2025. gada septembrī, salīdzinot ar 2024. gada septembri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar šā gada augustu, ražotāju cenu līmenis palielinājās par 0,1%.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis 2025. gada septembrī, salīdzinot ar 2024. gada septembri, palielinājās par 0,3%, eksportētajai produkcijai - par 2,4%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas pieauga par 2,4%, eksportam uz valstīm ārpus eirozonas - par 2,3%.

Ražotāju cenu līmeni gada laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā; vairākās pārtikas produktu ražošanas apakšklasēs; ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē; atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā un materiālu pārstrādē; ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā. Pazeminoša ietekme bija cenu samazinājumam elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē; datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2025. gada septembrī, salīdzinot ar 2024. gada septembri, pieauga par 4,1%. Aptuvenais 4% inflācijas līmenis ir noturīgs pēdējā pusgada laikā un par pāris procentpunktiem apsteidz vecās Eiropas valstis.

Inflācijas procents atspoguļojas visos tautsaimniecības izaugsmes lielumos, kurus prezentē Centrālā statistikas pārvalde. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bijusi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kur galveno lomu spēlē kafijas, mājputnu gaļas, šokolādes, olu, sviesta, žāvētas, sālītas vai kūpinātas gaļas cenu pieaugums.

Būtiska ietekme bijusi ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, vēl – alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Ražotāju cenas eksportā aug adekvāti Ražotāju cenas, lai arī neregulāri, bet seko vispārējai inflācijas tendencei pa mēnešiem. Lielāko cenu pieaugumu ražotāji piedzīvojuši gada sākumā, un līdz ar rudeni gatavās produkcijas cenas palielinās līdzvērtīgi vispārējās inflācijas tendencei.

Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?

Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?

Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”

Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.

Latvijā pārtikas cenas tuvākajos mēnešos saglabāsies salīdzinoši stabilas ar nelielām svārstībām atkarībā no produktu segmenta, pauda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa norādīja, ka pārtikas cenu līmenis būs stabils, ja nebūs jaunu satricinājumu enerģijas, izejvielu vai loģistikas tirgos.

Tomēr Šure piebilda, ka liela ietekme varētu būt izejvielu izmaksām rudenī, kad raža būs novākta. "Ja laika apstākļi un starptautiskās tirdzniecības apstākļi pasliktināsies, tas var radīt atsevišķus sadārdzinājumus, taču šobrīd izskatās, ka lielu un strauju cenu kāpumu rudenī nevajadzētu piedzīvot," viņa prognozēja.

Jautāta, kā LPUF vērtē situāciju kopš pārtikas cenu memoranda parakstīšanas, Šure norādīja, ka memoranda mērķis bija veicināt sadarbību starp valdību, ražotājiem un tirgotājiem, lai patērētājiem nodrošinātu pieejamāku pārtiku. Tādējādi LPUF kopumā memorandu vērtē atzinīgi.

Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti.

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.

Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro, savukārt skujokuku zāģētās produkcijas ražotāji – 178 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.

Saistībā ar diskusiju par gaidāmo “Rīgas Siltuma” tarifu celšanu, pēdējā laikā parādījušies viedokļi, ka tarifu celšana kaut kā saistīta ar siltuma iepirkšanu no privātajiem siltuma piegādātājiem Rīgā.

Tā nav vienkārši nepatiesība, tie ir centieni melnu pataisīt par baltu! Apgalvojums, ka siltuma tarifu pieaugums Rīgā ir saistīts ar to, ka “Rīgas Siltums” pērk siltumu no privātajiem piegādātājiem, bet nepērk no “Latvenergo”, ir klaja manipulācija ar faktiem.

Manipulācijas, patiesību sakot, ir veselas divas. Pirmā saistīta ar cenām – 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā visu privāto siltuma ražotāju cenas nekad, uzsveru, nekad (!) nav bijušas augstākas par “Latvenergo” piedāvātā siltuma cenām. Neatkarīgie siltuma piegādātāji šajā periodā ir spējuši piegādāt siltumu par cenām, kas ir 18 līdz 32% lētāks par “Latvenergo” piedāvājumu. 2024. gadā neatkarīgo siltuma piegādātāju piegādātais siltums vidēji bija par 28,26% lētāks nekā “Latvenergo” siltums, bet šī gada pirmajā pusgadā – par 21,84% lētāks. Savukārt 2022.gada un 2023.gada apkures sezonā, kad gāzes cenas biržā sasniedza vēsturiskos maksimumus, neatkarīgo ražotāju cenas vidēji bija divkārt zemākas salīdzinot ar Latvenergo cenām, proti, vidēji 90 EUR/MWh salīdzinot ar pīķa cenu 188.64 EUR/MWh par Latvenergo piegādāto siltumenerģiju.

Augustā finanšu tirgos valdīja mēreni pozitīvs noskaņojums. Mēneša sākumā globālo akciju tirgu negatīvi ietekmēja ASV valdības izziņotie tarifi, kuri stājās spēkā 1. augustā, taču mēneša gaitā akciju tirgus indeksi atkopās. ASV akciju tirgus pieauga par 2%, sasniedzot jaunas virsotnes.

Eiropas un attīstības valstu akciju indeksi arī uzrādīja pozitīvu sniegumu ar attiecīgi 0,95% un 1,3%.

ASV dolāra vērtība kopumā turpināja vājināties, investoriem arvien vairāk iecenojot FRS septembra procentu likmju samazinājumu. Obligāciju pusē visspilgtāk izcēlās attīstības valstu obligācijas, kuru cena pakāpās par 1,1%. Tālu neatpalika ASV valdības un ASV investīciju reitinga obligācijas ar attiecīgi 0,9% un 0,8% cenas pieaugumu. Eiropas pusē tikmēr investīciju reitinga obligāciju cenas saglabājās nemainīgas, bet Vācijas valdību obligācija cena saruka par 0,2%.

ASV ekonomikas dati augustā kopumā iezīmēja vājāku ekonomikas fonu. Jūlijā ASV darba tirgu papildināja vien 73 tūkstoši jaunu darba vietu, kamēr bezdarba līmenis pakāpās līdz 4,2%. Tas radīja bažas par iespējamu darba tirgus vājināšanos. Tikmēr inflācija jūlijā palika nemainīga pie 2,7% un bijusi nedaudz lēnāka nekā gaidīts. Stabilu inflācijas līmeni jūlijā palīdzēja uzturēt zemākas energoresursu cenas par spīti pamatinflācijas paātrinājumam līdz 3,1% no 2,9% pirms mēneša. Mēneša griezumā patēriņa cenas ASV palielinājās par 0,2%, savukārt pamatinflācija uzrādīja 0,3% pieaugumu. Esošo mājokļu pārdošanas apjomi ASV jūlijā uzrādījuši mērenu izaugsmi, atgūstoties pēc jūnija krituma, bet to cenu kāpums gada griezumā gandrīz apstājās, un cenas jūlijā bija tikai par 0,3% augstākas nekā pirms gada. Kaut arī hipotekārās procentu likmes turējās paaugstinātā līmenī, augustā tās pazeminājās līdz zemākajam līmenim kopš 2023. gada sākuma. Ražošanas aktivitāte augustā saruka sesto mēnesi pēc kārtas, liecinot, ka ražošana joprojām ir iestrēgusi augstāku importa tarifu dēļ.

Valsts kompensējamo medikamentu sistēmai ir jābūt racionālai un jāsniedz maksimāls labums pēc iespējas lielākam pacientu skaitam. Līdz ar to par veselības nozari atbildīgo politiķu un amatpersonu uzdevums ir neiet tikai inovatīvo medikamentu lielražotāju lobija pavadā, jo tās ātri vien izsmeļ kompensējamo medikamentu budžetu.

Tikpat svarīgi ir stiprināt Eiropas zāļu ražotāju konkurētspēju un palielināt vietējo ražošanu, atrodot arī kritērijus, kā sabalansēt piegāžu drošību jeb zāļu pieejamību un zemākās cenas prasību, bet ārstēšanu var nodrošināt tikai nedaudziem, intervijā Dienas Biznesam atklāja Adrians Van Den Hovens, Asociācijas Medicines for Europe ģenerāldirektors.

Asociācija Medicines for Europe ir izveidota pirms vairāk nekā 20 gadiem kā Eiropas ģenērisko zāļu asociācija, kuras mērķis bija pārstāvēt jauno ģenērisko zāļu nozari, un vēlāk tā tika paplašināta, iekļaujot savā portfelī bioloģiski līdzīgas zāles. Attīstoties farmācijas nozarei un veselības aprūpes videi, kurā tā darbojas, ir attīstījusies arī asociācija. Kādā veidā? Ko šobrīd pārstāv asociācija?

Latvijas alus nozare 2026. gadā paredz mērenu alus un dzērienu cenu pieaugumu mazumtirdzniecībā. Ražotāji šobrīd atrodas krustcelēs – no vienas puses pieaug ražošanas izmaksas, no otras – alus tirgus Latvijā turpina samazināties, norāda Latvijas Alus Darītāju savienība.

Šī kombinācija rada nopietnu spiedienu uz ražotājiem un liek pārskatīt līdzšinējos cenu un investīciju plānus, īpaši vietējiem ražotājiem, kuri strādā ar atbildību pret darbiniekiem, piegādātājiem, mazumtirdzniecības partneriem, pircējiem un sabiedrību kopumā.

Pēdējos gados nozare saskaras ar būtisku izmaksu pieaugumu: klimata un globālo notikumu ietekme atspoguļojas izejvielu cenās, tostarp iesala un apiņu cenas pieaug. Vienlaikus aug energoresursu cenas, iepakojuma, loģistikas un citu pakalpojumu izmaksas. Būtisku izmaksu pozīciju veido arī darba spēks – vietējie ražotāji nodrošina darba vietas, drošu darba vidi, profesionālās attīstības iespējas Latvijas iedzīvotājiem, arī reģionos. Šos faktorus nav iespējams vienkārši optimizēt.

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Vispirms apskatīsim, kā Latvijā veicies šogad. Centrālās statistikas pārvalde novembra beigās ziņoja, ka IKP izaugsmes temps trešajā ceturksnī pieaudzis līdz 2,5 %. Salīdzinājumā ar otro ceturksni tas palielinājies par 0,6 %. Dati rāda, ka, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni, lielāko pienesumu devusi tieši būvniecība (9,0 %), apstrādes rūpniecība (7,3 %) un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare (4,9 %).

Tikmēr Eiropas Centrālās bankas novērtējums ir nedaudz pieticīgāks, proti, pēc viņu datiem, šā gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi 1,8 %, kas tik un tā ir mazliet straujāka nekā eirozonā vidēji – 1,4 % – un ievērojami straujāka nekā Igaunijā – 0,9 %. Protams, tas ir pozitīvi – jo īpaši pēc 2024. gadā piedzīvotās stagnācijas. Tomēr Latvija savā izaugsmē aizvien atpaliek no Lietuvas, kur IKP pieaudzis par 2,1 %.

Šonedēļ (2025. gada jūnijā) spēkā stājās Eiropas Komisijas maijā noteiktās pagaidu antidempinga muitas nodokļa likmes cieto lapu koku saplākšņiem no Ķīnas, tostarp bērza saplākšņu izstrādājumiem. Tās būs spēkā uz atlikušo izmeklēšanas laiku līdz šī gada novembrim.

Pagaidu antidempinga muitas likme – 25,1 % Ķīnas uzņēmumam “Pizhou Jiangshan Wood Co., Ltd.” un 62,4 % – visām pārējām Ķīnas kompānijām – atspoguļo būtiskos dempinga apjomus un radīto negatīvo seku mērogu. Piedāvātie tarifi ir pamatoti, jo Ķīnā ražotā saplākšņa cenas pēc šo tarifu piemērošanas pietuvosies ES ražotāju pašreizējā izmaksu un cenu līmenim. Šī nodrošinājuma pakāpe ļaus saglabāt līdzvērtīgas konkurences iespējas mūsu ražotājiem, vienlaikus radot drošus un paredzamus piegādes apstākļus.

Iepriekš minētā izmeklēšana sākta 2024. gada oktobrī, reaģējot uz vairāku ES valstu ražotāju sūdzībām par Ķīnas cietkoksnes saplākšņa importu. Pētījumā organizācija “Greenwood Consortium” atklāja ievērojamu dempingu, kas sasniedza pat 144,3 % un 192,7 % un kas rada negatīvu ietekmi Eiropas ražotājiem.

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

Latvijas ražotāji var kļūt konkurētspējīgāki, ja izpratīs patērētājus un konkurentus un spēs piedāvāt savu preci arī eksportā, lai tādā veidā veicinātu ražošanas modernizēšanu un spētu piedāvāt zemāku cenu pircējiem arī Latvijā.

Šādas galvenās atziņas izskanēja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) rīkotajā diskusijā “Pēc kā stiepjas patērētāju roka? Modernās tirdzniecības ietekme uz piegādes ķēdi”.

Diskusijas dalībnieki – zemkopības ministrs Armands Krauze, “Rimi Baltic” kategoriju direktors Milans Blūms, SIA “Reitan Convenience Latvia” komercdirektore Ineta Legzdiņa, SIA “Skrīveru saldumi” un SIA “Dimdiņi” pārdošanas vadītājs Jānis Ilziņš, uzņēmumu stratēģiskais un vadības konsultants Jānis Kļaviņš un Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš – meklēja atbildes, par ko ir gatavi maksāt patērētāji, kādi izaicinājumi un iespējas paveras Latvijas pārtikas ražotājiem, kā izvēlēties nišu un attīstīt sortimentu, vai konkurēt tikai ar cenu, un ko nozīmē ilgtspēja piegādes ķēdē no lauka līdz plauktam.

Baltijā lielākais masīvkoka (CLT) plātņu ražotājs veicis priekšdarbus, lai tuvāko divu gadu laikā īstenotu daudzu miljonu eiro vērtu projektu būtiskai ražošanas paplašināšanai.

„Pašlaik konkrētu potenciālo investīciju apmēru vēl neatklāsim, taču tas būs astoņu ciparu lielumā,” skaidro SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi. Viņš norāda, ka jauna ražotne tiks veidota, izmantojot jau desmit gadus uzkrāto pieredzi ražošanā. „Ražosim gudrāk, patērēsim mazāk koksnes izejmateriālu, bet saražosim daudz vairāk produkcijas pēc apjoma un ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi iegūsim lielākus ienākumus,” jaunas ražotnes virsmērķi rāda A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunās ražotnes izveides starta brīdis ir paredzēts 2026. gada otrajā pusē, bet ražošanas uzsākšana - 2027. gada nogalē. „Tas nozīmē, ka līdz 2028. gadam uzņēmums pieredzēs ļoti būtisku transformāciju,” uzsver A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunai rūpnīcai būs nepieciešami kvalificēti inženiertehniskie speciālisti, nevis vienkārši iekārtu vadības pogu spiedēji.

Olu ražošanas aktīvu iegāde ārzemēs (Lielbritānijā) ir iespēja īstenot strauju izaugsmi, vienlaikus tiek attīstīta jauna, uz olu proteīna bāzēta sporta uztura produktu līnija, kas perspektīvā varētu kļūt par nozīmīgu uzņēmuma vērtības ģeneratoru.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Agrova International dibinātājs, lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs. Viņš norāda, ka 2026. gadā plānots sākt būvēt jaunu olu ražošanas novietni un cāļu audzēšanas fermas Lielbritānijā, savukārt Alūksnē uzbūvēt trīs jaunus cehus ar jaudu 125 000 dējējvistu katrā, kā arī izveidot tiem atbilstošu infrastruktūru.

Kāpēc izvēlējāties īstenot paplašināšanos, iegādājoties aktīvu olu ražošanas un tirdzniecības kompāniju ārpus ES — Lielbritānijā?

Ambīcijas iegādāties kādus olu ražošanas aktīvus aiz Latvijas robežām nav dzimušas vakar, bet gan jau pirms vairākiem gadiem. Jā, Lielbritānija pašlaik ir Eiropas valsts, kura vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts, taču tik un tā ir viena no trim lielākajām ekonomikām Eiropā. Tā ir liels tirgus ar aptuveni 70 miljoniem iedzīvotāju un kopējo ikgadējo olu patēriņu vairāk nekā 14 miljardi, un tā kopējo apgrozījumu vairāku miljardu sterliņu mārciņu vērtībā. Latvijas olu tirgus pēc apjoma ir salīdzinoši neliels, bet Apvienotās Karalistes tirgus ir vairāk nekā trīsdesmit reizes lielāks, lai gan patēriņš uz vienu iedzīvotāju abās valstīs ir līdzīgs. Pat visas Baltijas olu tirgus ir apmēram 10 reizes mazāks par Lielbritānijas tirgu. Patīk tas vai nepatīk, bet, ja ir ambīcijas strauji attīstīties, tad jāiet uz lielajiem tirgiem. Tieši tāpēc ir Agrova darījums par 100% akciju iegādi Lielbritānijas olu ražošanas un distribūcijas uzņēmumā Sunrise Group, kas apvieno Sunrise Poultry Farms un Sunrise Eggs Holdings. Baltijas tirgū izaugsmes iespējas ir apgrūtinātas ne tikai tāpēc, ka šajā reģionā ir tikai aptuveni 6 miljoni iedzīvotāju, bet arī tāpēc, ka olu segments ir piesātināts un ir ļoti asa konkurence. To rada ne tikai vietējie olu ražotāji ar Ziemeļeiropas olu ražošanas līderi Balticovo priekšgalā, bet arī konkurence ar Polijas un Ukrainas olu ražotāju importu. Turklāt Ukrainas olu ražotāji izmanto ģeopolitisko situāciju savu ekonomisko interešu labā. Savukārt Lielbritānija savu olu tirgu ļoti prasmīgi aizsargā no importa, jo lielveikalos uz visiem olu iepakojumiem ir apzīmējums – sarkana lauva (British Lion certification) - sertifikācijas sistēma, kuru uztur nevalstiskais sektors. Ja šāda marķējuma uz olu iepakojuma nav, tad lielajos mazumtirdzniecības veikalos šādu produktu pārdošana nav iespējama, tad atliek tikai tā dēvētie nelielie piemājas veikali. Lai iegūtu attiecīgo sertifikātu un olu iepakojumu varētu marķēt ar sarkanās lauvas simbolu, ir nepieciešama olu ražotne Lielbritānijā, tādējādi vietējie ražotāji tiek aizsargāti no citu valstu ražotājiem, kam ir citas (zemākas) prasības importam, kas nereti kropļo konkurenci. Tas ir tas, kā pietrūkst Eiropas Savienībā, un tādējādi šajā tirgū ir daudz grūtāk strādāt, jo teorētiski ieejas prasības ES tirgū visiem ir vienādas, taču realitātē tas tā nav. Vēl jo vairāk, ja ražošanas izmaksas šajās zemēs (trešajās valstīs) ir ievērojami zemākas nekā ES, kurā strādājošajiem ir jāizpilda 100% visi nosacījumi, kas sadārdzina ražošanu. Vēl viens ļoti būtisks faktors, kas Sunrise iegādi padara par ļoti nozīmīgu atspēriena aktīvu Lielbritānijā, ir tas, ka šī kompānija veiksmīgi un lielos apjomos iepērk olas no mazākiem ražotājiem, tās šķiro, fasē un realizē saviem biznesa klientiem.

Latvijas farmācijas uzņēmums “Lotos Pharma”, dibināts 2013. gadā, izceļas ar straujo izaugsmi, augstākajiem standartiem atbilstošu ražošanu un produktiem. Var teikt – veiksmes stāsts. Taču īpaši patīkami pārsteidz uzņēmuma dibinātāja KASPARA IVANOVA dziļā pietāte pret mūsu vietējo patērētāju.

– Kaspar, droši vien, ir bijušas iespējas pārcelties uz ārzemēm?

– Jā, ir bijušas iespējas. Strādāju psihiatriskajā slimnīcā Amerikā, un man piedāvāja palikt Amerikā – tas gan bija vēl padomju laikos. Man bija iespēja arī Zviedrijā dzīvot – kad strādāju slimnīcā un saņēmu piedāvājumu mācīties Upsalas universitātē. Droši vien, tad es arī būtu tur palicis. Bet tā vide, kas ir apkārt, man ir ļoti svarīga. Tas, ka dzirdu to valodu, kuru saprotu kopš dzimšanas. Ka mēs varam aiziet mežā – tas mūsu priežu mežs ir vienkārši pasaka! Tas paklājs, un tajā paklājā ir saaugušas mellenes – viss mežs ir pārņemts ar mellenēm bieži vien. Latvijā ir ļoti bagātīga un ļoti veselīga daba – tā kā saule mums ir limitēta, tad augi, un īpaši ārstniecības augi, ir ļoti spēcīgi. Esmu sapratis, ka jādzīvo tur, kur tev ir ērti, un man ērti un patīkami ir tikai Latvijā. Tas ir, kā ar augiem – viņi aug vislabāk tur, kur tiem nācies piedzimt, un es arī tāds audziņš esmu.

Izstāžu centrā Ķīpsalā no 27. līdz 29. novembrim notiks starptautiskā mašīnbūves, metālapstrādes, automatizācijas, elektronikas, elektrotehnikas, ražošanas materiālu, instrumentu un jauno tehnoloģiju izstāde “Tech Industry 2025”, kurā jaunākās iekārtas, instrumentus un tehnoloģijas demonstrēs iekārtu ražotāji no visas pasaules.

“Tech Industry” ir nozīmīgākais un lielākais nozares pasākums Baltijā. Šogad izstādē piedalīsies vairāk nekā 270 uzņēmumu no vismaz 25 valstīm: Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Polijas, Čehijas, Austrijas, Itālijas, Francijas, Nīderlandes, Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas, Slovēnijas, Slovākijas, Spānijas, Šveices, Japānas, ASV, Izraēlas, Ukrainas, Ungārijas, Ķīnas u.c. Plānots, ka “Tech Industry 2025” apmeklēs vairāk nekā 21 000 dažādu nozaru profesionāļu no visas pasaules.

Trīs dienas Eiropas un pasaules vadošie iekārtu ražotāji izstādē demonstrēs modernākās metālapstrādes un rūpnieciskās iekārtas darbībā, mašīnbūves iekārtas un materiālus, metināšanas iekārtas, elektroinstrumentus, gaisa plūsmu tehnoloģijas un hidrotehnoloģijas, metālizstrādājumus, iekārtas un materiālus ražošanai, pakalpojumu servisu, automatizācijas un vadības sistēmas, hidrauliskās iekārtas, mēriekārtas, elektroniku un elektrotehniku, robotus, robotizētas iekārtas, gāzes apgādes iekārtas, noliktavu aprīkojumu, iepakojumu un materiālus, iekraušanas un izkraušanas tehniku, kā arī citas iekārtas, materiālus un tehnoloģijas.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Pārtikas cenu samazināšanas memoranda izvērtējumu plānots veikt 2026.gada 1.janvārī, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

EM, ražotāji un tirgotāji ir parakstījuši memorandu, ar mērķi nodrošināt zemākas cenas pamatproduktu grozā, iedarbināt cenu salīdzināšanas rīku, samazināt administratīvo slogu un birokrātiju, kā arī veicināt vietējo produktu sortimenta palielināšanu veikalu plauktos, norādīja Miezainis.

Viņš uzsvēra, ka memorands nodrošinās to, ka "visi būs ieguvēji", tostarp valsts puse, jo nebūs jātērē papildu līdzekļi uzraudzībai, kā arī valsts nejauksies brīvā tirgus pamatprincipos. Tāpat ražotāji būs ieguvēji, jo tirgotāji ir apņēmušies palielināt vietējo produktu klāstu veikalos, savukārt tirgotāji būs ieguvēji, jo valsts nejauksies to komercdarbībā tādā mērā, ka tas varētu limitēt tiesības noteikt cenas.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir iekļuvusi pasaules līderos koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē.

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa).

Rudenī maksa par siltumenerģiju Rīgā pieaugs par aptuveni 22%, aģentūru LETA informēja AS "Rīgas siltums".

Uzņēmums ir aprēķinājusi jaunā siltumenerģijas tarifa projektu un iesniedzis to Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) izvērtēšanai. Tarifa projekts paredz izmaiņas energoresursu un iepirktās siltumenerģijas izmaksās, tomēr tas netiek pārskatīts pilnībā.

Projektā iesniegtais siltumenerģijas tarifs ir 88,10 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, kam paredzēts pieskaitīt neparedzamo izdevumu/ieņēmumu izlīdzināšanas komponenti 2,05 eiro par megavatstundu apmērā.

Šobrīd spēkā esošais tarifs ir 77,77 eiro par megavatstundu, un faktiski klienti maksāja 74,17 eiro par megavatstundu, ņemot vērā komponenti. Jaunais projekts paredz, ka tarifs būs 88,10 eiro par megavatstundu, tomēr klientiem būs jāmaksā vēl par 2,05 eiro par megavatstundu vairāk, tātad - 90,15 eiro par megavatstundu, ņemot vērā dabasgāzes cenu pieaugumu pēdējā gada laikā.

Kokogļu ražošanas SIA KRK Vidzeme vairāk nekā 10 gadu laikā īstenojis transformāciju, pārejot uz sava zīmola Marienburg produkcijas realizāciju, perspektīvā plāno palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus.

„Jaunu tirgu apguve, jaunu sadarbības partneru piesaiste ir laikietilpīgs process, jo būtiskākais jau nav palielināt ražošanas jaudas un saražot produkciju, bet gan spēt to sekmīgi realizēt tirgū,” situāciju skaidro SIA KRK Vidzeme īpašnieks Andris Griķis. Viņš norāda, ka uzņēmumam bija vajadzīgi vairāki gadi, lai īstenotu transformāciju no vienkārša produkta ražotāja, kurš produkciju piegādā privātā zīmola turētājam, uz savu saražoto kokogļu pārdošanu ar pašam savu Marienburg zīmolu. „Pašlaik apmēram 70% visu uzņēmumā saražoto kokogļu produkcijas tiek realizēti ar Marienburg zīmolu dažādu valstu — Latvijas, Igaunijas, Somijas, Lietuvas, nelielos apmēros arī Zviedrijas, Islandes un Maltas — tirgos,” stāsta A. Griķis.

Investējot ražotnes paplašināšanā, jaunu CNC iekārtu iegādē un izstrādājot mazizmēra koka privātmājas projektu, kuru plānots ražot sērijveidā, SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs cer piesaistīt jaunus klientus.

oka paneļu mājas ir ne tikai gatavs produkts ar ļoti augstu pievienoto vērtību, bet arī sava veida modes izstrādājums, kurā būtiskas ir ļoti daudzas nianses – gan projektēšanā, gan ražošanā, gan arī izmantojamajos materiālos un ekspluatācijā. Vēl jo vairāk – šajā tirgus nišā šobrīd, tāpat kā deviņdesmito gadu sākumā un vidū, galvenais noieta tirgus ir ārzemes, bet tajā pēdējo gadu laikā nākas saskarties ar sīvāku konkurenci. “Esam vieni no tiem koka paneļu māju projektētājiem, ražotājiem un uzstādītājiem, kuri nepārtaukti strādā kopš 1991. gada ar to pašu uzņēmuma nosaukumu, un esam pārvarējuši dažādas krīzes gan Latvijā, gan arī ārvalstu tirgos, tāpēc pārmaiņas nebiedē, bet gan prasa piemēroties,” tā situāciju tirgū raksturo SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs (ZTC) īpašnieks Māris Avotiņš. Viņš norāda, ka uzņēmums pašlaik pēc pasūtījuma ražo dažādas koka paneļu mājas, kā arī koka paneļus, ko izmanto ēkas fasādes renovācijai.

Jūnija sākumā kopējā AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai pieslēgto elektroenerģijas ražotāju jauda sasniegusi 1000 megavatu (MW) jeb vienu gigavatu (GW), un 74% no tās (740 MW) veido saules ģenerācija - saules parki un mikroģenerācijas iekārtas.

Šogad aprīlī no saules saražota jau teju piektdaļa no kopējās Latvijā saražotās (un tīklā nodotās) enerģijas, un saulainās dienās vasarā jau šobrīd esam pašpietiekami attiecībā uz nepieciešamās enerģijas apjomu visas sabiedrības vajadzībām.

Sadales operatora infrastruktūrai patlaban pievienoti jau vairāk nekā 25 400 ražotāji. To vidū ir ap 1340 saules elektrostaciju (tostarp ap 60 ir hibrīdstacijas ar enerģijas uzkrāšanas jeb bateriju risinājumiem), ap 130 hidroelektrostaciju, 50 vēja elektrostaciju,135 biogāzes, biomasas un dabasgāzes koģenerācijas staciju, vairāki desmiti dažādu ražošanas tipu hibrīdstaciju (piemēram, biomasa apvienojumā ar saules paneļiem, saules paneļi kopā ar vēja ģenerācijas iekārtām u. c.), kā arī ap 23 750 mikroģeneratoru (lielākoties saules paneļi, tai skaitā gandrīz 1400 apvienojumā ar akumulatoriem).

Ik pa laikam publisko telpu satricina Latvijas Bankas ekspertu apkopotās pārtikas cenu atšķirības Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielveikalos. Pavasarī zem lupas nonāca kafija, tagad – rīsi.

Skrupulozi analizējot cenas internetveikalu lapās, acīmredzot nav atlicis laika iedziļināties mazumtirdzniecības darbības pamatos: izraujot no konteksta pāris faktus, sanāk labi mediju virsraksti, taču pēc būtības izplatītā informācija ir aplama.

Sāksim ar to, kas tirgotājiem visās Baltijas valstīs un visā pasaulē ir kopīgs: lielveikalu bizness ir sarežģīta un visaptveroša sistēma, kuras centrā ir plašs sortiments, pārdomāts veikala iekārtojums, izcila klientu apkalpošana, gudra piegādes ķēdes pārvaldība, mārketings un sabiedriskās aktivitātes, kā arī adekvāta cenu politika. Efektīvi pārvaldot šīs sastāvdaļas, lielveikali var attīstīties konkurētspējīgā mazumtirdzniecības vidē un nodrošināt klientiem ērtu un patīkamu iepirkšanās pieredzi.