Michelin ceļveža inspektori ir pavadījuši vēl vienu gadu, apceļojot Latviju un meklējot tās labākos restorānus. Kopumā 2025. gada ceļvedī būs iekļauts 31 restorāns, tostarp divi saņēmuši vienu Michelin zvaigzni, trīs ieguvuši Bib Gourmand apbalvojumu par kvalitatīvu un meistarīgu ēdienu gatavošanu, un viens ieguvis Michelin Zaļo zvaigzni par ilgtspējīgu pieeju.

"Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta restorānam "John Chef's Hall", kā arī zvaigzni saglabājis restorāns "Max Cekot Kitchen".

"Michelin" zaļo zvaigzni jeb ilgtspējas apbalvojumu saglabājis restorāns "Pavāru māja".

"Michelin Selected Restaurants" jaunākajā ceļvedī iekļauti pieci jauni restorāni - "B7", "Babo", "Lowine", "Seasons" un "Stage 22".

Savukārt arī turpmāk "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Šogad Rīgas restorānu nedēļā piedalīsies 61 restorāns, informē Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras Starptautiskā mārketinga nodaļas galvenā projektu vadītāja Madara Oga.

Restorānu nedēļa notiks no 27.oktobra līdz 9.novembrim. Šajā laikā trīs kārtu maltīte apmeklētājiem būs pieejama vairākās cenu kategorijās - 30, 35 un 40 eiro, kā arī 45 eiro prestižajā "Michelin Guide" ceļvedī iekļautajos restorānos.

Šogad pasākumā vienpadsmit restorāni, kas ir pārstāvēti "Michelin Guide" ceļvedī - "Whitehouse", "Barents", "Seasons at Grand Palace Hotel", "Chef`s Corner Restaurant & Bar", "Stage22 Bar & Restaurant", "Ferma", "Tails", "Entresol", "3 pavāru restorāns", "Neiburgs" un "Le Dome".

Lai nodrošinātu augstāko kvalitāti un atbilstību galvenajiem nosacījumiem - sezonāli un pēc iespējas vietējās izcelsmes produkti, kas atspoguļo Latvijas moderno virtuvi, pirmo reizi restorānu piedāvātās ēdienkartes izvērtēja profesionāla žūrija.

24. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2025. gada “Michelin” ceļvedī, kā arī nosaukti tie restorāni, kas saņems “Michelin” zvaigznes.

“Michelin” ceļveža sadarbības partneris ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). “Sadarbība ar prestižo “Michelin” zīmolu būtiski veicinājusi ne tikai ārvalstu gardēžu interesi par Latviju, bet arī pievērsusi uzmanību mūsu valsts daudzveidīgajai dabai, kultūrai un vēsturei. Tagad atliek vien vērot, vai mūsu restorāniem izdosies saglabāt savas pozīcijas un vai iepriekš nosauktajiem 26 restorāniem pievienosies jauni,” tā LIAA direktors Raivis Bremšmits.

Pērn ceļvedī tika iekļauti 26 restorāni: 19 restorāni atrodas Rīgā un 7 ārpus tās. To starpā ir 1 restorāns ar vienu zvaigzni, 3 “Bib Gourmand” restorāni un 22 citi ieteiktie restorāni, no kuriem viens ir atzīmēts ar Zaļo zvaigzni.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 2025. gada nogalē noslēgusi jaunu sadarbības līgumu ar starptautisko gastronomijas ceļvedi MICHELIN Guide par Latvijas dalību programmas īstenošanā nākamajā trīs gadu periodā no 2026. līdz 2028. gadam.

Sadarbības mērķis ir stiprināt Latvijas starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju, attīstot gastronomijas tūrismu kā augstas pievienotās vērtības nozari, vienlaikus motivējot nozari investēt kvalitātē, servisā un inovācijās gastronomijas jomā.

“Dalība MICHELIN ceļvedī dod izmērāmu atdevi Latvijas ekonomikai un tūrisma nozare šo iniciatīvu novērtē kā būtisku ieguldījumu Latvijas tūrisma tēla veidošanā. Starptautiskā prakse liecina, ka gastronomijas tūrisms kļūst par arvien nozīmīgāku segmentu, turklāt viesi, kas ceļo augstvērtīgas virtuves dēļ, mēdz uzturēties ilgāk un tērēt vairāk, tādēļ turpināsim sadarbību ar MICHELIN,” tā LIAA pārstāve Vita Balode-Andrews, piebilstot, ka tiks turpinātas sarunas par kopīgu Baltijas valstu iekļaušanos MICHELIN ceļvedī, lai efektīvāk uzrunātu ārvalstu viesus kā vienotam Baltijas tirgum.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) nākamo līgumu par Latvijas dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" plāno noslēgt vēl šogad, aģentūrai LETA norādīja LIAA pārstāvji.

LIAA skaidroja, ka iepirkuma procedūra sadarbībai ar "Michelin" ceļvedi turpmākajiem trim gadiem vēl ir procesā.

Plānots, ka līgums varētu tikt noslēgts vēl šogad un sadarbība tiks turpināta, ņemot vērā tūrisma nozares pozitīvās atsauksmes un kopējos ieguvumus ekonomikā, uzsvēra aģentūrā.

Jau ziņots, ka LIAA iepriekš noslēdza 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide".

Līgums bija izpildāms līdz šī gada oktobra beigām.

LETA jau ziņoja, ka starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauti 34 Latvijas restorāni, tostarp trīs jauni restorāni, kā arī pa vienai zvaigznei saglabājuši restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen", aģentūru LETA informēja "Michelin Guide" pārstāvji.

Jau 22. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2026. gada Michelin ceļvedī, kā arī nosaukti tie restorāni, kuri saņems Michelin zvaigznes.

Apbalvošanas ceremonija notiks Mežaparka estrādes Kokaru zālē plkst. 16. Pasākumu organizē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Michelin ceļveža pārstāvjiem.

Ceremonijas mērķis ir ne tikai godināt izcilus kulinārijas nozares sasniegumus, bet arī stiprināt Latvijas pozīcijas starptautiskajā gastronomijas un tūrisma jomā, apliecinot piederību pasaules augstākajiem standartiem.

“Fakts, ka Latvijas restorāni jau otro gadu pēc kārtas tiek iekļauti Michelin ceļvedī, apliecina mūsu viesmīlības jomas konkurētspēju starptautiskajā vidē. Michelin atzinība nav tikai zvaigzne uz restorāna durvīm, tā ir uzticības zīme visai tūrisma nozarei, kas vienlaikus palīdz Latviju popularizēt kā tūrisma galamērķi,” tā LIAA direktore Ieva Jāgere.

Šī gada 22.oktobrī notiks "Michelin" restorānu apbalvošanas ceremonija, kurā paziņos Latvijas labākos restorānus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Pasākums norisināsies 22.oktobrī plkst.16 Mežaparka estrādes Kokaru zālē.

Aizvadītajā gadā "Michelin" ceļvedī tika iekļauts 31 restorāns - restorānu izlasei pievienojās seši jauni, tostarp restorāns "John Chef's Hall" Rīgā, kas saņēma vienu "Michelin" zvaigzni.

Prestižās "Michelin" zvaigznes tiek piešķirtas restorāniem, kas piedāvā kvalitatīvus ēdienus, ievērojot piecus universālus kritērijus - sastāvdaļu kvalitāti, garšu harmoniju, tehnikas meistarību, šefpavāra personību, kas izpaužas viņa virtuvē, un, kas ir tikpat svarīgi, konsekvenci gan visā ēdienkartē, gan arī laika ritējumā.

Zvaigznes piešķir uz vienu gadu - pēc tam žūrija atkārtoti apmeklē restorānu. Dažreiz restorāni mēdz arī zaudēt savas zvaigznes, norāda LIAA. Viena "Michelin" zvaigzne tiek piešķirta restorāniem par "augstas kvalitātes pavārmākslu, kur ir vērts piestāt", divas - par "izcilu pavārmākslu, kuras dēļ var novirzīties no plānotā maršruta" un trīs - par "izcilu virtuvi, kas pelnījusi īpašu braucienu".

Starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauto restorānu skaits Latvijā varētu palielināties, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.

Tāpat viņš pauda cerību, ka sarakstam varētu pievienoties vēl kāds restorāns, kuram tiktu piešķirta "Michelin" kvalitātes zvaigzne.

Viņaprāt, esošie restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen", kas ieguvuši vienu "Michelin" zvaigzni, šogad to saglabās, kā arī viņš pauda cerību, ka kāds no šiem restorāniem varētu iegūt vēl vienu zvaigzni. "Šie restorāni ir pelnīti ieguvuši zvaigznes, kā arī turpina nodrošināt augstāko līmeni un strādāt kvalitāti," norādīja Jenzis.

Jenzis papildināja, ka Latvijai ir "jāaug", lai iegūtu trīs "Michelin" zvaigžņu novērtētu restorānu, jo tās ir lielas investīcijas telpās, personālā un produktos, lai nodrošinātu augstu kvalitātes līmeni. "Tā ir nākotnes cerība, bet divām zvaigznēm esam gatavi," viņš piebilda.

Starptautiskā gastronomijas ceļveža "Michelin Guide" piešķirtā zvaigzne restorānam "John Chef's Hall" ir veicinājusi restorāna straujāku attīstību, aģentūrai LETA sacīja restorāna "John Chef's Hall" šefpavārs Kristaps Sīlis.

Viņš pozitīvi vērtēja arī šogad saglabāto "Michelin" zvaigzni, tomēr norādīja, ka no rezultātiem neko negaidīja. "Mans mērķis nav bijis tikt apbalvotam, bet tas bija kā sapnis, kas ir neiespējams," piebilda Sīlis.

Pats sev - lielākais kritiķis

“Es nekad dzīvē neesmu izvēlējies vieglākos ceļus. Ja ir divi ceļi –...

Viņš skaidroja, ka restorāna darbība nesaistās ar "Michelin" zvaigznēm, bet komanda katru dienu cenšas būt labāka un dot labāko pieredzi restorānu viesiem, nevis pēc "Michelin" standartiem, bet vairāk pēc viņa noteiktajām ambīcijām un standartiem.

Sīlis arī minēja, ka restorāna apgrozījums gada laikā ir būtiski pieaudzis, jo pagājušajā gadā, kad restorānam tika piešķirta "Michelin" zvaigzne, diennakts laikā rezervācijas bija aizņemtas trīs mēnešus uz priekšu. "Šā gada pirmais pusgads tā arī turpinājās, bet patlaban rudens sezonā redzam, ka pieprasījums ir stabilizējies un izlīdzinājies," viņš piebilda.

Savukārt restorāna "Max Cekot Kitchen" īpašnieks un šefpavārs Maksims Cekots aģentūrai LETA norādīja, ka restorāna komanda vienmēr strādā tā, lai sasniegtu visaugstāko rezultātu, tādēļ, protams, bija liela vēlme saņemt vairāk nekā vienu zvaigzni. "Tomēr tas, ka saglabājām rezultātu ir liels sasniegums, kas nozīmē, ka trīs gadus pēc kārtas restorāns spēj noturēt kvalitāti," viņš sacīja.

LETA jau ziņoja, ka starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauti 34 Latvijas restorāni, tostarp trīs jauni restorāni, kā arī pa vienai zvaigznei saglabājuši restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen".

No jaunākajā ceļvedī iekļautajiem restorāniem 27 atrodas Rīgā, bet septiņi citviet Latvijā.

Apbalvojumus "Bib Gourmand", kurus piešķir restorāniem, kas piedāvā lielisku ēdienu par pieejamu cenu, saglabā pērn ieguvušie restorāni "Snatch", "Shōyu" un "Milda", un tiem pievienojies arī jauns restorāns "SMØR Bistro" un ceļvedī jau iepriekš iekļautais "H.E. Vanadziņš".

Tādējādi "Michelin Selected Restaurants" jaunākajā ceļvedī iekļauti trīs jauni restorāni - "SMØR Bistro", kā arī ceļveža galvenajā izlasē pirmo reizi iekļauti restorāni Rīgā "The Catch" un "Māsa".

Savukārt arī turpmāk "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauti restorāni "Entresol", "Chef's Corner", "COD", "3 pavāri", "B7", "Akustika", "Mo", "Pavāru māja", "Tauro", "Kest", "Lowine", "Stage 22", "Ferma", "Barents Coctails & Seafood", "Neiburgs", "Tails", "Zoltners", "Barents", "Seasons", "John", "Babo", "Whitehouse", "Riviera", "Le Dome" un "36.līnija".

Vienlaikus īpašā "Gada atklāšanas balva" pasniegta Kasparam Barsukovam restorānā "SMØR Bistro", "Jaunā šefpavāra balva" - Timofejam Monahovam restorānā "Seasons", "Servisa balva" - Sergejam Šiporovam un komandai restorānā "The Catch", "Someljē balva" - Ivaram Kalniņam restorānā "Riviera".

Savukārt pērn oktobrī "Michelin" ceļvedī tika iekļauts 31 Latvijas restorāns, tostarp "Michelin" kvalitātes zvaigzne tika piešķirta restorānam "John Chef's Hall", bet zvaigzni saglabāja restorāns "Max Cekot Kitchen". "Michelin" zaļo zvaigzni jeb ilgtspējas apbalvojumu pērn saglabāja restorāns "Pavāru māja".

Prestižās "Michelin" zvaigznes tiek piešķirtas restorāniem, kas piedāvā kvalitatīvus ēdienus, ievērojot piecus universālus kritērijus - sastāvdaļu kvalitāti, garšu harmoniju, tehnikas meistarību, šefpavāra personību, kas izpaužas viņa virtuvē, un, kas ir tikpat svarīgi, konsekvenci gan visā ēdienkartē, gan arī laika ritējumā.

Zvaigznes piešķir uz vienu gadu - pēc tam žūrija atkārtoti apmeklē restorānu. Dažreiz restorāni mēdz arī zaudēt zvaigznes, norāda LIAA.

Viena "Michelin" zvaigzne tiek piešķirta restorāniem par "augstas kvalitātes pavārmākslu, kur ir vērts piestāt", divas - par "izcilu pavārmākslu, kuras dēļ var novirzīties no plānotā maršruta" un trīs - par "izcilu virtuvi, kas pelnījusi īpašu braucienu".

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka viesnīcas "A22 Hotel" un restorāna "John Chef's Hall" pārvaldītājs SIA "A22hotel" reģistrēts 2018. gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmums pilnībā pieder Maksimam Kušnarenko. 2024. gadā uzņēmums strādāja ar 1,331 miljona eiro apgrozījumu un 75 680 eiro zaudējumiem.

Restorāna "Max Cekot Kitchen" pārvaldītājs ir SIA "Max Cekot Group", kas pieder Maksimam Cekotam (55%) un Nataļjai Golubovai (45%). Uzņēmums pērn strādāja 1,219 miljonu eiro apgrozījumu un 104 780 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. "Max Cekot Group" reģistrēta 2018. gadā, un tās pamatkapitāls ir 2760 eiro.

Latvijā daudzi restorāni, kas strādā augstā līmenī, vēl nav pamanīti no starptautiskā gastronomijas ceļveža "Michelin Guide" skatījuma, aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka šogad ceļveža Latvijas izlasē nebija pārsteigumu, tomēr katru gadu izlase turpina paplašināties, iekļaujot jaunus restorānus.

Jenzis sacīja, ka kopumā Latvijas restorāni turpina attīstīties un uzlabot kvalitāti, bet "Michelin" eksperti ir neatkarīgi, un restorāniem jebkurā brīdī jābūt gataviem, ka ēdiens tiks vērtēts.

Viņš uzsvēra, ka ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas (EM) atbalstu šis projekts ir jāturpina, lai restorāni varētu turpināt sevi pierādīt, kā arī kāds no Latvijas restorāniem iegūtu divas zvaigznes.

Jenzis atzīmēja, ka no biznesa viedokļa "Michelin" ceļvedis veicina restorānu atpazīstamību un apgrozījumu, kā arī ir svarīgs instruments gastronomijas tūrisma veicināšanai.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izvērtēs nākamo līgumu par Latvijas dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide", aģentūrai LETA sacīja LIAA Finanšu departamenta direktore Vita Balode-Andrūsa.

Viņa skaidroja, ka līdzšinējais līgums par dalību "Michelin" ceļvedī bija uz trim gadiem. Tādēļ nākamo līgumu LIAA rūpīgi izvērtēšot, bet, visticamāk, tas būs.

Viņa papildināja, ka sākotnēji līgums plānots par Latvijas dalību, tomēr ir plāns apvienot spēkus ar Igauniju un Lietuvu, veidojot Baltijas valstu ceļvedi un stiprinot reģiona konkurētspēju.

Tāpat viņa teica, ka lēmums piedalīties ceļvedī ir veiksmīgs, jo ir saņemts atbalsts no nozares, kā arī tas ir pienesums Latvijas ekonomikai.

"Principā šis ir labs ieguldījums, un ceru, ka turpināsim," viņa piebilda.

Jau ziņots, ka LIAA iepriekš noslēdza 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide".

Interese par privātmāju un dzīvokļu, kā arī zemes iegādi un pārdošanu Jūrmalā pašreizējos apstākļos ir salīdzinoši aktīva, tomēr pārdevēji vēl joprojām ieņem nogaidošu pozīciju, cerot uz augstāku darījuma cenu, liecina nekustamā īpašuma kompānijas Latvia Sotheby’s International Realty pētījums premium segmentā*, kas aptver laika posmu no 2022. gada sākuma līdz šī gada augusta beigām.

"Šī brīža pircējs meklē kvalitatīvu piedāvājumu, kas vienlaikus būtu pieejams un interesants vietējam pircējam. Jāatzīst, ka piedāvājuma pusē Jūrmalā privātmāju un dzīvokļu sektorā nav daudz šādi kvalitatīvi jaunie projekti. Iespējas pielāgoties un reaģēt uz pircēju vajadzībām ir kā īpašniekiem, tā arī attīstītājiem," komentē Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko.

Jūrmalā privātmāju sektorā veikto darījumu apjoms 2023. gadā bija gandrīz uz pusi lielāks nekā gadu iepriekš, sasniedzot 41,5 milj. eiro un kopējam darījumu skaitam pieaugot turpat par 70%. Šogad astoņos mēnešos privātmāju pārdošanā sasniegta jau vairāk nekā puse no 2023. gada kopējā pārdoto privātmāju skaita, sasniedzot gandrīz 2022.gada rezultātu.

Jūrmalas dome šodien nolēma grozīt saistošos noteikumus un palielināt maksu par iebraukšanu pilsētā.

Dienas iebraukšanas maksa no esošajiem trim eiro tiks palielināta uz pieciem eiro. Savukārt ilgtermiņa caurlaižu cenas tiks aptuveni dubultotas - no 10 eiro uz 20 eiro par nedēļas caurlaidi, no 31 eiro uz 60 eiro par mēneša caurlaidi, no 55 uz 100 eiro par trīs mēnešus derīgu caurlaidi.

Pusgada caurlaide turpmāk maksās 180 eiro esošo 107 eiro vietā, bet gadu derīga caurlaide - 270 eiro līdzšinējo 180 eiro vietā.

Mainīta arī nodevas samaksas kārtība - nodevas samaksu dienas caurlaides maksas aparātos nevarēs veikt skaidrā naudā, bet tikai ar maksājumu karti. Saglabāta iespēja ar skaidru naudu norēķināties Jūrmalas valstspilsētas administrācijas ēkā Jomas ielā 1/5 Majoros.

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 2,78 miljonu eiro apmērā nekustamo īpašumu attīstītājam MJL Development, lai atbalstītu jauna daudzdzīvokļu mājas projekta "Meira Garden" būvniecību līdzās Mežaparkam, Mores ielā.

Projekts papildinās Rīgas mājokļu fondu, piedāvājot mūsdienīgas un ilgtspējīgas mājvietas vairāk nekā 30 mājsaimniecībām. Trīsstāvu ēkā būs pieejami 24 divistabu un 12 trīsistabu dzīvokļi ar balkoniem, kuru platība nepārsniedz 9 kvadrātmetrus.

Ēka tiek būvēta, izmantojot koka karkasa modulārās konstrukcijas, kas Skandināvijā tiek izmantotas jau daudzu gadu desmitus, bet ir salīdzinoši jauna pieeja daudzdzīvokļu ēku attīstības nozarē Latvijā, tomēr tas kļūst arvien biežāk izmantots risinājums visā Eiropā. Šāda pieeja nodrošina ne tikai ievērojami īsāku būvniecības laiku un precīzu budžeta kontroli, bet arī nemainīgi augstu kvalitāti neatkarīgi no laikapstākļiem.

Jūrmalas domes iecere paaugstināt iebraukšanas maksu pilsētā līdz pieciem eiro samazinās Jūrmalas viesu spontāno apmeklējumu skaitu, īpaši ģimeņu un vienas dienas atpūtnieku apmeklējumu skaitu, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš norādīja, ka šī iecere rada nopietnas bažas viesmīlības un tūrisma nozarē, jo Jūrmalas uzņēmēji jau patlaban ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem. "Šī vasara to spilgti apliecināja, jo nestabilie laika apstākļi būtiski ietekmēja apmeklētāju plūsmu un ienākumus," piebilda Kalniņš.

Pēc viņa teiktā, šāds pašvaldības lēmums tiešā veidā ietekmēs restorānus, viesnīcas un kultūras pasākumus, tostarp Dzintaru koncertzāli, kur apmeklējuma kritums var kļūt jūtams jau nākamajā sezonā. "Tas sūta nepareizu signālu, ka uzņēmēju un viesu intereses pilsētā netiek pienācīgi ņemtas vērā," sacīja asociācijas vadītājs.

Kalniņš pauda, ka Jūrmalas pašvaldībai būtu jāpārskata šo ieceri un jāmeklē sabalansētākus risinājumus, piemēram, sezonālu vai diferencētu maksu, kas ļautu nodrošināt pilsētai nepieciešamos ienākumus, vienlaikus neatsvešinot apmeklētājus un nebojājot uzņēmējdarbības vidi.

Jūrmalā top pirmā privātā sākumskola “Futurum” Jūrmalā tiek veidota pirmā privātā sākumskola “Futurum”, kas plāno piedāvāt valsts licencētu un akreditētu pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu no 1. līdz 6. klasei.

Skola koncentrēsies uz 21. gadsimta prasmju attīstīšanu, vērtībās balstītu audzināšanu un starptautiski pārbaudītām mācību metodēm, kas atbilst mūsdienu bērnu vajadzībām. Skolas atvēršana iecerēta 2026./2027. mācību gadā. Skolas izveidē plānots ieguldīt aptuveni 800 tūkstošus eiro, un šobrīd projekts ir atvērts jaunu domubiedru un investoru piesaistei.

Skolas idejas pamatā ir pārliecība, ka izglītībai jābūt ne tikai zināšanu un prasmju nodošanai, bet arī par bērna kā personības attīstību, veicinot pašapziņu, emocionālo inteliģenci un spēju adaptēties strauji mainīgajai pasaulei. Skolā paredzēts nodrošināt pilna laika izglītību sākotnēji no 1. līdz 6. klasei, ar ieceri nākotnē paplašināt programmu līdz 9. klasei. Skolā būs nelielas klases – līdz 15 skolēniem, kā arī mentorēšanas pieeja, lai atbalstītu katra bērna individuālo izaugsmi.

Valsts īpašumi "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) rīkotajās izsolēs nereti nonāk Krievijas pilsoņu rokās, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga, atzīmējot, ka pēdējo desmit gadu laikā VNĪ pārdevuši ap 30 īpašumus Jūrmalā, no kuriem teju katrs trešais objekts ticis ārzemniekiem.

2021.gadā VNĪ par 394 000 eiro izsolē pārdevusi zemi Madonas ielā, Jūrmalā. To iegādājās Krievijas pilsonis Andrejs Klinovskis, kura tēvs Krievijā esot attīstījis elitāru Piemaskavas ciematu. 2021.gadā, kad Klinovskim tika pārdota zeme Jūrmalā, VNĪ bija ieviesuši naudas atmazgāšanas jeb tā sauktās AML prasības. Par Rubļovkas īpašnieka naudas izcelsmi jautājumi neesot radušies.

Majoru muižu pērn iegādājies Muhametgulijs Gatijevs, kafejnīcas pamatus pludmalē nopircis Vitālijs Melničs, bet bijušo veco ļaužu pansionātu Kauguros - Gafurs Jafarovs.

Izsolēs pārdotie īpašumi lielākoties esot nolaisti, tādēļ nosolītās summas, neraugoties uz darījumu cenām kūrortpilsētā, ir nelielas, atzīmē raidījums. Desmit gadu laikā no 30 īpašumu pārdošanas valsts ieguvusi nepilnus 4 miljonus eiro.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs “River Properties” uzsāk luksusa klases apartamentu kompleksa “NOBLE” būvniecību Jūrmalā, Dzintaros, informē projekta attīstītāji.

Projekts ietver 19 rezidences, spa kompleksu, trenažieru zāli, ainaviski un funkcionāli veidotu iekšpagalmu. Plānotās investīcijas sasniegs aptuveni 14 miljonus eiro, un būvniecību plānots pabeigt 2027. gada sākumā. Jau šobrīd, vēl pirms aktīvu būvdarbu uzsākšanas, ir rezervēti 40% apartamentu.

“Tirgum Latvijā pakāpeniski atgūstoties, pieaug arī interese par augstas klases atpūtas īpašumiem Jūrmalā. Pēdējo gadu laikā kūrortpilsētā nav tapuši jauni premium projekti, kas atbilstu starptautiska kūrorta līmenim – “NOBLE” ir pirmais šāda veida projekts Jūrmalā ilgākā laika periodā, un augstā rezervāciju aktivitāte apliecina šādas klases projektu nepieciešamību tirgū,” norāda “River Properties” vadītājs Ervīns Ivanovskis.

Tiesneses darbnespējas dēļ Rīgas apgabaltiesa līdz 11.jūnijam plkst.13 atlikusi bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un būvuzņēmēja Māra Martinsona apelācijas sūdzības izskatīšanu par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem, aģentūru LETA informēja tiesā.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā 2023.gada beigās Rimšēvičam piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.

Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa vairāk nekā 150 000 eiro. Martinsonam piederošajam uzņēmumam "MM Investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, proti, no tā tiks piedzīts 3,1 miljons eiro.

Tāpat tiesa pieņēma blakus lēmumu lūgt Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret bijušo "Trasta komercbankas" valdes locekli Viktoru Ziemeli par nepatiesu liecību sniegšanu tiesā.

Tūrisma apjoms Latvijā šī gada jūlijā sasniedzis jaunu rekordu – pēdējo desmit gadu laikā vēl nekad gada pirmo septiņu mēnešu laikā nav reģistrēts tik daudz vietējo un ārvalstu ceļotāju.

Šogad tūristu skaits ir par 1,2 % lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, un tas jau pārsniedz 405 tūkstošus, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Zīmīgi, ka pieaug tieši vietējo tūristu skaits, savukārt ārvalstu viesu plūsma 2025. gadā, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, samazinājusies par 2,1 tūkstoti. Mainījies arī ārvalstu tūristu TOP 3 – ja 2024. gadā Latviju visbiežāk apmeklēja viesi no Lietuvas, Igaunijas un Vācijas, tad šogad pirmās trīs vietas ieņem Lietuva, Vācija un Somija. Līdz ar to Igaunija noslīdējusi uz ceturto pozīciju.

Kā ierasts, ārvalstu tūristu iecienītākie galamērķi ir Rīga un Jūrmala, kur visbiežāk arī izvēlas nakšņot. Šo pilsētu pārsvars salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem ir ļoti izteikts, un ārvalstu viesu skaits ārpus Rīgas un Jūrmalas joprojām ir salīdzinoši neliels.

Mājokļu apsaimniekošanas uzņēmums AS “Civinity Mājas” jaunajā, 2026. gadā mērķtiecīgi stiprinās sadarbību ar dzīvokļu īpašniekiem, par galveno attīstības balstu izvirzot atklātu, saprotamu un regulāru komunikāciju.

Uzņēmuma vadība uzskata, ka tieši dialogs ar iedzīvotājiem ir priekšnoteikums ilgtspējīgai māju apsaimniekošanai un kvalitatīvu pakalpojumu attīstībai.

“Vēlamies būt vēl tuvāk dzīvokļu īpašniekiem – gan ikdienas jautājumos, gan stratēģisku lēmumu pieņemšanā. Plānojam attīstīt tādu sadarbības modeli, kur klients jūtas uzklausīts, informēts un drošs par pieņemtajiem lēmumiem,” uzsver “Civinity Mājas” valdes locekle Diāna Fridenberga.

Mūsdienīgas un drošas vides veidošanā ļoti svarīga ir tieši iedzīvotāju atsaucība un atbalsts. Saskaņā ar likumu apsaimniekotājam jāsaņem piekļuve visām inženiertehniskajām komunikācijām, lai pārbaudītu, vai labā kārtībā un droša ir, piemēram, elektroinstalācija, apkures sistēmas, stāvvadi. “Šogad ziema ir pietiekami sniegota, jātīra auto stāvlaukumi, kas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem uz laiku jābūt gataviem pārvietot automašīnas. Lai darbus varētu veikt laikus un efektīvi, nepieciešama iedzīvotāju atsaucība,” ikdienas sadarbības piemēru min D. Fridenberga.

Rīgas apgabaltiesa 2026. gada 22. janvārī plkst. 13 plāno turpināt skatīt bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un būvuzņēmēja Māra Martinsona apelācijas sūdzības par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem, informē tiesā.

Plānots, ka tiesas sēdē sāksies tiesas debates. Rīgas rajona tiesa Jūrmalā 2023. gada beigās Rimšēvičam piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.

Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa vairāk nekā 150 000 eiro. Martinsonam piederošajam uzņēmumam "MM investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, proti, no tā tiks piedzīts 3,1 miljons eiro.

Bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs turpina noliegt savu vainu kukuļošanas krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts kopā ar būvuzņēmēju Māri Martinsonu.

Rīgas apgabaltiesa pirmdien turpināja skatīt bijušā bankas prezidenta un būvuzņēmēja apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem.

Pirmdien tiesa uzklausīja Rimšēviča liecības. Bijušais bankas prezidents norādīja uz viņaprāt vairākām nesakritībām starp notikušo un apsūdzībā atspoguļoto. Piemēram, viņš norādīja uz kādu telefona zvanu, kurš, pēc viņa teiktā, noticis 15 sekundes, bet apsūdzībā norādīts kā 15 minūšu ilgs.

Tāpat viņš norādīja, ka vairāki pierādījumi vispār neesot pārbaudīti, kā arī lietā viņam tiekot inkriminētas darbības, kuras neietilpstot Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumos, ka arī viņš tos nespējot ietekmēt.

Vairāk nekā 300 kriptoaktīvu, blokķēdes un fintech līderu no Baltijas u.c. valstīm tikās Jūrmalā, apliecinot pieaugošo Latvijas lomu starptautiskajā finanšu tehnoloģiju vidē.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš īpaši novērtē plašo dalībnieku skaitu: “Pirmo reizi rīkojām tieši šāda veida pasākumu un ir redzams, ka interese par kriptoaktīvu, blokķēdi, fintech jomu pieaug ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā – mūsu kopiena aug. Ar aktīvu darbu ir izdevies iekustināt Latvijas kriptoaktīvu, blokķēdes ekosistēmu, un jau drīzumā arī plašāka sabiedrība varēs redzēt paveiktā augļus. Arī Jūrmalā gūtās pazīšanās noteikti palīdzēs mūsu kopējā darbā ar Paybis un UN:BLOCK, cenšoties panākt izrāvienu, lai mūsu nozares uzņēmumi augtu, īstenotu drosmīgas idejas un ar panākumiem pozicionētu savu darbu pasaulē.”

No šī gada novembra AS “Civinity Mājas” vadību pārņem jaunā valdes locekle Diāna Fridenberga, kura kā svarīgāko uzdevumu izceļ tieši ciešākas un konstruktīvākas komunikācijas veidošanu ar dzīvokļu īpašniekiem un iedzīvotājiem.

“Mūsu klienti - dzīvokļu īpašnieki, ir mūsu prioritāte. Esmu pārliecināta, ka kopīgā darbā ar savstarpējo sapratni, kā arī atvērtu komunikāciju, mēs spēsim stiprināt līdzšinējo sadarbību ar jau esošajiem klientiem, kā arī spēsim pilnveidot esošos un radīt arvien jaunus, pieejamus pakalpojumus katram klientam,” norāda valdes locekle D.Fridenberga, kura iepriekš guvusi pieredzi nekustamo īpašumu jomā, strādājot uzņēmumā “Ober Haus”.

Kā vienu no pirmajiem lielajiem mērķiem D.Fridenberga izceļ tiešās komunikācijas veicināšanu, lai nodrošinātu klientiem atbalstu kopības lēmumu pieņemšanā. “Māja ir viens vienots veselums, līdz ar to lēmumus par māju ir jāpieņem dzīvokļu īpašniekiem likuma noteiktajā kārtībā. Mēs redzam, mēs saprotam, ka bieži vien dzīvokļu īpašniekiem sagādā grūtības sasaukt vai arī ieresties uz kopības sapulci, lai piedalītos lēmuma pieņemšanā. Arī aptaujas veikšana pašiem īpašniekiem var sagādāt grūtības. Taču šie lēmumi ir mājas pārvaldnieka darba pamatā. Bieži vien bez šāda lēmuma var izpalikt kādi darbi vai uzdevumi no pārvaldnieka puses. Tādēļ tas ir uzdevums numur viens - palīdzēt, sniegt atbalstu klientiem, ne tikai paveicot praktisko pusi ar dokumentu sagatavošanu, bet arī sniedzot visaptverošu informāciju gan par nepieciešamajiem, gan par iespējamajiem un vēlamajiem darbiem, lai māja būtu sakopta un labā tehniskā kārtībā ne tikai šodien, bet arī nākotnē”.