Veicot šobrīd paredzētās izmaiņas Autoceļu lietošanas nodevas likumā, tostarp pagarinot laika posmu, kad zemnieki ir atbrīvoti no autoceļu lietošanas nodevas, autoceļu pārbūvei iztrūks apmērm, 3,9 miljoni eiro, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Viņš minēja, ka ieņēmumi no vinjetēm ir iezīmēti konkrētu autoceļu posmu atjaunošanai, tostarp Liepājas šosejas, Jelgavas šosejas posma pie Olaines, kā arī Tīnūžu-Koknese autoceļa atjaunošanai vairākos posmos.

Atbilstoši grozījumu Autoceļu lietošanas nodevas likumā anotācijā teiktajam ar likumā iekļautajiem grozījumiem paredzēts sasniegt autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumus 58,785 miljonu eiro apmērā ik gadu.

Attiecīgi, veicot plānotās izmaiņas likumā, tostarp pagarinot laika posmu, kad zemnieki ir atbrīvoti no autoceļu lietošanas nodevas, pēc Švinkas teiktā, iztrūks 3,9 miljoni eiro. "Jā, tas rada līdz 3,9 miljonu eiro ietekmi. Esmu runājis ar Finanšu ministriju. Mēs meklējam citus avotus, kā varētu šo ietekmi kompensēt," sacīja Švinka.

Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz palielināt lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmes kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām, no 2026. gada 1. janvāra nestāsies spēkā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) trešdien sēdes sākumā norādīja, ka attiecīgo likumu otrreizējai caurlūkošanai nodeva Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ir iesniegti daudzi priekšlikumi.

Tādējādi komisija trešdien uzklausīja visas iesaistītās puses, lai saprastu kopējo situāciju.

Viņa minēja, ka šis likums no 2026. gada 1. janvāra vēl nestāsies spēkā un komisija darbu pie likumprojekta turpinās janvārī.

Savukārt "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pauda, ka nākamajā gadā nevajadzētu palielināt vinješu likmes kravas auto no 3,001 tonnas līdz 3,5 tonnām, kā arī jāpaplašina atbrīvojumu periods no vinjetēm lauksaimniekiem un jādiskutē par citām jomām, kurām, iespējams, ir nepieciešami atvieglojumi. Viņaprāt, ātrākais, kad likums varētu stāties spēkā, ir nākamā gada 1. marts.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina Saeimu pārskatīt likumu par autoceļu lietošanas nodevu palielināšanu kravas auto, informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) Valsts prezidents atsaucas uz likuma izstrādes materiāliem, no kuriem varot secināt, ka plānotās izmaiņas tieši ietekmēs juridiskās un fiziskās personas, kuru īpašumā vai lietošanā ir kravas transportlīdzekļi ar pilno masu virs trīs tonnām, kas tiek izmantoti kravu pārvadāšanā pa Latvijas autoceļiem un uz kuriem tiek piemērota autoceļu lietošanas nodeva. Tas attiecas gan uz nacionālajiem, gan starptautiskajiem autopārvadātājiem.

Rinkēvičs norāda, ka pirms likumprojekta nonākšanas Saeimā tam tika organizēta publiskā apspriešana, kurā, pretēji likuma anotācijā norādītajam, tika saņemti divi nozares pārstāvošo organizāciju iebildumi. Valsts prezidents akcentē, ka arī pēc likuma pieņemšanas gan autopārvadājumu nozares, gan mazo un vidējo uzņēmēju un zemnieku pārstāvji pauda bažas par plānotajām izmaiņām, jo īpaši uzsverot novēlotās regulējuma izmaiņas, kad komersanti jau ir saplānojuši savu komercdarbību un noslēguši atbilstošus līgumus nākamajam gadam.

Plāno apkalpot savu automašīnu, bet nevēlies pārmaksāt vai riskēt zaudēt garantiju? Pareizi izvēlēts serviss ietekmē ne tikai tavu drošību, bet arī maku un automobiļa vērtību. Uzzini, kur visizdevīgāk veikt apkopes, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un baudītu mierīgu braukšanu.

Kas ir autorizēts serviss?

Autorizēts serviss ir autoserviss, kas darbojas konkrētās markas ražotāja licences ietvaros un parasti atrodas pie autosalona. Autorizētie servisi strādā stingri pēc ražotāja noteiktajām procedūrām, tiem ir piekļuve servisa dokumentācijai, automašīnas vēsturei autorizētā servisā, kā arī specializētiem diagnostikas rīkiem un programmatūrai. Darbinieki regulāri tiek apmācīti jaunajiem modeļiem un tehnoloģijām, kas nodrošina prognozējamu remonta kvalitāti. Visi procesi autorizētajā servisā ir standartizēti, lai uzturētu servisa kvalitāti un drošību.

Autoceļu nozarei šogad plānots 314,1 miljona eiro valsts finansējums, kas ir par 40,6 miljoniem eiro mazāk nekā 2025. gadā, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat autoceļu projektiem šogad plānotas papildu 38 miljonu eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas.

Ar pieejamo finansējumu plānots veikt valsts autoceļu un tiltu būvniecību un uzturēšanu, nodrošināt mērķdotācijas pašvaldībām ielu būvniecībai, kā arī izbūvēt gājēju un velosipēdu ceļus. Tāpat plānots nodrošināt savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti reģionos, kā arī īstenot ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumus.

Kopumā šogad plānots atjaunot vai izbūvēt autoceļus 570 kilometru kopgarumā. Tādējādi aplēsts, ka vismaz apmierinošā stāvoklī būs 86% valsts galveno autoceļu un 66% valsts reģionālo autoceļu.

Valsts autoceļu būvniecībai un atjaunošanai šogad plānots ieguldīt 142,7 miljonus eiro. Savukārt mērķdotācijām pašvaldībām ielu uzturēšanai un būvniecībai šogad būs pieejams 60,1 miljons eiro, kas ir tikpat daudz, cik 2025. gadā. Savukārt 20 000 kilometru valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem šogad plānots tērēt 79,64 miljonus eiro.

Publiskai apspriešanai Tiesību aktu projektu publiskajā portālā tiks iesniegti Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevu likumā, kas paredz autoceļu lietošanas nodevu (ALN) jeb vinješu likmju izmaiņas.

SM virzīto grozījumu mērķis ir noteikt tādas ALN likmes, kas atspoguļo faktiskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, ņemot vērā kravas transportlīdzekļu ietekmi uz autoceļiem. Tāpat, mērķis ir efektīvāk izmantot dzelzceļa infrastruktūru, samazinot autotransporta noslodzi uz autoceļiem, tādējādi veicinot integrētu, ilgtspējīgu loģistikas sistēmu attīstību, nodrošinot vienmērīgāku resursu izmantošanu un atbilstību zaļā kursa mērķiem.

"Mēs nedrīkstam pieļaut, ka negodprātīgas darbības dēļ pasliktinās reģionālo autoceļu kvalitāte. Diemžēl, saskaramies ar situāciju, kad kravas transportlīdzekļi, lai izvairītos no vinješu iegādes, nebrauc pa valsts galvenajiem, bet reģionālajiem ceļiem. Tie tiek bojāti, jo netur papildu slodzi, savukārt to kvalitātes atjaunošanai nepieciešams papildu finansējums. Paplašinot autoceļu tvērumu, mazinās iespējas izvairīties no nodevas nemaksāšanas un tiks izmantoti kravu pārvadāšanai atbilstošāki ceļi - galvenie autoceļi. Vienlaikus jaunās vinješu likmes veicinās arī videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu", skaidro satiksmes ministrs Atis Švinka.

No trešdienas, 15. oktobra, valsts autoceļu tīklā maksimālais braukšanas ātrums tiks pielāgots mainīgajiem un ziemas laikapstākļiem un būs līdz 90 kilometriem stundā, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Izņēmums būs Vidzemes šosejas (A2) posms no Rīgas līdz Siguldai, kur darbojas adaptīvā satiksmes vadība ar mainīgas informācijas ceļazīmēm - ļoti labos braukšanas apstākļos maksimālais braukšanas ātrums tur būs 100 km/h arī rudens un ziemas sezonā. Metroloģiskajiem un braukšanas apstākļiem pasliktinoties, atļauto ātrumu samazinās līdz 90, 80 vai 70 km/h. Jāņem vērā, ka ziemas periodā braukšanas un metroloģiskie apstākļi var manīties vairākas reizes dienā, tādēļ autovadītājiem jāpievērš uzmanība mainīgās informācijas ceļazīmju norādījumiem un tie jāievēro.

32 valsts autoceļu posmos turpinās arī būvdarbi. Aicinām autovadītājus nepārkāpt būvlaukumos noteiktos satiksmes ierobežojumus, lai neapdraudētu sevi un citus satiksmes dalībniekus, kā arī būvniekus.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) informē, ka līdz ar svētkiem pilnībā noslēgusies Latvijas–Krievijas robežas žoga izbūve. Projekta noslēguma posmā ekspluatācijā pieņemta lielākā daļa (72 no 99 km) no uzņēmuma SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate” izbūvētā žoga.

Līdz ar šo darbu pabeigšanu ir noslēdzies vērienīgs un stratēģiski nozīmīgs valsts ārējās drošības infrastruktūras posms. Kopumā uz Latvijas–Krievijas robežas izbūvēts žogs aptuveni 280 kilometru garumā, nodrošinot nepārtrauktu barjeru tajās vietās, kur tas tehniski bija paredzēts.

“Solītais ir izpildīts – fiziskā žoga izbūve uz Latvijas austrumu robežas kā ar Krieviju, tā Baltkrieviju ir paveikta. Tas ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas iedzīvotāju un mūsu valsts drošībā, tāpat tas ir atspaids Valsts robežsardzes dienestam, kas pastāvīgi atvaira agresīvo kaimiņvalstu atbalstītu organizētas nelegālās migrācijas spiedienu uz mūsu robežu. Turpinās robežas aprīkošana ar viedās tehnoloģijas iekārtām, un mūsu virsmērķis ir izveidot modernāko robežapsardzību uz ES austrumu robežas,” uzsver iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Ikviens autovadītājs redz plaisas asfaltā, drūpošas ceļu malas un applūdušas nobrauktuves. Tās nav tikai neērtības – tā ir mūsu drošība un nodokļos maksātā nauda, kas pazūd atkārtotos remontos. Klimata pārmaiņu ierosinātie laikapstākļu cikli kļūst arvien ekstrēmāki, kā rezultātā tradicionālie materiāli vairs nespēj nodrošināt ilgmūžību.

Klimata pārmaiņas un iepirkumu stagnācija grauj infrastruktūru

Latvijas ceļu infrastruktūras visneaizsargātākās daļas ir tās, kas nonāk tiešā saskarē ar mitrumu, mehānisko slodzi un temperatūras svārstībām – apmales, drenāžas kanāli, nobrauktuves, ceļa malu betonējumi. Karstuma viļņos betona virsmas izplešas un plaisā, lietavu laikā drenāžas sistēmas tiek pārslogotas, bet ziemā atkala un sals īpaši bojā vietas, kur ūdens uzkrājas konstrukcijā. Šo bojājumu apjoms pieaug, jo klimata pārmaiņu ietekmē laikapstākļu cikli kļūst straujāki un ekstrēmāki, bet publiskajos iepirkumos joprojām dominē zemākās cenas princips. Tas nozīmē, ka materiāli ar lielāku noturību un mazākām uzturēšanas izmaksām bieži netiek izvēlēti. Piemēram, Finanšu ministrijas programmā “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana” 2024. gadā paredzēti ap 210,5 miljoniem eiro, no kuriem ikdienas uzturēšanas darbiem vien atvēlēti aptuveni 56,8 miljoni eiro¹². Citiem vārdiem – mēs turpinām maksāt par nebeidzamiem remontiem, nevis ieguldām ilgtspējīgā infrastruktūrā.

Latvijas kapitāla tirgus attīstība jau daudzus gadus iestrēgusi “vāveres ritenī” – konferencēs, darba grupās, valdības dokumentos atkal un atkal tiek uzsvērts, ka tirgus ir jāattīsta, jāveicina vietējo investoru līdzdalība, jāvirza valsts un pašvaldību uzņēmumi uz biržu. Tomēr, pārāk reti esam nonākuši līdz praktiskiem lēmumiem un darbībām.

2026. gads ir brīdis, kad šo apburto loku beidzot varētu pārraut. Latvijas korporatīvo obligāciju tirgū pēdējo gadu laikā esam pieredzējuši pārliecinošu izaugsmi un virkni jaunu emitentu un ieguldītāju – tas ir spilgts apliecinājums tam, ka spējam darboties kapitāla tirgū, ja vien tiek dots starts. Tagad šis starts nepieciešams arī akciju tirgum.Pēdējā laikā kā reālākie kandidāti kotācijai tiek minēti trīs: SIA Rīgas namu pārvaldnieks, AS airBaltic un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs. Šie trīs uzņēmumi kopā varētu radīt kritisko masu, kas Latvijas kapitāla tirgu no marginālas nišas pārvērstu par funkcionējošu ekonomikas izaugsmes instrumentu. Uzņēmumus vada augsti kvalificēti profesionāļi, kas kopā ar kapitāla tirgus ekspertiem ir spējīgi izveidot atraktīvu piedāvājumu investoriem, tajā pašā laikā iegūstot maksimālo iespējamo labumu saviem akcionāriem.

Atsākoties mācību gadam, Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās, ka atsāksies arī sastrēgumi Rīgas ielās, informēja Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P).

Lai mazinātu sastrēgumus, viņš aicina izmantot sabiedrisko transportu, kas 1.septembrī būs bez maksas. Savukārt skolēniem arī pārējā laikā sabiedriskais transports ir bez maksas.

Viņš atzina, ka joprojām ir ielu posmi, kuros nav pabeigti remonti, un atsevišķās vietās tie turpināsies vēl septembrī un oktobrī.

Apgrūtināta ir arī iebraukšana Rīgā, jo notiek 7.tramvaja līnijas pagarināšanas darbi, kā arī "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) veic darbus Dienvidu tilta rajonā.

Mērs norādīja, ka ir lūdzis pašvaldības izpilddirektoru sazināties ar LVC un risināt šo jautājumu, lai iebraukšana un izbraukšana no Rīgas gar Dienvidu tiltu tiktu organizēta raitāk.

LETA jau ziņoja, ka šogad mācības Rīgā notiks 95 skolās, kurās mācīsies 66 500 skolēni. Rīgā darbosies 148 pašvaldības bērnudārzi un 182 privātie bērnudārzi.

Tērauda kausēšanas sārņi, kurus dēvē par mākslīgo granītu, Latvijā var piedzīvot plašu lietojumu, jo ir ar augstākiem nestspējas un labākiem ilgtermiņa izturības rādītājiem nekā pārsvarā Latvijā izmantotajiem minerālmateriāliem. Uzņēmums NextStep Gravel ir gatavs piegādāt unikālo būvniecības komponentu.

Tā izmantošana ļauj samazināt būvniecības izmaksas vairākās apakšnozarēs. Tas ir jauns piedāvājums Latvijas būvmateriālu tirgū, kuru importēt nolēmis uzņēmums NextStep Gravel. Materiāls ir sertificēts Eiropas Savienībā, iekļauts Latvijas valsts ceļu specifikācijās vienlaikus ar potenciālu uz plašāku izmantošanu nozarē. Dienas Bizness par jaunā materiāla priekšrocībām, iespējām, pielietojumu un importēšanas izaicinājumiem izjautāja uzņēmuma NextStep Gravel valdes priekšsēdētāju, ķīmijas inženierzinātņu maģistri Elīnu Mežanci-Griķi.

Kad nodibinājāt uzņēmumu, un kāpēc nolēmāt importēt mākslīgo granītu, kas pēc vispārējā nosaukuma ir tēraudkausēšanas sārņi?

Valsts autoceļu tīklā būvdarbi notiek 70 posmos, kuros jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem un papildu laiku ceļā, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Visvairāk darbu notiek uz reģionālās un vietējās nozīmes valsts autoceļiem, kā arī uz deviņiem tiltiem un pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi šobrīd ir Madonas novadā uz autoceļa Pļaviņas (Gostiņi)-Madona-Gulbene (P37), kur no Cesvaines līdz krustojumam ar autoceļu Vecaduliena-Kaipi (V447) ir septiņi luksoforu posmi, tāpēc tur jārēķinās ar vairāk nekā pusstundu papildus laika ceļā.

LVC aicina autovadītājus, dodoties ceļā, ieskatīties uzņēmuma interneta mājaslapā atrodamajā kartē, kurā redzami visi aktuālie satiksmes ierobežojumi valsts autoceļu tīklā, un ieplānot papildu laiku ceļā, ja ir jāšķērso būvdarbu vieta.

Pašlaik būvdarbi notiek 62 valsts ceļu posmos, kur jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem un papildu laiku ceļā, informē "Latvijas valsts ceļi".

Ogres novada Suntažos šonedēļ plānots ieklāt asfalta segumu jaunajā rotācijas aplī reģionālo autoceļu krustojumā, un satiksmi tur organizēs regulētāji.

Lielākie satiksmes ierobežojumi būvdarbu dēļ uz valsts galvenajiem autoceļiem ir Daugavpils šosejas posmā no Kalnišķiem līdz Ļūbastei, kur satiksme organizēta pa vienu brauktuvi un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 20 minūtes, un uz Daugavpils apvedceļa, kur trijos posmos satiksmi regulē ar luksoforiem un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 35 minūtes.

Autoceļa Jēkabpils- Terehova posmā no Mežāres līdz pagriezienam uz Murāniem ir viens luksoforu posms, un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 40 minūtes.

Lietuva no jūlija paplašinās maksas autoceļu tīklu, un kopumā kravas automašīnām vinjete būs nepieciešama 2850 kilometru garos ceļa posmos, paziņoja Lietuvas valsts ceļu pārvaldnieks "Via Lietuva".

No jūlija maksas ceļu tīklā tiks iekļauts 21 valsts ceļu posms kopumā 1150 kilometru garumā.

Pašlaik kravas automašīnām vinjete nepieciešama, lai izmantotu 19 galvenos ceļus kopumā 1700 kilometru garumā.

"Via Lietuva" norādīja, ka autoceļu nodevu tīkla paplašināšana palīdzēs samazināt transportlīdzekļu remonta un degvielas izmaksas autovadītājiem, jo papildu ieņēmumi tiks izmantoti, lai uzlabotu ceļu kvalitāti un satiksmes drošību.

Ieviešot nodevas uz valsts autoceļu posmiem, valdība sagaida, ka kravu un komerciālā satiksme tiks novirzīta uz galvenajiem autoceļiem, kas ir labāk aprīkoti, lai izturētu lielākas slodzes un lielāku satiksmes intensitāti.

Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija aicina Satiksmes ministriju un valdību pārskatīt lēmumu par autoceļu finansējuma samazināšanu (par 17,27 miljoniem eiro) un meklēt alternatīvus budžeta optimizācijas risinājumus, kas neapdraud infrastruktūras attīstību.

Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija savā vēstulē norāda, ka pēdējo piecu gadu laikā kravas transporta nozare ir saskārusies ar strauju nodokļu un nodevu pieaugumu. Lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļauju izmaksas ir palielinājušās seškārt, akcīzes nodoklis degvielai pieaug ik gadu, un ceļu lietošanas nodeva (vinjete) rada papildu finansiālo spiedienu. Piemēram, kopš 2020. gada akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai ir audzis par aptuveni 15%, bet ieguvumi ceļu infrastruktūras uzlabošanā ir minimāli, īpaši attālākajos Latvijas reģionos. “Ar vārdiem esam lepna ziemeļvalsts, bet ar darbiem ejam pretējā virzienā,” uzsver Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija izpilddirektors Artūrs Bukonts. Viņš atgādina, ka saskaņā ar SIA "Latvijas Valsts ceļi" datiem, aptuveni 15% reģionālo autoceļu un gandrīz 50% vietējās nozīmes ceļu Latvijā ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

Ja man jautātu, kādas problēmas pēdējā gada laikā ir ļoti satraukušas visu Latvijas sabiedrību, noteikti kā vienu no galvenajām tēmām būtu jāmin Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projekta realizācijas gaita. Šis temats ilgstoši ir dominējis gan sabiedrības un politiķu, gan arī mediju dienaskārtībā.

Neapšaubāmi, šis ir ļoti apjomīgs un nozīmīgs infrastruktūras projekts, kas aptver visas trīs Baltijas valstis un ne tikai. Tomēr, ja salīdzinām to, kādas emocijas virmo ap Rail Baltica Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, šķiet, ka tieši Latvijā situācija ir visnokaitētākā un politizētākā.

Gaidas un realitāte

Varētu rasties jautājums, kāpēc tā? Iespējams, ka viens no iemesliem varētu būt saistīts ar cerībām, ko iedzīvotāji un politiķi katrā valstī saista ar šo projektu. Ļoti iespējams, ka gaidas no šī dzelzceļa projekta Latvijā ir daudz augstākas nekā kaimiņvalstīs. Tāpēc arī jebkura sabremzēšanās, jebkuras izmaiņas tiek uztvertas daudz sakāpinātākā gaisotnē. Piemēram, Lietuvā Rail Baltica projekts tiek uztverts daudz piezemētāk un dzelzceļš vienkārši tiek būvēts.

Salacgrīvā no 6.maija līdz 13.maijam autotransporta satiksmei slēgs pagaidu tiltu pār Salacu, lai veiktu brauktuves klāja pastiprināšanu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Vieglā transporta satiksmi virzienā uz Igauniju organizēs pa reģionālo autoceļu Limbaži-Salacgrīva (P12), vietējo autoceļu Salacgrīva-Vecsalaca (V144), šķērsojot upi pa Annasmuižas tiltu (V144), Vecsalaca-Mērnieki (V145) un reģionālo autoceļu Ainaži-Matīši (P15).

Savukārt vieglā transporta satiksmei Rīgas virzienā un sabiedriskā transporta satiksmei abos virzienos būs noteikts maršruts cauri Salacgrīvai - pa Baznīcas ielu (V144), Annasmuižas tiltu un Limbaži-Salacgrīva.

Tiltam ir noteikti gabarīta ierobežojumi un satiksme pār to tiks organizēta ar luksoforu, arī pa Baznīcas ielu satiksme tiks organizēta ar luksoforiem.

LVC iepriekš skaidroja, ka esošās brauktuves tērauda klājs transporta slodzes dēļ regulāri plīst, tādēļ jāveic papildu jaunu plātņu piemetināšana, šo darbu laikā slēdzot satiksmi.

Valsts autoceļu tīklā turpinās būvdarbi 69 posmos, informē VAS "Latvijas valsts ceļi".

Visvairāk darbu notiek uz reģionālajiem un vietējiem autoceļiem - attiecīgi 24 un 23 posmos.

Uz galvenajiem autoceļiem šādu posmu ir desmit, kā arī darbi notiek uz 11 tiltiem un pārvadiem.

Tā, piemēram, uz Vidzemes šosejas starp Grundzāli un Lācupiem ir vairāk darbu un ierobežojumu, tāpēc 40 kilometru garā posma izbraukšanai vajadzēs stundu ceļā agrāko 40 minūšu vietā.

Tāpat 40 minūtes ceļā, šķērsojot būvobjektu, vajadzēs no Litenes līdz Balviem, Kokneses līdz Vecbebriem un Ulmales līdz Ķoninciemam.

Plānojot braucienus, iedzīvotājus aicinām ieskatīties kartē "Latvijas valsts ceļu" mājaslapā, kur atrodama informācija par visiem aktuālajiem ierobežojumiem uz valsts ceļiem, un plānot papildu laiku nokļūšanai galamērķī, ja ir jāšķērso remontdarbu vieta.

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Jau pērn rudenī LVRTC pauda gatavību investēt līdzekļus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstībā. Kāpēc LVRTC tas nepieciešams?

Pērn tā bija tikai izpētoša interese, kas nenoliedzami korelēja arī ar jau sen ilgušajām sarunām un pieņēmumiem par Tet un LMT nākotnes attīstību. Kā jau vairākkārt publiski esmu uzsvēris – potenciālā daļu iegāde ir LVRTC vēlme un vienlaikus arī vajadzība paplašināt savus aktīvus. Lai to izprastu, ir būtiski saprast, kas ir LVRTC šodien. LVRTC šodien ir labi kapitalizēts uzņēmums. Vairākus gadus mums ir izdevies palielināt gan uzņēmuma apgrozījumu, gan peļņu. Arī šī gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījumu esam palielinājuši par 10%, bet peļņu - par 9%. Tas nepretendē uz rekordu, bet šis ir turpinājums loģiskai izaugsmei, ko piedzīvojam, paplašinot ne vien darbību, bet arī uzlabojot pakalpojumu klāstu, kvalitāti un piegādi klientiem. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā esam būtiski paplašinājuši LVRTC darbības jomas, ir izdevies izveidot un noturēt salīdzinoši nelielu, bet ļoti efektīvu speciālistu komandu. Mums ir 300 miljonu eiro liels projektu portfelis, kas ietver ne vien sakaru tīklu paplašināšanu, bet arī valsts mērogā šobrīd lielāko mākslīgā intelekta risinājuma pielietojuma izstrādi valsts austrumu robežas apsardzībai. Tajā pašā laikā, ja skatāmies uz mūsu pozīciju tirgū, tad, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu komisijas regulēto pakalpojumu klāstā pēc mūsu aprēķiniem LVRTC tirgus daļa pērn nesasniedza pat 2,5%. Tas nozīmē, ka pretēji nereti izskanējušiem apgalvojumiem LVRTC faktiski nekonkurē ar komersantiem.

Reverso satiksmi pār Salacu Salacgrīvā no pagaidu tilta pārslēgs uz jauno tiltu un atcels ierobežojumus kravas transportam, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Tas tiks izdarīts šodien dienas laikā. Satiksme tiks organizēta pa vienu jaunā tilta braukšanas joslu, un to regulēs ar luksoforiem. Arī gājēju kustība turpmāk notiks pa jaunā tilta ietvi.

Līdz ar satiksmes pārvirzīšanu uz jauno tiltu, šķērsot upi Salacgrīvā varēs arī kravas transports, kura faktiskā masa ir lielāka par 44 tonnām.

Slēgtā josla būs norobežota ar vadstatņiem, atļautais braukšanas ātrums uz tilta būs apdzīvotā vietā atļautie 50 kilometri stundā. Plānots, ka reversā satiksme saglabāsies līdz tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei, kas paredzēta novembra vidū.

Vienlaikus LVC informē, ka valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 27 posmos. Plašākie satiksmes ierobežojumi saglabājas uz reģionālajiem autoceļiem starp Balviem un Liteni, Koknesi un Vecbebriem, kā arī Valdemārpili un Rudi.

Šodien pēcpusdienā Rīgā un Pierīgā jārēķinās ar sastrēgumiem, cilvēkiem pirms Jāņu dienas dodoties prom no galvaspilsētas, brīdina "Latvijas valsts ceļi", aicinot autovadītājus plānot papildu laiku ceļam un izvēlēties braukt ārpus intensīvākās satiksmes stundām.

Naktī uz sestdienu saistībā ar koncerta Aizkrauklē, kas sākas plkst.2, iespējama intensīvāka satiksme uz Daugavpils šosejas, savukārt sestdien no plkst.10 rallija treniņbraucienu laikā satiksmei būs slēgts autoceļa Pilskalns-Litene posms pie Litenes.

Visā valstī turpinās ceļu būvdarbu sezona un satiksmes ierobežojumi ir ieviesti 75 valsts autoceļu posmos.

Lielākais papildu laiks ceļā - ap 40 minūtes - nepieciešamas, lai izbrauktu ceļa remontdarbus pie Pāvilostas, no Ulmales līdz Ķoniņciemam, kā arī starp Upesgrīvu un Roju. Līdzīga situācija ir arī pie Daugavpils, uz Rēzeknes apvedceļa, uz ceļa starp Ilūksti un Sventi un pie Cesvaines.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz galvenajiem autoceļiem ir Vidzemes šosejas posmā no Grundzāles līdz Līzespastam, kur paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir aptuveni 22 minūtes.

Ilgu laiku personīgais auto Latvijā tika uzskatīts par vienu no dzīves nepieciešamībām, īpaši reģionos, kur sabiedriskā transporta iespējas ir ierobežotas. Tas sniedza brīvību, ērtības un nereti arī drošības sajūtu.

Taču pēdējo gadu laikā auto uzturēšana kļuvusi dārgāka un sarežģītāka. Degvielas cenas aug, apdrošināšanas un servisa izmaksas pieaug, pilsētās trūkst stāvvietu, bet vienlaikus parādās jaunas mobilitātes alternatīvas.

Tāpēc rodas jautājums, vai auto īpašums šodien tiešām vēl ir jēgpilns, vai arī ir pienācis laiks skatīties uz pārvietošanos citādi?

Lai uz šo jautājumu atbildētu, apskatīsim tipisku ikdienas mobilitātes situāciju Latvijā un salīdzināsim dažādas pieejas no sabiedriskā transporta līdz ilgtermiņa auto nomai.

Kā izskatās ikdiena bez sava auto?

Iedomāsimies, ka esi pieradis pie sava auto, jo tas ir Tavs galvenais pārvietošanās līdzeklis darbam, bērnu vešanai uz skolu, iepirkšanās un brīvdienu izbraucieniem.

Jelgavas novadā gar valsts reģionālo autoceļu Jelgava-Dobele-Annenieki (P97) no Būriņu ceļa līdz pagriezienam uz Viesturciemu 1,5 kilometru garumā izbūvēts jauns gājēju un velosipēdistu infrastruktūras posms, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Izbūvētā gājēju un velosipēdistu infrastruktūra ir apgaismota un ar asfaltbetona segumu. Savienojumā ar jau izbūvēto posmu no Būriņu ceļa līdz Jelgavai, mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem tagad ir iespēja droši nokļūt no Jelgavas līdz Tušķiem, Aizupes skolai un Viesturciemam, skaidro LVC.

Izveidota arī droša dzelzceļa šķērsojuma vieta, kas ir VAS "Latvijas dzelzceļš" pārziņā, kā arī pieejas autobusu pieturvietu pārim Ūzas un taktilā bruģa vadlīnijas esošo pieturvietu platformās, dzelzceļa šķērsojuma, kā arī ceļa pieslēgumu (nobrauktuvju) šķērsojumu vietās.

Vietās, kur gājēju un velosipēdu ceļa trase pietuvojas autoceļa P97 brauktuvei, uzstādītas drošības barjeras, savukārt augsta uzbērumu posmos - gājēju drošības barjeras. Posma sākumā izbūvēts gājēju automātiskās uzskaites punkts. Tāpat ir iztīrītas un saremontētas caurtekas, un grāvji arī ārpus ceļa nodalījuma joslas. Posmos, kur konstatēts paaugstināts gruntsūdens līmenis, izbūvētas drenāžas ar uztvērējakām.