produktu ir iespējams ļoti īsā laikā sasniegt 100% biroju aizpildījumu Rīgā, un mums nav šaubu, ka jaunā attīstības kārta būs tikpat veiksmīga. Bankai tas ir vērtīgs ilgtermiņa ieguldījums mūsu kreditēšanas portfelī, kur arvien vairāk iekļaujas perspektīvi nekustamo īpašumu attīstības projekti,” norāda Rietumu Bankas valdes loceklis un Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.

Tolmets Latvijā visdrīzāk ir dzirdēts vārds – kā vadošais metāllūžņu pārstrādes uzņēmums Baltijā. Bet daudz mazāk zināms ir fakts, ka šis Latvijas uzņēmums šobrīd jau ir viens no pieciem lielākajiem metāllūžņu pārstrādes tirgus spēlētājiem pasaulē un piegādā izejvielas virknei vadošo metālu ražotāju pasaulē.

Kā stāsta SIA Tolmets valdes loceklis Artjoms Homutovs, uzņēmuma izaugsmes stāsta pamatā ir gan sava tirgus detalizēta izpratne un attīstības vīzija, gan spējas elastīgi piemēroties jauniem apstākļiem un laika gaitā kardināli – un veiksmīgi – mainīt darbības modeli.

Komplekss biznesa modelis ar uzsvaru uz efektivitāti un eksportu

Tolmets biznesa modelis izklausās pietiekami vienkārši – tas ir balstīts uz metāllūžņu savākšanu 57 pieņemšanas punktos Baltijā un metāllūžņu importu no citām valstīm, kā arī savāktā metāla pārstrādi savā rūpnīcā Rīgā un piegādi metāla ražotājiem reģionā un tālāk pasaulē no faktiski visām lielākajām ostām Baltijā. Tolmets pamata darbības tirgi ir visa Baltija un Polija.

Rietumu Banka ir piešķīrusi 3,56 miljonus eiro SIA FRB divu vēsturisku ēku Rīgā, Latgales priekšpilsētā, Daugavpils ielā iegādei un rekonstrukcijai.

Īpašumi ir vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi, kas, saglabājot arhitektūras vērtības, pēc renovācijas pārtaps par mūsdienīgu dzīvokļu namiem. Līdztekus uzņēmums kredītu daļēji izmantos apgrozāmo līdzekļu apjoma palielināšanai.

Pēc renovācijas darbu pabeigšanas īpašumos būs pieejami 59 dzīvokļi ar kopējo platību aptuveni 1929 m2, papildus, pagraba telpā plānots izbūvēt noliktavas.

“Mēs redzam, ka Rīgas mājokļu tirgū ir noturīgs pieprasījums pēc moderniem, pilnvērtīgi atjaunotiem īpašumiem tieši vēsturiskās ēkās, jo tām parasti ir laba atrašanās vieta pilsētas centrā vai tā tiešā tuvumā, kā arī īpaša vērtība, ko sniedz tieši vēsturiskā mantojuma konteksts. Ar konkrētajiem investoriem šī jau ir pārbaudīta sadarbība, jo jau sadarbojamies citā projektā, kurā tiek atjaunota jūgendstila ēka A. Čaka ielā,” saka Rietumu Bankas valdes loceklis, Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.

Ignitis grupa turpina zaļo jaudu attīstību: pabeigti nozīmīgi projekti Latvijā un uzrādīti spēcīgi 9 mēnešu rezultāti, informē uzņēmumā.

AB “Ignitis grupė” (Ignitis grupa) koriģētais EBITDA par 2025. gada 9 mēnešiem sasniedza 405,1 miljonu eiro, kas ir par 2,0 % vairāk nekā pērn, galvenokārt pateicoties labiem rezultātiem Zaļo jaudu un Tīklu segmentos. Zaļās jaudas veidoja 53,2 % no kopējā koriģētā EBITDA, atspoguļojot jaunu aktīvu palaišanas un sniegto pakalpojumu ietekmi.

Investīcijas kopumā sasniedza 529,9 miljonus eiro, no kuriem 51,3 % tika novirzīti Tīkliem un 41,4 % Zaļajām jaudām, galvenokārt jaunajiem saules enerģijas projektiem Latvijā, sauszemes vēja parkiem un Kruonis hidroakumulācijas elekstrostacijas paplašināšanai. Tā kā vairāki projekti sasniedza komerciālās ekspluatācijas datumus, kopējās investīcijas samazinājās salīdzinājumā ar 2024. gada 9 mēnešiem.

Latvijā mājsaimniecībām šobrīd ir skaidra izvēle – turēt lielāko daļu uzkrājumu zema ienesīguma banku noguldījumos vai investēt augošajā Baltijas korporatīvo obligāciju tirgū. Daudziem rūpīgi izvēlētas obligācijas var piedāvāt zemu risku un pievilcīgu ienesīgumu, vienlaikus atbalstot pazīstamus vietējos uzņēmumus un attīstības projektus.

Pēdējo 35 gadu laikā Latvijas ekonomika ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas, pārejot no plānveida saimniecības uz mūsdienīgu tirgus ekonomiku. Šajā laikā finanšu tirgus infrastruktūra un iedzīvotāju finanšu pratība būtībā bija jāveido no pašiem pamatiem, un šis process nav bijis bez sarežģījumiem – finanšu sektoru satricināja virkne banku krīžu, tostarp, “Banka Baltija”, “Parex banka”, “Krājbanka”, kas mazināja sabiedrības uzticēšanos finanšu nozarei. Arī šobrīd daudzas mājsaimniecības dod priekšroku Ziemeļvalstu banku depozītiem, nevis ieguldījumiem. Šī izvēle skaidri atspoguļojas datos – saskaņā ar 2025. gada oktobra aplēsēm Latvijas iedzīvotāji banku noguldījumos tur aptuveni 20 miljardus eiro, un šī summa turpina augt. Vienlaikus vietējais kapitāla tirgus joprojām ir neliels – Latvijas akciju tirgus ir teju neeksistējošs (aptuveni 0,4 miljardi eiro), bet korporatīvo obligāciju tirgus, lai gan aug, sasniedz ap 1,8 miljardiem eiro.