Skaidras naudas norēķinu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju ikdienā pērn turpinājis samazināties. Karšu maksājumi e‑komercijā pieauga par 46% (salīdzinot ar 2024. gadu), pārsniedzot 7 miljonus eiro. Kopējie e‑komercijas apjomi palielinājās par 26% un sasniedza vairāk nekā 133 miljonus eiro, liecina Swedbank dati.

E‑makus pirkumos internetā izmantoja jau 23% gadījumu – to apjoms pārsniedza 30 miljonus eiro. E‑maksājumu skaits gada laikā pieauga par 18%, un vidējā pirkuma summa palielinājās no 28,47 līdz 32,25 eiro.

Arī fiziskās tirdzniecības vietās norēķinu karšu darījumu īpatsvars pērn, salīdzinot ar 2024. gadu, audzis gandrīz par piektdaļu (16%). No 14 maksājumiem, ko viens cilvēks vidēji veic nedēļas laikā, 11 maksājumi tiek veikti ar bezskaidru naudu. Līdzās karšu maksājumiem ar kartes plastiku, šodien aizvien biežāk ir pamanāmi arī maksājumi ar digitālajām ierīcēm. E-maku īpatsvars apjomos no visiem bezskaidras naudas darījumiem fiziskajā komercijā sasniedzis jau 77% (102 miljonus eiro) un to lietošanas pieauguma temps, salīdzinot ar 2024. gadu, maksājumu skaita ziņā audzis par 18%, savukārt apjomos - par 23%.

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2025. gadā veica 934 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 1.2 trilj. eiro kopapjomā, informē Latvijas Bankā.

Vidēji dienā tika veikti 2.6 milj. maksājumu 3.3 mljrd. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2024. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits 2025. gadā palielinājās par 7 %, bet maksājumu apjoms – par 11 %. 2025. gadā 60 % no visiem maksājumiem tika veikti ar kartēm, bet 36 % bija klientu kredīta pārvedumi; bija vērojams gan karšu maksājumu, gan kredīta pārvedumu skaita pieaugums.

Kopējā maksājumu apjoma pieaugumu galvenokārt noteica kredīta pārvedumi. To skaits un apjoms, neietverot iekšbankas maksājumus, bija 111.3 milj. maksājumu 162.1 mljrd. eiro apjomā – maksājumu skaits pieauga par 11 %, bet apjoms – par 10 %.

2025. gadā tika veikti 35 tūkst. krāpniecisko maksājumu 10.5 milj. eiro apjomā. Krāpniecisko maksājumu skaits pieauga par 9 %, bet apjoms samazinājās par 12 %. Vidēji dienā tika veikti 19 krāpniecisku kredīta pārvedumu un 77 krāpnieciski karšu maksājumi.

Ar lielu daļu eID karšu no 9. decembra potenciāli vairs nevarēs veikt e-parakstus, aģentūru LETA informēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Pārmaiņas ietekmēs eID kartes, kas izsniegtas laikā no 2019. gada 2. septembra līdz 2026. gada 30. janvārim, kurās izmantota noteikta tehnoloģiskā komponente e-paraksta nodrošināšanai.

Pēc Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) sniegtās informācijas, pēc 9. decembra izmaiņas var skart vairāk nekā 346 000 eID kartes, kurās ir mikroshēmas versija "Cosmo 8.1".

Izmaiņas saistītas ar sertifikācijas procesu, kuru veic Francijas nacionālā uzraudzības iestāde.

"eID karte Latvijā ir derīga desmit gadus - tās elektroniskajai komponentei tas ir salīdzinoši ilgs periods, kura laikā var rasties vajadzība pāriet uz jaunākas paaudzes tehnoloģijām. To paredz arī jaunais ES regulējums e-paraksta jomā. Šobrīd strādājam pie juridiskiem un tehniskiem risinājumiem, lai izmaiņu skartās eID kartes lietotāji varētu turpināt parakstīt dokumentus Latvijā, un paralēli sadarbības partneri gatavo tehnoloģiskos priekšlikumus, lai e-paraksts eID kartē darbotos ērti un droši neatkarīgi no tehnoloģiju attīstības arī ilgtermiņā," klāsta VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols.

Prāgā bāzētais maksājumu infrastruktūras jaunuzņēmums "Tapaya", kas nodrošina klātienes maksājumu pieņemšanu jebkurā ierīcē, ir piesaistījis miljonu eiro pirmssēklas investīciju raundā. To vadīja iespējkapitāla fonds "Passion Capital" sadarbībā ar "Depo Ventures". Investīciju raundā piedalījās arī Latvijā bāzētais "BADideas.fund".

Uzņēmums "Tapaya" ir dibināts 2025. gadā. Tas izstrādā infrastruktūru, kas ļauj bankām, finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem un programmatūras platformām integrēt klātienes maksājumu pieņemšanu savās lietotnēs. "Tapaya" jau īsteno sava produkta integrācijas Baltijas valstīs, Čehijā un attīsta partnerības arī Centrālajā un Austrumeiropā.

"Mēs vēlamies, lai maksājumu pieņemšana būtu tikpat vienkārša, kā gaismas ieslēgšana. Desmitgadēm tas nozīmēja paļauties uz kases termināļiem — tos iegādāties, nēsāt, pieslēgt un atsevišķi saskaņot. Tirgotāji ir noguruši no šīs sarežģītības. Mēs paši esam redzējuši, cik daudz laika un izmaksu prasa šāda vienkārša funkcija. "Tapaya" tagad dod iespēju izstrādātājiem integrēt maksājumus tikpat vienkārši, kā jebkuru citu funkciju," saka "Tapaya" līdzdibinātāja un izpilddirektore Laura Dordova (Laura Ďorďová).

Eiropas finanšu sektors šobrīd piedzīvo vienu no straujākajām transformācijām pēdējo pāris desmitu gadu laikā. Tehnoloģiju uzņēmumi, maksājumu iestādes un tā saucamās fintech jeb finanšu tehnoloģiju platformas īsā laikā ir būtiski mainījušas veidu, kā cilvēki izmanto finanšu pakalpojumus gan Latvijā, gan citviet Eiropā.

Šodien kontu atvērt, pārskaitīt naudu vai apmaksāt pirkumu var dažu sekunžu laikā. Fintech uzņēmumi ir kļuvuši par nozīmīgu inovāciju virzītājspēku, paātrinot finanšu pakalpojumu digitalizāciju un uzlabojot ērtību miljoniem klientu.

Mēs to novērojam arī tepat Latvijā – tā ir ierasta situācija, kad klientam Rīgā vai Jelgavā ir savs “pamatkonts” tradicionālā bankā un tad papildus vēl viens vai pat vairāki konti dažādās maksājumu iestāžu digitālajās platformās pie kuriem ir piesaistītas arī dažādas maksājumu kartes un lietotnes. Pietiekami daudzi arī tepat Latvijā paralēli banku pakalpojumiem izmanto arī ieguldījumu platformas, kurās klienta līdzekļi tiek turēti kādas mazāk pazīstamas jurisdikcijas bankas kontā. Šāds pakalpojumu sazarojums ir mūsdienīgs un klientam sniedz dažādus ieguvumus un pati par sevi šāda situācija nav nevēlama un atspoguļo finanšu tirgus inovāciju dinamisku attīstību.

Apstākļos, kad daudzviet pasaulē datu centrus un citus liela patēriņa projektus bremzē elektroenerģijas deficīts, bet pieprasījumu aktualizē strauja mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izaugsme, Baltijā situācija ir būtiski atšķirīga — jaudas ir pieejamas un attīstība notiek bez vairāku gadu gaidīšanas.

Šajā kontekstā Latvijas un Lietuvas datu centru operators “Delska” turpina mērķtiecīgi paplašināt infrastruktūru, stiprinot pozīcijas reģionā laikā, kad citviet tirgū dominē ierobežojumi. Globāli elektroenerģijas pieejamība kļuvusi par galveno bremzējošo faktoru mākslīgā intelekta un datu centru dinamiskajā attīstībā. Investīcijām gatavi projekti tiek atlikti, jo elektrotīkli nespēj nodrošināt nepieciešamo jaudu. Savukārt Baltijā pieejamā infrastruktūra ļauj reaģēt uz MI radīto pieprasījuma pieaugumu bez strukturāliem kavējumiem.Tieši šī atšķirība šobrīd nosaka reģiona konkurētspēju un rada iespēju vietējiem operatoriem nostiprināt pozīcijas laikā, kad citviet izaugsmi ierobežo enerģētiskie faktori. Ņemot vērā Broadcom īstenotās izmaiņas VMware cenu un licencēšanas politikā, “Delska” paplašina savu mākoņu platformas klāstu ar pielāgojamiem risinājumiem, fokusējoties uz klientu vajadzībām pēc ilgtermiņa izmaksu stabilitātes Eiropas datu centros.

Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju vidū.

Aizvadītajā gadā maksājumu jeb POS termināļu skaits Latvijā Luminor klientu vidū pieaudzis par 10 %, liecina bankas dati. Arvien vairāk uzņēmēju pielāgojas iedzīvotāju mainīgajiem norēķinu paradumiem un ievieš klientiem ērtākus maksājumu risinājumus, uzsver Luminor bankas mazo uzņēmumu apkalpošanas vadītāja Jolanta Aivare.

Luminor veiktās aptaujas dati liecina, ka cilvēki visbiežāk maksā skaidrā naudā tirgos un gadatirgos, kā arī par skaistumkopšanas pakalpojumiem, ja nav bijis iespējams norēķināties ar karti. Tomēr norēķinu veikšana ar karti turpina pieaugt – šī gada februārī bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā bija 79 % pret 21 %, bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvaram sasniedzot vēsturiski augstāko līmeni, liecina Latvija Bankas dati. Savukārt 2025. gada beigās iedzīvotājiem bija izdotas 2,3 miljoni maksājumu karšu, kas vidēji nozīmē 1,2 kartes uz vienu iedzīvotāju.

Bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars šogad februārī Latvijā sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni - 79%, kamēr skaidrās naudas maksājumu īpatsvars sarucis līdz 21%, liecina jaunākais 2026. gada pavasara Latvijas Bankas "Maksājumu radars".

Bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars salīdzinājumā ar 2025. gada augustu palielinājies par pieciem procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar 2025. gada februāri pieaudzis par vienu procentpunktu.

Latvijas Bankā atgādina, ka pirmo reizi bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība tika mērīta 2017. gada februārī - tad bezskaidrā naudā tika veikti 58% maksājumu, kamēr skaidrā naudā tika veikti 42% maksājumu.

Šogad februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veica nedēļas laikā, bija 15,1, kamēr 2025. gada augustā tie bija 17,9, bet 2025. gada februārī - 14,1. Tostarp šogad februārī 11,9 maksājumi bija bezskaidrajā naudā un 3,2 maksājumi bija skaidrajā naudā.

Valdība šodien vērtēs Iekšlietu ministrijas (IeM) priekšlikumu ieviest obligātu priekšapmaksas SIM karšu lietotāju reģistrāciju no šī gada 1. oktobra, informē Iekšlietu ministrijā (IeM).

Ministrija izskatīšanai valdības sēdē iesniegusi grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas paredz noteikt obligātu priekšapmaksas starppersonu sakaru pakalpojuma, izmantojot numerāciju, vai interneta piekļuves pakalpojuma galalietotāja un galalietotāja identifikācijas moduļa karšu jeb SIM karšu reģistrāciju.

Grozījumi papildinās Elektronisko sakaru likumu ar normu, kas paredz, ka elektronisko sakaru komersants, slēdzot līgumu par priekšapmaksas pakalpojumu, drīkst pieprasīt galalietotāja identifikācijas datus, tostarp vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, personas kodu vai juridiskas personas nosaukumu un reģistrācijas numuru.

Tāpat IeM atzīmē, ka grozījumi likumā paredz elektronisko sakaru komersanta pienākumu saglabāt minētos identifikācijas datus kopā ar SIM kartes pieslēguma numuru.

Attīstoties digitalizācijai, pieaugot viedierīču skaitam un laikam, ko pavadām internetā, strauji pieaug arī datu apjoms. Eiropas Komisijas publicē informācija liecina, ka 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti datu, bet 2026. gadā gaidāmi jau 175 zetabaiti.

Tas nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi. Katrs saglabātais fails, straumētais video, mākslīgā intelekta vaicājums vai e-pasts, nozīmē datu centru darbību, kuri patērē lielu elektroenerģijas daudzumu un rada siltumu, kā rezultātā pieaug arī CO₂ emisijas. Taču ir radīti risinājumi, kas ļauj defektu pārvērst par efektu un datu centru siltumu integrēt kopējā apkures sistēmā, samazinot vajadzību pēc fosilajiem energoresursiem. Globālais un finanšu medijs “Bloomberg” jau pērn rakstīja, ka, apvienojot datu apstrādes centru darbību ar centralizētās siltumapgādes sistēmām, tādas valstis kā Somija un Zviedrija cenšas mazināt digitālās infrastruktūras ietekmi uz vidi. Šāda pieeja ļauj vienlaikus risināt divus izaicinājumus - pieaugošo elektroenerģijas patēriņu datu centru nozarē un nepieciešamību samazināt fosilo kurināmo izmantošanu siltumapgādē. Rezultātā šādi datu centri kļūst ne tikai par digitālās ekonomikas balstu, bet arī par daļu no ilgtspējīgas enerģētikas risinājumiem.

Laikā, kad uzņēmumu datu apjoms burtiski eksplodē, IT nepārtrauktība un droša datu glabāšana kļūst par kritisku priekšnoteikumu biznesa izaugsmei. Latvijas datu centru operators «Delska» (agrāk DEAC), kas nesen piesaistījis apjomīgas Luksemburgas fonda investīcijas, reaģē uz šo pieprasījumu, būvējot Baltijā jaudīgāko datu centru.

Jaunais datu centrs Rīgā, Latgales ielā ar 10 MW kopējo jaudu kļūs par jaudīgāko Latvijā un, visticamāk, Baltijā. Vidēji industrijā 1 MW maksā ap 8 līdz 9 miljoniem eiro. Delska būvētais datu centrs Latvijā izmaksā vairāk nekā 30 miljonus eiro.

Tā kā lokālais pieprasījums aug lēnāk nekā daudzās citās attīstītajās valstīs, «Delska» ar šo objektu pamatā raudzīsies eksporta virzienā. Situācija tam ir labvēlīga, jo pašreizējā ģeopolitiskā situācija un straujā tehnoloģiju attīstība rada jaunas iespējas. Turklāt arī Latvijas klimats ir pateicīgs datu centru uzturēšanai.

«Karš Ukrainā sakritis ar jauno tehnoloģiju laikmetu. Šobrīd aktuālās tehnoloģijas pieprasa vairāk skaitļošanas un tīkla jaudas. Mēs redzam, ka varam apmierināt mākslīgā intelekta, HPC projektu, kā arī strauji augošu klientu vajadzības no 40 pasaules valstīm,» skaidro «Delska» valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Jaundibināmām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām plānots atcelt noteikto vienreizējo sākotnējo maksājumu Noguldījumu garantiju fondā, paredz Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtie grozījumi Noguldījumu garantiju likumā.

Tāpat ar grozījumiem paredzēts noteikt, kādu līmeni sasniedzot maksājumi Noguldījumu garantiju fondā tiek apturēti, precizētas prasības maksājumu apjoma aprēķināšanai, kā arī paredzēta izdevumu segšana no ienākumiem, kas gūti pārvaldot Noguldījumu garantiju fondu.

FM skaidro, ka likumprojekta izstrādes mērķis ir veicināt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu Latvijas finanšu sektorā, kā arī vidējā un ilgtermiņā samazināt kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību maksājumu apjomu Noguldījumu garantiju fondā un izdevumus.

Patlaban likums paredz kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību pienākumu pēc licences saņemšanas veikt vienreizēju sākotnējo maksājumu Noguldījumu garantiju fondā. Sākotnējā maksājuma apmērs kredītiestādēm paredzēts 1,5% apmērā no sākotnējā kapitāla, ārvalsts kredītiestādes filiālēm - 150 000 eiro apmērā, bet krājaizdevu sabiedrībām - 150 eiro apmērā.

Ja pārvaldāt e-veikalu vai klātienes veikalu, jūs to ļoti labi ziniet – gada pēdējais ceturksnis nav tikai intensīvs, tas ir izšķirošs. Ar Melnās Piektdienas, Ziemassvētku un Jaunā gada izpārdošanām pircēju plūsma strauji pieaug.

Taču ir kāda būtiska nianse – pircēju plūsmas pieaugums ne vienmēr nozīmē pārdošanas apjoma kāpumu, it īpaši, ja norēķinu process klientam šķiet neērts.

Ko darīt, ja pircējs pie apmaksas apstājas, vilcinās un saka: “Varbūt nākamajā mēnesī”?

Viņš nesaka “nē”. Viņš saka, ka vēlas elastīgas maksājumu iespējas.

Pircēji joprojām vēlas veikt pirkumum

Visā Baltijā patērētāji rūpīgi izvērtē katru pirkumu. Cenas aug, ģimeņu budžeti kļūst ierobežotāki, un tirgotājiem nākas pielāgoties.

Saskaņā ar Baymard (neatkarīgs web UX pētniecības institūts) datiem gandrīz 70 % tiešsaistes iepirkumu grozu tiek pamesti, un viens no galvenajiem iemesliem ir ierobežotas maksājumu iespējas.

Noslēdzies digitālā eiro projekta sagatavošanās posms un 2027. gadā varētu sākties izmēģinājuma projekts, informē Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

ECB Padome ceturtdien nolēma pāriet uz digitālā eiro projekta nākamo posmu. Šis lēmums tika pieņemts pēc Eirosistēmas 2023. gada novembrī sāktā sagatavošanās posma sekmīgas pabeigšanas, kas lika pamatus digitālā eiro emisijai.

Padomes lēmums atbilst 2025. gada oktobra eirosamitā paustajam Eiropas vadītāju aicinājumam paātrināt digitālā eiro izstrādes progresu.

ECB min, ka digitālais eiro saglabās eiropiešu izvēles brīvību un privātumu un aizsargās Eiropas monetāro suverenitāti un ekonomisko drošību. Tas veicinās inovācijas maksājumu jomā un palīdzēs padarīt Eiropas maksājumus konkurētspējīgus, noturīgus un iekļaujošus. Eirosistēma veiks sagatavošanās darbus elastīgi, atbilstoši eirozonas valstu vadītāju aicinājumiem Eirosistēmai pēc iespējas nodrošināt gatavību potenciālajai digitālā eiro emisijai, vienlaikus arī atzīstot, ka regulējuma tapšanas process vēl nav noslēdzies.

Eiropas Savienībai (ES) ir jāizmanto mākslīgā intelekta (MI) sniegtās iespējas un jāmazina negatīvie efekti, aģentūrai LETA norādīja ES ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis, kurš ceturtdien piedalījās Briseles ekonomikas forumā.

Viņš vērsa uzmanību uz to, ka produktivitātes pieaugums ES aptuveni divas desmitgades ir bijis lēnāks nekā citās lielajās ekonomikās, savukārt MI var būtiski kāpināt produktivitāti. Dombrovska ieskatā Eiropai ir svarīgi nenokavēt "MI revolūciju", lai vēl vairāk neiepaliktu attiecībā uz produktivitātes pieaugumu.

Eirokomisārs atzīmēja, ka ES līmenī, lemjot par MI regulējumu, piemēram, "AI Act", norit centieni atrast līdzsvaru, kā veicināt MI izplatību un pielietojumu tautsaimniecībā un valsts pārvaldē, vienlaikus risinot iespējamos riskus un definējot skaidrus spēles noteikumus.

"MI ir joma, kas nākamo gadu laikā turpinās strauji attīstīties. Patlaban diskusijas notiek gan lēmumu pieņēmēju līmenī, regulatoru līmenī, gan akadēmiskajā vidē, jo uz daudziem jautājumiem precīzu atbilžu vēl nav. Vienlaikus MI ietekme paliek aizvien lielāka, tāpēc šie jautājumi ir jārisina," sacīja Dombrovskis.

OP Corporate Bank plc Latvijas filiāle piešķīrusi 8,151 miljonu eiro finansējumu Tet jaunā datu centra DC7 būvniecībai Salaspilī.

Tas būs viens no tehnoloģiski modernākajiem un energoefektīvākajiem datu infrastruktūras projektiem Ziemeļeiropā. Datu centrs ne tikai stiprinās valsts digitālo drošību un uzņēmumu piekļuvi augstas uzticamības datu apstrādes infrastruktūrai, bet arī palīdzēs nodrošināt siltumenerģiju vietējiem iedzīvotājiem.

Kopējais projekta investīciju apjoms ir 27 miljoni eiro. No tā 8,151 miljoni eiro ir OP Corporate Bank plc piešķirtais ilgtermiņa finansējums datu centra būvniecībai, un 8,151 miljoni eiro aizdevums no Altum, kas nodrošināts ar tāda paša apjoma līguma izpildes garantiju no OP.

“DC7 ir stratēģiski nozīmīgs ieguldījums Latvijas digitālās infrastruktūras attīstībā un stiprināšanā. Strauji pieaugošais datu apjoms prasa drošus datu apstrādes un glabāšanas risinājumus, tāpēc būtiski, ka DC7 nodrošinās uzņēmumiem un valsts institūcijām uzticamu un modernu vidi kritiski svarīgo IT sistēmu darbībai. Mēs augstu vērtējam Tet ieguldījumu inovatīvu tehnoloģiju attīstībā un esam gandarīti atbalstīt projektu, kas stiprinās valsts konkurētspēju un digitālo drošību,” stāsta Elmārs Prikšāns, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs.

Kā liecina pasaules bankas apkopotie statistikas dati par visām pasaules valstīm, tad pēdējo 20 gadu laikā ASV, Japāna un Eiropas Savienība zaudēja globālajā konkurencē par rūpnieciskās ražošanas apjomiem un to izvietojumu.

Pašlaik pasaules industriāli visattīstītākā valsts vairs nav ASV, bet jau no 2011. gada tā ir Ķīna. Savukārt Indija un Krievija pēc industriālā attīstības līmeņa jau ir apsteigušas Apvienoto Karalisti un atpaliek tikai no Vācijas.Ja ASV jaunā administrācija ir apzinājusies, ka esošās tendences ir drauds ASV globālajai drošībai, tad ES valdošā politiskā elite turpina īstenot politiku, kuras sekas ir ES rūpnieciskās ražošanas sarukšana un Eiropas Savienības globāla atkarība no kādreizējo attīstības pasaules valstu rūpnieciskās produkcijas piegādēm. Lielākajā daļā pasaules valstu tiek apkopoti detalizēti statistikas dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) pievienotās vērtības sadalījumu.

Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

Kamēr daudzu uzņēmumu un organizāciju vadītāji plāno dažādu digitālo risinājumu ieviešanu, darbinieki nereti to jau dara “pa kluso”, izmantojot dažādus publiskos mākslīgā intelekta (MI) rīkus bez saskaņojuma ar IT nodaļu vai datu drošības speciālistiem. Tā sauktais ēnu IT jeb neapstiprinātu MI, programmatūras un citu digitālo rīku izmantošana ir izplatīta problēma. Tā radītā ietekme var būt dažāda - datu drošības vai pārmaksas risks, izsekojamības trūkums, kiberdrošības risks, neatbilstība Vispārīgai datu aizsardzības regulai u.c.

Lai risinātu šos izaicinājumus, ar aizliegumiem vien nepietiek, tieši pretēji – tie var radīt viltus drošības sajūtu. Daudz lielāks efekts ir drošas eksperimentēšanas vides izveidošanai, proaktīvai uzraudzībai attiecībā uz to, kādus rīkus darbinieki izmanto un izglītošanai par digitālo higiēnu un drošību.

Darba tirgus, paradumu un organizāciju attīstības tendenču pētījuma “Work Trend Index” 2024. gada dati liecina, ka gandrīz 80% darbinieku visā pasaulē izmanto ēnu IT. Arī Latvija nav izņēmums. Savukārt, kiberdrošības uzņēmuma “Cyberhaven” aizvadītā gada pētījums liecina, ka 83,8% datu, ko darbinieki ievada MI rīkos, nonāk paaugstināta riska vidēs. Riski pieaug arī Latvijā – Cert.lv dati liecina, ka 2025. gada nogalē Latvijas kibertelpā reģistrēts vēsturiski augstākais incidentu skaits. MI rīki arvien straujāk ienāk ikdienas darbā, tie ir viegli pieejami un kļūst par dabisku pirmo izvēli, kur vērsties, lai rastu atbildes, automatizētu uzdevumus vai paaugstinātu produktivitāti. Taču tieši šī pieejamība un brīvā, bieži nekontrolētā izmantošana rada jaunus riskus. Problēma nav tikai kiberuzbrukumos – būtiska loma ir darbinieku paradumiem, piemēram, ievadot sensitīvu informāciju neapstiprinātos MI rīkos. Tāpēc drošības izaicinājums arvien vairāk kļūst par cilvēku uzvedības un iekšējo procesu jautājumu.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņēmušas 19. sankciju paketi pret Krieviju, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militārās rūpniecības bāze, īpašās ekonomiskās zonas, vēršoties ar pret Krievijas izvērstā kara atbalstītājiem un peļņas gūšanas veicinātājiem.

Kā norādīja Eiropas Komisija (EK), pilnīgs Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) aizliegums un turpmāka ēnu flotes ierobežošana ir līdz šim visstingrākās sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari. Sankcijas vērstas arī pret finanšu pakalpojumiem un infrastruktūru, tostarp pirmo reizi pret kriptovalūtu, kā arī tirdzniecību. Ierobežojumi vērsti arī pret pakalpojumu nozari un pastiprina apiešanas novēršanas instrumentus.

Sankcijas paredz Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG ) importa aizliegumu no 2027. gada 1. janvāra attiecībā uz ilgtermiņa līgumiem un sešu mēnešu laikā pēc sankciju stāšanās spēkā attiecībā uz īstermiņa līgumiem.

Tiek noteikts pilnīgs darījumu aizliegums uzņēmumiem "Rosņeftj "un "Gazprom Ņeftj.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP), veicot apjomīgu reformu, patiesi kļūs par centrālo vietu datiem Latvijas Republikā tiešā šī vārda nozīmē, turklāt uzņemoties pilnu atbildību par datu nodrošinājumu un kvalitāti. Iestādes priekšnieks Raimonds Lapiņš skaidro Dienas Biznesam, kāpēc tas ir nepieciešams un ko tas mainīs uzņēmējiem, pētniekiem un politikas veidotājiem.

Kas īsti notiek - nozīmīgas pārmaiņas, reforma vai CSP reorganizācija? Kāds ir mērķis, darbību kopums un sasniedzamais rezultāts?

Šajā pārveidošanas procesā satiekas vairākas vajadzības vienlaikus. Pirmkārt, ja iestādes stratēģiju un datu apstrādes pakalpojumus nemaina, sekas būs nopietna atpalicība. Mēs neesam unikāli – visām statistikas iestādēm pasaulē mākslīgā intelekta risinājumi elpo pakausī. No visām statistikas iestādēm politikas veidotāji datus prasa šodien, uzreiz par vakardienu, nevis par aizpērno gadu. Un vairs nepietiek ar vienu kopprodukta skaitli – vajadzība ir pēc detalizācijas nozaru apgrozījumos, eksporta struktūrā, lielāko uzņēmumu lomas nozarēs.Otrkārt, parādās principiāli jauns izaicinājums – datu nodrošināšana. Paldies mūsu Valsts prezidentam, kurš virzīja grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, lai nodrošinātu, ka valsts divreiz neprasa datus. Tas it kā jau bija likumā rakstīts, tomēr pastāvēja atruna, ka iestādēm ir tiesības prasīt, un neviens neatbildēja par to, ka vienu un to pašu informāciju prasa divas iestādes, nevis viena. CSP ir organizācija, kurai ir pienākums datus nodrošināt, nevis tikai pienākums uzņēmējiem tos sniegt visiem, kas paprasa.

Latvijā ar maksājumu kartēm pagājušajā gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 10,893 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,7% jeb 782,321 miljonu eiro vairāk nekā 2024. gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2025. gadā ar maksājumu kartēm izņemta kopumā 4,888 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,4% jeb 172,202 miljoniem eiro mazāk nekā 2024. gadā.

Dati arī liecina, ka 2025. gada decembrī pirmo reizi bezskaidras naudas norēķini ar Latvijā izsniegtām maksājumu kartēm mēneša laikā pārsniedza vienu miljardu eiro, veidojot 1,009 miljardus eiro.

Tāpat 2025. gadā pirmo reizi kopš 2021. gada skaidra nauda no kartēm izmaksāta mazāk nekā piecu miljardu eiro apmērā, bet norēķini veikalos pirmo reizi ir pārsnieguši septiņus miljardus eiro.

Veikalos ar maksājumu kartēm pagājušajā gadā veikti norēķini 7,282 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,3% vairāk nekā 2024. gadā, tostarp apģērbu veikalos - 555,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 4,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Kur izvietot sistēmas un kur glabāt uzņēmuma datus – tas vairs nav tikai IT jautājums. Ģeopolitiskās nenoteiktības laikā tas kļuvis par stratēģisku lēmumu, kas ietekmē uzņēmuma darbības nepārtrauktību, riska vadību un ilgtermiņa konkurētspēju.

Lai gan publiskajā telpā bieži tiek pretstatīti mākoņpakalpojumi un lokālie datu centri, praksē šī izvēle ir daudz niansētāka. To apliecina arī tehnoloģiju uzņēmuma “dots.” organizētā diskusija “Paradīze vai elle: balansējot starp suverenitāti, atbilstību un mākoņtehnoloģiju inovācijām”, kur nozares eksperti diskutēja par datu suverenitāti, mākoņpakalpojumiem un mākslīgā intelekta lomu mūsdienu ģeopolitiskajā kontekstā.

Diskusijā tika uzsvērts, ka vienas universālas pieejas sistēmu izmitināšanai un datu glabāšanai nav – katram uzņēmumam jāpieņem individuāls lēmums, izvērtējot uzņēmuma kopējo IT stratēģiju un konkrētā projekta vajadzības un risku profilu. Šī nepieciešamība pēc diferencētas pieejas kļūst īpaši aktuāla laikā, kad mākoņpakalpojumu izmantošana strauji pieaug un paplašina iespējas, kā uzņēmumi strādā ar datiem. 2025. gadā aptuveni vairāk nekā puse jeb 53% Eiropas Savienības uzņēmumu izmantoja maksas mākoņpakalpojumus, un līdzīga izaugsme vērojama arī Latvijā – no 36% 2023. gadā līdz 44% 2025. gadā. Šie dati liecina par to, ka uzņēmumi arvien aktīvāk izmanto mākoņpakalpojumu sniegtās priekšrocības, vienlaikus apzinoties, ka efektīvai izmantošanai nepieciešama pārdomāta pieeja.

Ģeopolitiskā spriedze, inflācija un piegāžu ķēžu traucējumi pēdējos gados uzņēmējdarbībā kļuvuši par normu. Taču līdzās šiem ārējiem faktoriem uzņēmumi arvien biežāk saskaras ar mazāk pamanāmu, bet tikpat bīstamu risku – situācijām, kad pircējs kavē maksājumus, bet piegādes turpinās, līdz kādā brīdī parāds kļūst par būtisku slogu uzņēmuma naudas plūsmai. Tirdzniecības kredītu apdrošināšana ir instruments, kas palīdz uzņēmumiem pārdot drošāk, plānot stabilāk un augt pārliecinošāk arī nenoteiktos tirgus apstākļos.

“Klasiska kļūda ir uzskatīt, ka vislabāk riskus varam pārvaldīt paši – tas ir līdzīgi kā mēģināt pašiem ārstēt slimību laikā, kad pieejama moderna medicīna. Profesionāla tirdzniecības kredītu apdrošināšana ir ne tikai atlīdzība, bet arī ikdienas riska monitorings un praktisks atbalsts,” uzsver “Coface Baltics” vadītājs Mindaugs Sventickis.

Kas ir tirdzniecības kredītu apdrošināšana?

Vienkāršiem vārdiem sakot, tā ir uzņēmuma debitoru parādu aizsardzība. Ja jūs pārdodat preces vai sniedzat pakalpojumus ar atlikto maksājumu (vidēji no 30 līdz 120 dienām), pastāv risks, ka pircējs kavēs maksājumu, nonāks finanšu grūtībās, bankrotēs, tiks restrukturizēts vai vispār nesamaksās.

Mākslīgais intelekts (MI) vairs nav nākotnes tehnoloģija – tas jau patlaban ir neatņemama daļa no uzņēmumu ikdienas darba procesiem. To apliecina arī Eurostat dati, kas uzrāda strauju MI ieviešanas pieaugumu Latvijas uzņēmumos.

Ja 2023. gadā MI izmantoja tikai 4,5 % uzņēmumu, tad 2024. gadā šis īpatsvars gandrīz dubultojās, sasniedzot 8,8 %. Tendence turpinājusies arī 2025. gadā, kad MI jau izmantoja 12,2 % Latvijas uzņēmumu. Šī straujā dinamika norāda uz MI pieaugošo nozīmi tādās jomās kā datu analītika, klientu apkalpošana un lēmumu pieņemšanas procesi. Vienlaikus tas aktualizē arī būtisku jautājumu: vai šī tehnoloģija uzņēmumos tiek izmantota droši, atbildīgi un pārdomāti?

MI kā izaugsmes un efektivitātes veicinātājs

Mūsdienu uzņēmumi darbojas starptautiskā un daudzvalodīgā vidē, kur precīza un kvalitatīva komunikācija ir būtisks konkurētspējas faktors. MI risinājumi spēj uzlabot valodas kvalitāti, precizēt formulējumus un mazināt kultūras un valodas barjeras, kas nereti kavē efektīvu sadarbību starptautiskā mērogā. Šāda MI pielietošana ļauj darbiniekiem fokusēties uz saturiski nozīmīgiem jautājumiem un lēmumu pieņemšanu, vienlaikus optimizējot rutīnas procesus un veicinot produktivitāti. MI ieviešana sniedz iespēju cilvēkresursus novirzīt uz uzdevumiem, kuros nepieciešama analītiskā domāšana, radošums un stratēģiska iesaiste. Papildus tam MI potenciāls neaprobežojas tikai ar komunikāciju – pareizi ieviesti MI rīki var kalpot arī kā nozīmīgs palīgs kiberdrošības stiprināšanā. Tas spēj analizēt lielus datu apjomus, identificēt sistēmu vājās vietas, pamanīt neparastas aktivitātes uzņēmuma sistēmās un savlaicīgi ziņot par potenciāliem apdraudējumiem. Šādā veidā, automatizējot drošības uzraudzības procesus, uzņēmumi var reaģēt ātrāk un efektīvāk, vienlaikus stiprinot savas digitālās infrastruktūras aizsardzību.