Ja pieņems lēmumu nebanku kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai, būtisks jautājums būs pārejas perioda ilgums, jo šādas izmaiņas prasītu grozījumus vairāk nekā 20 likumos, norādīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Zaiga Liepiņa.
Viņa skaidroja, ka sākotnēji valdībai jāizvērtē Finanšu ministrija (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iespējamiem ieguvumiem un riskiem, kas saistīti ar uzraudzības funkcijas maiņu. Pēc Liepiņas teiktā, līdz šim ziņojumā šāds izvērtējums, viņasprāt, nav veikts.
Pašlaik 11 PTAC darbinieki nodarbojas ar nebanku kreditētāju uzraudzībā, kuru nodarbināšana valsts budžeta izmaksās veido ap 400 000 eiro. Liepiņa uzsvēra, ka tie ir kvalificēti speciālisti, kurus PTAC vēlētos turpmāk iesaistīt citās uzraudzības jomās.
"Taču pagaidām valdības lēmuma nav, un es nekādā veidā negribu demotivēt PTAC darbiniekus, jo šis strīds un neskaidrība darbam nepalīdz. Tas viss rada stresu," minēja Liepiņa.
Viņa arī uzsvēra, ka finanšu jomu un patērētāju kreditēšanu nevar atdalīt no patērētāju tiesībām, jo iemesls tam, kādēļ bieži cilvēki aizņemas, ir kāds pirkums. Arī caur šo prizmu var ieraudzīt lietas, kur patērētāju tiesības netiek ievērotas.
Komentējot iespējamo situāciju, ja nebanku kreditētāju licencēšana un uzraudzība pārietu Latvijas Bankas kompetencē, viņa norādīja, ka joprojām nav skaidrs, vai PTAC turpinātu izskatīt patērētāju sūdzības par komersantiem, kuri atrodas Latvijas Bankas uzraudzībā. Līdzīgas neskaidrības pastāv arī attiecībā uz ārpustiesas parādu piedziņas uzņēmumiem, kas ir cieši saistīti ar finanšu sektoru, taču informatīvajā ziņojumā šis jautājums nav analizēts.
Tāpat nav skaidrības par komercprakses lietu izskatīšanu, piekļūstamības un reklāmas jautājumiem. Liepiņa uzsvēra, ka informatīvajā ziņojumā būtu nepieciešams precīzs un detalizēts izvērtējums par plānotajām izmaiņām, to izmaksām, īstenošanas kārtību un termiņiem. Viņas pieredze liecina, ka likumprojektu grozījumu sagatavošana var aizņemt aptuveni divus mēnešus, kam seko saskaņošanas process un virzība caur Ministru kabinetu un Saeimu. Tādēļ viņas vērtējumā iecere uzraudzības funkciju nodot Latvijas Bankai no 2027. gada 1. janvāra ir pārlieku strauja.
Vienlaikus jautāts vai nav loģiski, ka finanšu pakalpojumu sniedzējus uzrauga finanšu nozares uzraugs, Liepiņa norādīja, ka šāds skatījums var šķist vienkāršs. "Tomēr mums nav jāuzrauga depozīti, jo nebanku kreditētāji neņem naudu no patērētājiem. Patērētāji no viņiem tikai aizņemas. Līdz ar to galvenais uzraudzības akcents ir uz to, vai patērētājiem nauda tiek aizdota atbildīgi, un tajā liela daļa ir patērētāju tiesību, nevis tieši finanšu uzraudzība. Manuprāt, šeit ir jāvērtē, kas mainīsies patērētājam un vai viņam kļūs labāk," viņa atzīmēja.
