Attīstoties digitalizācijai, pieaugot viedierīču skaitam un laikam, ko pavadām internetā, strauji pieaug arī datu apjoms. Eiropas Komisijas publicē informācija liecina, ka 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti datu, bet 2026. gadā gaidāmi jau 175 zetabaiti.

Tas nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi. Katrs saglabātais fails, straumētais video, mākslīgā intelekta vaicājums vai e-pasts, nozīmē datu centru darbību, kuri patērē lielu elektroenerģijas daudzumu un rada siltumu, kā rezultātā pieaug arī CO₂ emisijas. Taču ir radīti risinājumi, kas ļauj defektu pārvērst par efektu un datu centru siltumu integrēt kopējā apkures sistēmā, samazinot vajadzību pēc fosilajiem energoresursiem. Globālais un finanšu medijs “Bloomberg” jau pērn rakstīja, ka, apvienojot datu apstrādes centru darbību ar centralizētās siltumapgādes sistēmām, tādas valstis kā Somija un Zviedrija cenšas mazināt digitālās infrastruktūras ietekmi uz vidi. Šāda pieeja ļauj vienlaikus risināt divus izaicinājumus - pieaugošo elektroenerģijas patēriņu datu centru nozarē un nepieciešamību samazināt fosilo kurināmo izmantošanu siltumapgādē. Rezultātā šādi datu centri kļūst ne tikai par digitālās ekonomikas balstu, bet arī par daļu no ilgtspējīgas enerģētikas risinājumiem.

Laikā, kad uzņēmumu datu apjoms burtiski eksplodē, IT nepārtrauktība un droša datu glabāšana kļūst par kritisku priekšnoteikumu biznesa izaugsmei. Latvijas datu centru operators «Delska» (agrāk DEAC), kas nesen piesaistījis apjomīgas Luksemburgas fonda investīcijas, reaģē uz šo pieprasījumu, būvējot Baltijā jaudīgāko datu centru.

Jaunais datu centrs Rīgā, Latgales ielā ar 10 MW kopējo jaudu kļūs par jaudīgāko Latvijā un, visticamāk, Baltijā. Vidēji industrijā 1 MW maksā ap 8 līdz 9 miljoniem eiro. Delska būvētais datu centrs Latvijā izmaksā vairāk nekā 30 miljonus eiro.

Tā kā lokālais pieprasījums aug lēnāk nekā daudzās citās attīstītajās valstīs, «Delska» ar šo objektu pamatā raudzīsies eksporta virzienā. Situācija tam ir labvēlīga, jo pašreizējā ģeopolitiskā situācija un straujā tehnoloģiju attīstība rada jaunas iespējas. Turklāt arī Latvijas klimats ir pateicīgs datu centru uzturēšanai.

«Karš Ukrainā sakritis ar jauno tehnoloģiju laikmetu. Šobrīd aktuālās tehnoloģijas pieprasa vairāk skaitļošanas un tīkla jaudas. Mēs redzam, ka varam apmierināt mākslīgā intelekta, HPC projektu, kā arī strauji augošu klientu vajadzības no 40 pasaules valstīm,» skaidro «Delska» valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Jaundibināmām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām plānots atcelt noteikto vienreizējo sākotnējo maksājumu Noguldījumu garantiju fondā, paredz Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtie grozījumi Noguldījumu garantiju likumā.

Tāpat ar grozījumiem paredzēts noteikt, kādu līmeni sasniedzot maksājumi Noguldījumu garantiju fondā tiek apturēti, precizētas prasības maksājumu apjoma aprēķināšanai, kā arī paredzēta izdevumu segšana no ienākumiem, kas gūti pārvaldot Noguldījumu garantiju fondu.

FM skaidro, ka likumprojekta izstrādes mērķis ir veicināt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu Latvijas finanšu sektorā, kā arī vidējā un ilgtermiņā samazināt kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību maksājumu apjomu Noguldījumu garantiju fondā un izdevumus.

Patlaban likums paredz kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību pienākumu pēc licences saņemšanas veikt vienreizēju sākotnējo maksājumu Noguldījumu garantiju fondā. Sākotnējā maksājuma apmērs kredītiestādēm paredzēts 1,5% apmērā no sākotnējā kapitāla, ārvalsts kredītiestādes filiālēm - 150 000 eiro apmērā, bet krājaizdevu sabiedrībām - 150 eiro apmērā.

Ja pārvaldāt e-veikalu vai klātienes veikalu, jūs to ļoti labi ziniet – gada pēdējais ceturksnis nav tikai intensīvs, tas ir izšķirošs. Ar Melnās Piektdienas, Ziemassvētku un Jaunā gada izpārdošanām pircēju plūsma strauji pieaug.

Taču ir kāda būtiska nianse – pircēju plūsmas pieaugums ne vienmēr nozīmē pārdošanas apjoma kāpumu, it īpaši, ja norēķinu process klientam šķiet neērts.

Ko darīt, ja pircējs pie apmaksas apstājas, vilcinās un saka: “Varbūt nākamajā mēnesī”?

Viņš nesaka “nē”. Viņš saka, ka vēlas elastīgas maksājumu iespējas.

Pircēji joprojām vēlas veikt pirkumum

Visā Baltijā patērētāji rūpīgi izvērtē katru pirkumu. Cenas aug, ģimeņu budžeti kļūst ierobežotāki, un tirgotājiem nākas pielāgoties.

Saskaņā ar Baymard (neatkarīgs web UX pētniecības institūts) datiem gandrīz 70 % tiešsaistes iepirkumu grozu tiek pamesti, un viens no galvenajiem iemesliem ir ierobežotas maksājumu iespējas.

Noslēdzies digitālā eiro projekta sagatavošanās posms un 2027. gadā varētu sākties izmēģinājuma projekts, informē Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

ECB Padome ceturtdien nolēma pāriet uz digitālā eiro projekta nākamo posmu. Šis lēmums tika pieņemts pēc Eirosistēmas 2023. gada novembrī sāktā sagatavošanās posma sekmīgas pabeigšanas, kas lika pamatus digitālā eiro emisijai.

Padomes lēmums atbilst 2025. gada oktobra eirosamitā paustajam Eiropas vadītāju aicinājumam paātrināt digitālā eiro izstrādes progresu.

ECB min, ka digitālais eiro saglabās eiropiešu izvēles brīvību un privātumu un aizsargās Eiropas monetāro suverenitāti un ekonomisko drošību. Tas veicinās inovācijas maksājumu jomā un palīdzēs padarīt Eiropas maksājumus konkurētspējīgus, noturīgus un iekļaujošus. Eirosistēma veiks sagatavošanās darbus elastīgi, atbilstoši eirozonas valstu vadītāju aicinājumiem Eirosistēmai pēc iespējas nodrošināt gatavību potenciālajai digitālā eiro emisijai, vienlaikus arī atzīstot, ka regulējuma tapšanas process vēl nav noslēdzies.

OP Corporate Bank plc Latvijas filiāle piešķīrusi 8,151 miljonu eiro finansējumu Tet jaunā datu centra DC7 būvniecībai Salaspilī.

Tas būs viens no tehnoloģiski modernākajiem un energoefektīvākajiem datu infrastruktūras projektiem Ziemeļeiropā. Datu centrs ne tikai stiprinās valsts digitālo drošību un uzņēmumu piekļuvi augstas uzticamības datu apstrādes infrastruktūrai, bet arī palīdzēs nodrošināt siltumenerģiju vietējiem iedzīvotājiem.

Kopējais projekta investīciju apjoms ir 27 miljoni eiro. No tā 8,151 miljoni eiro ir OP Corporate Bank plc piešķirtais ilgtermiņa finansējums datu centra būvniecībai, un 8,151 miljoni eiro aizdevums no Altum, kas nodrošināts ar tāda paša apjoma līguma izpildes garantiju no OP.

“DC7 ir stratēģiski nozīmīgs ieguldījums Latvijas digitālās infrastruktūras attīstībā un stiprināšanā. Strauji pieaugošais datu apjoms prasa drošus datu apstrādes un glabāšanas risinājumus, tāpēc būtiski, ka DC7 nodrošinās uzņēmumiem un valsts institūcijām uzticamu un modernu vidi kritiski svarīgo IT sistēmu darbībai. Mēs augstu vērtējam Tet ieguldījumu inovatīvu tehnoloģiju attīstībā un esam gandarīti atbalstīt projektu, kas stiprinās valsts konkurētspēju un digitālo drošību,” stāsta Elmārs Prikšāns, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs.

Kā liecina pasaules bankas apkopotie statistikas dati par visām pasaules valstīm, tad pēdējo 20 gadu laikā ASV, Japāna un Eiropas Savienība zaudēja globālajā konkurencē par rūpnieciskās ražošanas apjomiem un to izvietojumu.

Pašlaik pasaules industriāli visattīstītākā valsts vairs nav ASV, bet jau no 2011. gada tā ir Ķīna. Savukārt Indija un Krievija pēc industriālā attīstības līmeņa jau ir apsteigušas Apvienoto Karalisti un atpaliek tikai no Vācijas.Ja ASV jaunā administrācija ir apzinājusies, ka esošās tendences ir drauds ASV globālajai drošībai, tad ES valdošā politiskā elite turpina īstenot politiku, kuras sekas ir ES rūpnieciskās ražošanas sarukšana un Eiropas Savienības globāla atkarība no kādreizējo attīstības pasaules valstu rūpnieciskās produkcijas piegādēm. Lielākajā daļā pasaules valstu tiek apkopoti detalizēti statistikas dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) pievienotās vērtības sadalījumu.

Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņēmušas 19. sankciju paketi pret Krieviju, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militārās rūpniecības bāze, īpašās ekonomiskās zonas, vēršoties ar pret Krievijas izvērstā kara atbalstītājiem un peļņas gūšanas veicinātājiem.

Kā norādīja Eiropas Komisija (EK), pilnīgs Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) aizliegums un turpmāka ēnu flotes ierobežošana ir līdz šim visstingrākās sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari. Sankcijas vērstas arī pret finanšu pakalpojumiem un infrastruktūru, tostarp pirmo reizi pret kriptovalūtu, kā arī tirdzniecību. Ierobežojumi vērsti arī pret pakalpojumu nozari un pastiprina apiešanas novēršanas instrumentus.

Sankcijas paredz Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG ) importa aizliegumu no 2027. gada 1. janvāra attiecībā uz ilgtermiņa līgumiem un sešu mēnešu laikā pēc sankciju stāšanās spēkā attiecībā uz īstermiņa līgumiem.

Tiek noteikts pilnīgs darījumu aizliegums uzņēmumiem "Rosņeftj "un "Gazprom Ņeftj.

Latvijā ar maksājumu kartēm pagājušajā gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 10,893 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,7% jeb 782,321 miljonu eiro vairāk nekā 2024. gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2025. gadā ar maksājumu kartēm izņemta kopumā 4,888 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,4% jeb 172,202 miljoniem eiro mazāk nekā 2024. gadā.

Dati arī liecina, ka 2025. gada decembrī pirmo reizi bezskaidras naudas norēķini ar Latvijā izsniegtām maksājumu kartēm mēneša laikā pārsniedza vienu miljardu eiro, veidojot 1,009 miljardus eiro.

Tāpat 2025. gadā pirmo reizi kopš 2021. gada skaidra nauda no kartēm izmaksāta mazāk nekā piecu miljardu eiro apmērā, bet norēķini veikalos pirmo reizi ir pārsnieguši septiņus miljardus eiro.

Veikalos ar maksājumu kartēm pagājušajā gadā veikti norēķini 7,282 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,3% vairāk nekā 2024. gadā, tostarp apģērbu veikalos - 555,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 4,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Mākslīgais intelekts (MI) vairs nav nākotnes tehnoloģija – tas jau patlaban ir neatņemama daļa no uzņēmumu ikdienas darba procesiem. To apliecina arī Eurostat dati, kas uzrāda strauju MI ieviešanas pieaugumu Latvijas uzņēmumos.

Ja 2023. gadā MI izmantoja tikai 4,5 % uzņēmumu, tad 2024. gadā šis īpatsvars gandrīz dubultojās, sasniedzot 8,8 %. Tendence turpinājusies arī 2025. gadā, kad MI jau izmantoja 12,2 % Latvijas uzņēmumu. Šī straujā dinamika norāda uz MI pieaugošo nozīmi tādās jomās kā datu analītika, klientu apkalpošana un lēmumu pieņemšanas procesi. Vienlaikus tas aktualizē arī būtisku jautājumu: vai šī tehnoloģija uzņēmumos tiek izmantota droši, atbildīgi un pārdomāti?

MI kā izaugsmes un efektivitātes veicinātājs

Mūsdienu uzņēmumi darbojas starptautiskā un daudzvalodīgā vidē, kur precīza un kvalitatīva komunikācija ir būtisks konkurētspējas faktors. MI risinājumi spēj uzlabot valodas kvalitāti, precizēt formulējumus un mazināt kultūras un valodas barjeras, kas nereti kavē efektīvu sadarbību starptautiskā mērogā. Šāda MI pielietošana ļauj darbiniekiem fokusēties uz saturiski nozīmīgiem jautājumiem un lēmumu pieņemšanu, vienlaikus optimizējot rutīnas procesus un veicinot produktivitāti. MI ieviešana sniedz iespēju cilvēkresursus novirzīt uz uzdevumiem, kuros nepieciešama analītiskā domāšana, radošums un stratēģiska iesaiste. Papildus tam MI potenciāls neaprobežojas tikai ar komunikāciju – pareizi ieviesti MI rīki var kalpot arī kā nozīmīgs palīgs kiberdrošības stiprināšanā. Tas spēj analizēt lielus datu apjomus, identificēt sistēmu vājās vietas, pamanīt neparastas aktivitātes uzņēmuma sistēmās un savlaicīgi ziņot par potenciāliem apdraudējumiem. Šādā veidā, automatizējot drošības uzraudzības procesus, uzņēmumi var reaģēt ātrāk un efektīvāk, vienlaikus stiprinot savas digitālās infrastruktūras aizsardzību.

Starptautisko maksājumu tehnoloģiju kompānija Visa Inc. (V) šodien notiekošajā starptautiskajā tehnoloģiju konferencē Web Summit paziņoja par jaunu pilotprojektu, kas uzņēmumiem un digitālajām platformām ļaus nosūtīt maksājumu pa tiešo uz saņēmēja stabilo monētu elektroniskajiem makiem.

Uzņēmumi, kas izmanto Visa Direct, maksājumus varēs veikt fiat valūtā, savukārt naudas saņēmēji varēs izvēlēties saņemt savus līdzekļus kādā no stabilajām kriptovalūtām, kas ir piesaistītas ASV dolāram, piemēram, USDC.

Jaunā maksājumu iespēja būtiski mainīs globālo maksājumu ātrumu un pieejamību. Šī inovācija paplašina Visa Direct pakalpojumu klāstu, nodrošinot satura veidotājiem, frīlanceriem un tirdzniecības platformām stabilu līdzekļu uzglabāšanas risinājumu un ātrāku piekļuvi naudai arī tirgos, kur pastāv augstas valūtas svārstības vai ir ierobežota banku infrastruktūra.

“Stabilo kriptovalūtu maksājumu ieviešana ikvienam radīs patiesi universālu piekļuvi savai naudai dažu minūšu laikā jebkur pasaulē,” pauž Kriss Ņūkirks (Chris Newkirk), Visa komercijas un naudas kustības risinājumu prezidents. “Neatkarīgi no tā, vai tas ir satura veidotājs, kas veido digitālo zīmolu, uzņēmums, kas izplešas jaunos globālajos tirgos, vai frīlancers, kas strādā ārvalstīs – ikviens varēs gūt labumu no ātrākas un elastīgākas naudas kustības.”

Digitālā vide mūsdienās ir centrālais instruments, ar kura palīdzību attīstītāji un pārdevēji var sasniegt potenciālos pircējus, norāda Maiks Dorfmans (Mike Dorfman), digitālā mārketinga aģentūras RocketScience vadītājs.

Digitālā mārketinga lielākā priekšrocība ir iespēja izmērīt gandrīz visu, jo pareizi izveidota analītika skaidri parāda, kuri kanāli noved pie darījuma, kurā posmā potenciālais klients pazūd un ko nepieciešams uzlabot, stāsta M.Dorfmans. Viņš atzīmē, ka dati ļauj ne tikai salīdzināt rezultātus ar nozares etaloniem, bet arī sekot līdzi sava projekta dinamikai un saprast - vai aktivitātes sniedz izaugsmi, vai arī rādītāji pasliktinās. Tas ļauj ātri un ērti izvērtēt efektivitāti un pieņemt lēmumus, balstoties uz datiem, nevis pieņēmumiem vai intuīciju, pauž RocketScience vadītājs.

Kā jūs raksturotu digitālā mārketinga lomu nekustamā īpašuma projektu pārdošanā?

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad deviņos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 8,023 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,2% jeb 541,206 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2025. gada deviņos mēnešos ar maksājumu kartēm izņemta 3,683 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3% jeb 115,529 miljoniem eiro mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Dati liecina, ka veikalos ar maksājumu kartēm šogad deviņos mēnešos veikti norēķini 5,342 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8% vairāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos, tostarp apģērbu veikalos - 397,894 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Norēķini ar maksājumu kartēm par vieglajām automašīnām un citiem transporta līdzekļiem šogad deviņos mēnešos veidoja 638,909 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2024. gada deviņiem mēnešiem ir kritums par 0,5%, bet norēķini par transporta pakalpojumiem veikti 378,094 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 4,7%.

Rīgas ostā Kundziņsalā pirmo reizi norisinājās Latvijā radīto inovatīvo jūras tehnoloģiju demonstrācija “5G risinājumi jūrniecības nozares digitalizācijai”.

Atklājot reģiona lielāko tehnoloģiju forumu “Techritory”, tā dalībniekiem un ārvalstu mediju pārstāvjiem tika demonstrēti Latvijā izstrādātie autonomie jūras droni un laivas, gaisa un zemes droni, kā arī unikālas datu pārraides platformas, izmantojot tehnoloģiju integrāciju un drošu datu pārraidi 5G tīklā. Šie produkti un tehnoloģiskie risinājumi būtiski uzlabo jūrniecības un ostu darbības efektivitāti, kā arī veicina ostu drošību un ilgtspēju gan uz ūdens, gan sauszemes. Vienlaikus šīs tehnoloģijas apliecina Latvijas uzņēmumu spēju radīt inovatīvus produktus un risinājumus ar ievērojamu eksporta potenciālu.

Demonstrācijā piedalījās Latvijas vadošais mobilo sakaru un tehnoloģiju uzņēmums LMT, Rīgas brīvostas pārvalde un ostu tehnisko pakalpojumu sniedzējs LVR Flote kopā ar tehnoloģiju partneriem SUBmerge Baltic, Beyron, Spark Technologies un Rīgas Tehnisko universitāti. Pasākuma mērķis bija demonstrēt, kā viedās tehnoloģijas – privātie 5G tīkli, IoT (lietu interneta) risinājumi, autonomās sistēmas un reāllaika datu apmaiņa – Latvijas uzņēmumos no pilotprojektiem pārtop pilna mēroga produktos.

Latvijā dibināts uzņēmums “Power Mining” šogad radījis pasaulē unikālu datu centru, kas pārvērš Bitcoin ieguves laikā radīto siltumu pilsētas apkures enerģijā.

Šī tehnoloģija ļauj atgūt līdz pat 95% no serveru radītā siltuma un novadīt to pilsētas siltumtīklā, nodrošinot apkuri aptuveni 2000 mājsaimniecībām.

Tādējādi Bitcoin ieguve, kas bieži tiek kritizēta par lielu elektroenerģijas patēriņu, šajā gadījumā kļūst par ilgtspējīgu un sabiedrībai noderīgu procesu. Pirmais darījums ar privāto siltuma apgādes uzņēmumu Skandināvijā jau ir noslēgts.

“Tradicionālo datu centru radītais siltums parasti netiek izmantots tālāk un vienkārši zūd apkārtējā vidē,” skaidro “Power Mining” ražošanas vadītājs Austris Vasiļevskis. “Līdz šim arī mēs ražojām datu centrus ar klasisku gaisa dzesēšanu, taču, pieaugot elektroenerģijas patēriņam un bažām par tā ietekmi uz vidi, kļuva skaidrs, ka nozarei vajadzīgi jauni, ilgtspējīgi risinājumi. Mūsu izstrādātā sistēma ļauj vienlaikus iegūt Bitcoin un ražot siltumu. Piemēram, viens šāds datu centrs spēj nodrošināt apkuri aptuveni 2000 mājsaimniecībām — tā ir neliela pilsētiņa vai vesels dzīvojamais rajons. Mēs redzam, ka šādam modelim ir liels potenciāls pilsētvides energoefektivitātes uzlabošanā,” tā A. Vasiļevskis.

Mēs dzīvojam neskaidros laikos, un tas pilnā mērā attiecas arī uz mazumtirdzniecības nozari. Eksperti prognozē, ka jau tā sarežģītajā ekonomiskajā vidē uzņēmumiem nāksies saskarties ar pieaugošām izmaksām un sarūkošām peļņas maržām. Taču šī ir tikai viena daļa no izaicinājumiem. Tirgotājiem ik dienu jāaizsargājas pret arvien sarežģītākiem krāpniecības riskiem, un šajā cīņā nereti cieš arī godprātīgi klienti, kļūstot par kļūdaini pozitīvu aizdomu upuriem.

Mūsdienās dažādu iemeslu dēļ aptuveni 15 % tiešsaistes maksājumu netiek pabeigti. Daļa darījumu izgāžas tehnisku iemeslu dēļ, daļa tiek pamatoti noraidīti kā krāpnieciski, taču ievērojama daļa tiek atteikta pārlieku stingru drošības filtru dēļ. Līdz zināmai robežai tas ir saprotams, jo aizdomīgi darījumi ir jābloķē, un cīņā pret krāpniecību neizbēgami var tikt noraidīti arī atsevišķi godīgi maksājumi. Tomēr ilgtermiņā šī situācija nav pieņemama, jo tā tieši ietekmē uzņēmumu ienākumus un klientu uzticību.

Krāpnieku bloķēšanas mērķis ir aizsargāt uzņēmumu no papildu izmaksām, reputācijas bojājumiem un zaudējumiem. Taču pastāvīgais risks atteikt maksājumu godīgam pircējam ir īpaši bīstams nozarei ar jau tā zemām peļņas maržām. Šis ir risks, kuru vairs nevar atļauties ignorēt, īpaši laikā, kad krāpnieki, izmantojot mākslīgo intelektu, izmanto arvien izsmalcinātākas metodes, bet tirgotājiem, savukārt, jāpaļaujas uz arvien stingrākām un sarežģītākām aizsardzības sistēmām.

Latvijas uzņēmumu pieprasījums pēc informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumiem šogad turpina pieaugt, īpaši mazumtirdzniecības, nekustamo īpašumu, ražošanas un izglītības nozarēs, liecina elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” dati. Šogad īpaši izceļas pārtikas ražošanas nozare, kur pieprasījums audzis par 61 %, salīdzinot ar pērno gadu. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, to galvenokārt veicina uzņēmumu vēlme paaugstināt kiberdrošību, darba procesu efektivitāti un datu pārvaldības kvalitāti.

Kopumā vispieprasītākie IKT pakalpojumi šobrīd ir tīkla un savienojamības risinājumi, tīkla drošības iekārtu noma un iekārtu administrēšana – tie kopā veido aptuveni 73 % no kopējā pakalpojumu apjoma. Turklāt tīkla drošības iekārtu noma pēdējo trīs gadu laikā pieaugusi par 200 %, kas apliecina augošu uzņēmumu aktivitāti kiberdrošības risinājumu ieviešanā.

“Ražošanas nozare šobrīd ir viena no redzamākajām digitalizācijas līderēm,” skaidro Dmitrijs Ņikitins. “Uzņēmumi arvien biežāk ievieš automatizācijas un attālinātas kontroles risinājumus, kas palīdz samazināt izmaksas un nodrošināt nepārtrauktu ražošanas procesu. Īpaši izceļas pārtikas ražotāji, kur pieprasījums pēc IKT risinājumiem pieaudzis par 61 %, kas liecina par strauju pāreju uz digitāli pārvaldītām iekārtām un ražošanas uzraudzību reāllaikā – tas kļūst par ikdienas standartu modernajās rūpnīcās.”

LMT lietu interneta (IoT) inženieru komanda sākusi ražot IoT Shortcut – pasaulē mazāko mobilo datu moduli sensoru iekārtām, kas piedāvā universālas savienojamības iespējas jebkura ražotāja IoT ierīcēm visā pasaulē.

Jau pēc pirmajiem moduļa testiem par to lielu interesi izrādījuši dažādu jomu ražotāji gan no Eiropas, gan ASV.

“LMT grupa virza Latvijas ekonomikas izaugsmi ar inovatīvām tehnoloģijām un to eksportu, ne tikai veidojot savas ierīces, bet arī nodrošinot tirgū pieprasītas kompetences globāliem ražotājiem. Liekot lietā līdzšinējo pieredzi un sadarbībā ar citiem vietējiem tehnoloģiju ražotājiem gūtās zināšanas, nu esam gatavi izstrādāt un ražot paši savas tehnoloģijas, apliecinot, ka LMT grupa ir kļuvusi par spēcīgu tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmu. Varam lepoties, ka aiz katra Aer gaisa kvalitātes monitora un IoT Shortcut moduļa ir LMT inženieri, analītiķi un programmētāji, kas tepat Latvijā izstrādā unikālas, modernas tehnoloģijas globālam pielietojumam, nesot Latvijas vārdu pasaulē,” gandarījumu pauž LMT grupas prezidents Juris Binde.

Jau kopš mākoņpakalpojumu pirmsākumiem viena no to stiprākajām pusēm bijusi elastīga cenu politika. Klients abonē tieši to pakalpojumu, kas viņam nepieciešams, vajadzīgajā apmērā un par to maksā atbilstošu samaksu.

Ja darbības izmaiņu dēļ rodas vajadzība palielināt vai samazināt lietotāju skaitu, krātuves ietilpību vai citus pakalpojumus, to var viegli izdarīt, attiecīgi palielinot vai samazinot ikmēneša maksājumu.

Pakalpojuma abonēšana ar fiksētu mēneša maksu pastāvējusi vairāk nekā desmitgadi, un pie tās pieraduši kā uzņēmumi, tā privātpersonas. Miljoniem cilvēku abonē mākoņkrātuvi, kur glabāt fotogrāfijas, uzturēt interneta vietni vai ar regulāru maksājumu norēķināties par biroja programmu vai dažādu satura radīšanas rīku izmantošanu.Tomēr šajā šķietami stabilajā kārtībā ieplūst jaunas vēsmas. Aizvien vairāk uzņēmumu dod priekšroku tā dēvētajam uz lietošanas apjomu balstītajam cenošanas principam (usage-based pricing jeb UBP). Tas ir detalizētāks cenu veidošanas modelis, kurā ikmēneša maksājums tiek aprēķināts pēc pakalpojuma izmantošanas attiecīgajā laika periodā. Ja apjoms ir mainīgs, arī cena vairs nav fiksēta.

Desmit gadu laikā eLizings.lv ir piedzīvojis būtisku transformāciju. Uzņēmuma stāsts aizsākās auto tirdzniecības nozarē, kur ikdienā bija redzamas klientu reālās problēmas - ierobežotas finansējuma iespējas, sarežģīti piedāvājumi un lēmumi, kas bieži tika pieņemti bez pilnīgas informācijas par alternatīvām.

Tieši šī pieredze kļuva par pamatu pārejai uz kredītu salīdzināšanas un finanšu konsultēšanas modeli. Jau desmit gadus uzņēmuma pamatā ir nemainīga pieeja - palīdzēt cilvēkiem pieņemt pārdomātus un finansiāli izdevīgus lēmumus, balstoties datos, nevis emocijās.

Nevis kreditētājs, bet atbalsts finanšu tirgū

Šodien eLīzings Latvijā ir plaši pazīstams kā kredītu salīdzināšanas pakalpojumu sniedzējs, lai gan daļa sabiedrības to joprojām kļūdaini uztver kā aizdevēju. Uzņēmums pats aizdevumus neizsniedz, bet darbojas kā neatkarīgs starpnieks starp klientu un finanšu tirgu.

Platformas galvenais uzdevums ir:

• palīdzēt orientēties plašajā finanšu piedāvājumu klāstā, ērti salīdzinot dažādu aizdevēju nosacījumus;

Tehnoloģiju nozarei ir ļoti labas attīstības perspektīvas, jo prognozes rāda desmitiem miljardu lielu dažādu — datu centru, kiberdrošības, mākslīgā intelekta — segmentu tirgu, lai no tā varētu paņemt 1%, 2% vai pat 3% no šo jomu globālā apgrozījuma, tāpēc SIA Tet īsteno nozīmīgus mājasdarbus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks. Viņš norāda, ka vienīgais izaugsmes risinājums ir preču un pakalpojumu eksports, kura pamatā ir spēja būt konkurētspējīgiem.

Kāda ir situācija nozarē, īpaši, ja iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk?

Latvijas tirgus, kā teju vai jebkuras valsts tirgus, ir ierobežots gan ar uzņēmumu, gan arī iedzīvotāju skaitu. Mājsaimniecību skaits Latvijā ir 820 000, un nav nevienas prognozes, kas liecinātu par šī cipara pieaugumu, tāpēc ar optiskā interneta lietotāju — mājsaimniecību un arī uzņēmumu – skaitu esam rēķinājušies un strādājam vairākās citās sfērās — datu centri, kiberdrošības un mākslīgā intelekta risinājumi dažādām sfērām, kvantu tehnoloģijas. Vienlaikus Latvijai ir nepieciešama augoša, spēcīga ekonomika. Patīkami, ka Latvijā 2025. gadā ir notikusi IKP izaugsme, taču tās pieauguma tempu nosaka gan faktori Latvijā, gan aiz mūsu valsts robežām — lielākajos eksporta tirgos. IKP izaugsme ir tieši saistīta ar Latvijā strādājošu uzņēmumu darba rezultātiem – sekmēm. Vienlaikus, ja kompānijas, kuras strādā Latvijā, vēlas izaugt, tad vienīgais risinājums ir preču un pakalpojumu eksports, kura pamatā ir spēja būt konkurētspējīgiem.

Saeima ceturtdien vērtēšanai komisijās nodeva grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz vienkāršot publisku kapitālsabiedrību jeb valsts un pašvaldību uzņēmumu dibināšanas procedūru.

Grozījumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā anotācijā skaidrots, ka šobrīd spēkā esošais regulējums attiecībā uz publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībās ļauj iegūt līdzdalību uzņēmumā tirgus nepilnības apstākļos, radot stratēģiski svarīgas preces un pakalpojumus vai pārvaldot stratēģiski svarīgus īpašumus. Tas rada jautājumus par publisku personu kapitālsabiedrību iespējām apgūt jaunus eksporta tirgus un realizēt inovācijas.

Ar grozījumiem tiks noteikts, ka publiska persona pie nosacījuma, ka tā ne tikai savu funkciju efektīvai izpildei, bet arī tautsaimniecības ilgtermiņa mērķu sasniegšanai, ievērojot konkurences neitralitātes principus, kā arī racionāli un ekonomiski pamatoti izlietojot publiskas personas resursus, var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) "Melnajā sarakstā" iekļauti astoņi uzņēmumi, kuri nav izpildījuši savas saistības pret patērētājiem - SIA "Longo Latvia", SIA "Baltic World", SIA "BigTour Tickets", SIA "Māja elpo", SIA "JA Mēbeles", SIA "vienmer.lv", SIA "Kalisart" un SIA "Rocket Science", informē PTAC.

Institūcijā norāda, ka attiecīgie uzņēmumi nav nodrošinājuši līgumam atbilstošas preces vai pakalpojumus, nav ņemtas vērā prasības par atteikuma tiesību izmantošanu, nav atmaksājuši samaksāto naudu un nav izpildījuši Patērētāju strīdu risināšanas komisijas pieņemto lēmumu.

Tostarp PTAC min, ka "Longo Latvia" patērētājam piegādāja līguma noteikumiem neatbilstošu automašīnu un neatmaksāja samaksāto naudu, "Baltic World", kas pazīstams kā "Anex Tour", sniedza līgumam neatbilstošu tūrisma pakalpojumu, par kuru patērētājs nesaņēma naudas atmaksu, bet "BigTour Tickets" neatmaksāja naudu par ceļojumu, kas nenotika.

Tajā pašā laikā "Māja elpo" uzstādīja līguma prasībām neatbilstošu ventilācijas sistēmu un neatgrieza patērētājam samaksāto naudu, "JA Mēbeles" nepiegādāja pasūtīto dīvānu un naudu neatmaksāja, "vienmer.lv" neievēroja patērētāja atteikuma tiesības, līdz ar to samaksātā summa netika atgriezta, bet "Kalisart", pārdodot bērnu ratus, ierobežoja patērētāja atteikuma tiesību izmantošanu, savukārt "Rocket Science" pārdeva līgumam neatbilstošus apavus, bet patērētājam netika nodrošināta to maiņa.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātā industriālo attīstības teritoriju karte ļaus iedzīvotājiem noskaidrot vispārējo situāciju, bet pašreiz nesniedz detalizētu un precīzu informāciju par vēja elektrostaciju (VES) attīstības iespējām, norāda VES parku attīstītāji.

AS "Latvenergo" attīstības direktore Ilvija Boreiko norādīja, ka KEM un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) ir izveidojis plašai sabiedrībai un interesentiem lietderīgu informāciju, kas pieejama digitālajā kartē, kur ikviens var apskatīt potenciālās iespējas vēja enerģijas attīstībai.

"Mūsuprāt, karte ļaus iedzīvotājiem noskaidrot vispārējo situāciju par to, vai viņu zemē ir iespējas VES attīstībai. Jāmin gan, ka savā ziņā karte var radīt arī neprecīzu priekšstatu, ka tur, kur nav ierobežojumu, VES attīstība ir iespējama," pauda Boreiko, piebilstot, ka "Latvenergo" pieredze rāda, ka pat tajās teritorijās, kurās teorētiski būtu iespējama VES būvniecība, pēc detalizētas izpētes veikšanas izrādījies, ka 50-70% gadījumu tas tomēr nav iespējams.