Privāto mežu īpašniekiem būs lielāka brīvība apsaimniekot savus mežus - to paredz gaidāmie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Koku ciršana mežā".

Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība.

Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.

Zemkopības ministrija aizvadītajā nedēļā rīkoja izbraukuma pasākumu meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai interesentiem un masu mediju pārstāvjiem, informējot par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par gaidāmo grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā.

Kopš 2023. gada vidus, kad tika novērots salīdzinoši krass meža īpašumu cenu kritums, situācija segmentā saglabājusies stabila.

Zemais pieprasījums pēc Latvijas koksnes Eiropas tirgū, kā arī citi faktori meža īpašniekus un pircējus jau pērn mudināja nepārsteigties ar lēmumu pieņemšanu, savukārt Satversmes tiesas lēmums šā gada aprīlī atcelt Ministru kabineta noteikumus, kas atļāva cirst jaunākus kokus ar mazāku caurmēru, īpašniekus nostādīja gaidīšanas režīmā. “Latio” Mežu un lauksaimniecības zemju nodaļa secina – noteikumu atcelšanas sekas visbūtiskāk izjutīs mazo mežu īpašnieki ar lielu jauno mežaudžu īpatsvaru, kuru izstrāde tiks aizkavēta vismaz par pieciem gadiem. Mežu un LIZ segmenta tendences par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem apkopotas jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Valsts privātmežu īpašniekiem par augošu koku vai apaļkoksnes pārdošanu vēlas dubultot maksājamo ienākuma nodokli, mežinieki bažījas par pelēkās ekonomikas reinkarnāciju

Iecerētās nodokļu reformas kontekstā paredzēts, mainot uzņēmumu ienākuma nodokļa filozofiju, mainīt arī šī nodokļa likmi pie dividenžu izmaksas, to palielinot no pašreizējiem 15% līdz 20%, un tāpēc arī iecerēta ienākuma nodokļa (IIN) likmju izlīdzināšana, tostarp par gūtajiem ienākumiem no augoša meža vai kokmateriālu sagatavošanas. Privātmežu īpašnieki un arī daļa nelielo kokrūpnieku ir pārsteigti par izteikto piedāvājumu un aicina piedāvāto risinājumu rūpīgi izvērtēt, jo šīs IIN likmes dubultošana esot bīstams ceļš. Kokapstrādes eksperts Andris Plezers aicina būt uzmanīgiem ar šādām idejām, jo tas var ietekmēt arī kokrūpniekus, proti, samazināt koksnes plūsmu no privātmežu īpašniekiem uz koksnes pārstrādes uzņēmumiem, turklāt tā varētu kļūt dārgāka. Uz šāda piedāvājuma riskiem norāda arī Latvijas Meža īpašnieku biedrība, kas nosūtījusi vēstuli finanšu ministrei.

Neraugoties uz dažādo sabiedrības nostāju, valdība īsi pirms Līgo brīvdienām apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, atļaujot cirst kokus ar mazāku caurmēru. Tas veicinās darījumus. Tomēr jau līdz šim īpašnieki, nezinot, kā objektīvi noteikt cenu, nereti pārdeva mežus vidēji trīs reizes lētāk par tirgus vidējo cenu, norāda nekustamo īpašumu kompānija Latio.

Jaunie nosacījumi situāciju pārdevējiem var padarīt vēl sarežģītāku, jo uzticamu avotu objektīvas cenas uzzināšanai ir ļoti maz.

Dati liecina, ka darījumu skaits ar meža un lauksaimniecības zemēm strauju lejupslīdi sāka piedzīvot jau pērn – ja 2020. gadā ar platību, kas lielāka par 1 ha, kopējas darījumu skaits bija ap 10 000, tad 2021. gadā tas samazinājās par vidēji 15 %, bet 2022. gada pirmajā pusgadā jau par aptuveni 25 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Tas lielā mērā skaidrojams ar to, ka, pieaugot pieprasījumam pēc koksnes un tai sadārdzinoties, daži mežu īpašnieki labāk izvēlas pārdot cirsmu, nevis zemi ar mežu. Turklāt vairums pārdot gribētāju savus darījumus jau bija paspējuši realizēt iepriekšējos gados. Tikmēr pieprasījums aizvien pieauga, sekmējot cenu kāpumu, par ko pārdevēji nereti nebija informēti, realizējot īpašumus pārāk lēti. Īpaši izteikti tas diemžēl bijis senioru grupā.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izstrādā jaunu Gaujas Nacionālais parka (GNP) dabas aizsardzības plānu, pret kuru saņemti arī skarto zemes īpašnieku iebildumi.

Kā informēja DAP Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa, iepriekš izstrādātais GNP dabas aizsardzības plāns nav aktuāls, tā termiņš ir beidzies, tādēļ ir nepieciešams izstrādāt jaunu.

GNP ir dibināta 1973.gadā, lai aizsargātu Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības. Kopš 2004.gada GNP ir iekļauts ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā - "Natura 2000". Atbilstoši ES dabas direktīvām, kas pārņemtas ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, šādām teritorijām ir jāizstrādā "Natura 2000 dabas aizsardzības plāns".

Dabas aizsardzības plāns ir teritorijas apsaimniekošanas plāns, kas nosaka nepieciešamos apsaimniekošanas un aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu ilgtermiņa aizsardzību tām dabas vērtībām, kam teritorija izveidota. Apsaimniekošanas plānā jāietver zinātnisko informāciju par aizsargājamo teritoriju, pamatojumu funkcionālajam zonējumam un jānosaka vienotus visas teritorijas apsaimniekošanas pasākumus, lai sasniegtu tās aizsardzības mērķus, norāda DAP.

Pēc nesenajiem Ministru kabineta grozījumiem, kas ļauj samazināt galvenās cirtes caurmēru mežsaimniecībā, pastāv bažas, ka Latvija var saskārties ar jaunu privāto mežu īpašumu pārdošanas vilni. Daudzi īpašnieki nav informēti par pienākumu obligāti atjaunot šādi izcirstos mežus trīs gadu laikā.

Tāpēc, pienākot termiņam, īpašniekiem var nebūt vairs finanšu resursu šo prasību izpildīšanai, kas varētu novest pie mežu pārdošanas.

Saskaņā ar VIDI Woods apkopotajiem datiem, 2023. gadā aptuveni 40% cirsmu tika realizētas ar samazinātu koku caurmēru. Tas nozīmē, ka visiem šo cirsmu īpašniekiem trīs gadu laikā jāatjauno savi meži.

Teju ikviens meža īpašnieks ir informēts par samazinātajām koku caurmēru prasībām galvenajai cirtei. Tomēr par pēcāk pieņemtajām izmaiņām, kas izvirzījušas arī jaunas prasības mežu īpašniekiem, uzliekot pienākumu mākslīgi atjaunot mežus trīs gadu laikā pēc ciršanas, ja kailcirte veikta atbilstoši jaunajiem caurmēriem, ‒ nē.

Eiropas uzdotos klimata mērķus Latvija plāno sasniegt, izcērtot vecos mežus un stādot jaunaudzes, atsaucoties uz Latvijas ministriju plāniem, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tuvāko septiņu gadu laikā Eiropas valstīm strauji jāsamazina kaitīgo siltumnīcas efekta gāzu emisijas atmosfērā. Latvija to plāno darīt, vecus mežus nomainot ar jaunaudzēm, kas ir vienīgais valdības plāns.

Saskaņā ar Eiropas regulām un direktīvām valstīm jākļūst klimata neitrālām un visu oglekli, ko izlaiž atmosfērā, jāsavāc un jānoglabā. Pagaidām pētīt glabāšanas tehnoloģijas valsts neļauj, bet tā plāno izcirst vecus mežus un to vietā stādīt jaunaudzes, kas absorbē daudz oglekļa.

Līdz 2030.gadam CO2 jeb oglekļa dioksīda emisijas Latvijai jāsamazina par 17%, bet līdz 2050.gadam jāpanāk klimata neitralitāte. Plāns, kā to izdarīt, vēl nav gatavs, bet ministriju gaiteņos iezīmējušās tā aprises, atzīmē raidījums.

Ir gadījies dzirdēt mežus dēvējam par Latvijas zaļo zeltu. Gribētos atgādināt, ka tam ir ne tikai simboliska nozīme vien, jo mežs ir arī bagātīgs tautsaimniecības resurss.

Vairāk nekā pusi savas valsts teritorijas esam atvēlējuši meža audzēšanai. Diemžēl mežsaimniecība, mežrūpniecība un kokapstrāde vairs nav kaut kas pats par sevi saprotams. Mums būs jāiet protestā – par iespēju būt saimniekiem savā zemē, strādāt, ražot un attīstīties.

Šobrīd Ministru kabinetā atrodas kaudze dažādu ministriju sagatavotu dokumentu, kas ir sākums tam, lai nacionālajā normatīvajā vidē nosēdinātu Eiropas zaļā kursa idejas. Divi piemēri. Informatīvajā ziņojumā “Par Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti” ir tieši pateikts, ka mērķis ir kokapstrādes nozarei samazināt izejmateriāla pieejamību par 2 miljoniem kubikmetru. Savukārt otrs informatīvais ziņojums “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” ar vēl lielāku apetīti norāda uz potenciālu 7500 darba vietu zudumu meža nozarē. Te ir vietā atgādināt, ka viena darba vieta pie mums rada vēl vienu darba vietu vietējo tirgu apkalpojošās nozarēs, nemaz nerunājot par viesmīlības, ēdināšanas, izglītības un citiem sektoriem, kas ir cieši saistīti ar jebkura cilvēka dzīvi un atkarīgi no klientu maksātspējas. Mūsu aplēses rāda, ka reālā visu šo ideju ietekme varētu būt vēl lielāka, sliktākajā scenārijā likvidējot pusi no vairāk nekā 40 000 meža nozarē strādājošo darba vietām, no kurām lielākā daļa atrodas ārpus Rīgas.

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

Grozījumi noteikumos par koku ciršanu ārpus meža paredz, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību, Db.lv informēja Rīgas pilsētas būvvaldes Vadītāja biroja galvenā speciāliste Kristīne Bašķere.

Rīgas pilsētas būvvalde 18.aprīlī piedalījās Zemkopības ministrijas organizētā starpministriju sanāksmē par grozījumiem MK 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža. Pretēji Būvvaldes priekšlikumiem, grozījumos tiek plānots paredzēt, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību. Tas nozīmē, ka ar grozījumiem plānots noteikt, ka attiecīgā elektriskā tīkla īpašnieks vienpersoniski varēs izcirst visus kokus, kas pilsētās aug gar ielām, ja šie koki atradīsies aizsargjoslā gar elektriskajiem tīkliem.

Neskatoties uz sabiedrībā valdošo satraukumu par koku izciršanu, valstiskā līmenī tiek atvieglota kārtība koku ciršanai.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoms pērn samazinājies par vairāk nekā 30% jeb teju par 4miljoniem m3; meža nozares uzņēmēji iesaka nesteigties ar secinājumiem.

Valsts meža dienesta dati liecina, ka 2024. gadā ciršanai izsniegtais koksnes apjoms bijis 15,35 milj. m3, savukārt 2023. gadā – 19,24 milj. m3. Faktiski pēc ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoma pērn notikusi atgriešanās 2020. gadā. Valsts mežos 2024. gadā kopumā ciršanai izsniegti 7 milj. m3 koksnes, kas ir par 1,29 milj. m3 mazāk nekā aizpērn. Savukārt privātīpašnieku mežos pērn izsniegti 8,35 milj. m3 koksnes, kas salīdzinājumā ar 2023. gadu ir par 2,6 milj. m3 mazāk. Jāatgādina, ka izsniegtie apliecinājumi koku ciršanai kopš 2011. gada ir derīgi trīs gadus (ja cērt kokus sanitārajā cirtē, ciršanas apliecinājums ir derīgs divus kalendāra gadus, savukārt, cērtot kokus pārējās cirtēs, – trīs kalendāra gadus no tā izsniegšanas gada). Meža īpašnieks ciršanu var neveikt vispār, kaut arī apliecinājums ir saņemts, un tajā minētais koksnes daudzums vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz tiek izcirsts. Līdzšinējo gadu pieredze liecina, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto. Lai arī Latvijā valsts un privātīpašnieku meži platības ziņā ir apmēram vienādi, tomēr valsts mežos ciršanai paredzētās koksnes apjoms ir mazāks nekā privātajos mežos.

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Pērnā gada ilgās lietavas un šā gada ieilgušais sausums nodarījis būtisku kaitējumu mežaudzēm, iznīcinot tās; kopējie zaudējumu apmēri nav aplēsti, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī Krīzes vadības padome pērnā gada nogalē pēc vairāku mēnešu garām lietavām izsludināja valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecībā, tomēr to sekas var sākt apjaust tikai pēc vairākiem mēnešiem. Mežsaimnieki norādīja, ka dabā viss ir redzams un tāpēc ir nepieciešami ātri, saimnieciski pamatoti lēmumi, vienlaikus neuzliekot tiem, kas dara, papildu soda sankcijas vai kādus cita veida apgrūtinājumus, kas jau tā sarežģīto situāciju padarītu vēl smagāku. Pašlaik gan nav precīzu datu, cik lielas platības varētu aizņemt bojā gājušās audzes un tajās esošās koksnes daudzums.

Tā kā bojā gājušas ir ne tikai pērnā un šā gada stādītās jaunaudzes, bet arī daudz vecākas audzes, tad kopējie zaudējumu apmēri varētu būt mērāmi pat miljonos eiro, it īpaši, ja nokaltušās audzes jānocērt. Jācer, ka izdosies iegūto koksni pārdot (sliktākajā gadījumā kā kurināmo), turklāt vietā jāiestāda jaunas. Latvijas Meža īpašnieku biedrība jau ir vērsusies Zemkopības ministrijā ar priekšlikumu veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz atbalstu dabas katastrofās cietušo mežaudžu atjaunošanai, izmantojot ES struktūrfondu programmu līdzfinansējumu, un iekļaut atjaunošanai atbilstošo platību sarakstā arī tās audzes, kuru bojāeju izraisījis sausums un lietavas.

#Pastāv risks, ka ar laiku darba devēji varētu attiekties no veselības apdrošināšanas polišu iegādes darbiniekiem.

Valsts un pašvaldību sektorā var zust motivācija darbiniekiem iegādāties veselības apdrošināšanas polises, intervijā atzina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Viņš norādīja, ka līdz ar finansējuma palielināšanu veselības aprūpei ātras izmaiņas veselības apdrošināšanā Latvijā nav paredzamas. Tomēr zināmā mērā pastāv risks, ka ar laiku darba devēji varētu attiekties no veselības apdrošināšanas polišu iegādes darbiniekiem, kā arī motivācija iegādāties polisies var zust valsts un pašvaldību sektorā, jo segums valsts un pašvaldību uzņēmumiem pieejamajām polisēm paliek arvien «plikāks».

«Ja darba devēji sajutīs, ka rindas mazinās, medicīnas pakalpojumu pieejamība uzlabojas, viņi sāks domāt, vai veselības apdrošināšanai joprojām ir motivējoša loma viņu darbinieku acīs. Taču līdz tam vēl ir jānonāk. No sākuma paskatīsimies, kā šis papildu finansējums ietekmēs rindas. Es nedomāju, ka būs kāds straujš lēciens. Būs nepieciešami vismaz divi trīs gadi, lai kādi no darba devējiem pateiktu, ka veselības apdrošināšanai jēgu vairs neredz, jo visu ļoti labi nodrošina valsts,» sacīja Abāšins.

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Pērn salīdzinājumā ar 2017. gadu par 1,15 milj. m3 ir pieaudzis kopējais nocirstās koksnes apjoms, ko veicinājusi izdevīgā koksnes cenu konjunktūra

Pērn privātmežos ciršanas apjoms bija par 0,97 milj. m3 lielāks, bet valsts mežos – par 0,18 milj. m3 lielāks nekā 2017. gadā, liecina Valsts meža dienesta apkopotie dati. Valsts mežos ir izcirsts par 0,73 milj. m3 mazāk nekā pārējos mežos, kaut arī pēc mežu platības valsts un privāto īpašnieku mežu apjoms ir līdzvērtīgs. Kopējie ciršanas apjomi pakāpušies līdz 12,59 milj. m3, kas ir pēdējo piecu gadu augstākais rādītājs, tomēr jāņem vērā, ka iepriekš ir bijuši gadi, kad izcirsts ir lielāks koksnes apjoms.

Vairāk ražos skābekli

«Pērn ir sasniegts sava veida ciršanas maksimums, kas ir iespējams, ņemot vērā Latvijā pieejamās mežizstrādes jaudas, » secina viens no lielākajiem privātmežu īpašniekiem Modris Fokerots. Viņš norāda, ka tieši mežizstrādes jaudas ir limitējošais faktors. Jāņem vērā, ka Latvijā joprojām ir ļoti daudz pāraugušo mežaudžu. «Ja īpašnieks kopj un cērt mežu, tad viņš gūst no tā labumu, ja ne, tad daba to paņem sev, koki sapūst un rada pamatu jaunu koku augšanai,» uz aksiomu norāda M. Fokerots. Viņš arī piezīmē, ka gadījumā, ja vajag, lai mežs ražo skābekli, nevis CO2, tad meži ir jākopj un jācērt tie, kuri sasnieguši attiecīgu stadiju, to vietā stādot jaunu mežu, kas tieši piesaista CO2 un ražo skābekli. «Faktiski var uzskatīt, ka pērn ir veiktas meža atjaunošanas cirtes un skābekļa ģeneratora jaudas palielināšana,» norāda M. Fokerots. Viņš atgādina, ka privātmežu īpašnieki, pateicoties ES struktūrfondu atbalstam, ir būtiski palielinājuši mežu kopšanu. «Protams, cena, jo tāds tās līmenis meža īpašniekiem nebija uzkritis jau vairāk kā 10 gadus un sazin, kad vēl tāds būs,» uz jautājumu, kas veicinājis privāto mežu ciršanas apjomu pieaugumu, atbild M. Fokerots. Viņš norāda, ka Skandināvijā visas koksnes cenas būtībā regulē tieši ar papīrmalkas cenām.

Uģim Zaļkalnam mežs ir dzimtā, saknēs, asinīs. Abi vecāki ir mežsargi, no bērna kājas gājis viņiem līdzi darbos un jau mazotnē zinājis, ko nozīmē dastošana, stigošana, mežu stādīšana, priežu ravēšana ar kapli.

Tāpēc grūti man sevi iedomāties Rīgā, birojā sēžot,» viņš atzīst. Tagad Uģis ir uzņēmuma Meža vērtētājs īpašnieks.

Dodot bērniem brīvību

Tūkstošgades sākumā, uzreiz pēc studijām, Uģis sāka strādāt meža inventarizācijas jomā. Darbu atrada Gundara Skudriņa uzņēmumā, kas taksēja gan VAS Latvijas valsts meži, gan privātos mežus. Taču pēc laika Valsts meži sāka to darīt paši saviem spēkiem. Pakalpojums vairs nebija tik pieprasīts, taksēt privātos mežus vien nebija izdevīgi. Daudzi taksatori sāka veidot savus uzņēmumus, apvienojoties mazās grupiņās vai sākot strādāt patstāvīgi. Tas bija 2006. gadā. Uģis izveidoja SIA Meža vērtētājs. Sākumā uzņēmumā bija vairāki darbinieki, bet tagad viņš strādā viens. Neatkarība ir noteicošais faktors, kāpēc izvēle krita par labu savas firmas dibināšanai. Šādi var plānot pats savu laiku – gan darbalaiku, gan brīvos brīžus, uzsver Uģis. Ir bijušas iespējas strādāt Valsts mežos, darīt to pašu darbu, ko tagad, taču negribas būt «piesietam». Dibināt uzņēmumu tieši Pāvilostā izvēlējās ne tāpēc, ka šeit apkārt daudz mežu. Vietai, kur reģistrēta šāda profila firma, patiesībā nav lielas nozīmes, īpašnieks apgalvo. Darbs pārsvarā ir izbraukumā. Kādreiz dzīvoja Liepājā, braukāja taksēt mežus gan uz Pāvilostu, gan Rucavu un citām tuvējām vietām. Tā kā pats dzimis, audzis pāvilostnieks, izvēlējās šeit dzīvot. No pilsētas pārcelties atpakaļ uz dzimto vietu nolēma, jo vecākais dēls izauga līdz bērnudārza vecumam, piedzima otrs puika. «Pats esmu no lauku vides, gribējās arī viņiem to pašu dot – lai var skriet visu dienu apkārt, lai man kā vecākam nav daudz jāuztraucas, kur un ar ko pavada savu laiku. Šeit ir drošības sajūta, kādu Liepājā nevaru iedomāties,» saka Uģis.

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Šonedēļ plašu rezonansi izraisījis Zviedrijas meža nozares koncerna “Södra” paziņojums par plāniem pārdot meža īpašumus, kas veido aptuveni 2% no Latvijas kopējās platības. Kā norāda dažādu nozaru eksperti, šis darījums ir ne tikai ekonomikas jautājums, bet arī stratēģiski nozīmīgs solis nacionālās drošības un patriotisma kontekstā.

Ievērojama daļa šo mežu atrodas netālu no valsts austrumu robežas, kas izceļ nepieciešamību saglabāt šīs platības Rietumu pievienotās vērtības ķēdē un, vēlams, vietējo īpašnieku rokās. Kā viens no esošās situācijas risinājumiem minēta iespēja valstij atpirkt zemi no Zviedrijas meža īpašnieku asociācijas, tomēr budžetā nav nepieciešamo līdzekļu. Kamēr par konkrēto darījumu un iespējamiem attīstības scenārijiem vēl notiek diskusijas, rodas plašāks jautājums – vai meža platību nosargāšana ir privāto īpašnieku vai valsts atbildība? Varbūt rūpes par šo jautājumu jāuzņemas abām pusēm, un attiecīgi – vai mežu īpašnieki un atbildīgās valsts institūcijas ir gatavas veikt ieguldījumus meža platību saglabāšanā ilgtermiņā. Pozitīvi, ka jau šobrīd ir dažādi risinājumi, kas ļauj saglabāt mežus un vienlaikus izmantot to potenciālu, taču nepieciešama izpratne un vēlme iedziļināties dažādos iespējamos risinājumos.

Vācijas aviokompānijas "Lufthansa" piesaiste Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" ir jāvērtē ļoti pozitīvi, bet Zviedrijas "Sodra" meža zemju potenciālajā iegādē jautājumus rada tas, ka tiek piedāvāta augsta cena, intervijā sacīja uzņēmumu iegādes darījumu konsultāciju uzņēmuma "Oaklins M&A Baltics" partnere Valērija Lieģe.

Lūgta vērtēt pašlaik aktuālos darījumus, kuros ir vai var tikt iesaistīta valsts, Lieģe sacīja, ka pozitīvi ir jāvērtē tas, ka "airBaltic" kā stratēģisko investoru ir izdevies piesaistīt "Lufthansa".

"Protams, var vērtēt, vai 14 miljoni eiro ir daudz vai maz, bet tā arī nav nulle, lai piesaistītu tik nopietnu investoru kā "Lufthansa", nevis kādu nevienam īsti nezināmu investoru ar nesaprotamu naudas izcelsmi. Tādēļ es domāju, ka tas ir ļoti pozitīvi," sacīja Lieģe.

Viņa arī pauda viedokli, ka pašlaik, daudz kritizējot "airBaltic", nereti tiek aizmirsta lielā aina un tas, ka ikvienai valstij aviokompānija ir svarīga, jo tas nenozīmē tikai peļņu vai zaudējumus, bet arī to, cik ātri mēs varam uz kaut kurieni aizlidot, un cik ātri var atlidot pie mums.

Pēc iespaidīgas izaugsmes 2024. gadā, kriptovalūtu tirgi 2025. gada pirmajā pusgadā attīstījās piesardzīgākā tempā, ko ietekmēja makroekonomiskā nenoteiktība un ģeopolitiskās spriedze.

Kriptovalūtu tirgus kopējā vērtība būtiski svārstījās — pirmajā ceturksnī tā samazinājās par 18,61 %, kam sekoja 25,32 % pieaugums otrajā ceturksnī, rezultējoties ar pieticīgu kopējo pieaugumu 1,99 % sešu mēnešu periodā, liecina pasaulē lielākās kriptovalūtu biržas Binance pusgada ziņojums.

Gada pirmajā pusē lielākās ekonomikas un to centrālās bankas izvēlējās būtiski atšķirīgus virzienus, radot svārstīgu, taču iespēju pilnu vidi kriptoaktīviem. ASV ekonomika uzrādīja palēninājuma pazīmes, savukārt Ķīna pārspēja prognozes ar 5,4 % IKP pieaugumu pirmajā ceturksnī.

Starptautiskajā ekonomikā bija redzams arī ievērojams likviditātes pieaugums: ASV, Ķīnas, Eiropas un Japānas kopējā naudas masa palielinājās par 5,5 triljoniem ASV dolāru — lielākais sešu mēnešu pieaugums četru gadu laikā. Savukārt ģeopolitisko spriedzi papildus saasināja tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu, kad muitas tarifi uz laiku pieauga līdz pat 145 %.

Radīta jauna Latvijas valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma apjomu skaidrojošā mērvienība – 1 sepliņš.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir radījusi unikālu mērvienību – «1 sepliņš», kas atbilst viena vidējā strādājošā pienesumam Valsts kasē, kas tieši attiecināms uz valsts sektorā strādājošo, tostarp un jo īpaši dažādu iestāžu dižvaldsēžu, algu finansēšanu. Kādēļ no šīs vienkāršās mērvienības radusies varoņteika par 48 sepliņiem, lasiet tālāk.

Šo rubrikas Pavisam vienkārši stāstu sākšu ar atstāstu no pasakas par zemnieku, kurš uz nama sliekšņa sievai saka, ka pieveicis 48 ar vienu cirtienu. Sieva šo apkampj, skūpsta un daudzina par varoni! Zemnieks sievai nepaspēja pateikt, ka uz nama loga sētas pusē pieveicis mušas ar vienu pašu plaukstas cirtienu. Latvijā šobrīd ir līdzīgi, lai gan stāsts ir par cilvēku algām un nodokļiem.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Zemes īpašnieku un vides aktīvistu vidū joprojām ir radikālas viedokļu atšķirības un maz kopsaucēju. Tas raisa bažas un palielina neskaidrības miglu par nākotnes riskiem un iespējām

Tāds ir secinājums noslēguma diskusijā 4. starptautiskajā konferencē Mežsaimniecība - Latvijas tautsaimniecības balsts bioekonomisko nozaru attīstības kontekstā. To, ka gan lauksaimniekiem, gan mežsaimniekiem un vides aktīvistiem kā minimums ir jāuztur dialogs, saprot visi, jo šo grupu aktīvās karadarbības rezultātā cietēji var būt ne tikai kādi atsevišķi zemes īpašnieki, konkrētās apdzīvotās vietas reģionos attiecībā uz nodarbinātību un apdzīvotību un pat meža nozare kopumā, bet arī valsts – nodokļu ieņēmumu apmēros, darba vietu un iedzīvotāju skaitā. Jāņem vērā, ka Nacionālās attīstības plāna 2021.- 2027. gadam projektā viena no prioritātēm ir kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība un sadaļas Daba un vide indikators ir lauku/meža putnu indekss.