Visu valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums šā gada sākumā gada laikā bija pozitīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp 2026. gada sākumā aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 100%, ienesīgums gada laikā bija no 0,92% līdz 9,23%.

Tajā pašā laikā vienīgā aktīvā ieguldījumu plāna, kura ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums gada laikā bija 5,43%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums gada laikā bija no 3,29% līdz 9,09%.

Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums šā gada sākumā bija no 2,75% līdz 6,16%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no 1,86% līdz 4,71%.

No aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 100%, lielākais ienesīgums bija ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "CBL Asset Management" pārvaldītajam ieguldījumu plānam "CBL ilgtspējīgu iespēju ieguldījumu plāns", kura ienesīgums gada laikā bija 9,23%, seko "CBL Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "CBL indeksu plāns", kura ienesīgums bija 9,02%, un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "INVL Asset Management" ieguldījumu plāns "INVL maksimālais 16+", kura ienesīgums bija 7,35%.

Obligācijas tiek uzskatītas par vienu no stabilākajiem un paredzamākajiem ieguldījumu veidiem, tomēr tikai 8 % Latvijas iedzīvotāju ir ieguldījuši tajās vai apsvēruši to darīt, liecina iedzīvotāju aptauja*. Tā vietā daudz vairāk cilvēku dod priekšroku riskantākiem ieguldījumiem, piemēram, akcijām (18 %) vai kriptovalūtām (17 %). Artea Bank tirgus vadītāja Egle Džugīte (Eglė Džiugytė) skaidro, kāpēc investori bieži izvēlas risku, nevis stabilitāti, kāpēc lietuvieši ir aktīvāki obligāciju tirgū un kā Latvijā attieksme pret ieguldījumiem pamazām mainās.

Latvieši izvēlas vai nu drošību, vai risku – bet ignorē vidusceļu

Aptaujas dati rāda, ka Latvijas investori visbiežāk izvēlas ļoti drošus, bet maz ienesīgus risinājumus, piemēram, krājkontus un termiņnoguldījumus (tajos investē 55 % respondentu), kā arī pensiju vai ieguldījumu fondus (41 %). Savukārt citi skatās pretējā virzienā, izvēloties ieguldīt riskantos instrumentos, piemēram, akcijās vai ETF fondos (18 %) un kriptovalūtās (17 %).

Starp šīm divām galējībām ir arī retāk izmantots vidusceļš – obligācijas, kas piedāvā gan stabilitāti, gan prognozējamu un salīdzinoši lielu peļņu. Tomēr Latvijā tas ir vismazāk populārais investīciju veids – tikai 8 % aptaujāto ir ieguldījuši vai apsver iespēju ieguldīt obligācijās.

Baltijas un Frankfurtes biržu gaida 250 miljonu eiro vērta obligāciju emisija. Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius) intervijā atklāj, ka apstākļi naudas piesaistei ir īpaši labvēlīgi un uzņēmums plāno sasniegt savu mērķi.

Pēdējo gadu laikā esam runājuši vairākas reizes un parasti sākam ar Eleving Group finanšu rezultātiem, iecerēm, obligācijām, akcijām, peļņas iespējām. Šoreiz es vēlētos sākt no nedaudz emocionāla jautājuma par globālo situāciju, kas ir nestabila un mainīga. Kā jūs, kā augoša uzņēmuma vadītājs, to uztverat? Uzmanīgi, bet bez panikas? Ir jāsatraucas un jāslēdz bizness kādā valstī? Kāda ir jūsu notikumu uztvere?

Eleving Group ir starptautisks uzņēmums, un tas dod zināmu drošības apziņu. Proti, nav tā, ka visos mūsu tirgos pēkšņi viss var noiet greizi. Mūs tiešā veidā neietekmē tarifu kari vai robežu slēgšana, jo Eleving Group pārdod naudu. Protams, mēs darbojamies 16 dažādos tirgos, un mums ir jāseko tendencēm šajās valstīs. Atslābt nedrīkst, bet arī panikā nav jākrīt. Otrkārt, mēs lielākoties finansējam strādājošos ar vidējiem ienākumiem, kuri mūsu finansējumu izmanto transportlīdzekļu iegādei, kas viņiem palīdz gūt ienākumus. Tādēļ mums valsts ekonomikas stiprums ir svarīgāks par makroekonomiskajiem faktoriem. Un, visbeidzot, mēs vienmēr rūpīgi sekojam līdzi ģeopolitiskajai situācijai, mums ir izstrādāti darbības nepārtrauktības rīcības plāni, taču mēs raugāmies uz nākotni pozitīvi, jo lielākā daļa mūsu tirgu atrodas NATO/Eiropas Savienības valstīs vai tālu prom no aktīviem konfliktiem, piemēram, Āfrikā vai Balkānos.

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Uzņēmumi aizvien biežāk izvēlas piesaistīt finansējumu biznesa attīstībai ar obligāciju emisiju palīdzību, un investori meklē iespējas diversificēt savus portfeļus. Šajā kontekstā Signet Bankas grupas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Signet Asset Management Latvia 2025. gadā izveidoja Signet Bond Fund – pirmo atvērtā tipa uzņēmumu obligāciju fondu Baltijas reģionā. Fonda galvenais mērķis ir piedāvāt ieguldītājiem gūt labumu no sava reģiona uzņēmumu finansēšanas, vienlaikus atbalstot gan pašmāju kapitāla tirgus attīstību, gan Baltijas valstu tautsaimniecību izaugsmi.

Fonds sniedz iespēju sākt ieguldīt ar 100 EUR, un padara vienlīdz pieejamu Baltijas obligāciju tirgu kā iesācējiem, tā pieredzējušiem ieguldītājiem. Fondā tiek iekļautas obligācijas no perspektīviem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem.

Fonda struktūra un darbības principi

Saskaņā ar fonda dokumentiem vismaz 85% no aktīviem tiek ieguldīti Baltijas emitentu obligācijās, kas nozīmē, ka fonds koncentrējas uz reģionālajiem uzņēmumiem – gan kredītiestādēm, gan ražošanas vai pakalpojumu nozares pārstāvjiem, kuru galvenie biroji atrodas vai kuru vērtspapīru emisija notiek Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pašlaik 100% fonda aktīvu ir orientēti uz Baltiju.

Eleving Group, Frankfurtes un Rīgas biržās kotēts, starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, uzsāk augstākās prioritātes nodrošinātu obligāciju emisiju ar mērķi piesaistīt līdz pat 250 miljoniem eiro.

No 29. septembra līdz 15. oktobrim esošie Eleving Group 2021/2026 obligāciju turētāji varēs apmainīt savas obligācijas (ISIN: XS2393240887) pret jaunām, savukārt no 6. oktobra līdz 17. oktobrim norisināsies publiskais piedāvājums, kura laikā investori no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un Luksemburgas varēs iegādāties uzņēmuma obligācijas.

Gan apmaiņas, gan publiskajā piedāvājumā vienas obligācijas nominālvērtība noteikta 1000 eiro, dzēšanas termiņš ir pieci gadi no emisijas datuma, savukārt gada procentu likme šīm obligācijām būs vismaz 9,5%. Galīgā likme tiks noteikta un paziņota 17. oktobrī.

„Pērn mēs veiksmīgi īstenojām IPO, pavisam nesen saņēmām kredītreitinga uzlabojumu no Fitch Ratings. Tāpat šobrīd uzrādām spēcīgus finanšu rezultātus. Mēs esam stiprāki nekā jebkad agrāk, un tieši tāpēc esam uzsākuši līdz šim lielāko obligāciju emisiju – ar plāniem emitēt obligācijas līdz pat 250 miljoniem eiro. Ar šo emisiju mēs plānojam refinansēt 150 miljonu eiro apmērā esošās obligācijas, kā arī piesaistīt līdz pat 100 miljoniem eiro papildu kapitāla uzņēmuma turpmākajai izaugsmei. Piedāvātā kupona likme ir ļoti konkurētspējīga un pievilcīga pašreizējos tirgus apstākļos. Tādēļ es aicinu esošos obligāciju turētājus piedalīties apmaiņā, vienlaikus aicinu arī citus investorus izmantot iespēju iegādāties mūsu obligācijas,” sacīja Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Sākās Eleving Group obligāciju publiskais piedāvājums, kura ietvaros investori no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un Luksemburgas var iegādāties uzņēmuma augstākās prioritātes nodrošinātas obligācijas (ISIN XS3167361651) ar gada likmi ne mazāku par 9,5%.

Publiskais piedāvājums norisināsies līdz 17. oktobrim. Eleving Group šīs obligāciju emisijas ietvaros plāno piesaistīt līdz pat 250 miljoniem eiro.

Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, gada procentu likme ir ne mazāka par 9,5%. Galīgā likme tiks noteikta un paziņota 2025. gada 17. oktobrī. Procentu maksājumi tiks veikti divas reizes gadā – katra gada 31. martā un 30. septembrī. Paredzams, ka pirmais maksājums tiks veikts 2026. gada 31. martā. Obligāciju dzēšanas termiņš ir pieci gadi no to emisijas – 2030. gada 24. oktobrī.

“Pērn mēs veiksmīgi īstenojām IPO, pavisam nesen saņēmām kredītreitinga uzlabojumu no Fitch Ratings. Tāpat šobrīd uzrādām spēcīgus finanšu rezultātus. Mēs esam stiprāki nekā jebkad agrāk, un tieši tāpēc esam uzsākuši līdz šim lielāko obligāciju emisiju - ar plānu piesaistīt finansējumu līdz pat 250 miljoniem eiro. Ar šo emisiju mēs plānojam refinansēt esošās saistības, kā arī novirzīt 100 miljonus eiro kredītportfeļa attīstībai. Šis papildu finansējums dos mums iespēju turpināt investēt 16 tirgos, kuros šobrīd strādājam, sniedzot iespēju mums turpināt peļņu nesošu izaugsmi. Piedāvātā kupona likme Eleving Group obligācijām ir ļoti konkurētspējīga un pievilcīga pašreizējos tirgus apstākļos. Tādēļ aicinu investorus izmantot iespēju un iegādāties mūsu obligācijas," norāda Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Katru gadu turpina pieaugt to uzņēmumu skaits, kas izvēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū ar obligāciju starpniecību. Nasdaq Baltijas biržu sarakstos arvien biežāk tiek iekļautas obligācijas, ko var atpazīt ne tikai pēc to nosaukuma, bet arī pēc zaļas lapiņas vai vairoga simbola.

Obligāciju veida izvēle ir nozīmīga, jo tā ne tikai var ietekmēt no obligācijām gūto ieņēmumu izlietošanas kārtību, bet arī uzņēmumiem un ieguldītājiem tik ļoti būtisko kupona likmes apmēru.

Kā atšķiras obligācijas?

Obligācijas ir pārvedami parāda vērtspapīri, ko emitē pats uzņēmums (emitents) un kas ir tirgojami biržā. Obligāciju piedāvājuma dokumentā (prospektā) uzņēmumi cita starpā nosaka, kādiem mērķiem no obligācijām gūtie ieņēmumi tiks izmantoti (piemēram, vispārīgiem korporatīvajiem mērķiem, atsevišķam M&A darījumam, jaunas rūpnīcas celšanai, u.tml.).

Klasiskās obligācijas, kas biržu obligāciju sarakstos netiek īpaši atzīmētas vai izceltas, no zaļajām vai aizsardzības obligācijām galvenokārt atšķiras tieši ar to izlietošanas mērķi. Proti, lai obligācijas varētu dēvēt, piemēram, par zaļajām obligācijām vai aizsardzības obligācijām, gūtie ieņēmumi ir attiecīgi jāiegulda vides ziņā ilgtspējīgās darbībās vai aizsardzības projektu finansēšanā.

“Lietuvos centrinė kredito unija” (LCKU), kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību tīklu Baltijas valstīs, uzsāk publisku subordinēto obligāciju emisiju. Sabiedrība ieguldītājiem Lietuvā, Latvijā un Igaunijā piedāvās iegādāties 10 gadu obligācijas vērtībā līdz 4 miljoniem eiro, kas tiek izlaistas saskaņā ar 8 miljonu obligāciju programmu. Procentu likme sasniegs 8–8,25 % gadā, procenti tiks izmaksāti reizi pusgadā. Obligācijas tiks izvietotas no 26. novembra līdz 12. decembrim. Emisija būs iekļauta tirdzniecībā “First North” alternatīvajā NASDAQ tirgū.

Izvietošanu organizē un veic ieguldījumu pakalpojumu uzņēmums “Orion Securities”.

Saskaņā ar LCKU valdes priekšsēdētāja un administrācijas vadītāja Mindauga Vijūna (Mindaugas Vijūnas) teikto, obligāciju emisija ir dabiska Lietuvā izveidojušās nobriedušās krājaizdevu sabiedrību sistēmas izaugsmes daļa. Piesaistītie līdzekļi tiks veltīti LCKU kapitāla stiprināšanai un tālākai grupas ilgtspējīgai attīstībai.

“Lietuvas krājaizdevu sabiedrību nozare ir pārredzama, atbildīgi regulēta finanšu sistēma, kas atbilst stingrajiem ES standartiem un pārvalda risku tikpat profesionāli, kā to dara banku nozare. Vienlaikus tā ir saglabājusi kooperatīvu darbības modeli, kas nodrošina papildu stabilitāti un ciešu saikni ar vietējām kopienām. Cenšamies nodrošināt nepārtrauktu tās ilgtspēju, vienlaikus piedāvājot iespēju ieguldīt mūsu emitētajā finanšu instrumentā,” saka M. Vijūns.

Nekustamo īpašumu (turpmāk – NĪ) obligāciju tirgus pēdējos trīs gados ir piedzīvojis straujas svārstības – no aktivitātes krituma un nenoteiktības 2022. gadā līdz pakāpeniskai atkopšanās fāzei 2024. gadā. Procentu likmju stabilizēšanās ir kļuvusi par būtisku pagrieziena punktu: kopš 2024. gada sākuma tirgus atdzīvojas, vairāk parādās jaunu emisiju, un investoru interese atgriežas.

2025. gads Baltijas NĪ obligāciju tirgū ir sasniedzis jaunus rekordus gan apjoma, gan emisiju skaita ziņā un ir vairākkārt pārsniedzis vidējo gada rādītāju, kāds bija raksturīgs pēdējo piecu gadu periodā.

Statistikai par labu spēlē Akropolis Group 350 milj. EUR emisija 2025. gada maijā, kura ir lielākā NĪ obligāciju emisija Baltijā pēdējo gadu laikā un ar ienesīgumu 5% kalpo kā etalons pārējam tirgum. 2025. gadā tika veikti vēl ievērojami kapitāla tirgus darījumi, kā, piemēram, Summus Capital 30 milj. EUR obligāciju emisija ar ienesīgumu 8%, kā arī ir veikts nozīmīgs skaits ar atsevišķu NĪ attīstības projektu darījumiem, kur līdzekļi tiek piesaistīti konkrēta NĪ projekta realizēšanai un tipiski piedāvā augstāku likmi, kas ir atkarīga no konkrētā projekta attīstības riska.

Eiropas finanšu jomā pēdējos gados vērojamas pārmaiņas, ko eksperti raksturo kā strukturālu pagriezienu — kooperatīvās bankas un krājaizdevu sabiedrības attīstās krietni straujāk nekā tradicionālās komercbankas. Šī tendence Lietuvā ir skaidrojama ar izteiktu krājaizdevu apvienību pārvaldītā kapitāla pieaugumu un aizdevumu portfeļu apjoma palielināšanos.

Šo pārmaiņu, kas finanšu sektorā novērojama jau teju desmit gadu, veicina vairāki faktori, apgalvo Mindaugs Vijūns [Mindaugas Vijūnas], Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrības (LCKU) valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. LCKU, kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību grupu Baltijā, šobrīd pirmo reizi emitē subordinētās obligācijas ar peļņu 8–8,25%.

"Vispirms jāmin, ka klientu vēlmes ir mainījušās – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi, kuri vairākus gadus dzīvojuši nenoteiktībā un pastāvīgā ģeopolitisku un ekonomisku faktoru ietekmē, vēlas sadarboties un meklē tādus finanšu partnerus, kuri strādā ļoti paredzami un atbildīgi. Tas precīzi atbilst tam, kā savu darbību veic krājaizdevu sabiedrības Lietuvā un kooperatīvās bankas Eiropā. Otrkārt, kooperatīvajām iestādēm ir cieša saikne ar vietējo ekonomiku, tādēļ to lēmumi par aizdevumiem atspoguļo reģiona vajadzības un ļauj veikt precīzāku risku novērtējumu," skaidro M. Vijūns [M. Vijūnas].

Coca-Cola HBC Polija & Baltija 2025. gadā iesoļoja ar pārliecinošu attīstības tempu, ko noteica konsekventa stratēģijas īstenošana, nepārtrauktas investīcijas, portfeļa inovācijas un stabila līderība ilgtspējas jomā, nostiprinot uzņēmuma lomu kā nozīmīgam vairāk nekā 15 000 darbavietu nodrošinātājam visā reģionā. Tas ļāva uzņēmumam sekmīgi darboties gadā, kad Polijā ieviesa depozīta atgriešanas sistēmu un kad bija vērojama mainīga tirgus dinamika, vienlaikus saglabājot skaidru fokusu uz stratēģiskajām prioritātēm.

Intervijā Coca-Cola HBC Polija & Baltija ģenerāldirektore Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana) atskatās uz zīmīgo 2025. gadu, kurā ikdienas biznesa aktivitātes tika īstenotas līdzsvarā ar vērienīgām pārmaiņām, tostarp depozīta sistēmas ieviešanu Polijā, Staniotki ražotnes paplašināšanu un citām.

Īsumā – kāds bija 2025. gads uzņēmumam, kas Polijas un Baltijas reģionā ir atbildīgs ne tikai par ražošanu, bet arī par dzērienu izplatīšanu?

Tas bija interesants, aizraujošs un mācību pilns gads. Gads, kurā mēs strādājām kā ierasts un sastapāmies arī ar jauniem apstākļiem gan Polijā, gan Baltijas valstīs. Mēs turpinājām pildīt savu solījumu būt par pilna spektra dzērienu partneri klientiem ar ļoti plašu 24/7 portfeli un saglabāt nozares līdera pozīciju ilgtspējas jomā. To apliecina mūsu spēcīgie rezultāti galvenajās kategorijās un progress ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Latvijas tehnikas nomas uzņēmums Storent ir kļuvis par vienu no retajiem Baltijas uzņēmumiem, kas īstenojis uzņēmuma iegādes darījumu ASV, jo šoruden tas iegādājās 70% no Teksasas tehnikas nomas kompānijas Connect Rentals, dubultojot uzņēmuma vērtību no 79,9 līdz 158,2 miljoniem eiro un iezīmējot jaunu izaugsmes posmu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Storent Holding valdes locekle un finanšu direktore Baiba Onkele. Viņa norāda, ka uzņēmums jau novembrī sāk jaunu obligāciju piedāvājumu 18,5 miljonu eiro apmērā, kas palīdzēs finansēt paplašināšanos ASV un Eiropā. Mērķis - īstenot IPO tuvāko 2-3 gadu laikā.

Kā uzņēmumam no Latvijas izdevās nonākt ASV tirgū?

Par atslēgas faktoru veiksmīga darījuma noslēgšanā kļuva vairāku nozīmīgu cilvēku satikšanās un sadarbība. Lai šāds darījums izdotos, ir jābūt trim lietām: jāpārzina nozare, kurā strādā, jāapzinās savi mērķi un jābūt atklātam un godīgam partnerim. Nepieciešams arī zināms briedums un pieredze — to jūt arī darījuma partneri, un tieši šī pieredze rada uzticēšanos un pārliecību, ka sadarbība spēs vairot abu pušu biznesu. Storent izaugsme Baltijā un vēlāk arī Ziemeļvalstīs, kā arī ieguldījumi tehnoloģijās, lai tehnikas nomu padarītu ērtāku un efektīvāku, kļuva par pamatu un gatavošanās posmu ieiešanai ASV tirgū.Jā, arī šoreiz mūsu kā Latvijas uzņēmuma priekšrocība izrādījās inovācijas un digitalizācija. Ja klientu apkalpošanas kultūra ASV ir ļoti augstā līmenī, tad tehnoloģiju izmantošanā šis tirgus joprojām dzīvo aizvakardienā — un tieši tas mums paver lieliskas iespējas.

AS "Latvenergo" pagājušajā nedēļā emitētās eiroobligācijas 400 miljonu eiro apjomā galvenokārt iegādājušies Rietumeiropas investori, informēja uzņēmumā.

Ģeogrāfiski lielākā investoru daļa nākusi no Lielbritānijas un Īrijas (32%), Vācijas, Austrijas un Šveices reģiona jeb DACH valstīm (22%), kā arī Ziemeļvalstīm (16%). Būtiska interese bijusi arī no Francijas (10%), pārējām Eiropas valstīm (9%), Baltijas reģiona (6%) un citiem tirgiem (5%).

"Latvenergo" uzsver, ka šāds plašs investoru ģeogrāfiskais un institucionālais sadalījums apliecina augstu uzticības līmeni gan "Latvenergo", gan Latvijas investīciju videi.

Lielāko daļu ieguldītāju - aptuveni 71% - veidoja aktīvu pārvaldītāji, kam sekoja oficiālās iestādes un centrālās bankas ar apmēram 10%, riska ieguldījumu fondi ar 10%, bankas un privātbankas ar 7%, kā arī apdrošinātāji un pensiju fondi ar aptuveni 2% no kopējā apjoma.

Latvijā ir uzkrāti ievērojami privātie līdzekļi, taču tie lielākoties atrodas depozītos un nepiedalās ekonomikas attīstībā. Tas rada ne vien nerealizētu labklājības potenciālu iedzīvotājiem, bet arī aizkavē ekonomikas izaugsmi, jo šo kapitālu būtu iespējams ieguldīt reālos projektos.

Aplūkojot mājsaimniecību uzkrājumu struktūru starp Baltijas valstīm, vērojamas būtiskas atšķirības. Igaunijas mājsaimniecības ieguldījumiem akcijās un ieguldījumu fondos novirza 72%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas līmenī. Tikmēr Latvijā un Lietuvā būtiskāku daļu tradicionāli veido noguldījumi. Lai šo tendenci mainītu, nepieciešams piedāvāt privātajiem investoriem pieejamus un saprotamus ieguldījumu produktus, kuri stimulē privātpersonas novirzīt savus uzkrājumus lietderīgās investīcijās.

Skaidrs ir tas, ka līdzīgi tāpat kā citur Eiropā, iedzīvotāju ieguldīšanas paradumi nesākas spontāni, tam nepieciešamas strukturētas iniciatīvas. Zviedrija ir spilgts piemērs tam, kā labvēlīgi nodokļu nosacījumi ieguldījumiem un viegli pieejami ieguldījumu produkti ir radījuši vidi, kurā mājsaimniecības būtiski lielāko daļu savu uzkrājumu iegulda finanšu instrumentos (90%). Viena no iniciatīvām Zviedrijā bija “Allemansfonder” fondi, kuri sākotnēji piedāvāja režīmu, kurā ar nodokli netika aplikta peļņa, tādējādi veicinot privātpersonu ieguldījumus fondos. Arī pēc šī režīma atcelšanas, iedzīvotāju paradumi ieguldīt fondos saglabājās un turpināja attīstīties. Ieguldījumu fondi ir viens no mūsdienu finanšu tirgus stūrakmeņiem - tie ļauj privātajiem investoriem piekļūt dažādiem sektoriem, diversificēt riskus un ieguldīt mērķtiecīgos projektos.

Šā gada otrajā pusē Baltijas valstu un Polijas atjaunīgās enerģētikas tirgū redzama nepārprotama atdzīvošanās, saka ieguldījumu sabiedrības “Atsinaujinančios energetikos investicijos” (AEI), kas pašlaik piedāvā obligācijas ar 8,5 % ienesīgumu gadā, pārvaldītājs Mants Auruškevičs (Mantas Auruškevičius). Pēc dažiem klusākiem gadiem reģionā atgriežas ārvalstu investori, meklējot gan jau strādājošus, gan izstrādes stadijā esošus zaļās enerģētikas projektus.

Pēc eksperta teiktā, šo atgūšanos nosaka Baltijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu, balansēšanas tirgus stabilizēšanās, kā arī ievērojamais pieprasījuma pieaugumu pēc zaļās enerģijas mākslīgā intelekta un datu centru attīstības dēļ globālā mērogā.

“2024. gada beigās veiksmīgi pārdevām savu pirmo saules parku portfeli Polijā – 65,5 MW jaudas projektu iegādājās Lielbritānijas kapitāla tirgus dalībnieks. Vairāki starptautiskie ieguldītāji ir izrādījuši interesi iegādāties visu mūsu portfeli Polijā, Lietuvā un Latvijā, jo šo reģionu viņi uzlūko kā paplašināšanās potenciālu.

Cenšamies savus attīstāmos projektus pārdot par vislielāko cenu, tāpēc vērtēsim, kurš pārdošanas veids ir visefektīvākais – pārdot visu portfeli kopā vai pa daļām. Tomēr ieguldītāju izrādītā interese ir nepārprotams signāls, ka mūsu reģions atkal kļūst pievilcīgs,” saka AEI pārvadītājs Mants Auruškevičs.

Baltijā vadošais tehnikas nomas uzņēmums Storent Holding (Storent) publiskajā obligāciju piedāvājumā veiksmīgi piesaistījis finansējumu 16,5 miljonu eiro apmērā, pilnībā sasniedzot emisijas galveno mērķi – nodrošināt nepieciešamo finansējumu gan obligāciju refinansēšanai, gan investīciju programmas īstenošanai.

Šī ir otrā obligāciju sērija Storent 50 miljonu eiro obligāciju programmas ietvaros.

Storent publiskais obligāciju piedāvājums ietvēra gan obligāciju apmaiņas piedāvājumu esošajiem investoriem, gan ieguldījumu iespējas jaunajiem investoriem. Sākotnējās parakstīšanās laikā kopējais pieprasījums pēc jaunās emisijas veidoja 13,3 miljonus eiro, savukārt obligāciju apmaiņas piedāvājumā papildus tika apmainītas obligācijas aptuveni 3,2 miljonu eiro apmērā. Kopumā piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 1200 investori, un Storent kopējais investoru skaits šobrīd pārsniedz 5000, veidojot vienu no plašākajām investoru kopienām Baltijā.

Vērtējot jauno investoru aktivitāti pēc ieguldījumu apjoma, lielāko daļu jeb 74 % veidoja investori no Latvijas, 20 % – no Lietuvas, bet 6 % – no Igaunijas. Rīkojumu skaita ziņā visaktīvākie bija Latvijas un Lietuvas investori – attiecīgi 505 un 419 rīkojumi –, savukārt Igaunijas investori iesniedza 289 rīkojumus. Šie rezultāti atspoguļo augstu privāto investoru interesi visos trīs Baltijas tirgos. Kopumā privātie investori veidoja 85 % no pieprasījuma, savukārt 15 % – institucionālie investori, kas liecina par uzticību Storent biznesa modelim. Visiem investoriem obligācijas tika piešķirtas pilnā apjomā.

Savu darbību Eiropā veicoša konservatīva riska investēšanas platforma “Letsinvest“ un licencēta tirdzniecības un norēķinu veikšanas sistēma “Axiology“ sadarbosies piešķirot iespēju uzņēmumiem vienkāršāk un efektīvāk izplatīt obligāciju emisijas, bet investētājiem – tās iegādāties. Septembrī plānojams izplatīt pirmo obligāciju emisiju, izmantojot jaunu tehnoloģisko risinājumu, kas ļauj efektīvāk organizēt obligāciju izplatīšanu un pārvaldīšanu. Jaunā digitālā infrastruktūra samazina ierastas obligāciju izdošanas izmaksas vairāk kā par 40%, līdz ar to kļūst par īpaši pievilcīgu finansēšanas instrumentu uzņēmumiem, kuru mērķis ir diversificēt kapitāla piesaistīšanas avotus.

Uzņēmumiem ļaus obligācijas izdot efektīvāk

“Letsinvest“ un “Axiology“ nesen prezentēja inovatīvu tehnoloģisko partnerību, kas ļauj parastas emisiju un izplatīšanas izmaksas biznesam samazināt vairāk kā par 40%, bet investētājiem piešķir iespēju obligācijas iegādāties ātrāk un ērtāk.

“Šīs projekts iezīmē jaunu posmu Baltijas valstu kapitāla tirgū. Mūsu mērķis ir lai obligācijas uzņēmumi varētu izdot vienkāršāk, bet investētājiem būtu ērta piekļuve tās iegādājoties. Ar jaunu darbības virzienu savai kopienai pavērsim ceļus ātrākai un drošākai izaugsmei”, – sacīja “Letsinvest” valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris.

Starptautiskais nekustamo īpašumu attīstītājs "KAITA Group" (Lietuva), kas Baltijas tirgū līdz 18. decembrim piedāvā obligācijas ar 10,5% ienesīgumu, ir saņēmis 26,6 miljonu eiro finansējumu no starptautiskās finanšu iestādes "Cynergy Bank" savam "Youston" attīstības projektam Londonas centrā. Savukārt viena no vadošajām Čehijas bankām ilgtermiņā iegulda 9,7 miljonus eiro projektā "Youston" Prāgā, kas jau tagad sekmīgi darbojas. Obligāciju investoriem tiks ieķīlātas to uzņēmumu debitoru parādsaistības, kas pārvalda minētos projektus.

"KAITA Group" šos "Youston" kopdzīvošanas mājokļu ("co-living") projektus gan Londonā, gan Prāgā īsteno kopā ar vēl vienu starptautiski vadošu nekustamo īpašumu uzņēmumu "Hanner". Lai gan britu investori parasti pievērš lielu uzmanību iepriekšējai darbībai Lielbritānijā, šoreiz izšķirošā nozīme bija "KAITA Group" un "Hanner" plašai starptautiskai pieredzei.

""Cynergy Bank" pozitīvi vērtēja gan grupas skaidri sakārtoto struktūru, gan esošo pašu kapitāla līmeni. Londonas investoriem būtisks faktors bija iespēja ilgtermiņā refinansēt projektu pēc būvniecības noslēguma un nomas ienākumu stabilizēšanās. Tika saņemts piedāvājums piedalīties arī citos projektos Londonā," stāsta "KAITA Group" partneris un direktors Ugņus Latvijš [Ugnius Latvys], kurš pašlaik Baltijas valstīs piedāvā obligācijas ar 10,5% atdevi.

Pēdējā laikā Baltijas kapitāla tirgū arvien biežāk redzami vietējie uzņēmumi, kas attīstībai piesaista finansējumu ar publiskajām obligāciju emisijām.

Interese ir īpaši liela par tiem, kas spēj apvienot reģionālu pieredzi ar izaugsmes plāniem starptautiskajos tirgos. Pie šādiem uzņēmumiem ierindojams arī vadošais tehnikas nomas uzņēmums Storent Holding, kam šobrīd notiek publiskais obligāciju piedāvājums. Storent vienlaikus paziņojis par veiksmīgu ieiešanu Amerikas tirgū — soli, kam šobrīd seko mērķtiecīga paplašināšanās.

Baltijas finanšu konsultāciju uzņēmuma Superia partneris Lauris Balga, kurš specializējas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumos, uzsver, ka Storent gadījumā būtiska loma ir gan nozares dinamikai, gan izvēlētajam attīstības modelim: “Būvniecība ir globāli nozīmīga nozare, kurā būvtehnikas noma ir augošs segments. Mēdz teikt, ka būvniecības nozare ir viena no viskonservatīvākajām un pārdošanas process ir izteikti lokāls. Storent komanda kā tehnikas nomas speciālisti ir vienmēr bijuši spēcīgi digitālo risinājumu inovācijā, kas uzņēmumam kā celmlauzim ir palīdzējis augt un attīstīties gan Latvijā, gan virknē citu valstu.”

AS “CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijas vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, saņēmusi Latvijas Bankas apstiprinājumu obligāciju emisijas pamatprospektam.

Pirmajā publiskajā obligāciju piedāvājumā, kas notiks no 29. oktobra līdz 11. novembrim, Grupa plāno piesaistīt finansējumu līdz 15 miljoniem eiro. Kopējā obligāciju programma plānota līdz 50 miljoniem eiro. Tā iezīmē būtisku soli Grupas attīstības stratēģijā, kā arī rada jaunas iespējas Baltijas investoriem diversificēt savus ieguldījumu portfeļus, ieguldot uzņēmumā, kas darbojas vides pakalpojumu jomā.

Obligācijas tiks kotētas “Nasdaq Riga” regulētajā tirgū, sniedzot iespēju gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem Baltijā piedalīties Grupas nākamajā attīstības posmā. Pirmā publiskā obligāciju piedāvājuma laikā investoriem būs pieejamas 15 000 “CleanR Grupas” obligācijas ar nominālvērtību 1 000 EUR, fiksētu gada procentu likmi 6,5%, procentu izmaksu reizi ceturksnī un dzēšanas termiņu četri gadi. Esošie investori tiks aicināti piedalīties obligāciju apmaiņas piedāvājumā.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs “Everaus Kinnisvara” AS 8. oktobrī uzsāk otrās obligāciju emisijas kārtas publisko piedāvājumu. Otrās kārtas obligāciju parakstīšanās periods ilgs līdz 17. oktobrim.

Piedāvājuma laikā investori Baltijas valstīs varēs iegādāties uzņēmuma obligācijas ar 10% gada procentu likmi, kuras tiks iekļautas tirdzniecībai “First North Baltic Bond List” sarakstā.

Obligācijas tiek publiski piedāvātas institucionālajiem un nekustamo īpašumu investoriem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Kopējā piedāvājuma vērtība ir līdz 3 miljoniem eiro. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, obligāciju dzēšanas datums ir 2028. gada 22. oktobris. Fiksētā gada procentu likme – 10%, procentu maksājumi tiks veikti reizi ceturksnī.

Everaus Kinnisvara dibināts 2015. gadā kā privātmāju projektu attīstītājs, taču šobrīd tas ir kļuvis par vienu no visdaudzveidīgākajiem attīstītājiem Igaunijā. Tā portfelī ietilpst daudzdzīvokļu ēkas, rindu mājas, dvīņu mājas, privātmājas, biroju ēkas, noliktavas, uzglabāšanas tipa telpas un pašapkalpošanās noliktavas, kā arī apbūves zemes gabali un servisa dzīvokļi.

AS "Latvenergo" jaunemitētās obligācijas 400 miljonu eiro apmērā ceturtdien, 20. novembrī, iekļaus biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā, teikts biržas publiskotajā paziņojumā.

Biržā iekļaus 400 000 "Latvenergo" obligāciju ar vienas obligācijas nominālvērtību 1000 eiro. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2030. gada 13. novembris.

"Latvenergo" emitējusi piecu gadu Eiropas zaļās obligācijas 400 miljonu eiro apmērā ar 3,612% kupona likmi.

Pieprasījums pēc obligācijām 5,5 reizes pārsniedza mērķa apmēru, sasniedzot 2,2 miljardus eiro. Vairāk nekā puse obligāciju piešķirtas investoriem, kas orientēti uz ilgtspēju.

"Latvenergo" valde 2025. gada 30. oktobrī apstiprināja viena miljarda vidējā termiņa eiroobligāciju programmas pamatprospektu.

Arī Luksemburgas kompetentā iestāde "Commission de Surveillance du Secteur Financier" ir apstiprinājusi kompānijas pamatprospektu kā atbilstošu Eiropas Savienības (ES) regulā noteiktajiem pilnīguma, saprotamības un konsekvences standartiem.

Globālie finanšu tirgi septembri noslēdza uz izteikti pozitīvas nots, kur izaugsmi varēja novērot visās lielākajās aktīvu klasēs. Starp akcijām visspilgtāk izcēlās attīstības valstu indekss, pieaugot par 7.2 %, ko lielā mērā ietekmēja Ķīnas sniegums un pozitīvi signāli par izaugsmi sagaidāmajos uzņēmumu peļņas rādītājos.

ASV akcijas pakāpās par 3.6 %, kamēr Eiropas akciju tirgus indekss uzrādīja vien 1.5 % pieaugumu. ASV pusē pozitīvu atbalstu veidoja FRS lēmums par procentu likmju samazinājumu, bet lielāku izaugsmi ierobežoja vairāki makroekonomikas faktori, starp tiem arī nedaudz augstāks inflācijas temps augustā. Obligāciju pusē ASV investīciju reitinga sektors uzrādīja 1.3 % pieaugumu, kam cieši sekoja arī ASV valdību obligācijas ar 0.7 % un paaugstināta riska obligācijas ar 0.6 %. Eiropas reģionā paaugstināta riska obligācijas uzrādīja 0.5 % pieaugumu, kamēr investīciju reitinga sektors un Vāciju valdības obligācijas mēnesi noslēdza ar attiecīgi 0.4 % un 0.2 % cenu kāpumu. Attīstības valstu obligācijas mēnesi noslēdza pie 0.9 % atzīmes.

Eleving Group, Frankfurtes un Rīgas biržās kotēts, starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, obligāciju publiskajā emisijā ir piesaistījis 275 miljonus eiro.

Investoru pieprasījums gandrīz divas reizes pārsniedza obligāciju emisijas apjomu. Piesaistītos līdzekļus uzņēmums izmantos, lai refinansētu obligācijas 150 miljonu eiro apmērā, kā arī kredītportfeļa tālākai izaugsmei.

“Mēs esam patiesi gandarīti par lielo interesi un uzticību, ko gan privātie, gan institucionālie investori ir izrādījuši Eleving Group. Institucionālie investori no Eiropas, ASV un Tuvo Austrumu reģiona, kā arī privātie investori no Baltijas un Vācijas, kopumā bija gatavi investēt līdzekļus, kas gandrīz divas reizes pārsniedz piesaistīto kapitālu. Fakts, ka pieprasījums gandrīz divreiz pārsniedza obligāciju emisijas apjomu, apliecina, ka investori uzticas mūsu uzņēmējdarbības modelim un novērtē mūsu darbu kapitāla tirgos aizvadīto gadu laikā. Šī emisija mums ne tikai ļaus refinansēt esošās saistības, bet arī turpināt attīstīt mūsu kredītportfeli, nodrošinot ilgtspējīgu un peļņu nesošu izaugsmi,” norāda Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.