Ekonomikas ministrija (EM) neatbalsta nebanku kreditēšanas uzraudzības funkcijas nodošanu Latvijas Bankai, informē EM.

EM norāda, ka Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums "Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu" nav datos balstīts un pamatots, ieguvumi komersantiem nav skaidri un ziņojumā nav konstatēta problemātika esošajā patērētāju tiesību uzraudzībā.

Piedāvātais skatījums, kurā uzraudzības maksas samazinājums tiek pasniegts kā galvenais ieguvums, nesniedz pilnīgu izmaksu attēlojumu un reformas rezultātā uzraudzība var pat sadārdzināties. Uz to ir norādījis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sagatavotajā atbildes vēstulē FM, kurā tas lūdz sniegt papildu skaidrojumu par PTAC 2026. gada 3. februāra vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu komisijai minēto informāciju.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) kategoriski neatbalsta priekšlikumu no 2027. gada nodot patērētāju (nebanku) kreditēšanas uzraudzību Latvijas Bankai. PTAC uzskata, ka šāds risinājums neuzlabo patērētāju aizsardzību, bet gan rada nopietnus riskus patērētāju tiesību ievērošanai, palielina valsts izdevumus un sadrumstalo uzraudzības sistēmu.

Patērētāju (nebanku) kreditēšana no patērētāju tiesību uzraudzības viedokļa ir paaugstināta riska nozare un jebkura uzraudzības vājuma sekas visciešāk skar tieši finanšu grūtībās nonākušos patērētājus, mājsaimniecības ar zemu finanšu pratību un sociāli mazaizsargātās grupas.Informatīvajā ziņojumā nav identificēta neviena problēma patērētāju tiesību aizsardzības jomā, ko PTAC nespētu risināt.Atšķirībā no uzraudzības dalījuma starp Latvijas Banku, PTAC un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) tieši patērētāju tiesību jomā dublēšanās nepastāv — PTAC ir vienīgā iestāde, kas uzrauga patērētāju tiesību ievērošanu visā finanšu sektorā, kā arī šobrīd aktīvi piedalās Direktīvas 2023/2225 (CCD2) par patērētāju kredītlīgumiem ieviešanā, kur kā prioritāte ir norādīta patērētāju tiesību jomas stiprināšana.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien rīkotajā diskusijā par vienotas nebanku kreditētāju uzraudzības institūcijas noteikšanu no deputātiem izskanēja gan reformu atbalstoši, gan noliedzoši viedokļi.

Deputāte Aiva Vīksna (AS) vērsa uzmanību, ka, gatavojot reformu, viņasprāt, tiek aizmirsts, ka primārais ir patērētājs, un nevienā dokumentā nav pateikts, ko un kā patērētājs no reformas iegūst, un cik tas viņam maksās. Tāpat Vīksna pauda uzskatu, ka no 2027. gada 1. janvāra plānoto reformu nevarēs ieviest, objektīvi tā būtu ieviešama no 2028. gada.

Savukārt deputāts Edgars Putra (AS) pauda, ka viņam reforma patlaban izskatoties pēc "procesa un skaļiem virsrakstiem". Putra norādīja, ka, viņaprāt, patlaban nav atbildēts, vai Latvijas Bankai, pārņemot nebanku kreditētāju uzraudzības funkciju no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), tiks palielināts spiediens uz patēriņa kredītu likmēm. Putram reforma šķiet pāragra, jo ir daudz neatbildētu jautājumu un vajag papildu argumentus.

Nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai nozares uzraudzības maksas samazinātu par 57%, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši FM rīcībā esošajiem datiem tiešās Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izmaksas, kas saistītas ar uzraudzības funkcijas nodrošināšanu, ietverot 11 darbinieku atalgojumu, ik gadu veido 390 000 eiro. Savukārt tiešās papildu izmaksas, kas rastos, šo funkciju pārņemot Latvijas Bankai, ik gadu veidotu 352 800 eiro.

FM šobrīd gatavo informatīvo ziņojumu, kurā paredzētais risinājums atcelt ikgadējo valsts nodevu par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licences izsniegšanu un ikgadējo darbības uzraudzību. Pēc PTAC datiem, ieņēmumi no ikgadējās uzraudzības nodevas laika posmā no 2020. līdz 2024. gadam svārstījās aptuveni no 1,94 miljoniem līdz 2,4 miljoniem eiro gadā, savukārt licences izsniegšanas nodeva būtiskus ieņēmumus radījusi tikai 2022. gadā - 250 000 eiro.

Nebanku finansētāju nozares ieskatā patērētāju aizsardzības efektivitāti un uzņēmumu darbības efektivitāti nenosaka uzraugošās iestādes nosaukums, bet gan konkrēti instrumenti, pieeja uzraudzībā un vienlīdzīgi noteikumi visiem tirgus dalībniekiem.

Nebanku kreditēšanas nozare ir gatava konstruktīvai sadarbībai ar politikas veidotājiem un jebkuru no uzraugošajām iestādēm, lai panāktu līdzsvarotu un efektīvu regulējumu, kas veicinātu patērētāju aizsardzību un finanšu tirgus ilgtspējīgu attīstību un balstītos uz datos pamatotiem lēmumiem, vienlīdzīgu konkurenci un praktiskiem uzlabojumiem informācijas apritē.

Nozare atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas un Latvijas bankas viesto skaidrību par banku asociācijas lobēto prudenciālās uzraudzības piemērošanu nebanku kreditētājiem. Šeit esam vienisprātis ar Latvijas banku, kura, līdzīgi kā nozare, norādījusi, ka banku un nebanku kreditētāju darbības modeļi būtiski atšķiras. Vienkāršoti runājot, bankas aizdod no klientiem noguldījumos piesaistīto naudu, savukārt nebanku sektors - savu vai no citiem, tai skaitā bankām, aizņemto naudu. Tāpēc prudenciālās uzraudzības piemērošanai, kas pamatā vērsta uz noguldītāju interešu un finanšu stabilitātes nodrošināšanu, un kas būtu viens no faktoriem, kas palielinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, nav pamata.

Finanšu ministrija (FM) rosina nebanku kreditētāju reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkciju no 2027. gada 1. janvāra nodot Latvijas Bankai, liecina informācija Tiesību aktu projektu portālā.

FM sagatavojusi informatīvo ziņojumu par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu.

Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka ar Ministru kabineta (MK) 2025. gada 15. jūlija rīkojumu tika apstiprināts rīcības plāns investīciju piesaistei un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā. Rīcības plānā ir iekļauts uzdevums FM kā atbildīgajai institūcijai sadarbībā ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju (EM), kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), biedrību "Fintech Latvija asociācija" un Latvijas Finanšu nozares asociāciju līdz 2025. gada 31. decembrim iesniegt MK ziņojumu ar izvērtējumu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, tādējādi samazinot birokrātisko slogu un nodrošinot caurskatāmu vienotu pieeju kreditētāju uzraudzībā un kontrolē.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu pret A/S ”West Kredit” par īstenotu negodīgu komercpraksi — nepietiekamu kredītņēmēju maksātspējas vērtēšanu pirms aizdevuma ar nekustamā īpašuma ķīlu izsniegšanas.

Pēc veiktas klātienes pārbaudes PTAC konstatēja sekojošus pārkāpumus: Sabiedrība datus par patērētāja saistībām neieguva no abu Latvijas kredītinformācijas biroju datubāzēm, bet tos saņēma tikai no A/S “Crefo birojs”, Sabiedrība nav rūpīgi vērtējusi bankas konta pārskatos redzamās saistības, Sabiedrība ne visās kredītlietās pārliecinājās par refinansēto (pārkreditēto) saistību esamību un to atlikumu pirms aizdevuma izsniegšanas, Sabiedrība pēc aizdevuma izsniegšanas ne visās kredītlietās pārliecinājās, vai izsniegtie naudas līdzekļi novirzīti refinansēto saistību dzēšanai un Sabiedrība nepareizi interpretēja galvinieka statusu.

Tādējādi Sabiedrība neieguva pietiekamu informāciju par patērētāja vai galvinieku saistībām un saistību izpildes gaitu, kā arī iegūto informāciju neanalizēja vienkopus. Līdz ar to neizpildīja normatīvajos aktos uzlikto pienākumu kredīta devējiem par atbilstošu maksātspējas vērtēšanu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) "Melnajā sarakstā" iekļauti astoņi uzņēmumi, kuri nav izpildījuši savas saistības pret patērētājiem - SIA "Longo Latvia", SIA "Baltic World", SIA "BigTour Tickets", SIA "Māja elpo", SIA "JA Mēbeles", SIA "vienmer.lv", SIA "Kalisart" un SIA "Rocket Science", informē PTAC.

Institūcijā norāda, ka attiecīgie uzņēmumi nav nodrošinājuši līgumam atbilstošas preces vai pakalpojumus, nav ņemtas vērā prasības par atteikuma tiesību izmantošanu, nav atmaksājuši samaksāto naudu un nav izpildījuši Patērētāju strīdu risināšanas komisijas pieņemto lēmumu.

Tostarp PTAC min, ka "Longo Latvia" patērētājam piegādāja līguma noteikumiem neatbilstošu automašīnu un neatmaksāja samaksāto naudu, "Baltic World", kas pazīstams kā "Anex Tour", sniedza līgumam neatbilstošu tūrisma pakalpojumu, par kuru patērētājs nesaņēma naudas atmaksu, bet "BigTour Tickets" neatmaksāja naudu par ceļojumu, kas nenotika.

Tajā pašā laikā "Māja elpo" uzstādīja līguma prasībām neatbilstošu ventilācijas sistēmu un neatgrieza patērētājam samaksāto naudu, "JA Mēbeles" nepiegādāja pasūtīto dīvānu un naudu neatmaksāja, "vienmer.lv" neievēroja patērētāja atteikuma tiesības, līdz ar to samaksātā summa netika atgriezta, bet "Kalisart", pārdodot bērnu ratus, ierobežoja patērētāja atteikuma tiesību izmantošanu, savukārt "Rocket Science" pārdeva līgumam neatbilstošus apavus, bet patērētājam netika nodrošināta to maiņa.

Ja pieņems lēmumu nebanku kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai, būtisks jautājums būs pārejas perioda ilgums, jo šādas izmaiņas prasītu grozījumus vairāk nekā 20 likumos, norādīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Zaiga Liepiņa.

Viņa skaidroja, ka sākotnēji valdībai jāizvērtē Finanšu ministrija (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iespējamiem ieguvumiem un riskiem, kas saistīti ar uzraudzības funkcijas maiņu. Pēc Liepiņas teiktā, līdz šim ziņojumā šāds izvērtējums, viņasprāt, nav veikts.

Pašlaik 11 PTAC darbinieki nodarbojas ar nebanku kreditētāju uzraudzībā, kuru nodarbināšana valsts budžeta izmaksās veido ap 400 000 eiro. Liepiņa uzsvēra, ka tie ir kvalificēti speciālisti, kurus PTAC vēlētos turpmāk iesaistīt citās uzraudzības jomās.

"Taču pagaidām valdības lēmuma nav, un es nekādā veidā negribu demotivēt PTAC darbiniekus, jo šis strīds un neskaidrība darbam nepalīdz. Tas viss rada stresu," minēja Liepiņa.

Latvijā nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka nebanku kreditētājiem ir jāstrādā godprātīgi un jāievēro regulējuma prasības.

Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" publiskotajā viedokļrakstā Kazāks norāda, ka gada nogalē saskaņošanai nodotais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu publiskajā telpā ir izsaucis nebanku patēriņa kreditētāju iebildumus, sektoram norādot, ka ir nozare ir apmierināta ar līdzšinējo uzraugu, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un tā veikto uzraudzību, un pārmaiņas nav nepieciešamas.

Latvijas Banka, kas līdztekus finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai veic funkcijas arī finanšu stabilitātes, monetārās politikas un finanšu pratības jomā, atbalsta Finanšu ministrijas redzējumu un rosina vispusīgi izvērtēt situāciju un plašāk diskutēt gan par iespējamām nepilnībām esošajā modelī, gan par ieguvumiem, kādi būtu, ja nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību veiktu Latvijas Banka, norāda Kazāks.

Vidējais uzcenojums zemo cenu grozā iekļautajām precēm ir 4,25%, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē trešdien informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), monitorējot memorandu par pārtikas cenu samazināšanu, Ekonomikas ministrijai (EM) ir sniedzis datus, ka zemo cenu groza piedāvājuma ieviešanas sākumposmā atsevišķās tirdzniecības ķēdēs tika konstatētas problēmas ar norādēm uz zemo cenu groza produktiem. Patlaban situācija esot būtiski uzlabojusies, un norāžu esamība tirdzniecības vietās sasniedz 76%. Zemākais rādītājs memoranda monitoringa laikā bija 30%, kas tika fiksēts ieviešanas sākumposmā, savukārt augstākais sasniegtais rādītājs bija 95%.

PTAC monitorē arī zemo cenu grozā iekļauto produktu pieejamību patērētājiem tirdzniecības vietās. No mazumtirgotāju sniegtās informācijas izriet, ka pēc produktu iekļaušanas zemo cenu grozā pieprasījums pēc tiem pieaug, tādēļ mazumtirgotāji cenšas nodrošināt to savlaicīgu sagādi. Dati liecina, ka produktu pieejamība uzlabojas - ja pirmajās nedēļās zemākais fiksētais rādītājs bija 70%, tad pašlaik vidēji tas sasniedz 90%. Šajā aspektā situācija visiem mazumtirgotājiem esot līdzīga. Visbiežāk produktu iztrūkums fiksēts sieram, biezpienam, vistu olām un jogurtam.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot cenu monitoringu, secina, ka 60% gadījumu cenas ir norādītas neatbilstoši, tāpēc ir pieņemti četri lēmumi, kopā piemērojot 1000 eiro lielu soda naudu.

No 2026. gada janvāra PTAC turpina veikt tirgus uzraudzību, gan vērtējot zemo cenu groza produktu piedāvājumu, gan veicot pārbaudes, lai pārliecinātos par cenu atbilstību saskaņā ar Ministru kabineta 1999. gada 18. maija noteikumos Nr. 178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas” (turpmāk — Noteikumi Nr.178) noteiktajām prasībām.

Patērētāju tiesību aizsardzības likums nosaka, ka patērētājam pirms pirkuma veikšanas ir tiesības saņemt pilnīgu informāciju par preces cenu. Savukārt Noteikumi Nr.178 paredz, ka cena norādāma tā, lai tā būtu nepārprotama, viegli identificējama un skaidri salasāma un lai patērētājam būtu pilnīgi skaidrs, uz kuru preci tā attiecas.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" no 3. novembra palielinās reisu skaitu maršrutā Rīga-Liepāja un samazinās reisu skaitu Daugavpils maršrutā, informē kompānijā.

Turpmāk reiss Rīga-Liepāja plkst. 10 tiks nodrošināts četras reizes nedēļā - ceturtdienās, piektdienās, sestdienās un svētdienās, kamēr iepriekš reiss notika divas reizes nedēļā - piektdienās un svētdienās. Arī reiss Liepāja-Rīga plkst. 14.45 turpmāk aties četras reizes nedēļā - ceturtdienās, piektdienās, sestdienās un svētdienā, līdzšinējo divu dienu - piektdienās un svētdienās vietā.

Tāpat tiks ieviests jauns Rīga-Liepāja reiss plkst. 21, kas būs pieejams divas reizes nedēļā - piektdienās un svētdienās, un Liepāja-Rīga reiss plkst. 5. (plkst. 4.37 no pieturas Mirdzas Ķempes ielā), kas aties pirmdienās un sestdienās.

Tādējādi turpmāk "Lux Express" autobusi no Liepājas uz Rīgu kursēs līdz 12 reizēm dienā turp un atpakaļ.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad desmit mēnešos izkrāpti kopumā 10,038 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

Šogad desmit mēnešos īstenoti kopumā 5763 krāpšanas gadījumi un izkrāpti 10 037 620 eiro.

Tostarp konstatēti 3089 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 547 607 eiro. Tāpat konstatēti 2128 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 3 812 943 eiro, un 546 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 677 070 eiro.

Vienlaikus šogad desmit mēnešos novērsti 15 374 krāpšanas gadījumi par kopumā 11 195 481 eiro.

Tostarp šogad desmit mēnešos ir izdevies novērst 4512 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 5 163 746 eiro, 9947 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 5 200 554 eiro un 915 citus krāpšanas gadījumus par 831 181 eiro.

FNA aģentūrai LETA norāda, ka oktobrī bankas apturējušas gandrīz 470 telefonkrāpšanas mēģinājumu, pasargājot vairāk nekā 715 000 eiro. Vienlaikus novērsti investīciju krāpšanas mēģinājumi 756 000 eiro apmērā (1144 gadījumi) un cita veida krāpšanas gadījumi 102 000 eiro apmērā (99 gadījumi). Savukārt īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits bijis teju uz pusi mazāks - 236 gadījumi, kuros kopumā izkrāpti 520 000 eiro, savukārt investīciju un cita veida krāpšanas gadījumos izkrāpti 500 000 eiro.

Ja pārvaldāt e-veikalu vai klātienes veikalu, jūs to ļoti labi ziniet – gada pēdējais ceturksnis nav tikai intensīvs, tas ir izšķirošs. Ar Melnās Piektdienas, Ziemassvētku un Jaunā gada izpārdošanām pircēju plūsma strauji pieaug.

Taču ir kāda būtiska nianse – pircēju plūsmas pieaugums ne vienmēr nozīmē pārdošanas apjoma kāpumu, it īpaši, ja norēķinu process klientam šķiet neērts.

Ko darīt, ja pircējs pie apmaksas apstājas, vilcinās un saka: “Varbūt nākamajā mēnesī”?

Viņš nesaka “nē”. Viņš saka, ka vēlas elastīgas maksājumu iespējas.

Pircēji joprojām vēlas veikt pirkumum

Visā Baltijā patērētāji rūpīgi izvērtē katru pirkumu. Cenas aug, ģimeņu budžeti kļūst ierobežotāki, un tirgotājiem nākas pielāgoties.

Saskaņā ar Baymard (neatkarīgs web UX pētniecības institūts) datiem gandrīz 70 % tiešsaistes iepirkumu grozu tiek pamesti, un viens no galvenajiem iemesliem ir ierobežotas maksājumu iespējas.

Martā plānots parakstīt papildu vienošanos attiecībā uz pārtikas produktu zemo cenu grozu, tostarp paplašinot tajā iekļaujamo produktu klāstu, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Oktobra sākumā mēs ar visām iesaistītajām pusēm parakstīsim jaunu, papildu vienošanos," sacīja Valainis, piebilstot, ka ir panākta vienošanās, ka šajā pārtikas preču zemo cenu grozā būs vairāk produktu.

Tāpat ministrs atzīmēja, ka zemo cenu grozā iekļautajiem produktiem ir jābūt labāk saskatāmiem veikalos. "Ja mēs ejam ar šīm zemo cenu kategorijām, tad tām ir jābūt pietiekami labi redzamām," teica Valainis, atzīmējot, ka tirgotāji ir apliecinājuši gatavību nākt pretī šajā jautājumā.

Valainis arī atgādināja, ka šā gada vidū Latvijā tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme atsevišķiem pārtikas produktiem. "Arī te būs papildu vienošanās, kā notiks PVN samazināšana, ko uzņemas tirgotājs, ko uzņemas ražotājs, ko uzņemas starpnieki, loģistikas uzņēmumi," sacīja ministrs, piebilstot, ka tiks sekots līdzi šim procesam.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” novembrī bloķēja vairāk nekā 78 000 viltotu interneta vietņu adrešu un saišu.

Populārākās krāpnieku izmantotās metodes bija viltus vietnes, kas piedāvāja bezmaksas laimestus, viltotas kriptokazino vietnes, kā arī viltus mājsaimniecības preču e-veikali. Aizvadītajā mēnesī kopumā tika novērsti vairāk nekā 20 miljoni dažādu veidu apdraudējumu. Visbiežāk tie bija saistīti ar ļaunatūru izplatīšanu un pikšķerēšanas shēmām.

“Pēdējo divu mēnešu laikā krāpnieku aktivitāte ir saglabājusies nemainīgi augsta, ko lielā mērā ietekmēja “Melnās piektdienas” iepirkšanās drudzis un cilvēku vēlme meklēt dažādus atlaižu piedāvājumus.

Turklāt ir arī sācies aktīvais Ziemassvētku dāvanu pirkšanas laiks,” stāsta “Tele2” drošības nodaļas vadītājs Aleksandrs Bogdanovs.

Baltija kļuvusi par reģionu, kur notiek salīdzinoši straujas nodokļu sistēmas izmaiņas.

Igaunijā, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju, nodokļos gadā samaksā 1,9 reizes vairāk nekā Latvijā un 2,8 reizes vairāk nekā Lietuvā.

Par to liecina AS BDO Latvia pētījums, analizējot Baltijas valstu kopējos budžeta ieņēmumus, tostarp iekasēto nodokļu apmēru un iedzīvotāju skaitu. Interesanti, ka būtībā visās trijās Baltijas valstīs ir līdzīgs nodokļu ieņēmumu apjoms, rēķinot eiro, bet atšķirīgs iedzīvotāju skaits rada jautājumus. Vai patiešām Igaunijā iedzīvotāji maksā augstākus nodokļus nekā Latvijā un Lietuvā? Vai mazam iedzīvotāju skaitam valsts uzturēšana izmaksā ievērojami dārgāk nekā ar iedzīvotājiem bagātākai valstij?

Līdzīgi ieņēmumi, atšķirīgi parametri

Publiskajā telpā nereti redzam diskusijas par autovadītājiem piešķirtajiem sodiem par maksas autostāvvietu nekorektu izmantošanu. Pārsvarā šos līgumsodus uztver kā netaisnību, operatora iegribu un visatļautību. Vai operatora galvenais mērķis ir iekasēt pēc iespējas vairāk soda naudas principa pēc? Vai varbūt līgumsods ir galējais līdzeklis, ar kura palīdzību nodrošināt godīgus spēles noteikumus ikvienam stāvvietas lietotājam?

Primāri jāuzsver, ka autostāvvietu operatori paši neizvēlas vietas, ko pārvaldīt, bet gan dara to zemes īpašnieka uzdevumā, piemēram, nodrošināt, lai pie poliklīnikas vai lielveikala apmeklētājiem vienmēr būtu vieta (un šādās vietās stāvēšana gandrīz vienmēr uz noteiktu laiku ir bez maksas), izveidot invalīdu stāvvietas vai vienkārši sakārtot esošu laukumu.

Mūsu kā operatoru uzdevums šajā ķēdē ir izpildīt īpašnieka uzstādījumus un nodrošināt kārtību. Lai to paveiktu, mēs izstrādājam autostāvvietu noteikumus, saskaņojam tos ar zemes īpašnieku un pašvaldību un tikai tad gādājam par to ievērošanu. Ja šie noteikumi netiek ievēroti, cieš ne tik daudz autostāvvietas operators, cik pārējie autovadītāji. Var teikt, ka mūs uzaicina, lai mēs nodrošinātu ērtu un pieejamu stāvvietu pašiem apmeklētājiem.

Mūsdienu biznesa vidē pasākums vairs nav tikai tikšanās – tā ir zīmola reprezentācija. Neatkarīgi no tā, vai tiek plānota vērienīga konference vai korporatīvais pasākums, vizuālā satura kvalitātei ir izšķiroša nozīme. Standarta risinājumi arvien biežāk piekāpjas modernākām tehnoloģijām, un tieši profesionāla LED ekrānu noma ir kļuvusi par industrijas standartu.

Tehniskie parametri, kam jāpievērš uzmanība

Lai pasākums izskatītos profesionāli ne tikai klātienē, bet arī video ierakstā un tiešraidē, ir jāsaprot daži būtiski tehniskie rādītāji. Izvēloties pakalpojumu LED video sienas noma, jautājiet savam piegādātājam par šiem diviem parametriem:

1. Pikseļu solis (Pixel Pitch) un izšķirtspēja

Pikseļu solis (apzīmēts ar "P", piemēram, P2.6 vai P3.9) norāda attālumu starp diožu centriem milimetros.

• Kāpēc tas ir svarīgi? Jo mazāks skaitlis, jo augstāka izšķirtspēja un tuvāk skatītājs var atrasties ekrānam.

Starptautiskais nekustamo īpašumu attīstītājs "KAITA Group" (Lietuva), kas Baltijas tirgū līdz 18. decembrim piedāvā obligācijas ar 10,5% ienesīgumu, ir saņēmis 26,6 miljonu eiro finansējumu no starptautiskās finanšu iestādes "Cynergy Bank" savam "Youston" attīstības projektam Londonas centrā. Savukārt viena no vadošajām Čehijas bankām ilgtermiņā iegulda 9,7 miljonus eiro projektā "Youston" Prāgā, kas jau tagad sekmīgi darbojas. Obligāciju investoriem tiks ieķīlātas to uzņēmumu debitoru parādsaistības, kas pārvalda minētos projektus.

"KAITA Group" šos "Youston" kopdzīvošanas mājokļu ("co-living") projektus gan Londonā, gan Prāgā īsteno kopā ar vēl vienu starptautiski vadošu nekustamo īpašumu uzņēmumu "Hanner". Lai gan britu investori parasti pievērš lielu uzmanību iepriekšējai darbībai Lielbritānijā, šoreiz izšķirošā nozīme bija "KAITA Group" un "Hanner" plašai starptautiskai pieredzei.

""Cynergy Bank" pozitīvi vērtēja gan grupas skaidri sakārtoto struktūru, gan esošo pašu kapitāla līmeni. Londonas investoriem būtisks faktors bija iespēja ilgtermiņā refinansēt projektu pēc būvniecības noslēguma un nomas ienākumu stabilizēšanās. Tika saņemts piedāvājums piedalīties arī citos projektos Londonā," stāsta "KAITA Group" partneris un direktors Ugņus Latvijš [Ugnius Latvys], kurš pašlaik Baltijas valstīs piedāvā obligācijas ar 10,5% atdevi.

Finanšu ministrijas (FM) rosinājums nebanku kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai nozarei neradītu skaidru pievienoto vērtību un rada būtiskus jautājumus par proporcionalitāti, ietekmi uz kreditēšanas pieejamību un administratīvo slogu, īpaši mazākiem tirgus dalībniekiem, norādīja "Fntech Latvija" asociācijas vadītāja Tīna Lūse.

Asociācijai bažas raisa arī tas, ka reformas virzība notiek ar konkurējošus biznesa modeļus pārstāvošu interešu iesaisti, savukārt nozares pusē nav skaidrības par reformas patieso motivāciju.

Lūse skaidro, ka publiski reformas pamatojumā tiek uzsvērts, ka šis solis veicinās nozares izaugsmi, tomēr nozares vērtējumā "fintech" un nebanku kreditēšanas segments jau patlaban attīstās stabilos tempos un šāda veida "atbalsts" nav identificēts kā nepieciešams izaugsmes priekšnoteikums. Vienlaikus politiskajā diskusijā kā iespējamais iemesls tiek minēta nepietiekama patērētāju tiesību uzraudzība, taču par šo apgalvojumu patlaban nav veikta datos balstīta izpēte. Turklāt arguments par uzraudzības trūkumu pēc būtības ir apšaubāms, jo Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) regulāri piemēro sankcijas tirgus dalībniekiem par normatīvu pārkāpumiem.

Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru kabineta (MK) virzīto nebanku finanšu sektora uzraudzības pārcelšanu no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uz Latvijas Banku (LB), norāda asociācija “Fintech Latvija”, aicinot Saeimu iedziļināties jautājuma būtībā un izvērtēt to pēc satura, nevis formāli turpināt līdzšinējo virzību.

Asociācija uzskata, ka reformai ir jābūt balstītai datos, definējot skaidri saprotamus mērķus un ieguvumus.

Asociācija uzsver, ka šobrīd īpaši svarīgi ir nevis formāli apstiprināt institucionālas izmaiņas, bet kvalitatīvi izvērtēt un skaidri definēt tās mērķi, jēgu un praktisko ietekmi uz finanšu tirgus konkurētspēju, inovāciju vidi un uzraudzības efektivitāti ilgtermiņā. Līdzšinējā uzraudzības maiņas virzīšanas posmā tas ir trūcis un uz MK virzītajā informatīvajā ziņojumā tas arvien nav atspoguļots.

"Nav pareizi ignorēt, ka iecerētā uzraudzības maiņas iniciatīva skar ne tikai patēriņa kreditētājus, bet arī mazo un vidējo uzņēmumu un hipotekārās kreditēšanas segmentu, kā arī Latvijā bāzētus eksportējošus fintech uzņēmumus. Tāpat šobrīd lielākajai daļai nozares uzņēmumu nepastāv uzraudzības dublēšanās - patērētāju kreditētājiem, kas nav banku grupās, ir viens uzraugs visos darbības aspektos, un tas ir PTAC. Līdz ar to pamatojums, kas balstīts uz uzraudzības sadrumstalotību, neatbilst faktiskajai situācijai," komentē asociācija.

Valdība otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) rosinājumu degvielas tirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.

Atbilstoši EM izstrādātajam likumprojektam, ja mazumtirgotāja noteiktā degvielas cena par 3% pārsniegs aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu, ieņēmumu summa virs šī sliekšņa tiks iekļauta solidaritātes maksājuma bāzē, piemērojot 100% likmi.

Vienlaikus solidaritātes maksājumu nepiemēros, ja mazumtirgotājs varēs dokumentāri apliecināt, ka faktiskās degvielas iepirkuma izmaksas attiecīgajā periodā pārsniedza orientējošās mazumtirdzniecības cenas aprēķinā izmantoto iepirkuma cenu par vairāk nekā 3%. Tad attiecīgi solidaritātes maksājuma bāzi samazinās proporcionāli dokumentāri apliecinātajai iepirkuma cenas pārsnieguma daļai.

Ministrijā atzīmē, ka likumprojekts "Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums" izstrādāts, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību, kas rodas degvielas strauja mazumtirdzniecības cenu pieauguma dēļ, kā arī, lai nodrošinātu papildu finanšu līdzekļus valsts budžetā valsts apgādes drošības stiprināšanai un ar to saistīto fiskālo vajadzību segšanai.

Degvielas mazumtirgotājiem plānots piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) iesniegtais likumprojekts.

Atbilstoši izstrādātajam likumprojektam, ja mazumtirgotāja noteiktā degvielas cena par 3% pārsniegs aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu, ieņēmumu summa virs šī sliekšņa tiks iekļauta solidaritātes maksājuma bāzē, piemērojot 100% likmi.

Vienlaikus solidaritātes maksājumu nepiemēros, ja mazumtirgotājs varēs dokumentāri apliecināt, ka faktiskās degvielas iepirkuma izmaksas attiecīgajā periodā pārsniedza orientējošās mazumtirdzniecības cenas aprēķinā izmantoto iepirkuma cenu par vairāk nekā 3%. Tad attiecīgi solidaritātes maksājuma bāzi samazinās proporcionāli dokumentāri apliecinātajai iepirkuma cenas pārsnieguma daļai.

Ministrijā atzīmē, ka likumprojekts "Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums" izstrādāts, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību, kas rodas degvielas strauja mazumtirdzniecības cenu pieauguma dēļ, kā arī, lai nodrošinātu papildu finanšu līdzekļus valsts budžetā valsts apgādes drošības stiprināšanai un ar to saistīto fiskālo vajadzību segšanai.