Valsts kapitālsabiedrībām 2026.gadā un divos turpmākajos gados valsts budžetā būs jāiemaksā dividendes 90% apmērā no peļņas, liecina otrdienas valdības sēdē izskatīšanai sagatavotais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums "Par valsts kapitālsabiedrību iespējamiem ienākumu palielinājumiem".

Informatīvais ziņojums ir ar ierobežotas pieejamības statusu, tāpēc tā saturs nav pieejams.

Likumā par valsts budžetu 2025.gadam noteikts, ka valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks jeb akcionārs, minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, 2025.gadā ir 70% no pārskata gada peļņas.

Sagatavotajā Ministru kabineta protokollēmuma projektā teikts, ka Finanšu ministrijai (FM) likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" sagatavošanas gaitā jāņem vērā, ka minētajām kapitālsabiedrībām minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, ir 90% no pārskata gada peļņas.

Latvijas jaunuzņēmums "HackMotion" 2025. gada pirmā pusgada noslēgumā deviņiem uzņēmuma darbiniekiem ir izmaksājis dividendes 30 000 eiro vērtībā.

Tādējādi "HackMotion" ir kļuvis par vienu no pirmajiem jaunuzņēmumiem Latvijā, kas saviem darbiniekiem izmaksājis daļu peļņas, izmantojot nesen ieviesto jaunuzņēmumu akciju opciju instrumentu. Tas nozīmē, ka darbinieki, kuri uzņēmumā ir nostrādājuši vismaz vienu gadu, ir saņēmuši prēmiju, kas nav tikai vienreizējs novērtējums. Uzņēmumam attīstoties, katru gadu palielinās akciju opciju vērtība, un sagaidāms, ka arī darbiniekiem izmaksāto dividenžu apjoms būtiski pieaugs.

Akciju opcijas dod darbiniekam tiesības nākotnē iegādāties uzņēmuma akcijas par cenu, kas tiek fiksēta piešķiršanas brīdī. Tas gan nav pienākums, un darbinieks šo iespēju var arī neizmantot. Taču tas nozīmē, ka uzņēmums aug, tā akciju vērtība palielinās, bet darbinieks var iegādāties akcijas par sākotnējo cenu un gūt peļņu no vērtības pieauguma.

Saeima ceturtdien vērtēšanai komisijās nodeva grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz vienkāršot publisku kapitālsabiedrību jeb valsts un pašvaldību uzņēmumu dibināšanas procedūru.

Grozījumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā anotācijā skaidrots, ka šobrīd spēkā esošais regulējums attiecībā uz publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībās ļauj iegūt līdzdalību uzņēmumā tirgus nepilnības apstākļos, radot stratēģiski svarīgas preces un pakalpojumus vai pārvaldot stratēģiski svarīgus īpašumus. Tas rada jautājumus par publisku personu kapitālsabiedrību iespējām apgūt jaunus eksporta tirgus un realizēt inovācijas.

Ar grozījumiem tiks noteikts, ka publiska persona pie nosacījuma, ka tā ne tikai savu funkciju efektīvai izpildei, bet arī tautsaimniecības ilgtermiņa mērķu sasniegšanai, ievērojot konkurences neitralitātes principus, kā arī racionāli un ekonomiski pamatoti izlietojot publiskas personas resursus, var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

Frankfurtes un Rīgas biržās kotēts, starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group akcionāriem dividendēs izmaksās 4,86 miljonus eiro jeb 0,041 eiro par akciju.

Paredzams, ka dividenžu izmaksa tiks veikta šā gada 28. novembrī vai ap šo laiku.

“Pirms nedaudz vairāk nekā gada mēs īstenojām IPO ar skaidru apņemšanos nodrošināt investoriem stabilus un prognozējamus ieņēmumus. Šī gada jūnijā mēs izmaksājām 14,8 miljonus eiro dividendēs, un kopā ar gaidāmo 4,86 miljonu eiro izmaksu šogad akcionāriem kopumā tiks izmaksāti gandrīz 20 miljoni eiro dividendēs. Arī turpmāk strādāsim, lai radītu ilgtermiņa vērtību mūsu akcionāriem,” norāda Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Saskaņā ar uzņēmuma politiku nākamā dividenžu izmaksa plānota 2026. gada otrajā ceturksnī, veicot izmaksu par 2025. gada otrajā pusgadā uzkrāto peļņu.

Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti.

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.

Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro, savukārt skujokuku zāģētās produkcijas ražotāji – 178 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.

Strādājot pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa ietvara, tiek plānoti grozījumi uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumos, kas nodoti saskaņošanai iesaistītajām institūcijām, informē Finanšu ministrija (FM).

FM sagatavotais risinājums paredz līdzsvarot ārvalstu un Latvijas investoru – fizisku personu – nodokļu slogu. Reizē šādas izmaiņas nodrošinātu papildu ieņēmumus pašvaldību budžetiem, jo IIN ir galvenais vietvaru ienākumu avots.

"Pašlaik Latvijā uzņēmuma peļņai tiek piemērota 20% UIN likme, bet fizisko personu saņemtās dividendes ir atbrīvotas no IIN. Ar sagatavotajām izmaiņām likumos uzņēmumi, kuru īpašnieki ir tikai fiziskas personas, varēs izvēlēties alternatīvu nodokļu modeli: 15% UIN ieturēšana dividendēm uzņēmuma līmenī un 6% IIN fiziskajām personām. Tādējādi piedāvātās izmaiņas nodrošina starptautiski samērīgu nodokļu režīmu, saglabā budžeta ieņēmumu līdzsvaru, kā arī rada skaidrākus noteikumus investoriem,” skaidro FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

Latvijā ir uzkrāti ievērojami privātie līdzekļi, taču tie lielākoties atrodas depozītos un nepiedalās ekonomikas attīstībā. Tas rada ne vien nerealizētu labklājības potenciālu iedzīvotājiem, bet arī aizkavē ekonomikas izaugsmi, jo šo kapitālu būtu iespējams ieguldīt reālos projektos.

Aplūkojot mājsaimniecību uzkrājumu struktūru starp Baltijas valstīm, vērojamas būtiskas atšķirības. Igaunijas mājsaimniecības ieguldījumiem akcijās un ieguldījumu fondos novirza 72%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas līmenī. Tikmēr Latvijā un Lietuvā būtiskāku daļu tradicionāli veido noguldījumi. Lai šo tendenci mainītu, nepieciešams piedāvāt privātajiem investoriem pieejamus un saprotamus ieguldījumu produktus, kuri stimulē privātpersonas novirzīt savus uzkrājumus lietderīgās investīcijās.

Skaidrs ir tas, ka līdzīgi tāpat kā citur Eiropā, iedzīvotāju ieguldīšanas paradumi nesākas spontāni, tam nepieciešamas strukturētas iniciatīvas. Zviedrija ir spilgts piemērs tam, kā labvēlīgi nodokļu nosacījumi ieguldījumiem un viegli pieejami ieguldījumu produkti ir radījuši vidi, kurā mājsaimniecības būtiski lielāko daļu savu uzkrājumu iegulda finanšu instrumentos (90%). Viena no iniciatīvām Zviedrijā bija “Allemansfonder” fondi, kuri sākotnēji piedāvāja režīmu, kurā ar nodokli netika aplikta peļņa, tādējādi veicinot privātpersonu ieguldījumus fondos. Arī pēc šī režīma atcelšanas, iedzīvotāju paradumi ieguldīt fondos saglabājās un turpināja attīstīties. Ieguldījumu fondi ir viens no mūsdienu finanšu tirgus stūrakmeņiem - tie ļauj privātajiem investoriem piekļūt dažādiem sektoriem, diversificēt riskus un ieguldīt mērķtiecīgos projektos.

Šobrīd nav skaidrs, kāds ir valdības stratēģiskais mērķis, iegūstot pilnīgu kontroli pār LMT un “Tet”. Nav daudz piemēru Eiropā – tādu ir tikai aptuveni 10, kur valstij pieder vairākums kādā no telekomunikāciju uzņēmumiem.

Latvijas valsts jau šobrīd ir vairākuma akcionārs abos uzņēmumos un katru gadu saņem ievērojamas dividendes. Kas tieši mainīsies uzņēmumu darbībā? Vai tiešām valsts budžetam ir izdevīgāk uzņemties simtiem miljonu aizņēmuma atmaksas slogu, nevis turpināt saņemt dividendes? Vai būtiskāks labu rezultātu priekšnosacījums ir akcionāru sastāvs, vai tomēr uzņēmumu vadības profesionalitāte?

Protams, ir saprotama valsts vēlme stiprināt aizsardzības jomu, bet tādā gadījumā ir jāizvēlas paši efektīvākie līdzekļi valsts drošības stiprināšanai, un viens no tādiem ir ārvalstu investoru piesaiste lielajiem uzņēmumiem, kas veicina investoru pārstāvēto valstu interesi par Latvijas drošību. Tā vietā šobrīd valdība cenšas no investoriem atteikties.

Visvairāk akciju Vācijas lielākajos biržā kotētajos uzņēmumos pieder ārvalstu investoriem, liecina konsultāciju kompānijas EY jaunākais pētījums.

Pēdējā gada laikā 40 uzņēmumos, kuru akcijas iekļautas Frankfurtes biržas indeksā DAX, savu akciju īpatsvaru būtiski palielinājuši investori no Ziemeļamerikas.

Pērn ārvalstu investoriem piederēja 52,6% "DAX 40" akciju, savukārt Vācijas investoriem šajās 40 kompānijās piederēja 33,1% akciju. Pārējo akciju īpašnieku valsti vai reģionu nebija iespējams skaidri noteikt.

31.jūlijā publicētie dati liecina, ka kopš 2010.gada ASV investoru dalība DAX iekļautajos uzņēmumos ir pieaugusi no 17,1% līdz 25,4%. Vienlaikus Eiropas investoru dalība ir samazinājusies no 25,7% līdz 22,9%.

Dati ir par akcijām, kuru īpašnieku informācija bija pieejama par visu pārskata periodu, norādīja EY.

Eleving Group, kas ir biržā kotēts, starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, šī gada 6 mēnešus noslēdza ar 117,5 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,8% vairāk, ja salīdzina ar atbilstošu periodu pirms gada. Grupas koriģētā EBITDA šī gada pirmajā pusgadā bija 45,3 miljoni eiro, savukārt neto peļņa bija 15,2 miljoni eiro.

“Šī gada pirmo pusgadu noslēdzām ar ļoti labiem operatīvās darbības rādītājiem, esošajiem un jaunajiem klientiem izsniedzot aizdevumus 200,1 miljona eiro apmērā, kas vēsturiski ir rekorda apjoms. Ja salīdzina šo rādītāju ar atbilstošu periodu pirms gada, kad izsniegto aizdevumu apjoms bija 167 miljoni eiro, pieaugums ir 19,8%,” skaidro Eleving Group izpilddirektors Modests Sudņus, norādot, ka arī šī gada otrajā pusgadā uzņēmums turpinās īstenot izaugsmes stratēģiju, stratēģiski paplašinot piedāvāto pakalpojumu klāstu grupas klientiem.

Pārskata periodā ieņēmumu pieaugums bija vērojams visās produktu grupās. Ieņēmumi no tradicionālajiem transportlīdzekļu finansēšanas produktiem šī gada sešos mēnešos bija 38,2 miljoni eiro, kas par 5,2% vairāk nekā atbilstošā periodā pirms gada. Ieņēmumi no elastīgās normas un transportlīdzekļu abonēšanas šī gada pirmajā pusgadā pieauga par 17,5%, sasniedzot 27,5 miljonus eiro. Savukārt patēriņa finansēšanas produktu ieņēmumi pārskata periodā bija 51,8 miljoni eiro, kas ir 11.9% vairāk salīdzinot ar atbalstošu periodu pirms gada.

Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) jau devīto gadu sekmīgi darbojas Latgales reģionā, veicinot investīcijas, ražošanas modernizāciju un jaunu darba vietu radīšanu. Latgales SEZ šobrīd apvieno 38 kapitālsabiedrības ar īpašo statusu, kas aktīvi attīsta savu darbību reģionā. Kopumā noslēgti 94 investīciju līgumi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 111 miljonus eiro.

Par to, kādas ir Latgales SEZ priekšrocības un ko uzņēmēji no tā iegūst, sarunājāmies ar Aldi Adamoviču, Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāju.

Kā Latgales SEZ veicina uzņēmējdarbības attīstību Latgales reģionā?

Latgales speciālā ekonomiskā zona ir valsts atbalsta instruments, kas sniedz uzņēmējiem – gan ražotājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem – iespēju, investējot Latgales reģiona ekonomikā, saņemt valsts garantētas nodokļu atlaides. Mūsu galvenais mērķis ir veicināt jaunu darba vietu radīšanu un uzņēmējdarbības attīstību Latgalē. Latgales SEZ priekšrocības ir pieejamas gan vietējiem uzņēmējiem, kuri plāno paplašināt un dažādot savu ražošanu vai pakalpojumu klāstu, gan ārvalstu investoriem, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību Latgales reģionā. Tas ir nozīmīgs atbalsts uzņēmumiem, kas tiecas kļūt konkurētspējīgāki gan Latvijas, gan starptautiskajā tirgū. Vienlaikus tā sniedz būtisku ieguldījumu arī reģiona un valsts attīstībā, veicinot nodokļu ieņēmumu pieaugumu un kopējo ekonomisko izaugsmi.

Uzņēmums Enlight Research, kas veic Baltijas valstīs publiski kotētu uzņēmumu analīzi, ir sarindojis uzņēmumus ar šī gada augstāko dividenžu ienesīgumu.

Tabulas vadošo pozīciju ieņem "Eleving Group", kas Baltijas fondu biržā ir kotēta jau gandrīz gadu, līdz ar to investori ir iepazinušies ar divu ceturkšņu finanšu rezultātiem un 2024. pilna gada pārskatu. Pašreizējā akcijas cena – 1,68 eiro – ir par 1% zemāka nekā akciju sākotnējā piedāvājuma (IPO) cena, kas bija 1,70 eiro. Ieskaitot no 2024. gada peļņas izmaksātās dividendes 0,13 eiro apmērā uz vienu akciju, IPO investoru ienesīgums ir pozitīvs – 6%.

Salīdzinājumam – kopš "Eleving Group" IPO 2024. gada 16. oktobrī Baltic Benchmark Index akciju indeksa ienesīgums ir sasniedzis 14%. Šo starpību no indeksa ir grūti izskaidrot, jo IPO laikā publiski paziņotie solījumi ir izpildīti.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 6,121 miljarda eiro, kas ir par 34,3 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 379,7 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,77 miljardus eiro, kas ir par 48,7 miljoniem eiro jeb 0,9% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,809 miljardus eiro, kas ir par 21,9 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 961,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26,8 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija 350,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,5 miljoniem eiro jeb 4% mazāk, nekā plānots.

Valsts uzņēmumu un to meitassabiedrību valžu un padomju locekļi atalgojumā 2023.gadā saņēma ap 20 miljoniem eiro, bet 2024.gadā - jau ap 24 miljoniem, liecina TV3 raidījuma "Nekā personīga" aprēķini.

Valstij pieder 70 uzņēmumi, un tiem ir arī meitassabiedrības. Katram no tiem ir valde un daudziem - arī padome. Valdes un padomes locekļu atalgojuma aprēķinā izmanto vidējo algu valstī. Nelielā valsts uzņēmumā valdes priekšsēdētāja alga drīkst būt piecas reizes lielāka par vidējo algu, bet lielā uzņēmumā koeficients ir 10.

Raidījums kā piemēru min VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), kas paziņojis par plānu apvienot vairākus koncerna uzņēmumus. Koncernā ir sešas kompānijas, un četrās no tām ir padomes. Tikai valdes un padomes locekļu algās LDz un tā meitas uzņēmumi 2024.gadā tērēja aptuveni 1,4 miljonus eiro.

Uzņēmums "LatRailNet" pilnībā pieder LDz, bet tam ir padome trīs cilvēku sastāvā. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija aptuveni 1,5 miljoni eiro, un valdes un padomes atalgojumam tika tērēti 180 000 eiro.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Eiropas investēšanas platforma “Letsinvest“, kas savu darbību ievērojami ir paplašinājusi un pagājušajā gadā sākusi veiksmīgi izplatīt obligācijas, 2025.gadā piešķīra kredītus 52 milj. EUR apmērā, proti par 67% lielākas summa apmērā salīdzinoši ar 2024.gadu. Savukārt kopš darbības sākuma ar “Letsinvest“ platformas starpniecību finansēta summa jau pārsniegusi 100 milj. EUR.

Divciparu atdeve un ekonomiskais labums

Kā apgalvo “Letsinvest“ valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris, minētā summa atspoguļo ne tikai investētāju kopienas gūtu uzticību, bet arī radītu reālu ekonomisku labumu sabiedrībai.

“Pieminētie 100 milj. EUR pārvērtās jaunajās darba vietās, atalgojumos darbiniekiem, pasūtījumos būvniecības nozarei un būvuzņēmējiem, jaunajos mājokļu kvadrātmetros, labākajos un skaistākajos dzīves apstākļos iedzīvotājiem, jo vairākumu kredītu platforma piešķīra nekustamā īpašuma attīstītājiem. Tāpat ir ļoti svarīga investētāju peļņa, jo platforma ģenerēja divciparu vidēju gada atdevi“, – komentējot iepriekšējā gada rezultātus uzsvēra V. Kinduris.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Dienesta pārbaudes komisijas ziņojumā par valsts atbalstu kokrūpniekiem netika analizēts situācijas cēlonis un vienlīdzīgas konkurences jautājums, šādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, kurš laikā, kad valdība pieņēma lēmumu par atbalstu kokrūpniecības uzņēmumiem, bija Zemkopības ministrijas valsts sekretārs.

Kronberga skatījumā, ziņojums ir retrospekcija uz situāciju, kuras attīstības scenārijs tagad ir redzams - nozarē esošo uzņēmumu skaits ticis saglabāts, valsts budžets plānotos ienākumus saņēma, bet tajā situācijā ārējie apstākļi starptautiskajos tirgos, tajā skaitā Ukrainas kara situācija, veidojusi "ļoti negatīvas prognozes Latvijas eksportspējīgajai nozarei".

"Tieši tāpēc ne tikai kokrūpnieki, bet arī Ārvalstu investoru padome aicināja valdību nekavējoties iejauties," klāstīja Kronbergs.

Ierēdnis pauda, ka kokrūpniecība ir Latvijas eksporta viens no svarīgajiem spēlētājiem. Pēc Kronberga teiktā, valdības lēmums bija ne tikai par eksportspējas saglabāšanu, bet arī par darba vietu saglabāšanu tieši reģionos, nodokļu ienākumiem, ietekmi uz iekšzemes kopproduktu (IKP). "Vienlaicīgi tas bija arī lēmums par to, lai nozarē saglabātos maksimāli daudz uzņēmumu, kas spēcina konkurenci, nevis tikai lielākie un finansiāli spēcīgākie uzņēmumi," sacīja Kronbergs.

Nodokļu ieņēmumos valsts kopbudžetā šogad pirmajā pusgadā, pēc operatīvajiem datiem, bija 6,896 miljardi eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informācija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem.

Gada pirmajā pusgadā valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās iekasēts par 7,5% vairāk nekā pirms gada, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā iekasēti par 4,1% vairāk nekā 2024.gada pirmajā pusgadā, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi bija par 2,4% lielāki.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2025.gada pirmajā pusgadā, pēc operatīvajiem datiem, iekasēti par 4,2% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā, bet uzņēmumu ienākuma nodoklī iekasēts par 9,9% vairāk.

FM skaidro, ka nodokļu ieņēmumu pieaugums, salīdzinot ar pagājušo gadu, saistāms ar to, ka no pagājušā gada decembra līdz šā gada maija darba samaksas fonda pieaugums bija par 5,7%, bet minimālā alga valstī no šā gada 1.janvāra kāpa līdz 740 eiro.

Investīciju un mežu apsaimniekošanas uzņēmums Ingka Investments ir vienojies ar Zviedrijas lielāko mežu īpašnieku asociāciju Sodra par 135 000 hektāru zemes iegādi Latvijā un 18 000 hektāru iegādi Igaunijā. Apmēram 89 % no šīs zemes ir meža teritorijas.

Darījuma noslēgšanai vēl ir nepieciešams saņemt attiecīgo uzraudzības iestāžu apstiprinājumu.

Ingka Investments ir IKEA lielākā veikalu operatora Ingka Group investīciju struktūrvienība, kas kopumā apsaimnieko vairāk nekā 331,5 tūkstošus hektārus mežu zemes.

Ingka Investments izpilddirektors Pīters Van der Pūls (Peter van der Poel): “Mūsu uzņēmuma unikālā struktūra ir ielikusi spēcīgus pamatus ilgtermiņa domāšanai – investējot, mēs domājam gadsimtu, nevis desmitgažu perspektīvā. Arī šīs investīcijas Baltijas valstu mežsaimniecībā ir tieši šāds ilgtermiņa ieguldīšanas piemērs. Vēlamies dot savu pienesumu reģiona ekonomikai un saglabāt veselīgus mežus nākamajiem 100 gadiem, vienlaikus veicinot IKEA biznesa pieejamību un ilgtspēju.”

Eleving Group, Frankfurtes un Rīgas biržās kotēts, starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, 2025. gadu noslēdza ar 250,1 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,5% vairāk, ja salīdzina ar atbilstošu periodu pirms gada. Savukārt neto peļņa pārskata periodā sasniedza 29,1 miljonu eiro.

“Aizvadītajā gadā esošajiem un jaunajiem klientiem izsniedzām 458 miljonus eiro, kas ir vēsturiski labākais rādītājs gada griezumā. Kopumā šo gadu varu raksturot kā sabalansētas izaugsmes periodu. Redzējām gan spēcīgu pieprasījumu pēc mūsu produktiem, gan vienlaikus mērķtiecīgi strādājām pie kredītportfeļa izaugsmes, paplašinot klientiem piedāvāto produktu klāstu, gan arī uzsākot darbību jaunā tirgū,” norāda Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Pārskata periodā Eleving Group uzsāka viedtālruņu finansēšanu Ugandā un Kenijā. Gada beigās klientu skaits šajā produktu grupā sasniedza jau 260 tūkstošus, bet kopējais kredītportfelis 13,5 miljonus eiro. Paplašinot ģeogrāfisko klātbūtni, aizvadītā gada oktobrī Eleving Group uzsāka darbību Tanzānijā, līdz ar to uzņēmums šobrīd strādā jau 17 tirgos. Līdz 2026. gada beigām Eleving Group plāno ieiet vēl divos jaunos tirgos.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Nodokļu ieņēmumos šogad deviņos mēnešos iekasēts 11,326 miljardu eiro, kas ir par 106,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada deviņos mēnešos bija par 586 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 10,721 miljardu eiro, kas ir par 99 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 8,967 miljardus eiro, kas ir par 86,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,753 miljardu eiro apmērā, kas ir par 12,7 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025. gada deviņos mēnešos bija 605,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,9 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 15,173 miljardi eiro, kas ir par 194 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gadā bija par 768,8 miljoniem eiro jeb 5,3% lielāki nekā 2024. gadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2025. gadā veidoja 14,369 miljardus eiro, kas ir par 183,3 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 11,948 miljardus eiro, kas ir par 202,8 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,421 miljarda eiro apmērā, kas ir par 19,5 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 803,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,7 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, atpaliekot tikai no Igaunijas, liecina ASV domnīcas "Tax Foundation" jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss".

Latvija otro vietu indeksā ieņem astoto gadu pēc kārtas.

Pētījuma autori kā pozitīvākos Latvijas nodokļu sistēmas aspektus izcēluši uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, kas paredz ar nodokli aplikt tikai sadalīto peļņu, bet reinvestētā peļņas daļa ar nodokli netiek aplikta, kā arī teritoriālo nodokļu sistēmu, kas paredz atbrīvot no nodokļa ārvalstu dividendes un kapitāla pieaugumu un neiekasēt ieturējuma nodokļus no ārvalstu procentu maksājumiem, dividendēm vai autoratlīdzībām.

Kā vēl viens pozitīvs aspekts izcelts tas, ka Latvijā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) attiecas uz relatīvi plašu bāzi, aptverot aptuveni divas trešdaļas no gala patēriņa.