Šķiet, ka tikai daži no lielumiem, kuru dēļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens solījis nedienas 2027. un 2028. gada budžetā, ir piedzīvojuši publicitāti, bet valsts parāda izaugsmes prognozes ir vienīgās, kas, pateicoties raidījumam Kas notiek Latvijā?, nokļuvušas uzmanības fokusā, tomēr Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums valdībai ir krietni plašāks, un tieši šie skaitļi guls budžeta projekta pamatā.

Ministru kabineta rīkojums par budžeta veidošanas grafiku jau pieņemts un darbībā, skaitļi ir publicēti, un tas ir rāmis, kuru budžeta plānošanas procesā ievēros pat tad, ja krasi mainās IKP prognozes tieši budžeta pieņemšanas gaitā. Tieši tādēļ ir vērts vismaz pievērst uzmanību nākotnes prognozei 19. augusta Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā. Līdzās valsts parāda izaugsmes skaitļiem ne mazāk interesants ir fakts, ka līdzās prognozētajai IKP izaugsmei iepretī šodienas stagnācijai nodokļu ieņēmumu prognoze samazinās no 8,8% pieauguma 2024. gadā līdz 3,3% lielam nodokļu ieņēmumu pieaugumam 2029. gadā.

Valsts budžeta veidošanas process šogad būs sarežgītāks zemās ekonomiskās izaugsmes, ģeopolitisko risku un apjomīgo valsts finanšu vajadzību dēļ.

Ņemot vērā joprojām augsto nenoteiktību, kas var rezultēties vājākos ekonomiskās izaugsmes un fiskālos rādītājos, valdībai ir īpaši būtiski saglabāt stingru fiskālo politiku un ievērot samērīgu budžeta deficīta apmēru. Uz to jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 24 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Atšķirībā no citiem gadiem, šoreiz ministrijas un neatkarīgās iestādes nākamā gada budžetā nevar pieprasīt līdzekļus jaunām politikas iniciatīvām, jo ārējā un iekšējā drošība ir vienīgās nākamā gada budžeta prioritātes. Nozaru ministrijas ir iesniegušas izdevumu samazināšanas priekšlikumus, kas 2026. gadā varētu radīt 150 miljonu eiro ietaupījumu, tomēr nav izslēgts, ka būs valdības pieprasījums par papildu izdevumu ietaupījumu. Trīs gadu laikā plānota kopējā ekonomija 450 miljonu eiro apmērā, kas pārsniedz 1 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). “Taupība ir svarīga, īpaši laikā, kad ekonomika neaug. Tomēr ilgtermiņā tikai ekonomikas izaugsmes paātrināšana var nodrošināt stabilu budžeta resursu pieaugumu,” saka Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Nesen publicētais Eiropas Sociālās uzņēmējdarbības pārskata (European Social Enterprise Monitor) ziņojums liecina, ka tikai trešdaļa sociālo uzņēmumu Eiropā ir finansiāli rentabli. Lai gan bez dotācijām lielākā daļa sociālo uzņēmumu nevarētu pastāvēt, jāatceras, ka šī uzņēmējdarbības forma nav stāsts tikai par peļņu – tie pilda svarīgu sociālo misiju un sniedz būtisku nemateriālo ieguvumu.

Latvijā ir daudz veiksmīgu sociālās uzņēmējdarbības piemēru, kas palīdz dažādām riska grupām integrēties darba tirgū un sabiedrībā kopumā. Lai izmērītu sociālo uzņēmumu ietekmi, jālūkojas ne tikai uz rentabilitāti. Jau pieminētais ziņojums liecina, ka 43,5% sociālo uzņēmumu nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, pildot svarīgu funkciju iekļaujošā darba tirgus veidošanā. Vairāk nekā puse uzņēmumu savā ikdienas darbā iesaista vismaz vienu brīvprātīgo, kas stiprina vietējās kopienas un veicina pilsoniskās līdzdalības attīstību. Šo uzņēmumu galvenais uzdevums nav peļņa, bet gan noteiktas problēmas risināšana, mazinot slodzi sociālās aprūpes sistēmai.

Augustā finanšu tirgos valdīja mēreni pozitīvs noskaņojums. Mēneša sākumā globālo akciju tirgu negatīvi ietekmēja ASV valdības izziņotie tarifi, kuri stājās spēkā 1. augustā, taču mēneša gaitā akciju tirgus indeksi atkopās. ASV akciju tirgus pieauga par 2%, sasniedzot jaunas virsotnes.

Eiropas un attīstības valstu akciju indeksi arī uzrādīja pozitīvu sniegumu ar attiecīgi 0,95% un 1,3%.

ASV dolāra vērtība kopumā turpināja vājināties, investoriem arvien vairāk iecenojot FRS septembra procentu likmju samazinājumu. Obligāciju pusē visspilgtāk izcēlās attīstības valstu obligācijas, kuru cena pakāpās par 1,1%. Tālu neatpalika ASV valdības un ASV investīciju reitinga obligācijas ar attiecīgi 0,9% un 0,8% cenas pieaugumu. Eiropas pusē tikmēr investīciju reitinga obligāciju cenas saglabājās nemainīgas, bet Vācijas valdību obligācija cena saruka par 0,2%.

ASV ekonomikas dati augustā kopumā iezīmēja vājāku ekonomikas fonu. Jūlijā ASV darba tirgu papildināja vien 73 tūkstoši jaunu darba vietu, kamēr bezdarba līmenis pakāpās līdz 4,2%. Tas radīja bažas par iespējamu darba tirgus vājināšanos. Tikmēr inflācija jūlijā palika nemainīga pie 2,7% un bijusi nedaudz lēnāka nekā gaidīts. Stabilu inflācijas līmeni jūlijā palīdzēja uzturēt zemākas energoresursu cenas par spīti pamatinflācijas paātrinājumam līdz 3,1% no 2,9% pirms mēneša. Mēneša griezumā patēriņa cenas ASV palielinājās par 0,2%, savukārt pamatinflācija uzrādīja 0,3% pieaugumu. Esošo mājokļu pārdošanas apjomi ASV jūlijā uzrādījuši mērenu izaugsmi, atgūstoties pēc jūnija krituma, bet to cenu kāpums gada griezumā gandrīz apstājās, un cenas jūlijā bija tikai par 0,3% augstākas nekā pirms gada. Kaut arī hipotekārās procentu likmes turējās paaugstinātā līmenī, augustā tās pazeminājās līdz zemākajam līmenim kopš 2023. gada sākuma. Ražošanas aktivitāte augustā saruka sesto mēnesi pēc kārtas, liecinot, ka ražošana joprojām ir iestrēgusi augstāku importa tarifu dēļ.

Globālie akciju tirgi augustā saglabāja savu dinamiku zemas volatilitātes apstākļos, atzīmējot ceturto pozitīvo mēnesi pēc kārtas.

ASV akcijas turpināja noteikt tirgus tempu, S&P 500 un Nasdaq Composite indeksiem pieaugot attiecīgi par 3,6% un 3,9%, un sasniedzot jaunas visu laiku augstākās atzīmes, lielākoties pateicoties veiksmīgam peļņas sezonas noslēgumam un pieaugošām cerībām uz federālo fondu likmes samazināšanu pēc Pauela paziņojuma Džeksonholas simpozijā. Arī Eiropas tirgi uzrādīja labu sniegumu, STOXX 600 un DAX indeksiem pieaugot par 2,7% un 2,0%, ko veicināja pozitīvie ekonomikas signāli un mazākas tarifu bažas, savukārt aizsardzības nozares akcijas krita miera gaidībās Ukrainā. Pateicoties lielo institucionālo spēlētāju pirkumiem un regulatora atbalstam, Ķīnā CSI 300 un Shanghai Composite indeksi uzrādīja izrāvienu un pieauga par attiecīgi 10,9% un 8,4%, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2021. gada.Bitkoina cena samazinājās par 6% līdz aptuveni BTC/USD 108 000, atkāpjoties no jūlija rekordiem.

Aptuveni četras piektdaļas jauniešu Latvijā kritiski vērtē darba iespējas Latvijas darba tirgū, liecina uzņēmuma Alma Career Latvija veiktā tiešsaistes aptauja. Savukārt CSP dati, kurus apkopojis LDDK eksperts Jānis Hermanis, liecina, ka reāli vecumā no 20 līdz 24 strādājošo lielākais vairākums saņem mazāk par 1500 eiro (bruto).

„Lielākā daļa jauniešu Latvijā nejūtas pārliecināti par savām iespējām darba tirgū,” pēc aptaujas rezultātu apkopošanas secina Alma Career Latvia Komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Krista Roziņa. “Tikai 10% darba ņēmēju vecumā līdz 25 gadiem uzskata, ka jauniešiem ir plašas un daudzveidīgas darba iespējas, kamēr 79% atzīst – piemērotu darba piedāvājumu trūkst un atrast darbu ir sarežģīti,” uzsver K. Roziņa.

Citi jauniešu iespējas vērtē optimistiskāk

Alma Career Latvia veikusi arī darba ņēmēju pēc 25 gadu vecuma un darba devēju aptauju. Proti, citi darba ņēmēji, kas vecāki par 25 gadiem, lielā daļā gadījumu (49%) uzskata, ka jauniešiem Latvijā ir plašas darba iespējas, trešdaļa (33%) uzskata, ka tās neatšķiras no citām vecuma grupām. Savukārt darba devēju aptaujas rezultāts ir šāds – 39% uzskata, ka darba iespējas ir plašas, 22%, ka tās neatšķiras, bet 39% uzskata, ka jauniešiem ir pagrūti atrast darbu.

Lidmašīnu ražošana globālā mērogā ir nopietni aizkavējusies, ceturtdien Rīgas Aviācijas forumā atzina Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) Eiropas reģiona direktors Raimonds Gruntiņš.

Viņš norādīja, ka lidmašīnu piegādes aviācijā ir nepietiekamas, kas galvenokārt ir saistīts ar piegādes ķēžu problēmām, darbaspēka trūkumu, streikiem un citiem iemesliem.

Tādējādi tiek radīts spiediens uz biļešu cenām, kā arī aviokompānijām ilgāk ir jāuztur vecākas lidmašīnas ekspluatācijā, kas palielina uzturēšanas izmaksas, degvielas patēriņu un emisijas.

"Daudzas lidmašīnas, kas tiek piegādātas šobrīd, faktiski tika pasūtītas 2019.gadā. Tāpat daudzas aviokompānijas aptur jaunas piegādes un meklē jebkuru pieejamo lidmašīnu tirgū, lai apmierinātu augsto pieprasījumu," uzsvēra IATA pārstāvis.

Gruntiņš atzina, ka vidējais flotes vecums globālā līmenī patlaban sasniedz gandrīz 15 gadus, kas ir visu laiku augstākais rādītājs.

Lai mainītu diktatora Vladimira Putina aprēķinus, Rietumiem jāsamazina Krievijas energoresursu apjoms pasaules tirgū, ceturtdien Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) rīkotajā konferencē Rīgā uzsvēra Kijivas Ekonomikas skolas Makroekonomisko pētījumu un stratēģijas nodaļas vadītājs Bendžamins Hilgenstoks.

Konferences "Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība" diskusijā piedalījās arī Latvijas Bankas vecākais ekonomists Matīss Mirošņikovs. Viņš norādīja, ka, neskatoties uz sankcijām, Krievijas ekonomika "turas virs ūdens", tomēr tas galvenokārt ir militāro tēriņu un valsts izdevumu palielināšanas dēļ.

Pēc Mirošņikova paustā, Krievijas ekonomikas dati nav uzticami, jo valsts pārtraukusi publicēt detalizētu statistiku, tai skaitā demogrāfijas rādītājus. Viņaprāt, kad informācija tiek slēpta, tas parasti nozīmē, ka ir problēmas, kuras cenšas noslēpt.

Mirošņikovs uzsvēra, ka inflācija Krievijā joprojām ir augsta - aptuveni 8-10%, bet Krievijas Centrālās bankas bāzes likme pārsniedz 16%. Viņš klāstīja, ka monetārā politika vairs nespēj savaldīt inflāciju, jo valdība turpina ekspansīvu fiskālo politiku un ar kara tēriņiem tikai "pielej eļļu ugunij". Latvijas Bankas vecākais ekonomists arī atzīmēja, ka bezdarbs ir kritiski zems, un tas norāda uz darbaspēka trūkumu un ekonomikas pārkaršanu.