Pirms trīspadsmit gadiem Kafijas Banka dibinātāji uzsāka ceļu ar vienkāršu, bet ambiciozu mērķi – piedāvāt vairāk nekā tikai dzērienu. Viņu vēlme bija radīt patiesu kafijas pieredzi. Šodien Kafijas Banka ir viens no modernākajiem un attīstītākajiem kafijas ražotājiem Baltijas reģionā, gadā apgrauzdējot vairāk nekā 3 miljonus kilogramu kafijas. Taču, neraugoties uz industriālo mērogu, uzņēmums joprojām balstās uz tām pašām vērtībām, ar kurām viss sākās – kvalitāti, precizitāti un fokusu uz ideālu garšu.

Kā mīlestība pret garšu pārtapa Baltijas mēroga grauzdētavā

Kafijas Banka stāsts sākās ar padziļinātām zināšanām par kafijas tirgu un vēlmi ieviest inovācijas. Veidojot tiešas attiecības ar kafijas audzētājiem un investējot modernākajās grauzdēšanas tehnoloģijās, kopīga aizraušanās pārtapa jaudīgā ražošanas uzņēmumā.

“Kafijas Banka radās kā vieta, kur satiekas kvalitāte un inovācijas. Mēs vēlējāmies nodrošināt, lai katra kafijas tase sniedz iespējami labāko pieredzi,” saka Artis Grigo, Kafijas banka dibinātājs.

“Mēs ne tikai iegādājamies kafijas pupiņas – mēs tās izvēlamies, balstoties uz ilgtspēju, uzticamību un ētisku ražošanu. Katra partija tiek rūpīgi testēta un degustēta, lai tā atbilstu mūsu standartiem.”

Mazāk nekā mēneša laikā Latvijas kafijas zīmols Rocket Bean ieguvis vēl vienu prestižu balvu — šoreiz zeltu piecās kategorijās Global Coffee Awards un ierindots starp kvalitatīvākajiem specialty kafijas grauzdētājiem Eiropā.

Šis ir viens no nozīmīgākajiem un visstingrāk vērtētajiem specialty kafijas konkursiem pasaulē. Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka šis sasniegums ir nozīmīgs ne tikai pašam zīmolam, bet arī Latvijai, kas arvien pārliecinošāk sevi apliecina pasaules līmenī.

Global Coffee Awards norisinās pēc aklas degustācijas (blind cupping) principa, un par uzvarētājiem lemj starptautiska žūrija ar pieredzi tādos konkursos kā Cup of Excellence un Best of Panama. Šis process nodrošina maksimālu objektivitāti, un godalga šajā konkursā tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem kvalitātes apliecinājumiem nozarē.

Rocket Bean šogad izcīnījis zeltu piecās kategorijās:

"Luminor Bank" noslēgusi segto obligāciju emisiju 500 miljonu eiro apmērā ar četru gadu termiņu, informēja "Luminor Bank" pārstāvji.

"Luminor Bank" 2.septembrī paziņoja par nodomu piedāvāt investoriem jaunas segtās obligācijas, un, ņemot vērā pozitīvas investoru atsauksmes, nākamajā dienā veica šo obligāciju emisiju. Jaunajā obligāciju emisijā vērtspapīru pieprasījums ātri pārsniedza piedāvājumu, "Luminor Bank" saņemot pirkšanas rīkojumus vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā no vairāk nekā 50 investoriem 19 valstīs.

Jaunās emisijas kupona likme noteikta 2,653% apmērā, kas atbilst četru gadu procentu mijmaiņas likmei (mid-swap) plus 40 bāzes punktiem. Rīkojumi no vācu valodā runājošās Eiropas daļas investoriem veidoja vairāk nekā trešdaļu no pieprasījuma, tāpat interesi par emisiju izrādīja arī investori no Ziemeļvalstīm, Īrijas un Lielbritānijas.

"Luminor Bank" peļņa Baltijā pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 157,7 miljoni eiro, kas ir par 22% mazāk nekā gadu iepriekš, informē bankā.

Bankas izsniegto kredītu apmērs Baltijā pērn palielinājās par 956 miljoniem eiro jeb 9,1%, gada beigās sasniedzot 11,491 miljardu eiro.

Vienlaikus klientu noguldījumi pieauga par 158 miljoniem eiro. "Luminor Bank" piesaistītie noguldījumi Baltijā 2025. gada beigās bija 11,511 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,4% vairāk nekā gadu iepriekš.

"Luminor Bank" izsniegto kredītu apmērs privātpersonām Baltijā palielinājās par 589,1 miljonu eiro, kamēr uzņēmumu kreditēšanā izsniegto aizdevumu apmērs pieauga par 366,9 miljoniem eiro. Bankā informē, ka palielinājās klientu interese par aizdevumiem energoefektīvām ēkām, un lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus, banka paplašināja sadarbību ar Eiropas Investīciju banku.

Kreditēšanas aktivitāte Latvijā pērn sasniedza augstāko līmeni kopš 2007. gada. Aktīvākais segments mājokļu tirgū aizvien ir dzīvokļi padomju laikos būvētās tipveida jeb sērijveida mājās, un visbiežāk iegādāti kompakti trīsistabu dzīvokļi 602. sērijas projektos, liecina Luminor bankas apkopotā informācija.

Vienlaikus interese par sava mājokļa iegādi saglabājas augsta – 83 % iedzīvotāju, kuri šobrīd dzīvo īrētā mājoklī, būtu gatavi pāriet no īres uz īpašumtiesībām, ja ikmēneša kredītmaksājums būtu līdzvērtīgs īres maksai, liecina bankas pētījuma dati.

Populārākā izvēle – kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā

Pērn populārākā kredītņēmēju izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā ar platību ap 60 kvadrātmetri, liecina Luminor dati. Kopumā Latvijā iedzīvotāji ar Luminor bankas atbalstu biežāk iegādājas īpašumus otrreizējā tirgū – vispopulārākie ir dzīvokļi sērijveida ēkās, kas veido trešdaļu jeb 31 % no darījumiem. Vienlaikus arī darījumu skaits ar mājokļiem jaunajos projektos saglabājas augsts – 27 %. Tikmēr privātmājas iegādi vai būvniecību izvēlas katrs ceturtais kredītņēmējs. Pērn Luminor finansējums Latvijas iedzīvotājiem mājokļa iegādei pieauga par vairāk nekā 70 %, iezīmējot īpaši aktīvu periodu mājokļu kreditēšanas tirgū.

Šogad auto līzinga tirgu virza tieši privātpersonu pieprasījums, un kopumā tirgus izaugsme šogad varētu sasniegt pēdējās desmitgades rekordu, norādīja "Luminor līzinga" vadītājs Raivo Bāle.

Viņš skaidroja, ka situācija Latvijas ekonomikā ir labāka nekā pirms gada, un tas atspoguļojas arī auto līzinga rezultātos. Pēc pērn piedzīvotā krituma šogad auto iegāde uzņēmusi apgriezienus. Bāle norādīja, ka to lielā mērā veicināja EURIBOR likmju kritums un iedzīvotāju pirktspējas atgūšanās.

Bāle pauda, ka aktivitāte vērojama gan jaunu, gan lietotu auto tirgū, un iedzīvotāju interese par automašīnu iegādi, izmantojot operatīvo vai finanšu līzingu, ir augsta. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati liecina, ka šī gada astoņos mēnešos īpaši augusi jaunu vieglo automobiļu reģistrācija - par 28%, bet atsevišķos mēnešos kāpums ir 55% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. "Luminor līzinga" vadītājs norādīja, ka tas atspoguļojas arī līzinga rezultātos, jo izsniegtā finansējuma apmērs automašīnu iegādei ir audzis par vairāk nekā 44%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Lai veicinātu Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi un attīstību, Luminor pārvaldītie pensiju fondi Latvijā un Lietuvā iegulda privātā kapitāla ieguldījumu fonda FlyCap jaunā, trešās paaudzes fondā. Kopējais Luminor ieguldījums FlyCap sasniedzis 9 miljonus eiro.

Privātā kapitāla fonds FlyCap dod priekšroku ieguldījumiem veselības aprūpes, uzņēmējdarbības pakalpojumu, tehnoloģiju un uz eksportu orientētās nozarēs, īpašu uzmanību pievēršot uzņēmumiem ar spēcīgu izaugsmes potenciālu. Fonds dod priekšroku videi draudzīgiem uzņēmumiem un projektiem, kas veicina oglekļa emisiju samazināšanu, atbalstot ilgtspējīgu attīstību un inovācijas.

“FlyCap ar savu pieredzi un sasniegumiem investīciju jomā turpina veicināt uzņēmumu izaugsmi Latvijā un arī Baltijas reģionā, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējīgiem un atbildīgiem biznesa risinājumiem, kas pilnībā atbilst Luminor pensiju fondu stratēģiskajiem mērķiem. Šis ieguldījums nodrošina jaunas finansējuma iespējas vietējiem uzņēmumiem, palīdzot tiem īstenot savus izaugsmes un attīstības plānus, vienlaikus veicinot inovācijas un ilgtspējīgu biznesa praksi. Šāda pieeja ne tikai atbalsta individuālo uzņēmumu izaugsmi, bet arī veicina Latvijas ilgtermiņa ekonomisko stabilitāti, inovāciju attīstību un konkurētspēju starptautiskajā tirgū,” saka Luminor Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš.

Latvijā ir zemākās mājokļu cenas Baltijā, bet šogad tās varētu pieaugt par 5-10%, prognozēja "Luminor Bank".

Dzīvokļu vidējā cena jaunajos projektos pirmreizējos darījumos Rīgā 2025. gada ceturtajā ceturksnī bija aptuveni 2500 eiro par kvadrātmetru, savukārt otrreizējā tirgū vidējā cena bija apmēram 1300 eiro.

"Luminor Bank" norāda, ka jauno projektu cenas reģistrētajos darījumos ierasti tiek atspoguļotas ar laika nobīdi, ņemot vērā, ka liela daļa pirkumu notiek vēl pirms mājokļa nodošanas ekspluatācijā un darījuma reģistrācijas zemesgrāmatā. Līdz ar to faktiskās cenas, par kurām patlaban notiek darījumi, ir par aptuveni 5-8% lielākas.

Vienlaikus bankā min, ka Latvija joprojām saglabā zemāko mājokļu cenu līmeni Baltijā. Piemēram, Viļņā 2025. gada ceturtajā ceturksnī jauno projektu vidējā cena bija ap 3700 eiro par kvadrātmetru, savukārt Tallinā - ap 4600 eiro. Otrreizējā tirgus segmentā Viļņā un Tallinā cenu līmenis bija līdzvērtīgs - ap 3000 eiro par kvadrātmetru.

"Luminor Bank" izsniegusi 13,5 miljonu eiro aizdevumu Lietuvas uzņēmumam "Taikos centras", lai finansētu veiktos ieguldījumus veikala "Depo" izveidē Kauņā, informēja bankā.

Veikala platība ir 21 800 kvadrātmetri, un tas ir atvērts apmeklētājiem kopš 2024. gada jūnija.

"Depo" sāka darbību Lietuvas tirgū 2016. gada beigās. Šobrīd "Depo" veikali Lietuvā ir atvērti Viļņā, Kauņā, Šauļos, Klaipēdā un Panevēžā, liecina "Depo" publiskotā informācija.

Pašlaik Latvijā darbojas deviņi "Depo" veikali, Lietuvā - septiņi, bet Igaunijā ir viens "Depo" veikals.

Būvmateriālu tirgotāja SIA "Depo DIY" ("Depo") koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 605,162 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,4% vairāk nekā 2023. gadā, savukārt koncerna peļņa saruka par 21,5% - līdz 21,191 miljonam eiro.

Tāpat ziņots, ka 2019. gada janvāra sākumā tika pabeigta Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" pārrobežu apvienošana, bankai turpinot darbību ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

AS “Eco Baltia” un tās meitas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” 2025. gada 29. decembrī noslēdza sindicēta finansējuma vienošanos ar Luminor banku un SEB banku, nodrošinot ilgtermiņa finansējumu līdz 132 miljoniem eiro, no kuriem 30 miljoni pieejami saskaņā ar atsevišķu vienošanos.

Finansējums tiks izmantots esošo saistību refinansēšanai un papildu finanšu kapacitātes nodrošināšanai.

Noslēgtās sindicētās finansēšanas vienošanās ietvaros Grupas sabiedrībām ir nodrošināta esošo finanšu saistību refinansēšana un ilgtermiņa finansējuma apjoms 102 miljonu eiro apmērā, kā arī papildu finansējuma iespēja līdz 30 miljoniem eiro, kas pieejama atbilstoši noteiktajiem nosacījumiem. Šāda struktūra ļaus Grupai elastīgi plānot finanšu plūsmas un pielāgot pieejamā finansējuma apjomu faktiskajām vajadzībām.

Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs: “Noslēgtais sindicētais aizdevuma līgums stiprina Grupas finanšu stabilitāti un nodrošina drošu pamatu mūsu turpmākajai izaugsmei. Sadarbība ar Luminor banku un SEB banku ļauj mums vienlaikus refinansēt esošās saistības un nodrošināt resursus nākotnes attīstībai.”

Visu valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums šā gada sākumā gada laikā bija pozitīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp 2026. gada sākumā aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 100%, ienesīgums gada laikā bija no 0,92% līdz 9,23%.

Tajā pašā laikā vienīgā aktīvā ieguldījumu plāna, kura ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums gada laikā bija 5,43%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums gada laikā bija no 3,29% līdz 9,09%.

Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums šā gada sākumā bija no 2,75% līdz 6,16%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no 1,86% līdz 4,71%.

No aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 100%, lielākais ienesīgums bija ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "CBL Asset Management" pārvaldītajam ieguldījumu plānam "CBL ilgtspējīgu iespēju ieguldījumu plāns", kura ienesīgums gada laikā bija 9,23%, seko "CBL Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "CBL indeksu plāns", kura ienesīgums bija 9,02%, un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "INVL Asset Management" ieguldījumu plāns "INVL maksimālais 16+", kura ienesīgums bija 7,35%.

Īres maksas pieaugums par mājokli Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tomēr, salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, izpētījis Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Īres cenu izaugsme stipri atpaliek

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 1,68 miljonu eiro apmērā neatkarīgajam elektroenerģijas ražotājam SIA “Vindr Līvāni” 4,3 MW saules elektrostacijas būvniecībai Līvānu novadā.

Finansējums veidos pusi no kopējām projekta izmaksām un ļaus uzņēmumam papildus attīstīt akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmu (BESS), kas būtiski palielinās projekta efektivitāti un nodrošinās stabilāku enerģijas piegādi Latvijā.

“Esam gandarīti atbalstīt “Vindr Līvāni” šī projekta īstenošanā. Atjaunīgās enerģijas ražošana un moderni enerģijas uzkrāšanas risinājumi ir būtiski Latvijas enerģētikas transformācijā, un šie ieguldījumi veicina stabilu un ilgtspējīgāku elektroapgādi. Projekts ir solis tuvāk mūsdienīgai un zaļai infrastruktūrai, kas uzlabo enerģijas pieejamību un ilgtermiņa ekonomisko efektivitāti,” uzsver Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Vairāk nekā puse (55%) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamajā gadā plāno saglabāt stabilu izaugsmi vai arī to palielināt, ja salīdzina ar pēdējiem diviem aizvadītajiem gadiem, liecina Luminor bankas sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veiktā uzņēmumu aptauja.

Tikai 16% uzņēmumu Latvijā prognozē izaugsmes samazinājumu. Optimistiskākie ir Rīgas reģiona uzņēmēji, bet pesimistiskākie - Latgales reģionā. Tādu uzņēmumu, kas plāno strauju izaugsmi, Latvijā ir vairāk nekā citviet Baltijā, bet tādu, kuri plāno saglabāt līdzšinējos izaugsmes tempus, - nedaudz mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā.

Stabilitāte un mērena izaugsme

Aptauja rāda, ka 23% uzņēmēju paredz ieņēmumu pieaugumu līdz pat 20%, kas atspoguļo gatavību attīstīties. Iz-teikti šādas prognozes novērojamas tādās nozarēs kā publiskā pārvalde un aizsardzība, finanses, kā arī vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Tajā pašā laikā aptuveni katrs ceturtais jeb 26% Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju nākamgad sagaida stabilu darbību bez būtiskām ieņēmumu vai uzņēmuma lieluma izmaiņām. Savukārt 6% plāno spēcīgu izaugsmi par vairāk nekā piektdaļu. Šādu cerību pilnu uzņēmēju Lietuvā ir par procentpunktu mazāk, bet Igaunijā - par diviem procentpunktiem mazāk.

Luminor banka līdzfinansēs vēja elektrostaciju parka būvniecību Smiltenes novadā. Līdz ar finansējuma saņemšanu tiks uzsākti būvniecības darbi un veicināta ilgtspējīgas enerģijas ražošanas attīstība. Projekta attīstītājs un finansējuma saņēmējs ir SIA WPR2.

Projekta attīstītāja SIA WPR2 iecerētais vēja elektrostaciju parks “Augstkalni” atradīsies Smiltenes novadā Launkalnes un Drustu pagastos un tas būs viens no lielākajiem valstī, ievērojami palielinot Latvijas vēja enerģijas kopējās uzstādītās jaudas proporciju.

“Atbalstot šo nozīmīgo projektu, mēs ne tikai veicinām klienta mērķu īstenošanu, bet arī stiprinām Latvijas enerģētisko neatkarību un klimata mērķu sasniegšanu. Latvijas energosistēma joprojām lielā mērā balstās uz lielajiem HES, kā arī fosilo kurināmo, jo īpaši uz dabasgāzi, papildu atjaunīgo energoresursu jaudas radīšana valstī ir būtisks solis pārejā uz zaļo ekonomiku. Šis projekts ir arī labs piemērs tam, kā publiskais un privātais sektors var sadarboties, lai veicinātu ilgtspējīgas enerģijas attīstību Latvijā,” uzsver Ilze Zoltnere, Luminor bankas korporatīvā departamenta vadītāja.

2025. gada sākumā veiktais klientu apkalpošanas kvalitātes pētījums liecina, ka Latvijas banku sektors turpina demonstrēt augstu profesionalitāti un būtisku attīstību, īpaši izceļoties gan zvanu, gan klātienes apkalpošanā Baltijas mērogā.

Pētījumu veica viens no vadošajiem klientu servisa novērtēšanas un uzlabošanas uzņēmumiem Centrālajā un Austrumu Eiropā – “Dive”.

Tā ietvaros Baltijas valstīs tika veikti 160 “slepenā klienta” zvani klientu atbalsta dienestiem un 160 klātienes vizītes banku apkalpošanas centros, vērtējot darbinieku profesionālās zināšanas, komunikācijas prasmes, spēju izzināt klientu vajadzības un piedāvāt piemērotākos risinājumus.2025. gadā Latvija uzrāda ievērojamu izaugsmi zvanu apkalpošanā, sasniedzot 93,57%, kas ir būtisks kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 88,40%. Tas apliecina mērķtiecīgu banku darbu, uzlabojot konsultāciju kvalitāti.

Arī klātienes apkalpošanā Latvijas bankas 2025. gadā saglabā ļoti augstu kvalitātes līmeni – 95,71%, kas pārsniedz 95% robežu. Rezultāti liecina par stabilu klientu apkalpošanas kultūru un augstiem servisa standartiem banku filiālēs. Līdera pozīciju Latvija saglabā banka Citadele gan klientu apkalpošana, gan zvanos iegūstot 100%. Otrajā vietā ierindojas SEB banka ar 99,50% vizītēs un 98,33% zvanu apkalpošanā, savukārt trešo vietu ieņem Luminor banka ar 94,11% vizītēs un 90,30% zvanu apkalpošanā.

Līdz ar privāto investīciju piesaistes mērķa sasniegšanu uzņēmumu finansēšanu uzsācis iespējkapitāla fonda pārvaldnieks “FlyCap”. Pēc pirmā parakstīšanas posma noslēgšanās fonda kopējais apjoms ir 42 miljoni eiro, kas turpmāko piecu gadu laikā tiks ieguldīts perspektīvos un augošos Baltijas uzņēmumos.

Fonda finansējumu veido 24,8 miljonu eiro publiskais finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ALTUM, kā arī 17 miljoni eiro piesaistīti no privātajiem investoriem, tai skaitā diviem Latvijas pensiju pārvaldniekiem – bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management un Luminor, kas ir būtisks signāls par investoru uzticību fonda stratēģijai un Latvijas uzņēmējdarbības potenciālam. “FlyCap” fonds plāno piesaistīt vēl 8 miljonus eiro, lai fonds sasniegtu savu galīgo kapitāla mērķi – 50 miljonus eiro.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs: “Investīcijas tiks veiktas perspektīvos, dzīvotspējīgos, uz eksportu vērstos izaugsmes stadijas uzņēmumos, veicinot jaunu darba vietu veidošanos, nodokļu ieņēmumus un kopumā Latvijas tautsaimniecības attīstību. Īpaši nozīmīga ir Latvijas pensiju pārvaldnieku iesaiste fondā – tā ne tikai paplašina vietējā kapitāla tirgus iespējas, bet arī ļauj pensiju uzkrājumiem tieši piedalīties Latvijas uzņēmumu izaugsmē, radot pozitīvu atdevi gan ekonomikai, gan nākotnes pensiju saņēmējiem. Novēlam komandai stratēģiski gudru un dinamisku investīciju periodu!”

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 1,35 miljonu eiro apmērā metālapstrādes uzņēmumam SIA X Group. Piešķirtā kredītlīnija un ilgtermiņa aizdevums ir paredzēti jaunu ražošanas iekārtu iegādei, kā arī apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai, lai kāpinātu metāla konstrukciju un armatūras detaļu ražošanas jaudu un stiprinātu uzņēmuma pozīcijas Baltijas un Skandināvijas tirgos.

SIA X Group specializējas metāla konstrukciju un armatūras detaļu izgatavošanā, nodrošinot pilnu ražošanas ciklu – no armatūras sieta un āķu izgatavošanas līdz sarežģītām nestandarta konstrukcijām. 2025. gadā uzņēmums pārsvarā realizēja produkciju Latvijas partneriem, piedaloties arī vairākos nacionālas nozīmes projektos, tostarp Valmieras industriālajā parka un Rail Baltica attīstībā, kā arī nodrošinot komponentes VUGD un Nacionālo bruņoto spēku infrastruktūrai. Vienlaikus uzņēmums iesaistījies arī vēja enerģētikas projektos.

“Investīcijas jaunajās iekārtās ir loģisks turpinājums līdzšinējai izaugsmei un ražošanas telpu paplašināšanai Rīgā. Ar bankas finansējumu mēs iegādāsimies modernas iekārtas metāla stiegru formēšanai, griešanai un apstrādei, kas ļaus būtiski palielināt ražošanas apjomus, paātrināt procesus un samazināt kļūdu īpatsvaru. Vienlaikus šie ieguldījumi palīdzēs optimizēt energoresursu patēriņu, samazināt darbaspēku uz saražoto tonnu un turpināt ražošanas procesu digitalizāciju. Metālapstrāde Latvijā ir perspektīva nozare ar lielu eksporta potenciālu, un jaunās tehnoloģijas padarīs mūsu darbību efektīvāku un konkurētspējīgāku arī Skandināvijas tirgos. Pateicoties Luminor bankas atbalstam, mēs varam ne tikai palielināt apjomus, bet arī nodrošināt augstāko precizitāti un kvalitāti, ko pieprasa mūsu klienti valsts aizsardzības un enerģētikas sektoros,” uzsver SIA X Group valdes loceklis Jevgenijs Duboiskis.

2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri.

No vienas puses, dati rāda, ka cenu izmaiņas ikdienas precēm šobrīd ir salīdzinoši nelielas, taču vienlaikus sabiedrībā pieaug bažas par iespējamu sadārdzinājumu, īpaši saistībā ar degvielas cenu svārstībām un ģeopolitisko situāciju pasaulē. Pašreizējā situācija jāvērtē ar piesardzību, atšķirot faktisko cenu līmeni no pircēju noskaņojuma.

Šobrīd mazumtirdzniecības cenu izmaiņas Latvijā nav straujas – tās ir drīzāk mērenas un lielā mērā saistītas ar sezonālām svārstībām un atsevišķu produktu tirgus situāciju. Tomēr cilvēku sajūta par cenu kāpumu var būt izteiktāka nekā reālie dati.

Degvielas cenas – svārstīgas, bet vēl bez pilnas ietekmes

Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, skaidro Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Mājokļu tirgus Latvijā piedzīvo straujāko aktivitāti pēdējo piecu gadu laikā – augošais pieprasījums, stabilākas Euribor likmes un ekonomiskā vide iezīmē šī gada kreditēšanas izaugsmi.

Tomēr tirgu vienlaikus ietekmē cenu un būvniecības izmaksu kāpums, kas veicina cenas pieaugumu jaunajos projektos un mudina rūpīgāk pievērties mājokļu izvēlei, dodot priekšroku funkcionālākām, energoefektīvākām un kompaktākām dzīves platībām. Vai nākamgad izdosies turpināt uzņemto tempu un kas mainīsies, skaidro Luminor bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Kaspars Lukačovs.

Pēdējos gados mājokļu kreditēšanas aktivitāte Latvijā ir stagnējusi, piedzīvojot gan nelielus kāpumus, gan kritumus dažādu notikumu iespaidā, piemēram, Covid, būvniecības cenu kāpums, EURIBOR likmes un citi. Tomēr 2025. gads ir iezīmējies ar jūtamu kāpumu, kad no jauna izsniegto kredītu apjoms Latvijā sasniedzis pēdējās piecgades rekordu un audzis vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar 2020. gadu. Šogad 10 mēnešos no jauna izsniegto kredītu tirgus Latvijā audzis par 43 %, salīdzinot ar 2024. gada periodu no janvāra līdz oktobrim.

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no pensiju otrā līmeņa būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas lielu daļu nākotnes pensionāru pakļautu nabadzības riskam, norāda banku pārstāvji.

"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska pauž, ka 2026. gada janvāra beigās uzkrātais pensiju otrā līmeņa kapitāls Latvijā pārsniedza 10 miljardus eiro. Tas ir viens no lielākajiem privātpersonu uzkrājumiem valstī - gan individuālā, gan valsts mērogā.

Ļaut iedzīvotājiem izņemt naudu no pensiju otrā līmeņa ir slikta ideja vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šī nav brīva nauda - tā ir atlikta alga vecumdienām. Dobrovoļska skaidro, ka patlaban pilnīgi visa pasaule, ieskaitot centrālās bankas un Eiropas Komisiju (EK), runā par to, ka ir ārkārtīgi svarīgi palielināt reālus uzkrājumus nākotnes pensijām, nevis balstīties tikai uz solidaritātes principa (kāds ir pensiju pirmais līmenis).

Latvijas finanšu iestāžu, kas ir Finanšu nozares asociācijas (FNA) biedri, klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos divos mēnešos izkrāpti kopumā 2,6 miljoni eiro, liecina asociācijas publiskotā informācija.

2026. gada pirmajos divos mēnešos īstenoti kopumā 935 krāpšanas gadījumi.

Tostarp šogad pirmajos divos mēnešos konstatēti 423 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 033 232 eiro, 413 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 667 395 eiro, kā arī 99 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 899 674 eiro.

Vienlaikus šogad pirmajos divos mēnešos novērsti 3963 krāpšanas gadījumi par kopumā 3,435 miljoniem eiro.

Tostarp izdevies novērst 1143 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 1 567 017 eiro, 1929 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 1 341 007 eiro un 891 citu krāpšanas gadījumu par 527 086 eiro.

Asociācijā norādīja, ka 2026. gada februārī finanšu iestādes Latvijā novērsušas 1682 krāpšanas mēģinājumus gandrīz 1,37 miljonu eiro apmērā, taču krāpniekiem izdevās īstenot 375 krāpšanas gadījumus, kuros banku klientiem izkrāpti kopumā 920 198 eiro.

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 3,64 miljonu eiro apmērā vietējiem enerģētikas uzņēmumiem SIA Saules parks Vītoliņi, SIA M TEAM un SIA AZE2, lai atbalstītu trīs vidēja mēroga akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmu (BESS) izveidi Kurzemē.

Jaunās iekārtas tiks integrētas jau esošos saules parkos Tukuma un Kuldīgas novados, būtiski palielinot to efektivitāti, uzlabojot elektrotīkla stabilitāti un veicinot atjaunīgo energoresursu jaudu integrāciju Latvijas enerģētikas sistēmā.

Līdz šim visu staciju attīstība veikta par īpašnieku pašu kapitālu. Jaunais finansējums ļaus esošo infrastruktūru papildināt ar modernām enerģijas krātuvēm, kas nodrošina elektroenerģijas uzkrāšanu, kad ražošana pārsniedz pieprasījumu, un tās nodošanu tīklā pīķa stundās. Projektu attīstītāji ir pieredzējuši vietējie investori, kuri iepriekš veiksmīgi realizējuši biogāzes un nekustamo īpašumu projektus.

Latvijā atjaunojamo energoresursu īpatsvars elektroenerģijas ražošanā jau šobrīd ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Tomēr tieši jaunie hibrīda projekti ir tie, kas palīdz izlīdzināt tirgus disbalansu un nodrošina augstu atdevi no investīcijām mainīgas cenas apstākļos. Nozares perspektīvas liecina par strauju segmenta izaugsmi – prognozētais saules enerģijas ražošanas apjoms Latvijā līdz 2029. gadam varētu sasniegt ap 20 % no kopējās valsts elektroenerģijas ražošanas, tādēļ šādi enerģijas uzkrāšanas risinājumi kļūst īpaši svarīgi.