Uzņēmējdarbībā nav vienas receptes, kas garantētu panākumus ikvienam, taču viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem ir kaisle par to, ko dari, uzskata Vladimirs Reskājs, Carguru dibinātājs un vadītājs.
Ja darbs cilvēku patiesi aizrauj, viņš tam neizbēgami velta laiku, uzmanību un enerģiju, un tieši tas kļūst par galveno pamatu ilgtspējīgai izaugsmei. Šis princips ir universāls un darbojas neatkarīgi no tā kur uzņēmums atrodas - Latvijā, Amerikā vai jebkur citur pasaulē, spriež V.Reskājs, nenoliedzot, ka liela loma uzņēmuma veiksmes stāstā ir cilvēkiem. Arī komandai ir jābūt ar degošām acīm. Ja cilvēkiem patiesi rūp tas, ko viņi dara, un viņos ir iekšējs spēks un motivācija, darbs virzās uz priekšu dabiski, bet šķēršļi kļūst pārvarami, saglabājot fokusu uz būtisko, pārliecināts ir Carguru dibinātājs un vadītājs.
Meklē līdzsvaru
Bērnībā mani aizrāva visdažādākās lietas, taču visvairāk - grāmatu lasīšana, atminas V.Reskājs. “Īpaši mani valdzināja piedzīvojumu stāsti un dzīvnieku pasaules apraksti. Viens no maniem iemīļotākajiem autoriem bija Džeralds Darels (Gerald Durrell), kurš savās grāmatās stāsta par ekspedīcijām uz Āfriku, lai papildinātu sava topošā zoodārza kolekciju. Man vienmēr šķitis, ka dabas izzināšana un biologu darbs ir kas tāds, par ko nevar tikai sapņot - tas ir jāizdzīvo un jāpiedzīvo. Lai gan nekad neesmu tieši sapņojis kļūt par biologu vai zoologu, mani ļoti aizrāva pasaules iepazīšana un ceļošana. Šī vēlme redzēt, izprast un piedzīvot dažādas kultūras un vietas mani fascinē joprojām,” stāsta V.Reskājs, atklājot, ka jau agrā vecumā viņu interesēja arī politika.
“Lai gan esmu ieguvis bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā, kas tajā laikā šķita loģiska izvēle, gadiem ejot, sapratu, ka vēlos apgūt arī politoloģijas teorētiskos pamatus. Kādu laiku pat biju pārliecināts, ka mana nākotne būs cieši saistīta ar politiku, tomēr vēlāk sāku apzināties, ka tā ir tikai viena no manām interesēm, nevis vienīgā. Man vienmēr ir bijis svarīgs līdzsvars starp intelektuālu darbu un praktisku skatījumu - starp spēju analizēt, kā lēmumi tiek pieņemti, un saprast, kā tie ietekmē cilvēkus. Domāju, ka šīs divas izglītības - uzņēmējdarbības vadība un politikas zinātne - viena otru lieliski papildina. Pirmā sniedz praktiskas un stratēģiskas prasmes, otrā - izpratni par valsts struktūrām, procesiem un sabiedrību kopumā. Tas ir zināšanu komplekts, kas man ir ļoti noderējis dažādos profesionālajos posmos,” spriež V.Reskājs.
Uzņēmējs no bērna kājas
Naudu toreiz vēl tikai topošais uzņēmējs pelnījis jau kopš bērnības. “Manam tēvam bija neliels veikaliņš, kur tirgoja mājsaimniecības un pārtikas preces, bet es tur sāku likt klāt arī savu preci - košļenes un konfektes ar nelielu uzcenojumu. Pēc skolas vienmēr devos uz veikalu, lai pārbaudītu, kas bija pārdots un kas ne. Tas man šķita ārkārtīgi aizraujoši! Mana pirmā nopietnā darbavieta savukārt bija prakse Latvijas Valsts mežos, grāmatvedības nodaļā. Tur sapratu, ka grāmatvedība nav mans lauciņš un ka darbs klasiskajā formātā no 9.00 līdz 17.00 neatbilst manam raksturam. Pēc šīs pieredzes es vairs neesmu strādājis algotu darbu - man ir grūti sevi iedomāties stingri noteiktā darba grafikā ik dienu. Man patīk brīvība, elastība un darbs, kas orientēts uz rezultātu,” stāsta V.Reskājs, kurš izmēģinājis savus spēkus uzņēmējdarbībā un kādu laiku darbojies arī politikā.
Visu rakstu lasiet 23.decembra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
