No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

Arhitektūras birojam SEP 2025. gads aizvadīts ar spēcīgu izaugsmes tempu un skaidru skatījumu par nākotnes attīstību. Šis gads SEP bija intensīvu projektu, tehnoloģisku inovāciju un komandas profesionālās izaugsmes periods, kurā uzņēmums vēl vairāk nostiprinājis savu lomu kā lielākais arhitektūras birojs Latvijā.

2025. gadā SEP arhitektu, inženieru un BIM speciālistu komanda strādāja pie 36 projektiem un 11 autoruzraudzības projektiem vairākās valstīs. Projektu ģeogrāfija aptvēra plašu reģionu — no Latvijas līdz Lietuvai un Igaunijai, no Somijas infrastruktūras objektiem līdz pat projektiem ASV tirgū.

Projektēšana ietvēra visu spektru: dzīvojamās un biroja ēkas, valsts mēroga infrastruktūras objektus, modernas industriālās ražotnes, biogāzes un biometāna stacijas, kā arī ilgtspējīgas enerģētikas risinājumus. “Šie ir objektīvi fakti un tie apliecina SEP komandas jaudu un profesionalitāti,” uzsver SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Starp 2025. gada nozīmīgākajiem projektiem īpaši izceļami vairāki. Viens no stratēģiski svarīgākajiem darbiem ir Latvijas Nacionālā futbola stadiona koncepcija, kas izstrādāta sadarbībā ar “Populous” — pasaulē atzītu sporta infrastruktūras līderi. Šī sadarbība ļāva apvienot vietējo kompetenci ar globālu pieredzi.

Latvijas Arhitektūras gada balva (LAGB) ir nozīmīgākais notikums arhitektūras nozarē — tas ne tikai godina izcilākos darbus, bet arī izgaismo, kā mainās un attīstās mūsu būvētā vide. Arhitektūras birojs SEP, šī gada LAGB balvas Lieldraugs, vēlas īpaši izcelt tieši industriālās arhitektūras nozīmi, tāpēc ir iedibināta un pasniegta pirmās Industriālās arhitektūras balva.

SEP šogad pirmo reizi pasniedza savu īpašo balvu — SEP Industriālās arhitektūras gada balvu. Mērķis ir iedibināt jaunu tradīciju, kas ļautu katru gadu īpaši izcelt industriālās arhitektūras sasniegumus Latvijā. Šī balva netiek pasniegta “par apjomu” vai “par tehnoloģiju” vien — tā ir cieņas apliecinājums spējai radīt industriālu arhitektūru, kas ir kvalitatīva, pārdomāta un organiski iederīga savā vidē.

Industriālā arhitektūra bieži paliek ēnā — tā nav pilsētu reprezentācijas seja, bet tieši šajās ēkās veidojas valsts ekonomikas mugurkauls. Šīs ēkas veido vietas, kur strādā cilvēki, tiek radītas tehnoloģijas un produkti, kas ceļo uz visām pasaules malām. Šogad ir īpašs prieks, ka LAGB 2025 finālā bija pārstāvēti trīs industriālās arhitektūras projekti, kas apliecina šīs jomas pieaugošo kvalitāti un nozīmi.

“Es domāju, ka visā var atrast kaut kādu odziņu, bet tas automātiski nenozīmē, ka tam ir jābūt dārgam vai ekskluzīvam. Interesantu arhitektūru var panākt arī ar ļoti pieejamu budžetu un ļoti vienkāršiem materiāliem,” uzskata arhitektu biroja Outofbox vadošais arhitekts Pēteris Bajārs.

Viņam svarīgi veidot uz cilvēku orientētu arhitektūru. Vai tas būtu gadsimtiem sens namiņš vecpilsētā vai moderna jaunbūve.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums

Sāksim sarunu par pēdējiem projektiem, pie kuriem esat strādājis. Pastāsiet, kas tie ir un ar ko tie ir īpaši!

Mums šis sanāca ražas ievākšanas gads, kurā vienlaicīgi finišējām faktiski trīs projektus – Rakstniecības un mūzikas muzeja interjeru un daļu ekspozīcijas, divas Magdelēnas kvartāla biroju ēkas un tāpat arī biroja ēku Barona ielā. Visiem šiem objektiem finišs bija vienā brīdī, bet starti bija dažādi. Tas, kas, manuprāt, visiem bija zīmīgs, - tie visi bija izaicinoši projekti. Muzejs – tie ir pieci gadi no projekta līdz realizācijai. Barona iela līdzīgi. Savukārt Magdelēnas kvartāla konkurss notika 2017. gadā, un tikai 2025.gada maijā mēs ēku nodevām ekspluatācijā. Šie trīs objekti savā ziņā ir arī atbilde uz to, kāpēc mēs aizvien vairāk darbojamies ārpus Rīgas. Lai kādi būtu zaļie koridori, ātrākas izskatīšanas, bet vēl joprojām es gribu teikt, ka slīkstam pamatīgā birokrātijā. Departamenti savā starpā nerunā un pat nedraudzējas, institūcijas izdod pretrunīgus nosacījumus. Pēc šiem trim ilgajiem projektiem bija sakāpis tik ļoti, ka es negribēju neko par Rīgu dzirdēt, tāpēc mēs ļoti apzināti un aktīvi meklējām iespējas darboties ārpus Rīgas. Darbojāmies Valmierā, Cēsīs. Manuprāt, Cēsīs šobrīd ir visredzamākais un apjomīgākais projekts – Konrāda kvartāls, kas ir četru ēku komplekss. Tas mums arī ir izaicinošs projekts, bet šoreiz ne birokrātijas dēļ, bet tādēļ, ka katra no četrām ēkām ir atšķirīga un unikāla. Mums ir 17.gadsimta mūra ēka, tā paša laika koka māja, pavisam maza, nezināms, cik sena vēsturiskā ēka, jaunbūve un zem tā visa vēl apakšā ir Cēsu viduslaiku pils mūris. Tas, kas šobrīd apjož pili, nemaz nav īstais mūris, jo tas ir tapis pirms gadiem 100-200, bet, veicot arheoloģiju, mēs atklājām īsto, oriģinālo 13.gadsimta mūri, un tas kļūs par daļu no visa apbūves kompleksa. Faktiski tā būs multifunkcionāla pasākumu telpa, kuras vidū ir šī atraktā, saglabātā un eksponētā viduslaiku mūra siena. Tas ir lielais ieskicējums par to, ko mēs darām.

Martā Latvijā norisinās Digitālā nedēļa, kas tiek organizēta plašākas Eiropas mēroga iniciatīvas “ALL Digital Weeks 2026” ietvaros. Tas ir piemērots brīdis, lai atskatītos uz sasniegto digitālajā attīstībā.

Mūsdienās, runājot par digitālo transformāciju, mākslīgo intelektu (MI) un datu ekonomiku, nereti šķiet, ka tā bijis vienmēr, tomēr patiesībā laika posms, kurā Latvija ir kļuvusi par digitāli attīstītu valsti, ir salīdzinoši īss. Esam piedzīvojuši ceļu no datoriem, kas aizņēma veselas telpas, līdz risinājumiem, kas sekundes laikā apstrādā miljonus datu vienību. Un daudzi no mums ļoti labi atceras, kā Latvijā veidojās tehnoloģiju kultūra – no pirmajiem programmētājiem līdz IT uzņēmumiem, kas ir spējīgi konkurēt pasaules līmenī, no dokumentu ķīpām līdz valsts pakalpojumu digitalizācijai.

Tehnoloģiju attīstība nemaina cilvēka nozīmi

Lai gan vairākas desmitgades tehnoloģiju vēsturē ir tikai mirklis, Latvijai tas ir bijis fundamentālu pārmaiņu periods. Arī IT uzņēmums “Helmes Latvia”, kas šogad atzīmē trīsdesmit piecu gadu pastāvēšanu, ir attīstījies līdzās šīm pārmaiņām, pārliecinoties, ka tehnoloģijas mainās ļoti strauji, taču viena lieta paliek nemainīga - cilvēka loma. Ne algoritmi, ne MI paši par sevi nepieņem atbildīgus lēmumus. Aiz katras sistēmas ir cilvēki, kuri to projektē, uzrauga un koriģē. Tehnoloģijas var palīdzēt analizēt, paātrināt un strukturēt procesus, taču galīgais spriedums, vērtējums un atbildība vienmēr paliek cilvēka rokās. Šodien mūsu uzņēmums strādā ar sarežģītu informācijas sistēmu, tostarp, kritiskās infrastruktūras, izstrādi un modernizāciju publiskajam sektoram un uzņēmumiem, datu analītiku un mākslīgā intelekta risinājumiem, tāpēc varam palūkoties uz tehnoloģiju nozares attīstību gan no savas pieredzes, gan daudz plašākā kontekstā.

Latvijas Arhitektūras gada balva (LAGB) ir nozīmīgākais notikums nozarē - brīdis, kad profesionāļi un sabiedrība kopā uzdod būtiskus jautājumus par to, kāda ir un kāda varētu būt mūsu arhitektūra. Šī gada tēma - iederība - aktualizē jautājumu, kas šobrīd kļūst arvien svarīgāks ne tikai arhitektu, bet arī sabiedrības domāšanā: kā radīt arhitektūru, kas spēj būt klātesoša savā laikā un vietā, vienlaikus veidojot jaunas vērtības nākotnei?

Kā LAGB Lieldraugs un atbasltītājs, arhitektūras birojs SEP vēlas iedziļināties šajā jautājumā - ne tikai godinot labākos darbus, bet arī domājot par kopējo virzienu, ko Latvijas arhitektūra šobrīd iezīmē.

Kas veido LAGB finālistu darbu kvalitāti

"Mēs apbraukājām visus 38 projektus, kas bija iesniegti, un uzklausījām desmit procesus. Kopējā sajūta, kā mēs pēc tam visi vienojāmies, ir lepnums un prieks par to, ko Latvijā dara arhitekti, ko dara pašvaldības un uzņēmīgi cilvēki. Un tā mums izkristalizējās kopējā šī gada sajūta – iederība. nevis piederība, bet iederība laikā un telpā," atklāj Zaiga Gaile.

Salaspils koka bērnudārzs, Igaunijas vēstniecība Vecrīgā, Zilākalna skatu tornis, privātmāja Pāvilostā — un vēl vairāki spilgti arhitektūras piemēri šogad iekļuvuši finālistu vidū. Katrs no tiem ir unikāls un raksturā atšķirīgs, tomēr visus vieno kopīga kvalitātes un laikmetīguma sajūta.

Iecavā top jauna 15 miljonus eiro vērta olu šķirotava – centrālais posms Balticovo vairāk nekā 100 miljonu eiro investīciju kompleksā.

Projekta arhitektūru, inženiertehniskos risinājumus un tehnoloģiju integrāciju izstrādāja Latvijas lielākais arhitektūras birojs SEP.

Balticovo jaunā olu šķirotava kļūs par sirdi un smadzenēm visam ārpus sprostu olu ražošanas kompleksam. Šajā kompleksā ietilps 12 kūtis ar ārpus sprostu sistēmām, četras jaunputnu kūtis, kurā tiks audzināti cāļi, kā arī jau minētā olu šķirotava. Komplekss ir vērienīgs – katrā vistu novietnē mitināsies ap 160 000 vistu, tātad kopā šajā kompleksā ārpus sprostu apstākļos dzīvos mazliet mazāk par 2 miljoniem dējējvistu. Savukārt caur 8000 m² plašo olu šķirotavu ikdienā plūdīs ap 2 miljoniem olu, kas tiks sašķirotas, pārbaudītas, iepakotas un sagatavotas gan vietējam tirgum, gan eksportam. Investīciju apjoms – 15 miljoni eiro – padara šo projektu par vienu no lielākajiem šāda tipa pārtikas infrastruktūras attīstības projektiem Baltijā.

21. gadsimta straujā attīstība liek uzņēmumiem domāt ne tikai par šodienu, bet arī par to, kādi būs rītdienas produkti, tehnoloģijas un cilvēki, kas tos radīs. Līdzās digitalizācijai un automatizācijai arvien svarīgāka kļūst spēja apvienot zināšanas, pieredzi un radošumu.

Tāpēc sinerģija starp nozari un pētniecību nav tikai modes vārds – tā ir nepieciešamība, ja vēlamies, lai Latvija kļūtu par zināšanu ekonomikas valsti, nevis lētu resursu piegādātāju.

No sadarbības uz inovācijām

Koksnes nozare Latvijā vienmēr bijusi viens no rūpniecības stūrakmeņiem, taču globālie tirgi un klimata izaicinājumi pieprasa arvien jaunas pieejas. Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumiem jāspēj radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību, un tas ir iespējams tikai ciešā sadarbībā ar zinātni.

AS “Latvijas Finieris” jau gadiem iegulda pētniecībā un inovācijās, cieši sadarbojoties ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti, Vidzemes Augstskolu, kā arī ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtu un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”.

“Gudras investīcijas un mērķēti laboratoriskie izmeklējumi būtiski uzlabos veselības aprūpes iznākumu,” Dienas Biznesa konferencē “Veselības aprūpe budžeta krustcelēs” noslēdzot savu prezentāciju, sacīja Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers (Thomas Höfer), kas arī izvirza diagnostikas centrālo nozīmi nākotnes veselības aprūpes sitēmā kopumā un ambulatorajā aprūpē atsevišķi.

Ir saprotams, no kurienes sākas veselības aprūpes sistēmas izmeklējums, bet uz jautājumu, kāpēc par to jārunā, tajā pašā konferencē atbild Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri: “Lielāko daļu no budžeta mēs tērējam ārstēšanai. Citiem vārdiem, Veselības ministrija kļūst par ārstēšanas ministriju. Patlaban skrīnings klibo.”

Globālā pārmaiņu elpa

Šveices kompānijas Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers uzstājās ar priekšlasījumu par uzņēmuma centieniem un veselības aprūpes nākotnes redzējumu, kura nosaukums bija “Laboratorisko izmeklējumu nozīme veselības aprūpē”.

Stāsts fundamentāli pamato šo izmeklējumu atslēgas nozīmi nākotnes veselības aprūpē, tomēr attīstība nav gluži lineāra, jo nevienas valsts budžets ar to netiek galā. Uzņēmuma investīcijas pētniecībā un attīstībā veido 20% no gada apgrozījuma un pamatā ir divās šī uzņēmuma apakšnozarēs – diagnostikā un farmācijā. Kādēļ šāds uzsvars uz diagnostiku, laboratoriskām analīzēm bez kurām diagnostika iztikt nevar? Skaidrojums ir augošā pieprasījumā, turklāt ļoti konkrētās diagnožu grupās. “Pēc aptuveni 10 gadiem 50% no slimību sloga būs sirds un asinsvadu, vielmaiņas, onkoloģiskās un neiroloģiskās slimības. Vidējās veselības aprūpes izmaksas pēdējo 20 gadu laikā ir pieaugušas ātrāk nekā ir bijis IKP pieaugums. Šīs izmaksas veido aizvien lielāku daļu no IKP un ir redzams, ka tas turpmāk vairs nav ilgtspējīgi. Pārmaiņām ir jānāk,” saka Tomass Hofers, piebilstot, ka ambulatorās aprūpes sniegšana turpmākajos gados augs trīs reizes, turklāt ik gadu. “Tas ir absolūti neticami no veselības aprūpes viedokļa,” tā T. Hofers.

Xiaomi Arēnā 10. janvārī gaidāms viens no Latvijas vēsturē lielākajiem cīņas šoviem, kurā attiecības ringā gan Latvijas labākie cīkstoņi noskaidros savā starpā, gan tiksies ar prestižajā UFC organizācijā pabijušiem sportistiem. Par Bazara 0 Fight Club III cīņas šovu stāsta tā rīkotājs Danils Vesņenoks, kurš pats savulaik bija MMA cīkstonis.

Viņš uzsver, ka organizatori vēlas radīt apstākļus, lai katrs šī cīņas šova apmeklētājs no Xiaomi Arēnas iziet, ieguvis pozitīvu adrenalīnu un dopamīnu.

Šis būs lielākais pasākums Latvijā, kurā apvienoti dažādi cīņas sporta veidi, vismaz 15 gadu laikā. Kā nonācāt līdz vēlmei un gatavībai organizēt šādu šovu?

Savulaik es pats biju profesionāls cīkstonis un gribēju startēt lielās arēnās. Dažādu iemeslu dēļ mana profesionālā karjera pārtrūka, bet priecājos, ka mums ir radusies iespēja izveidot ko tik grandiozu. Pirmo Bazara 0 šovu 2023. gadā tikai uz entuziasma pamata sarīkojām saviem draugiem – tas bija slēgts pasākums, un nepazīstamos iekšā nelaidām, tomēr interneta tiešraidei bija liels skatījumu skaits. Turpinājumā mums pievienojās partneri, kuriem ir lielāka pieredze un saprašana. Ne tieši cīņas industrijā, bet biznesā un pasākumu organizēšanā. Mums nepatīk stāvēt uz vietas, gribam attīstīties. Otrais šovs jau bija augstākā līmenī par pirmo, bet tagad lecam vēl trīs galvas augstāk, un trešais jau notiks Xiaomi Arēnā. Tieši tāpēc pirms katra pasākuma ir milzīgs stress. Katrs nākamais šovs ir tik ļoti lielāks, jāiepazīst tik daudz jaunu detaļu, ka katra reize liekas gandrīz kā pirmā.

Rietumu Banka ir piešķīrusi 3.35 miljonu eiro finansējumu Igaunijas uzņēmumam Juhkentali 13 OÜ modernas daudzdzīvokļu mājas būvniecībai Tallinā, Igaunijā.

Jaunais mājokļu projekts atrodas Tallinas centrā, Kesklinna rajonā, Juhkentali ielā 13. Rietumu Bankai šis ir jau otrais nekustamā īpašuma kreditēšanas projekts ar šo attīstītāju – iepriekš jau ir realizēts apjomīgs Kadrioru Plaza projekts, kurā ir 95 dzīvokļi un 40 komerctelpas.

Jaunajā sešstāvu ēkā būs 15 dzīvokļi, kā arī komerctelpas. Projektā būs gan mazāki dzīvokļi ar platību ap 42 m2, gan plašāki četru un piecu istabu dzīvokļi aptuveni 110 m2 lielumā. Dzīvokļu pārdošanas cenas ir no aptuveni 230 tūkstošiem eiro līdz aptuveni 575 tūkstošiem eiro.

“Rietumu Bankas stratēģija ir aktīvi strādāt ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijas reģionā un citviet Eiropas Savienībā, kur vien redzam veiksmīgas sadarbības potenciālu ar klientiem, kas rada jaunu ekonomisko vērtību. Šis projekts ir turpinājums jau nostiprinātai sadarbībai ar īpašumu attīstītāju Tallinā un tas papildina mūsu plašo jaunu mājokļu kreditēšanas portfeli. Katrs jauns projekts papildina bankas pieredzi un zināšanas par konkrēto valsti, tirgu un nozari, un attiecīgi ļauj izvērst kreditēšanu arī ārpus Latvijas robežām,” saka Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Septiņstāvu neoklasicisma namam Rīgas klusajā centrā, Pulkveža Brieža ielā pabeigta ielas fasādes atjaunošana - 1939. gadā celtā ēka atguvusi savu spozmi, papildinot Rīgas klusā centra arhitektūru. Nams ir daļa no divu ēku dzīvojamā kompleksa, ko par premium mājokļu projektu pārbūvē Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs “River Properties”.

Neoklasicisma stilā būvētās ēkas izstrādājis būvinžinieris Aksels Kārlis Durbahs, un pabeigtas tās tika 1939. gadā. Sākotnēji ēkas bija sešos stāvos, fasādes namam septītais stāvs uzcelts 20. gadsimta beigās, un tiek saglabāts arī rekonstrukcijas gaitā. Arī oriģinālais fasādes risinājums ar klasicisma stilam raksturīgiem elementiem pilnībā saglabāts un atjaunots. Projekta arhitektonisko koncepciju izstrādājusi SIA “LDU” pētniecības un projektēšanas biroja “KROKS” arhitekte Dita Lapiņa.

Rekonstruētajā ēku kompleksā pieejami 85 dzīvokļi un divas komercelpas pirmajā stāvā, plašs apzaļumots privāts iekšpagalms, 27 autostāvvietas, velonovietnes. Dzīvokļu platības ir no 22 m² līdz pat 151m² ar iespēju pielāgot plānojumu. Projekts tiek atjaunots, pilnībā nomainot visas komunikācijas, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas un augstas kvalitātes materiālus atbilstīgi premium komforta un A kases energoefektivitātes prasībām.

Ķīšezera krastā, vienā no gleznainākajām Rīgas apkaimēm, norit premium klases dzīvojamā projekta Lakeside būvniecība, un nupat nosvinētie spāru svētki iezīmē nozīmīgu posmu šī projekta attīstībā – konstrukciju pabeigšanu un pāreju uz nākamo būvdarbu fāzi: fasāžu, inženiertīklu, publisko telpu un dzīvokļu apdares darbiem. Pirmā ēka Allium tiks nodota ekspluatācijā līdz šā gada vasarai, bet viss projekts – līdz 2026. gada beigām.

Lakeside attīstība ir būtiska arī Mežaparka kontekstā – tas ir pēdējais projekts Mežaparka vēsturiskajā apbūves zonā, kuram piešķirta atļauja būvniecībai virs diviem stāviem. Četru stāvu apbūves augstums paver 360 grādu panorāmiskus skatus uz Ķīšezeru, Saules dārzu, apkārtējo priežu meža masīvu un vēsturisko Mežaparku. Tas nozīmē arī to, ka līdzīga mēroga un augstuma jaunbūves šajā apbūves zonā nākotnē vairs iegādei nebūs pieejamas – šāds piedāvājums Mežaparkā ir faktiski neatkārtojams.

Lakeside projektu veido deviņas dzīvojamās ēkas ar 67 dzīvokļiem platībās no 49 līdz 358 kv.m. Pieejami 2 līdz 5 istabu dzīvokļi ar griestu augstumu līdz 3,80 metriem. Visiem dzīvokļiem ieplānotas plašas terases, tāpat projektā paredzētas 50 mantu noliktavas, velonovietnes un 120 autostāvvietas ar elektromašīnu uzlādes stacijām. Projekta kopējā dzīvokļu platība pārsniedz 11 000 kvadrātmetrus, savukārt labiekārtotā teritorija – 10 000 kvadrātmetrus, no kuriem gandrīz puse (4800 kvadrātmetri) atvēlēta ainaviski veidotām dārzu teritorijām. Tāpat iedzīvotāju ikdienas komfortu papildinās konsjerža serviss un iedzīvotājiem paredzēta lounge zona, kā arī kafejnīca ar āra terasi, kas būs pieejama arī plašākai publikai. No projekta spilgtākajām priekšrocībām izceļami četri penthouse dzīvokļi ar īpaši plašām terasēm un privātiem jumta dārziem, kā arī 360 grādu panorāmas skatiem.

Viens no vadošajiem Latvijas kafijas grauzdēšanas zīmoliem "Rocket Bean" noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu ar LENTA kvartāla attīstītāju SIA "Lenta 12" par kafejnīcas telpām projekta pirmajā kārtā Jelgavas ielā 68.

Projekta pirmo kārtu plānots nodot ekspluatācijā jau šī gada vasarā.

LENTA kvartāla projekta pirmās kārtas jaunbūves "Grata nams" pirmajā stāvā tika ieplānotas kafejnīcas telpas 137 kv.m. platībā, kuras izvēlējās "Rocket Bean".

Šovasar tiks atvērta mūsdienīga kafejnīca ar vasaras terasi, kuras apmeklētājiem būs pieejama pēc dažādām metodēm pagatavota "Rocket Bean" grauzdēta "specialty" klases kafija, kā arī ēdienu piedāvājums. Telpas interjers tiks veidots, respektējot kvartāla industriālo arhitektūru, apvienojot dabiskus materiālus, industriālus elementus un mūsdienīgu dizainu.

Nomas darījuma vadību nodrošināja nekustamo īpašumu uzņēmums “Immostate”, kas ir ekskluzīvs projekta koncepcijas un mārketinga konsultants, kopā ar pārdošanas zīmolu “Residence”.

East Capital Real Estate saņēmis būvatļauju Galleria Riga jumta pārbūvei, un uzsākta tehniskā projekta izstrāde.

3 200 m² plašā jumta terase kļūs par augstāko publisko laukumu Rīgā - terase apvienos restorānus, kafejnīcas, pasākumu zonas, zaļās oāzes un atpūtas vietas, kā arī skriešanas celiņu ap stikla ātriju.

Būvniecību plānots sākt 2026. gada pavasarī.

Atrodoties Rīgas UNESCO Pasaules mantojuma vietā, jumta terase akcentēs vienu no lielākajām pilsētas kultūras vērtībām – tās vēsturisko jumtu ainavu. Projektēšanas procesā īpaša uzmanība ir veltīta pilsētas silueta autentiskuma saglabāšanai – jaunās būves nebūs redzamas no ielas līmeņa, vienlaikus padarot šo mantojuma panorāmu pieejamu ikvienam.

2024. gadā tika īstenots atklāts arhitektūras metu konkurss, kurā pirmo vietu ieguva arhitektu apvienība Studio SIJA, Alsins Architecture Latvija un 8x8, kas pašlaik kopā ar Galleria Riga un arhitektu Niklāvu Paegli turpina projekta detalizāciju un tehniskā projekta izstrādi.

Baltijas paviljons slēdzis durvis "EXPO 2025 Osaka" Japānā. Līdz ar to noslēgusies Latvijas pusgadu ilgā dalība pasaulē vērienīgākajā izstādē, kas ļāvusi plašai auditorijai no Japānas un citām valstīm to iepazīt kā nāciju ar bagātīgu kultūru un tradīcijām, kā arī potenciālajiem investoriem interesantu valsti, kas piedāvā inovatīvus un unikālus tehnoloģiskos risinājumus.

Pateicoties plašai daudzveidīgu un nozīmīgu kultūras un biznesa pasākumu programmai, šī EXPO laikā Latvija sevi spoži parādījusi uz globālās skatuves. Baltijas paviljonā, kurā vienoti pārstāvēta Latvija un Lietuva, uzņemts rekordliels apmeklētāju skaits - 900 000 viesu ir apskatījuši un pozitīvi novērtējuši gan tā dizainu un kopējo atmosfēru, gan inovatīvo veidu, kā tiek prezentētas Latvijas un Baltijas vērtības. Latvijas dalību "EXPO 2025 Osaka" organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kā arī Latvija tika izvirzīta kā vadošā valsts Baltijas paviljona veidošanā. Baltijas paviljonu sadarbībā ar LIAA un Lietuvas Republikas Valsts kanceleju radīja personu apvienība "Kettler", kurā apvienojušies seši latviešu uzņēmumi: SIA "Inspired", SIA "7 A.M.", SIA "Variant Studio", SIA "Ozols IR", SIA "AD production" un SIA "Datu tehnoloģiju grupa".

Rietumu Banka ievieš jauna, mūsdienīga dizaina maksājumu kartes visiem klientiem – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.

Jaunais karšu dizains simbolizē bankas biznesa filozofiju.

Jaunais dizains ir visām Rietumu Bankas kartēm: Visa Infinite, Platinum un Gold privātpersonām; kā arī Visa Platinum Corporate, Gold Corporate, Silver Corporate un Classic Corporate uzņēmumiem.

“Rietumu Bankas kartes piedāvā visas mūsdienīgās priekšrocības, nodrošinot ērtu un drošu maksājumu pieredzi gan veikalos, gan internetā. Tās atbalsta Apple Pay un Google Pay, kā arī Click to Pay funkcionalitāti, ļaujot veikt ātrus un ērtus bezskaidras naudas norēķinus. Jaunās kartes atspoguļo bankas pieeju finanšu pakalpojumiem: pārdomātu, precīzu un uz nākotni vērstu,” saka Rietumu Bankas Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Jānis Plikšs.

Latvijas dzērienu zīmols Rudy’s Kombucha Spānijas pilsētā Barselonā ieguvis zelta medaļu par labāko etiķetes dizainu prestižajā World Kombucha Awards 2025, kurā dažādās kategorijās sacentās vairāk nekā 200 kombučas ražotāji no visas pasaules.

Uzvarētāja etiķetes dizains tika radīts dzērienam Matcha & Passion Fruit Kombucha. Šī ir jau otrā starptautiskā atzinība Rudy’s Kombucha. 2023. gadā uzņēmums šajā pašā konkursā ieguva zelta balvu kategorijā “Gada labākā garša”.

World Kombucha Awards 2025 apbalvotais produkts tika radīts sadarbībā ar HI Matcha, matčas importētāju no Igaunijas. Matča tiek iegūta Uji reģionā Japānā, kas ir slavens ar augstākās kvalitātes matčas audzēšanu un tradicionālajām apstrādes metodēm. Viena no galvenajām Rudy’s Kombucha panākumu atslēgām ir ģimenes īpašumā esoša un pilnīgi neatkarīga ražošana. Visi dzērieni tiek raudzēti, pildīti un sagatavoti eksportam uzņēmuma ražotnē Kuldīgā, bez jebkādas ārpakalpojumu izmantošanas.

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Šo sestdien, 7. martā, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” norisināsies vērienīgais pavasara skolēnu mācību uzņēmumu pasākums “Cits Bazārs”, kurā savus pašu radītos produktus piedāvās 270 labākie Latvijas skolēnu uzņēmumi.

Dalībnieki izvēlēti sīvā konkurencē no 450 pieteikumiem, apliecinot, ka jaunieši Latvijā ne tikai apgūst teorētiskas zināšanas, bet arī spēj radīt inovatīvus un tirgū pieprasītus produktus. Pasākumu rīko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia”. Pasākums īstenots projekta “MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstība” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība.

Apmeklētājiem būs iespēja iepazīt un iegādāties plašu produktu klāstu dažādās kategorijās, kur jauniešu radošums izpaužas visdažādākajos produktos. Starp piedāvājumiem būs gan viedi tehnoloģiju risinājumi, piemēram, E-paper displeji reāllaika elektrības cenu attēlošanai, programmējamas klaviatūras un inovatīvi siltummezgli, kas izmanto kriptovalūtu rakšanas procesā radīto siltumu, gan ilgtspējīgi dizaina un kancelejas izstrādājumi – bioloģiski noārdāmas pildspalvas ar puķu sēklām, ekoloģisks papīrs no niedrēm un aksesuāri no pārstrādātiem materiāliem.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību 2025. gadā uzsākta 31 investīciju projekta īstenošana. Šo projektu kopējais apjoms sasniedz 1,01 miljardu eiro, īstenojot šos projektus tiks izveidotas 1350 jaunas darba vietas.

Aizvadītajā gadā lielākie projekti bija saistīti ar bioekonomiku, viedo enerģētiku, augstas pievienotās vērtības ražotņu attīstību, IKT un citu nozaru projektiem.

“Latvijai ir ambīcija būt starp pievilcīgākajām investīciju vietām reģionā, un LIAA rezultāti 2025. gadā to apliecina — aģentūra ir piesaistījusi vēsturiski lielāko investīciju apjomu viena gada laikā. Īpaši būtiski, ka arī Latvijas Bankas dati rāda: 2025. gada pirmajos trīs ceturkšņos kopējais ārvalstu investīciju apjoms ir pieaudzis par 700 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka Latvija var un spēj konkurēt. Mūsu uzdevums ir turpināt uzlabot biznesa vidi, mazināt šķēršļus un nodrošināt investoriem skaidru, ātru ceļu no ieceres līdz realizācijai,” komentē ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Mūsdienu strauji mainīgajā biznesa vidē priekšstats par darba vidi ir būtiski mainījies. Birojs vairs nav tikai fiziska lokācija vai konkrēta telpa, kur darbinieki pavada savu darba laiku. Tas ir kļuvis par nozīmīgu uzņēmuma stratēģisko instrumentu, kas atspoguļo organizācijas kultūru, mērķus un vērtības.

Preses Nama Kvartāla Biznesa Centra atklāšana jau 2026.gadā!

Par darba vides attīstību un kvalitātes nozīmi stāsta Jekaterina Zariņa, “Preses Nama Kvartāls” iznomāšanas vadītāja. Viņa uzsver, ka A klases birojs kalpo kā redzama zīmola identitātes izpausme, kas tieši ietekmē darbinieku produktivitāti, klientu uzticēšanos un uzņēmuma finanšu rezultātus. Izvēloties augstas kvalitātes telpas, uzņēmums demonstrē savus standartus un ambīcijas, apliecinot gatavību konkurēt gan vietējā, gan starptautiskā tirgū.

Kas raksturo A klases biroju?

Lai gan jēdziens “A klases birojs” biznesa vidē tiek lietots bieži, ne visi līdz galam izprot tos stingros, starptautiski atzītos kritērijus, kas nodala patiesu izcilību no viduvējības. Nekustamā īpašuma tirgū biroju ēkas tiek iedalītas A, B un C klasē, un katrai no tām ir sava nozīme tirgus ekosistēmā. Tomēr tieši A klasi uzskata par inženiertehnikas, arhitektūras un apsaimniekošanas virsotni. Atšķirībā no B klases telpām, kas piedāvā pieņemamu funkcionalitāti bez papildu luksusa, vai C klases ēkām, kuras bieži ir morāli un tehniski novecojušas ar ierobežotām modernizācijas iespējām, A klases birojs ir vide, kurā nekas nav atstāts nejaušībai. Šādas ēkas kvalitāti raksturo vairāku faktoru sinerģija.

Karš, bailes, drošība, birokrātija, izaugsme – šie vārdi pēdējos gados arvien biežāk iezīmē mūsu ikdienas fonu. Tie rada iespaidu, ka pasaule atrodas nepārtrauktā turbulencē, kas šūpo – Latviju, Eiropu un visas pārējās valstis. Taču būtiski apzināties: mēs neesam tikai pasīvi pasažieri, kas var vienīgi reaģēt uz sekām. Mums ir iespēja būt pilotiem.

Turbulence, lai arī biedējoša, vienlaikus ir spēcīgs augšupspēks. Tā ļauj pacelties augstāk tiem, kas prot to izmantot. Šis stāsts nav par aviāciju – tas ir aicinājums paskatīties ārpus ierastajām “sēdvietām” un paraudzīties, kā šodienas izaicinājumus var pārvērst rītdienas iespējās.

Arī pasaules inovāciju un tehnoloģiju simbols - daudz piesauktā Silīcija ieleja – radās vairāku sarežģītu globālu un nedrošu notikumu laikā. Tā izauga laikā, kad pasaule pārcieta divus karus un bija nepieciešamas jaunas militārās un tehnoloģiskās spējas. Valsts ieguldījumi, zinātnieku kompetence un sadarbības kultūra radīja vidi, kurā militārās vajadzības pārtapa par tehnoloģisku un ekonomisku izaugsmi.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību 2025. gadā uzsākta 31 investīciju projekta īstenošana. Šo projektu kopējais apjoms sasniedz 1,01 miljardu eiro ārvalstu tiešo investīciju.

Īstenojot šos projektus, tiks izveidotas 1350 jaunas darba vietas, īpašā preses brīfingā pagājušajā nedēļā paziņoja LIAA direktore Ieva Jāgere, piedaloties ekonomikas ministram Viktoram Valainim un Ārvalstu investoru padomes valdes loceklei Lienei Dubavai.

Kāpēc izdodas

Pirmais un nozīmīgākais fakts gan ir visu laiku lielākā piesaistītā investīciju apjoma sasniegšana 2025. gadā, par 54% pārsniedzot 2024. gada rādītāju. Līdztekus ir jānorāda, ka līdz ar šo paziņojumu var apstiprināt, ka LIAA reorganizācija, kas aizsākās līdz ar jaunu aģentūras direktores iecelšanu, ir izdevusies. Investīciju apjoma palielināšana ir šīs aģentūras galvenais uzdevums, un izmērāmi labāki rezultāti liecina par veiksmīgu iekšējo resursu pārplānošanu. Sīkāk par reorganizāciju un I. Jāgeres plāniem, sākot darbu aģentūrā, varat lasīt Dienas Biznesa 2024. gada pirmajā decembra numurā.

Sākusies pieteikšanās Latvijā lielākajai uzņēmējdarbības konferencei “Uzdrīksties uzvarēt”, kas 7. novembrī Ķīpsalas hallē pulcēs vairāk nekā 8000 jauniešus no visas Latvijas.

Konferences laikā dalībnieki iegūs iedvesmu un praktiskas atziņas, kā mērķtiecīgi attīstīt savu uzņēmumu, veidot karjeru un īstenot radošas idejas. Ar pieredzes stāstiem uzstāsies gan veiksmīgi uzņēmēji, gan sabiedrībā pazīstamas personības - satura veidotājs Andrew Wave, “CleanR Grupas” dibinātājs Guntars Kokorevičs, Liene Vītola - kāpurķēžu motocikla uzņēmuma “Oruga” vadītāja un citi.

Vienlaikus ar iedvesmojošiem stāstiem konferences dalībnieki uzzinās par dažādām praktiskās izglītības metodēm, kā dibināt savu skolēnu mācību uzņēmumu, attīstīt inovācijas un uzņemties līderību. Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc vidusskolēni, pedagogi un augstskolu studenti aicināti reģistrēties līdz 4. novembrim vietnē www.bezrindas.lv. Dalība konferencē ir bez maksas.