No trešdienas, 15. oktobra, valsts autoceļu tīklā maksimālais braukšanas ātrums tiks pielāgots mainīgajiem un ziemas laikapstākļiem un būs līdz 90 kilometriem stundā, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Izņēmums būs Vidzemes šosejas (A2) posms no Rīgas līdz Siguldai, kur darbojas adaptīvā satiksmes vadība ar mainīgas informācijas ceļazīmēm - ļoti labos braukšanas apstākļos maksimālais braukšanas ātrums tur būs 100 km/h arī rudens un ziemas sezonā. Metroloģiskajiem un braukšanas apstākļiem pasliktinoties, atļauto ātrumu samazinās līdz 90, 80 vai 70 km/h. Jāņem vērā, ka ziemas periodā braukšanas un metroloģiskie apstākļi var manīties vairākas reizes dienā, tādēļ autovadītājiem jāpievērš uzmanība mainīgās informācijas ceļazīmju norādījumiem un tie jāievēro.

32 valsts autoceļu posmos turpinās arī būvdarbi. Aicinām autovadītājus nepārkāpt būvlaukumos noteiktos satiksmes ierobežojumus, lai neapdraudētu sevi un citus satiksmes dalībniekus, kā arī būvniekus.

Pēdējo divu gadu laikā arī Latvijā būtiski pieaug privāto investoru interese par kapitāla tirgu – īpaši valsts un uzņēmumu obligācijām. Noguldījumu zemās likmes ir beigušās – banku depozīti vairs nav tik konkurētspējīgi, un arvien vairāk iedzīvotāju apsver ieguldījumus obligācijās. Daudzi šim nolūkam pirmo reizi atver vērtspapīru kontu, lai piedalītos konkrētās emisijās.

Šo tendenci pastiprina finfluenceri – finanšu satura veidotāji sociālajos tīklos, piemēram, podkāstos, Instagram un Youtube kanālos, kur viņi skaidro obligāciju ienesīguma aprēķinus, kupona mehānismu, emisiju dokumentāciju vai kapitāla tirgus darbības principus.Juridiski jutīgā robeža sākas brīdī, kad izglītojošs skaidrojums par obligāciju tirgu pārvēršas par aicinājumu iegādāties konkrētu obligāciju kā “vispiemērotāko” konkrētai situācijai. Ieguldījumu pakalpojumu regulējums (MiFID II direktīva un Finanšu instrumentu tirgus likums) ieguldījumu konsultāciju definē kā personalizētu ieteikumu par konkrētu rīcību ar konkrētu finanšu instrumentu - tas ir finanšu pakalpojums. Obligācija ir finanšu instruments neatkarīgi no tā, vai tā ir banku emisijas, valsts vai Baltijas uzņēmuma obligācija.

Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā jaunas skaidras naudas darījumu uzraudzības iespējas Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kaut arī samazinās, tomēr ir pietiekami augstā līmenī – 21,4% no iekšzemes kopprodukta. Aptuveni puse no ēnu ekonomikas Latvijā ir “aplokšņu” algas, kas cieši saistīts ar skaidras naudas neredzamo apriti. Nodrošinot skaidras naudas caurskatāmību līdztekus iespējai to salīdzināt ar personu legālajiem ieņēmumiem, iegūs visa sabiedrība – samazinoties ēnu ekonomikai, tiks veicināta godīga konkurence uzņēmēju starpā un darba ņēmējiem palielināsies sociālās aizsargātības līmenis. Savukārt, palielinoties nodokļu ieņēmumiem, valsts vairāk spēs nodrošināt sabiedrības vajadzības.

Attiecīgi šobrīd tiek veidoti grozījumi normatīvajā regulējumā, precizējot veidu, kā informācija tiek nodota VID. Tie paredz kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm pienākumu sniegt informāciju par klientu veiktajiem skaidras naudas darījumiem, kuru apjoms vienā darījumā pārsniedz noteiktu summu. Finanšu iestādēm būs jāiesniedz informācija par skaidras naudas iemaksām 750 eiro vai vairāk (vienā darījumā) un par skaidras naudas izmaksām 1500 eiro vai vairāk, ko VID izmantos kā vienu no rādītājiem analīzes vajadzībām.

Latvijā šodien sāk darboties trīs jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Vidējo braukšanas ātrumu sāks kontrolēt uz Tallinas šosejas (A1) no Vitrupes līdz Svētciemam, bet uz Liepājas šosejas (A9) no 10. kilometra līdz Kaģiem un no Blīdenes līdz Brocēniem.

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo braukšanas ātrumu, transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Šogad uz valsts autoceļiem plānots ieviest kopumā 17 jaunus vidējā braukšanas ātruma kontroles posmus.

No marta līdz maijam paredzēts ieviest vidējā braukšanas ātruma kontroli vēl 14 posmos.

Tostarp vidējā braukšanas ātruma kontrole tiks ieviesta uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam P20 jeb pagriezienam uz Cēsīm un no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim, kā arī uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Stalbes līdz Rubenei un uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Dzelmēm līdz Uplejām.

Klajā 29. reizi nācis Dienas Biznesa pielikums Miljonārs. Ar miljonāru kapitāla atklāšanu, skatīšanu un sarindošanu dilstošā secībā visu šo laiku nodarbojas žurnālists un publicists Lato Lapsa. Viņam arī jautājumi par aktuālo un to, kas cauri laikiem nemainās.

Žurnāls Miljonārs Latvijā nāk klajā 29. reizi un pēc jūsu metodoloģijas. Pirms pāris gadiem bija gaidas, ka līdz ar akcionāru kā patiesā labuma guvēju atklāšanu sabiedrībai būs izmaiņas miljonāru sarakstos. Pāris gadi garām – ir redzamie rezultāti?

Metodoloģija šajos 29 gados vienu reizi ir būtiski mainīta, pārejot no uzņēmumu tirgus vērtības aprēķina, kas, kā saprotams, neizbēgami tomēr var būt tikai vairāk vai mazāk objektīvs vērtējums, uz skaitļiem, kas ir publiski pieejami un, ja tā varētu izteikties, granītā iecirsti, - uz uzņēmumu pašu kapitāla datiem no Lursoft datu bāzēm. Jā, akcionāru atklāšana šo to sarakstos ir mainījusi, taču ne īpaši būtiski. Turklāt vienu „paslēpju” vietā nāk citas: piemēram, acīgs lasītājs varēs pamanīt, ka šogad miljonāru sarakstā nav daža skandaloza meža nozares uzņēmēja, - un ne jau tāpēc, ka viņš strauji būtu iekritis trūkumā. Gluži vienkārši ir mainīta uzņēmumu grupas struktūra, un tagad pašam uzņēmējam tieši pieder tikai daļas holdinga mātes uzņēmumā, kura pašu kapitāls ir salīdzinoši neliels.

Latvijā 12. martā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Vidējo braukšanas ātrumu sāks kontrolēt uz Vidzemes šosejas (A2) no Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam Valmiera-Cēsis-Drabeši (P20) jeb pagriezienam uz Cēsīm, kā arī posmā no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim.

Tāpat vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties uz Valmieras šosejas (A3) no Stalbes līdz Rubenei, Daugavpils šosejas (A6) no Dzelmēm līdz Uplejām, Ventspils šosejas (A10) starp rotācijas apļiem pie Tukuma, kā arī uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80) no Tīnūžiem līdz Ziediņiem.

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo braukšanas ātrumu, transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Centrālāzijas valstu grupa C5, tai pievienojoties Azerbaidžānai, ir kļuvusi par grupu C6, proti, sešu valstu grupu, kas pēc būtības maina Kaspijas jūras lomu reģionā, reģionālo koordināciju un valstu grupas iespējas globāli.

Pēdējos gados Eirāzijā ir notikušas strukturālas pārmaiņas reģionu savienošanās, tirdzniecības un sadarbības veidā. Ģeopolitisko satricinājumu, traucēto piegādes ķēžu un drošu austrumu-rietumu maršrutu meklēšanas kombinācija ir palielinājusi Transkaspijas telpas nozīmi. Centrālāzijas valstis, kuras kādreiz skāra dažādi ģeogrāfiskie ierobežojumi, ir spērušas vēl nebijušus soļus, lai stiprinātu reģionālo koordināciju, modernizētu infrastruktūru un veidotu ciešākas, integrētākas attiecības ar Eiropu. Azerbaidžāna šajā procesā ir strauji kļuvusi par neaizstājamu valsti, kas savieno Centrālāziju ar Dienvidkaukāza, Turcijas un Eiropas tirgiem, portālā commonspace.eu raksta Dr. Vasifs Huseinovs*.

Šā gada jūlijā un augustā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā ir mazinājusies – šogad 27% (pretēji 30% 2024. gadā) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt būtiski – par 8% – ir augusi augusi tā sabiedrības daļa, kas uzskata, ka kontrbandas preču iegāde ir ļoti nosodāma, sasniedzot 32% aptaujāto.

Kopumā 66% iedzīvotāju norāda, ka neatbalsta kontrabandas preču pirkšanu.

Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 6% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 8% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 2% respondentu (3% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājies 1% aptaujāto (2% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas). 82% aptaujāto atzīst, ka nedz viņi paši, nedz viņu draugi nav pirkuši kontrabandas preces.

Ne tik pozitīvu ainu uzrāda starptautiskās auditoru kompānijas KPMG neatkarīgais ikgadējais pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecību. Aizvadītajā gadā Latvija piedzīvojusi trešo straujāko cigarešu kontrabandas pieaugumu Eiropā, atpaliekot tikai no Nīderlandes un Ungārijas. Ņemot vērā šo straujo kontrabandas pieaugumu 2024. gadā, nelegālais cigarešu tirgus Latvijā ir sasniedzis jau 18 % no kopējā patēriņa, nodarot valsts budžetam zaudējumus vismaz 67 miljonu eiro apmērā neieņemto nodokļu dēļ.

Finanšu ministrija (FM) ir atsaukusi plānoto ieceri ieviest sliekšņa deklarācijas par skaidras naudas iemaksas darījumiem no 750 eiro, liecina informācija Tiesību aktu projektu portālā.

FM skaidro, ka noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu saņēmuši būtiskus iebildumus publiskās apspriešanas laikā, līdz ar to minētais Ministru kabineta noteikumu projekts ir zaudējis aktualitāti.

Pērn vasarā pret plānotajiem grozījumiem iebilda gan valdošajā koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), gan arī opozīcijas partijas. Tostarp pērn 19. augustā Esplanādē notika konservatīvās domas konferences "Demos" rīkotāju organizēta sapulce "Skaidra valoda par skaidru naudu un brīvību", kurā piedalījās daudzi ZZS un opozīcijas politiķi.

Iepriekš FM informēja, ka plānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus.

Finanšu ministrija (FM) ir atsaukusi plānoto ieceri ieviest sliekšņa deklarācijas par skaidras naudas iemaksas darījumiem no 750 eiro, liecina informācija Tiesību aktu projektu portālā.

FM skaidro, ka noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu saņēmuši būtiskus iebildumus publiskās apspriešanas laikā, līdz ar to minētais Ministru kabineta noteikumu projekts ir zaudējis aktualitāti.

Pērn vasarā pret plānotajiem grozījumiem iebilda gan valdošajā koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), gan arī opozīcijas partijas. Tostarp pērn 19. augustā Esplanādē notika konservatīvās domas konferences "Demos" rīkotāju organizēta sapulce "Skaidra valoda par skaidru naudu un brīvību", kurā piedalījās daudzi ZZS un opozīcijas politiķi.

Iepriekš FM informēja, ka plānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus.

Rail Baltica projekta īstenošanai 2026. gada budžetā paredzēts apgūt 260 miljonus eiro, no kuriem 247,2 miljoni eiro tiks novirzīti Rail Baltica būvniecībai Latvijā, bet 12,8 miljoni eiro būvprojektu adaptācijai un pārvaldības funkciju nodrošināšanai, informē Satiksmes ministrijā.

Finansējums prioritāri paredzēts Rail Baltica Latvijas pamattrases dienvidu posma izbūvei, kā arī Rīgas lidostas stacijas un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas būvdarbiem.

Rail Baltica pamattrases prioritārajā dienvidu posmā 2026. gadā galvenais uzsvars tiks likts uz projektu risinājumu adaptāciju pieejamā finansējuma ietvarā un būvdarbu tempa kāpināšanu.Pamattrases būvdarbiem 2026. gadā novirzīti 75 miljoni eiro.

Ar šo finansējumu turpināsies darbi Rail Baltica infrastruktūras apkopes centrā pie Iecavas, kur jau līdz šī gada beigām būs pabeigta reģionālās bāzes izveide. Tostarp tur notiks pievedceļu infrastruktūras 23 ha apjomā un uzbēruma izbūve, zemes darbi, būvmateriālu krautnes laukumu izveide, kā arī dzelzceļa uzbēruma veidošana.

Latvijas augstākajā izglītībā ir liels institūciju skaits, un kvalitāte tajās ir nevienmērīga. Kādā brīdī Latvijā bija aptuveni 65 augstākās izglītības iestādes – tas ir daudz valstij ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu. Tāpēc izšķiroša nozīme ir kvalitātei – tādai, kas balstās starptautiskā un ciešā sadarbībā ar industriju un studiju saturā, kas ir pietiekami lietišķs, lai absolventi būtu gatavi darba tirgum.

Tāintervijā Dienas Biznesam teic Rīgas Ekonomikas augstskolas partnerību un stratēģijas viceprezidente, asociētā profesore Kata Fredheima (Kata Fredheim).

Jums ir bagātīga starptautiskā pieredze, tai skaitā darbs Kembridžas Universitātē. Kā jūs raksturotu savu skatījumu uz Latviju – valsti, kuru esat izvēlējusies par savām mājām?

Tas notika jau senāk, nekā varētu šķist, – es Latvijā dzīvoju jau septīto gadu. Pats fakts, ka es šo valsti izvēlējos par savām mājām un vietu profesionālajam darbam, daudz ko pasaka: man Latvija patiesi patīk. Mani piesaista tās skaistums – gan lauku ainavas, gan pilsētvide, gan Rīgas dzīves kvalitāte. Taču vēl vairāk mani saista tās sarežģītība un pretrunas. Sabiedrības, uzņēmējdarbības un politikas procesu izpratne un orientēšanās tajos nav vienkārša, un tieši tas mani īpaši fascinē.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" infrastruktūras apkopes punkta būvlaukumā pie Iecavas turpinās zemes darbi un iekšējās infrastruktūras izbūve, informēja "Rail Baltica" pamattrases būvnieka "E.R.B. Rail JV" pārstāvji.

Būvnieki uzsver, ka Iecavas objekts ir pirmais aktīvais lielapjoma būvniecības posms "Rail Baltica" pamattrasē Latvijā.

Patlaban teritorijā tiek izbūvēti vairāk nekā divi kilometri iekšējo piekļuves ceļu, kā arī notiek augsnes virskārtas noņemšana zonā, kur paredzēta pastāvīgā "Rail Baltica" infrastruktūras apkopes punkta dienvidu reģionālā biroja ēka. Otrs apkopes punkts paredzēts Skultē, pamattrases ziemeļu daļā.

Tāpat vienam no galvenajiem piekļuves ceļiem patlaban tiek veikti uzbēruma darbi un ieklāta salaizsardzības kārta, bet citā piekļuves posmā darbi ir pabeigti, informē būvnieks.

Vienlaikus pēc "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) veiktajiem pamattrases un infrastruktūras apkopes punkta teritorijas atmežošanas darbiem pamattrases būvnieks ir veicis koku un krūmu attīrīšanu 13 000 kvadrātmetru platībā. Vienlaikus līdz šim būvlaukumā likvidēti celmi aptuveni 70 000 kvadrātmetru apmērā, kā arī noņemts vairāk nekā 43 000 kubikmetru augsnes virskārtas.

Viļņā notikusi augsta līmeņa sanāksme starp Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru un Rail Baltica ieviesējorganizāciju pārstāvjiem, kuras laikā tika izvērtēts projekta progress un apspriestas turpmākās būvniecības prioritātes. Vizītes laikā projekta centrālais koordinators RB Rail AS parakstīja kārtējo Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) granta līgumu par Eiropas Savienības līdzfinansējumu 295,5 miljonu eiro apmērā.

Igaunijā piešķirtais finansējums tiks novirzīts pamattrases būvniecības turpināšanai posmā no Tallinas līdz Igaunijas–Latvijas robežai, tostarp 10,2 kilometru garas divsliežu uzbēruma izbūvei Raplas–Pērnavas posmā.Latvijā ar šo finansējumu tiks nodrošināta dzelzceļa uzbēruma izbūve četros pamattrases dienvidu posmos, kopējā garumā 13,3 km, kā arī finansējums tiks novirzīts arī Rail Baltica elektrifikācijas tehniskā projekta izstrādei posmā Upeslejas – Latvijas/Lietuvas robeža (1. kārta) un projekta ieviešanas atbalsta pasākumiem. Tas segs FIDIC inženiera pakalpojumus, lai nodrošinātu elektrifikācijas tehnisko projektu izstrādes uzraudzību un atbilstību globālā projekta prasībām, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas.

Lielākās eksportētājas uz Krieviju joprojām ir Vācija, Nīderlande un Polija.

Kamēr Eiropas Savienībā (ES) tiek apspriesta jauna sankciju kārta pret Krieviju un pirmsvēlēšanu drudzī vietējie politiķi mēģina cits citu pārspēt nacionāla līmeņa ierobežojumos, jaunākie Eiropas Komisijas (EK) dati rāda: no 2022. gada 1. ceturkšņa līdz 2025. gada 4. ceturksnim bloka dalībvalstu eksports uz Krieviju samazinājās par 61%, bet imports no Krievijas – par 90% ¹. Tajā pašā laikā tādas lielvalstis kā Vācija un Itālija nav bijušas tik steidzīgas pārtraukt ekonomikās attiecības ar agresorvalsti. Tikmēr Latvijas preču eksports uz Krieviju kopējā ES kontekstā ir teju vai piliens jūrā jeb 2% no visa eksporta apjoma ².

Kā katru vasaras piektdienu, šodien pēcpusdienā satiksme Pierīgā būs palēnināta, tostarp piejūras virzienos, tāpēc jārēķinās ar papildu laiku ceļā, brīdina "Latvijas valsts ceļi".

Šodien uz reģionālā autoceļa Sloka - Talsi netālu no Teitupītes no plkst.14 notiks publisks pasākums. Satiksmi regulēs policija. Posmā noteikts arī ātruma ierobežojums.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir Vidzemes šosejas posmā no Grundzāles līdz Lācupiem, kur ir trīs luksofora posmi un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 50 minūtes. Iebraucot Rīgā no Ķekavas puses, jārēķinās ar papildu laiku ceļā saistībā ar gājēju tuneļa un Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbiem.

Vidzemes šoseja posmā pie Lorupes gravas līdz Siguldai ir divi luksoforu posmi un apbraucamais ceļš pa pievedceļu Lorupes gravai. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes.

Kad sāk tecēt krāns, pazūd elektrība, nesilda radiatori vai salūzt tualetes pods, pirmo zvanu bieži saņem tieši apsaimniekotājs, taču lielākajā daļā gadījumu šāda veida problēmas jārisina pašam dzīvokļa īpašniekam.

Dzīvojamo namu apsaimniekošanā robeža starp apsaimniekotāja un dzīvokļa īpašnieka atbildībām nereti šķiet izplūdusi, taču patiesībā likums skaidri nosaka katras puses tiesības un pienākumus. Lai māja būtu droša un nezaudētu savu vērtību, gan apsaimniekotājiem, gan īpašniekiem ir skaidri jāapzinās, kur beidzas vienas un sākas otras puses iesaiste.

Ko dara apsaimniekotājs?

Dzīvojamo namu apsaimniekotāji darbojas saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, Dzīvokļa īpašuma likumu un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 907, un viņu pienākums ir nodrošināt dzīvokļu īpašnieku dotos pārvaldīšanas uzdevumus. Šie normatīvie akti skaidri nosaka, ka apsaimniekotāja uzdevums ir rūpēties par kopīpašuma daļām - ēkas konstrukcijām, jumtu, kāpņu telpām, pagrabu, stāvvadiem un citiem koplietojamiem inženiertīkliem. Apsaimniekotājs organizē ēkas apsekošanu, plāno un vada remontdarbus, slēdz līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem un administrē īpašnieku maksājumus, nodrošinot, lai ēka vienmēr būtu labā tehniskā kārtībā un droša tās iedzīvotājiem. Tā pienākumos ietilpst arī ēkas tehniskā stāvokļa uzraudzība un plānveida uzturēšanas darbu koordinēšana, lai novērstu iespējamos bojājumus, pirms tie pāraug nopietnās problēmās.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā februāra vidū notikušais kiberdrošības pasākums ir būtisks ievads pieredzes pārņemšanai no Izraēlas kritiskās infrastruktūras aizsardzībā, Dienas Bizness pārliecinājās sarunā ar trīs Izraēlas uzņēmējiem, kuru firmas nodarbojas ar praktisku rīku un paņēmienu izstrādi aizsardzības sistēmām.

Dienas Bizness intervēja Jigalu Govetu, uzņēmuma SCADASudo vadošo ekspertu un konsultantu kiberdrošības jomā, Amosu Halfonu, uzņēmuma Boura fiziskās drošības ekspertu, kā arī Danielu Ērenreihu, kurš pārstāv uzņēmumu SCCE (Secure Communications and Control Experts), vadīja Izraēlas uzņēmēju delegāciju un nodarbojas tieši ar cilvēku apmācību un sagatavošanu.

Kiberdrošības pasākuma organizators esat jūs, Ērenreiha kungs. Pastāstiet īsumā, ar ko nodarbojaties Izraēlā un ko atvedāt uz Latviju, lai pateiktu, parādītu mūsu uzņēmējiem un kritiskās infrastruktūras turētājiem.

D.Ē.: Izraēlā esmu labi zināms eksperts stratēģisko objektu aizsardzībā. Mani misijas organizēšanai Latvijā pamudināja Izraēlas Ārlietu ministrija, lūdzot mani organizēt iepazīstinošu pasākumu Latvijas ieinteresētajām organizācijām. Jau esam organizējuši līdzīgus pasākumus – pirms gada Lisabonā, pirms trīs mēnešiem Zagrebā. Šobrīd esam Rīgā, un oficiāli to organizē Izraēlas vēstniecība Latvijā. Mēs apzināti uzaicinājām atbilstošu kritiskās infrastruktūras turētāju, kā ūdensapgādes, gāzes apgādes, elektrības apgādes un citu uzņēmumu, pārstāvjus. Es izvēlējos vairāku Izraēlas uzņēmumu pārstāvjus, kuri var vislabāk un kompleksi pārstāvēt kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumus. Mūsu mērķis, braucot uz draudzīgām valstīm, ir piegādāt zināšanas un tehnoloģijas, kas var kalpot kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.

Saskaņā ar auditētajiem datiem Civinity Group noslēdza 2025. gadu, pārsniedzot simbolisko 100 miljonu eiro ieņēmumu robežu. Grupas ieņēmumi pieauga par 13,4 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, no 88,5 miljoniem eiro līdz 100,4 miljoniem eiro, savukārt EBITDA pieauga vēl straujāk – par 18 % – līdz 8,3 miljoniem eiro.

Šie rādītāji ir nozīmīgi ne tikai augstāko ieņēmumu dēļ. Tie liecina, ka pēc iepriekšējām izmaiņām portfelī un lēnāka perioda būvniecības tirgū grupa ir sākusi līdzsvarotāku finanšu izaugsmes posmu, kurā uzlabojas ne tikai ieņēmumi, bet arī darbības efektivitāte: pagājušā gada decembrī grupas darbinieku skaits bija par 5 % mazāks nekā gadu iepriekš.

“100 miljonu eiro slieksnis, protams, ir simboliski nozīmīgs. Tomēr mums svarīgāks rādītājs ir tas, ka EBITDA pieauga straujāk nekā ieņēmumi. Tas nozīmē, ka grupa paplašinājās ne tikai apjoma, bet arī kvalitātes ziņā: nostiprinājās uzņēmumi, kas rada stabilākus rezultātus, savukārt darbības efektivitātes uzlabojumi deva jūtamu efektu,” sacīja Civinity Group valdes priekšsēdētājs Deividas Jacka.

Polija pusnaktī no ceturtdienas uz piektdienu slēgusi visus kontrolpunktus uz robežas ar Baltkrieviju, ziņo Polijas mediji.

Robežas slēgšana saistīta ar Krievijas un Baltkrievijas militārajā mācībām "Zapad 2025", kuru aktīvā fāze sākas šodien. Mācības paredzētas līdz 16.septembrim un galvenokārt notiks Baltkrievijas teritorijā.

Taču Polijas iekšlietu ministrs Marcins Kerviņskis norādīja, ka "robežas slēgšana neaprobežojas tikai ar "Zapad 2025" mācību norises laiku". "Robeža būs slēgta uz nenoteiktu laiku un tiks atvērta tikai tad, kad situācija ļaus garantēt pilnīgu drošību," paziņoja ministrs.

"Šķiet, ka visi, kam bija šaubas par šo jautājumu, šodien viennozīmīgi atzīst, ka šis bija vajadzībām atbilstošs lēmums. Es zinu, ka dažiem tas izmaksās dārgi, bet drošība ir pirmajā vietā," komentējot robežas slēgšanu, norādīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Datos balstīti lēmumi lauksaimniecībā nav tikai abstrakts jēdziens – dažādi lauka izmēģinājumi un laboratoriskie pētījumi var palīdzēt saprast, kādas metodes un pieejas izvēlēties. Kā vairākas nokrišņu dienas var ietekmēt rapšu ražu? Kā neliels augu aizsardzības līdzekļu daudzums pavasarī var ietekmēt ražas apjomu?

Uz šādiem jautājumiem ir iespējams atbildēt, organizējot sezonas izmēģinājumus un analizējot iegūtos datus. Šoruden izmēģinājumi tika veikti zemnieku saimniecībā “Arāji” Auru pagastā, un rezultāti ļauj paraudzīties uz to, kādas metodes un pieejas atmaksājas.

Kas darbojas vienā laukā, var nedarboties citā

Izmēģinājumu dati nav tikai stāsts par ražas apjomu, tie palīdz saprast, kas notiek ar augu, kad tas piedzīvo stresu, un kā lēmumi par mēslošanu, augu aizsardzību vai smidzināšanas laiku var mainīt rezultātu. Izmēģinājumi tika veikti ziemas kviešu un ziemas rapšu laukos, sadarbojoties ar Latvijas augu aizsardzības pētniecības centru. Tika pārbaudīts, kā dažādas mikroelementu un augu aizsardzības līdzekļu kombinācijas ietekmē ražu, tās kvalitāti un eļļas saturu rapšos. Laukos, kur lietoti pieskares herbicīdi, raža vidēji bija lielāka - ap 3,5 tonnām no hektāra. Savukārt tajos, kur izmantoti augsnes herbicīdi, raža bija nedaudz mazāka, bet eļļas saturs augstāks. Kāpēc tā? Iemesli var būt dažādi - augsnes īpatnības, laika apstākļi vai pat tas, cik agri izsmidzināts biostimulants.

Šorīt apgrūtināti braukšanas apstākļi ir teju visā Latvijā, bet Saldus apkārtnē tie pat ir īpaši apgrūtināti, informē "Latvijas valsts ceļi".

Pēc stiprās snigšanas Saldus apkārtnē īpaši apgrūtināti braukšanas apstākļi izveidojušies Liepājas šosejas posmā no Mazblīdenes līdz Ciecerei un Kuldīgas - Saldus šosejas posmā Saldus novada teritorijā.

Savukārt apgrūtināti braukšanas apstākļi trešdienas rītā ir pa Tallinas šoseju, Vidzemes šosejas posmā no Rīgas līdz Vangažiem, Valmieras šosejas posmā no Murjāņiem līdz Braslas tiltam, pa Rīgas apvedceļu, Ventspils šosejas posmā no Rīgas līdz Usmai, pa Bauskas, Jelgavas un Liepājas šosejām, kā arī pa ceļu Liepāja- Rucava.

Tāpat apgrūtināti braukšanas apstākļi ir pa Daugavpils šoseju visā tās garumā, pa Kokneses šoseju, pa Rēzeknes šoseju, pa ceļu Grebņeva - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas robeža, kā arī pa Daugavpils un Rēzeknes apvedceļiem.

Primāri degvielas cenu mazināšanai vērtēti divi risinājumi - akcīzes nodokļa samazināšana degvielai un virspeļņas ierobežošana degvielas mazumtirdzniecībā, otrdien medijiem pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Valdība otrdien pārrunāja iespējamos risinājumus degvielas cenu samazināšanai, un, pēc ministra teiktā, tie kopumā guva atbalstu. Viņš pauda cerību, ka jautājumu ar nepieciešamajiem likumprojektiem varētu skatīt jau nākamajā valdības sēdē.

Viņš pauda, ka likumi speciāli jāsagatavo, lai uz šo periodu mazinātu akcīzes nodokli degvielai un virzītu jautājumu par virspeļņas ierobežošanu degvielas mazumtirdzniecības ķēdēm. Valainis norādīja, ka šie ir prioritārie pasākumi. "Jautājums, kā tos īstenot fiskāli neitrālā veidā. Es domāju, ka tuvākajā laikā tie stāsies spēkā, katrā ziņā visām iesaistītajām pusēm jāstrādā, lai lēmums būtu sagatavots uz nākamo valdības sēdi," minēja ministrs.

Kiberdrošība Latvijā nereti nozīmē vienu no diviem - vai nu ārvalstu risinājumu tālākpārdošanu, vai konsultantu, kas izsniedz sertifikātu un pazūd. OffSeq ir izvēlējies citu ceļu. Šis Rīgā dibinātais uzņēmums ir radījis hibrīdu modeli, kurā sistēmu ielaušanās testi, tumšā tīmekļa monitorings un nepārtraukta draudu izlūkošana nav atsevišķi pakalpojumi, bet vienota ekosistēma. Un tagad tai pievienojas fiziska tehnoloģija - pasīvie sensori robežu un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.

Neapzinātie riski, par kuriem ir pēdējais laiks domāt

Skaitļi ir nepārprotami. Saskaņā ar CERT.LV datiem, 2025. gada ceturtajā ceturksnī Latvijā fiksēts vēsturiski augstākais manuāli apstrādāto kiberincidentu skaits - 923 gadījumi vienā ceturksnī. Apdraudēto iekārtu skaits ir astoņkārtīgi pieaudzis, pārsniedzot 730 tūkstošus. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā kiberincidentu skaits Latvijā ir seškāršojies.

Dominējošais drauds? Krāpšana un sociālā inženierija - psiholoģiskas manipulācijas, kas apiet jebkuru antivīrusu programmu vai ugunsmūri, jo mērķē nevis uz tehnoloģiju, bet uz cilvēku. CERT.LV norāda, ka pastiprinās sociālās inženierijas uzbrukumi ar mākslīgā intelekta rīku un automatizācijas pielietojumu. 2025. gadā izkrāptās summas Latvijā sasniedza rekordaugstu līmeni — vismaz 23,7 miljonus eiro, kas ir par 48 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Jau pērn rudenī LVRTC pauda gatavību investēt līdzekļus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstībā. Kāpēc LVRTC tas nepieciešams?

Pērn tā bija tikai izpētoša interese, kas nenoliedzami korelēja arī ar jau sen ilgušajām sarunām un pieņēmumiem par Tet un LMT nākotnes attīstību. Kā jau vairākkārt publiski esmu uzsvēris – potenciālā daļu iegāde ir LVRTC vēlme un vienlaikus arī vajadzība paplašināt savus aktīvus. Lai to izprastu, ir būtiski saprast, kas ir LVRTC šodien. LVRTC šodien ir labi kapitalizēts uzņēmums. Vairākus gadus mums ir izdevies palielināt gan uzņēmuma apgrozījumu, gan peļņu. Arī šī gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījumu esam palielinājuši par 10%, bet peļņu - par 9%. Tas nepretendē uz rekordu, bet šis ir turpinājums loģiskai izaugsmei, ko piedzīvojam, paplašinot ne vien darbību, bet arī uzlabojot pakalpojumu klāstu, kvalitāti un piegādi klientiem. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā esam būtiski paplašinājuši LVRTC darbības jomas, ir izdevies izveidot un noturēt salīdzinoši nelielu, bet ļoti efektīvu speciālistu komandu. Mums ir 300 miljonu eiro liels projektu portfelis, kas ietver ne vien sakaru tīklu paplašināšanu, bet arī valsts mērogā šobrīd lielāko mākslīgā intelekta risinājuma pielietojuma izstrādi valsts austrumu robežas apsardzībai. Tajā pašā laikā, ja skatāmies uz mūsu pozīciju tirgū, tad, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu komisijas regulēto pakalpojumu klāstā pēc mūsu aprēķiniem LVRTC tirgus daļa pērn nesasniedza pat 2,5%. Tas nozīmē, ka pretēji nereti izskanējušiem apgalvojumiem LVRTC faktiski nekonkurē ar komersantiem.