Jaunākais izdevums

Latvijas banku sektorā nākamgad turpināsies konsolidācija, aģentūrai LETA atzina "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Viņa norādīja, ka 2023.gads iezīmēja izmaiņas Latvijas banku sektorā, kuras ir skaidrojamas gan ar konkrēto banku stratēģiju, gan ar objektīviem ārējiem faktoriem. "Mainoties daudzu banku biznesa modeļiem un atsakoties no ārzemju tirgiem, bankas koncentrē darbību uz vietējo tirgu, kas palielina konkurenci starp kredītiestādēm, it īpaši biznesa klientu segmentā," teica Buraja.

Tāpat "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja minēja, ka Latvijā turpina dominēt bankas ar ārzemju kapitālu.

"Banku kapitāla lielums tieši ietekmē to, cik lielus projektus konkrētā kredītiestāde var finansēt. Šajā situācijā biznesa klientiem, kuri vēlas piesaistīt resursus vērienīgu projektu realizācijai, ir jāizvēlas partneri starp kredītiestādēm, kuras ir spējīgas finansēt liela mēroga projektus, un šādu partneru Latvijas tirgū objektīvi nav daudz. Tajā pašā laikā pieprasījums pēc lielu projektu finansēšanas no uzņēmumu puses ir augsts," teica Buraja.

Viņa arī atzīmēja, ka loģisks risinājums šajā gadījumā ir banku konsolidācija. "Nākamajā gadā var prognozēt šīs tendences turpinājumu, kā arī konkurences saasināšanos privātpersonu apkalpošanas segmentā," uzsvēra "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja.

Buraja norādīja, ka gads tika pavadīts augsto procentu likmju iespaidā, kas būtiski ietekmēja kreditēšanas jomu. Korporatīvie klienti arvien vairāk meklē esošo saistību refinansēšanas iespējas, kā arī investīcijas uzņēmumu kapitālā, kas ļauj būtiski palielināt finansējuma apjomu. Šajā ziņā priekšroka ir kredītiestādēm, kurām, pirmkārt, šādi resursi ir, un, otrkārt, kuras vēlas iedziļināties klientu projektos, izvērtēt to biznesa un vajadzību nianses, un piedāvāt individuālus risinājumus.

Ņemot vērā, ka centrālās bankas turpina augstu bāzes likmju politiku, šis faktors ietekmēs Latvijas finanšu tirgu arī nākamgad, teica Buraja.

"Runājot par otru šīs medaļas pusi - noguldījumiem - augsto procentu likmju dēļ tie saglabājas pievilcīgi banku klientiem. Vienlaikus mēs neprognozējam nākamgad būtisku vietējo noguldījumu pieaugumu, jo, pat ņemot vērā inflācijas palēninājumu, augstā cenu līmeņa saglabāšanās nesekmē noguldījumu kultūras attīstību Latvijā. Lielākas iespējas šajā ziņā Latvijas bankām ir Eiropas klientu noguldījumu piesaistē, sadarbojoties ar "FinTech" noguldījumu platformām," sacīja Buraja.

Tāpat viņa minēja, ka Latvijas bankas, kuras darbojas privātpersonu hipotekārās kreditēšanas jomā, nākamgad būtiski ietekmēs pieņemtās izmaiņas regulējumā par atbalstu kredītņēmējiem, kas uzliek bankām pienākumu maksāt nodevu par katru atbilstošu hipotekāro kredītu. "Šis papildu maksājumu slogs, ka arī pats tirgus nosacījumu izmaiņu fakts jau izsniegtajiem kredītiem, mūsuprāt, tuvākajā perspektīvā negatīvi ietekmēs hipotekārās kreditēšanas attīstību," pauda Buraja.

"Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja arī atzīmēja, ka viens no būtiskākiem faktoriem, kuram bankām nākamgad ir jāpievērš uzmanība, būs turpmākā iekšējās kontroles sistēmu pilnveidošana, darbs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma, un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, starptautisko sankciju ievērošana un ieviešana. "Prasības šajās jomās turpinās palielināties, tādēļ bankām būs nepieciešams veikt papildu ieguldījumus tehnoloģijās un personāla apmācībā," viņa sacīja.

Tajā pašā laikā Buraja norādīja, ka Latvijas bankas šajā jomā jau ir paveikušas lielu darbu. "Kopumā mūsu valsts finanšu nozares AML (Anti-Money Laundering) sistēmas atbilst labākajiem pasaules standartiem," viņa sacīja.

Vēl viens būtisks aspekts, kas, pēc Burajas teiktā, ietekmēs kredītiestāžu darbību, būs pieaugoša ilgtspējas jeb ESG (Environmental, social, and governance) standartu ieviešana banku ikdienas darbībā. Arvien svarīgāki būs tādi faktori kā korporatīvās pārvaldības caurskatāmībā, dzimumu līdztiesības nodrošināšana, sociāla atbildība, vides aizsardzības veicināšana, tostarp atjaunojamās enerģijas izmantošana.

"Bankām būs arvien striktāk jāvērtē klientu projekti no ilgtspējas viedokļa, un būs jāatsakās no sadarbības ar uzņēmumiem, kuri neatbilst ESG kritērijiem. Ir vērts rīkoties proaktīvi un finansēt vairāk zaļās enerģijas projektu," sacīja Buraja, piebilstot, ka, piemēram, "Rietumu bankai" šobrīd apmēram 40% no kredītportfeļa ir "zaļie kredīti", un banka šo proporciju turpinās palielināt.

Pēc Burajas teiktā, kopumā Latvijas finanšu nozare šobrīd ir ļoti augstā attīstības līmenī, tā darbojas pēc labākajiem pasaules standartiem. To redz un novērtē ārzemju partneri, konsultanti, auditori, tirgus uzraugi. "Latvijas banku sektors kļūst mazāks un kompaktāks, bet tas ir ilgtspējīgs un ar labām attīstības perspektīvām," viņa uzsvēra.

Tāpat "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja prognozēja, ka Latvijas bankas nākamgad saglabās pelnītspēju, bet tas prasīs arvien lielāku iedziļināšanos klientu projektos un vajadzībās, konsekventu stratēģiju, pareizu un savlaicīgu lēmumu pieņemšanu, ieguldījumus tehnoloģijās un personālā.

"Neizbēgami Latvijas banku izaugsme būs cieši saistīta ar kopējo Latvijas ekonomikas izaugsmi, un starp būtiskākiem faktoriem var minēt likumdošanas prognozējamību un stabilitāti, birokrātiskā sloga mazināšanu, inflācijas apkarošanu un cīņu ar ēnu ekonomiku," teica Buraja.

Jau vēstīts, ka "Rietumu banka" šogad deviņos mēnešos šogad strādāja ar peļņu 12,65 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,7% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. "Rietumu bankas" aktīvi 2023.gada 30.septembrī bija 1,415 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,9% vairāk nekā 2022.gada beigās.

Pēc aktīvu apmēra "Rietumu banka" ir piektā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākie akciju īpašnieki ir SIA "Esterkin Family Investments" (33,12%), Maltas kompānija "Boswell (International) Consulting Limited" (33,11%), kā arī SIA "Suharenko Family Investments" (17,34%). "Esterkin Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Leonids Esterkins, bet "Suharenko Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Arkādijs Suharenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Valsts drošības dienests (VDD) nav konstatējis starptautisko sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu saistībā ar AS "Latvijas gāze" (LG) valdes plāniem izpirkt uzņēmuma akcijas, aģentūrai LETA atzina dienestā.

Ņemot vērā, ka starp LG akcionāriem ir Krievijas uzņēmums "Gazprom", VDD atbilstoši savai kompetencei pievērsīs uzmanību, lai uzņēmuma akciju iegāde norisinās, ievērojot Latvijā spēkā esošos normatīvos aktus un starptautiskās pret Krieviju noteiktās sankcijas, norādīja dienestā.

Patlaban VDD konkrētajā gadījumā nav konstatējis starptautisko sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu.

Jau ziņots, ka trīs LG valdes locekļi kopā ar "Rietumu banku" plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas. LG valdes locekļu Aigara Kalvīša, Elitas Dreimanes un Egīla Lapseļa izveidotā speciāla mērķa sabiedrība "Energy Investments" novembra beigās iegādājās 28,97% LG akciju no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāzes valdes locekļi kopā ar Rietumu banku plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas

LETA, 05.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs AS "Latvijas gāzes" (LG) valdes locekļi kopā ar "Rietumu banku" plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Jau ziņots, ka LG valdes locekļu Aigara Kalvīša, Elitas Dreimanes un Egīla Lapsaļa izveidotā speciāla mērķa sabiedrība "Energy Investments" novembra beigās iegādājās 28,97% LG akciju no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Tagad "Energy Investments" turpina vadības izpirkuma procesu ("management buy-out" jeb MBO), un ir panākta vienošanās ar līdzšinējo MBO procesa finansētāju - AS "Rietumu banka" - par turpmākajiem soļiem.

Lai gūtu līdzekļus nākamajiem akciju iegādes posmiem, "Energy Investments" MBO projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās 28,97% LG akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus nospraustie attīstības mērķi ir sasniegti, bet cerētos augļus vēl neredzam, bankām piedāvāts augsta riska klientiem pārdot zema riska produktus un samazināt zema riska klientu iztaujāšanas apjomus, un atbilde uz jautājumu, vai Latvijas valstij nepieciešama sava komercbanka, ir neviennozīmīga.

To intervijā Dienas Biznesam skaidroja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Fragments no intervijas

Nav noslēpums, ka banku kreditēšana ir vislētākais produkts kapitāla tirgū, un tajā pašā laikā ar to mums visu laiku ir tāds kā tirgus, ka, raugi, bankas nedod, bet no otras puses uzņēmēji nav gatavi ņemt. Kas īsti ir par vainu? Vai biržas aktivitāte palielinātu arī kredītu izsniegšanu?

Jāteic, ka Latvijā vēsturiski un ilgstoši ir bijis tā, ka bankas kredīts tiek uzskatīts par gandrīz vienīgo uzņēmējdarbības finansēšanas veidu. Tikai pēdējā laikā tiek meklētas arī citas iespējas biznesa attīstības finansēšanai. Turpretī citās attīstītās ekonomikās ļoti būtiska ir citu finansējuma avotu pieejamība un izmantošana. Stāsts ir gan par biržu, gan par riska kapitālu, gan citiem finansējuma veidiem, kuru Latvijā pat vēl nav. Gribu uzsvērt, ka nekad banku finansējums nebūs pietiekams visu vajadzību apmaksāšanai. Tādēļ ir svarīgi izveidot dažādu avotu strukturētu piedāvājumu un veidot regulatīvo vidi un pasākumus, kur visi šie veidi sekmīgi darbojas. Te gan uzreiz jāpiebilst, ka uzņēmējiem ir jāuzlabo gan finanšu pratība, gan zināšanas par dažādu instrumentu priekšrocībām un trūkumiem. Šobrīd ir tā, ka liela daļa Latvijas uzņēmēju ir kūtri apzināt citas iespējas, kā piesaistīt līdzekļus. Drošākais vēl aizvien šķiet banku kredīts, pārējie veidi ir mazāk pazīstami un netiek izskatīti kā iespēja. Es uzskatu, ka dažādu Latvijas uzņēmumu, kuri jau emitē obligācijas vai kuru akcijas tiek kotētas biržā, veiksmīgas darbības pieredzes stāsti ir labs iedvesmas avots citiem. Latvijas Banka nodrošina iespējas pieredzes apmaiņai, un mēs ticam, ka panākumi naudas lietās ir lipīgi!

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pieauguši visi galvenie Rietumu Bankas darbības rādītāji

Db.lv, 28.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

28.februārī ir publicēts Rietumu Bankas un koncerna nerevidētais finanšu pārskats par 2023. gada janvāri – decembri.

Saskaņā ar pārskatu, 2023. gadā visi galvenie bankas darbības rādītāji ir uzrādījuši pieaugumu.

Rietumu Bankas aktīvi salīdzinājumā ar 2022. gada revidēto pārskatu palielinājās par 8.3% (116 miljoniem eiro) un pārsniedza 1.5 miljardus eiro. Klientu noguldījumu apjoms pieauga par 6.3% (60.4 miljoniem eiro) līdz 1 miljardam eiro. Bankas kapitāls un rezerves 2023. gada 30. decembrī bija 360 miljoni eiro (pieaugums par 7.9%).

2023. gadā Rietumu Banka izsniedza jaunus kredītus par kopējo summu 214 miljoni eiro, bankas kredītu portfelis 2023. gada 30. decembrī pārsniedza 656 miljonus eiro.

Vērtējot 2023. gada rezultātus, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja uzsvēra: “Finanšu dati uzskatāmi liecina, ka Rietumu Banka stabili attīstītas, arvien vairāk paplašinot sadarbību ar Latvijas un Eiropas uzņēmumiem. Esam nostiprinājuši savu vietu starp vadošajām kredītiestādēm, kuras strādā mūsu valstī, un pārliecinoši esam lielākā Latvijas akcionāriem piederošā banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD Latvijai šogad prognozē lēnāko ekonomikas lejupslīdi starp Baltijas valstīm

LETA, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) trešdien publiskotajā ziņojumā Latvijas ekonomikai šogad prognozē lēnāko lejupslīdi Baltijas valstīs.

OECD prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 0,1%.

Savukārt nākamgad Latvijas ekonomikai lēsta 1,9% izaugsme, bet 2025. gadā prognozēts 2,7% kāpums.

Jūnijā OECD prognozēja, ka Latvijas IKP šogad un nākamgad palielināsies attiecīgi par 1,1% un 2,4%.

Latvijā saskaņotais patēriņa cenu indekss, kā prognozē OECD, šogad pieaugs par 9,4%, nākamgad palielināsies par 3,1%, bet 2025.gadā – par 3,3%. Savukārt bezdarba līmenis Latvijā, pēc OECD aplēsēm, šogad un nākamajos divos gados veidos attiecīgi 6,4%, 6,5% un 6,4%.

OECD norāda, ka inflācijas kritums un atalgojumu spēcīgs pieaugums veicinās iedzīvotāju patēriņa izdevumu kāpumu. Ierobežoti finansēšanas nosacījumi negatīvi ietekmēs nekustamo īpašumu un uzņēmumu investīcijas, bet valsts investīcijas palielināsies, pateicoties Eiropas Savienības līdzekļu apguvei. Taču vienlaikus kvalificētu darbinieku trūkums un vāja infrastruktūras plānošanas kapacitāte apdraud investīciju plānu realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu

LETA, 30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitālais remonts, tā negribētās sekas un piespiedu mantinieki

Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sistēmas attīrīšanu un sakārtošanu politiķi savulaik emocionāli, ne racionāli nodēvēja par “kapitālo remontu”. Nozares regulējums kļuva nesalīdzināmi stingrāks, kas nenoliedzami mūsu valsts starptautiskajai konkurētspējai un reputācijai bija vajadzīgs un adekvāts solis.

Kopš tā laika būtiski ir mainījusies komercbanku darba ikdiena, lielu enerģijas laika un arī finanšu daļu veltot dažādu regulējuma prasību izpildei. Neviens negrib saņemt sodu par formalitāšu neievērošanu, neviens negrib riskēt ar savu reputāciju, apkalpojot aizdomīgus klientus, taču gan noteikto prasību ievērošana, gan klientu izpēte un daudzas citas lietas nozīmē arī papildu izdevumus, jo šo uzdevumu veikšanai ir jāalgo darbinieki, jāiegādājas un jāuztur automatizētas sistēmas.

Tāpēc ir visai savādi ziņu virsrakstos lasīt politiķu pārmetumus bankām, – šoreiz par to, ka banku pakalpojumi Latvijā esot dārgāki, nekā, piemēram, Igaunijā un Lietuvā. Jāuzsver, – Latvijas komercbanku pakalpojumu klāstā ir arī izdevīgāki piedāvājumi, nekā mūsu kaimiņvalstīs, tāpēc nedrīkst izdarīt vispārinošus slēdzienus, ka “te viss ir dārgāk”. Jāatgādina arī tas, ka Latvijā banku darbības izmaksas (arī objektīvu apstākļu dēļ) ir ievērojami augstākas, nekā, piemēram, Igaunijā. Šos izdevumus pilnībā sedz bankas pašas, tāpēc tie netieši ietekmē pakalpojumu izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšana šogad Latvijā, visticamāk, saglabāsies gausa, galvenokārt vājas uzņēmumu kreditēšanas dēļ, teikts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Tajā teikts, ka lejupslīde komercīpašumu tirgū ar lielu varbūtību var ietekmēt kreditēšanas aktivitāti kapitālietilpīgajā operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozarē, kas veido nozīmīgāko daļu no uzņēmumu kredītportfeļa. Pagaidām tā turpina veicināt nefinanšu sektora ilgtermiņa kredītu atlikuma pieaugumu, taču nekustamo īpašumu nozares kreditēšanai ir zināma inerce, jo nozares kreditēšanas dinamiku lielā mērā nosaka finansējums lielajiem projektiem, kuru īstenošana parasti prasa daudz laika, un daļa no kredītiem tiek izsniegta pa daļām.

Arī pārējo nozaru uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi apjomīgo investīciju projektu īstenošanā, secina Latvijas Bankā. Mājokļu kreditēšanas perspektīvas ir vērtējamas optimistiskāk, jo inflācijas šoks ir aiz muguras, un mājsaimniecību finansiālais stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Līdz ar reālo ienākumu pieaugumu un procentu likmju pakāpenisko sarukumu mājokļu kreditēšana turpinās mēreni pieaugt, prognozē Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Virzītie grozījumi par UIN maksājumu neveicinās konkurenci Latvijas banku sektorā

LETA, 05.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik virzītie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas paredz UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, visdrīzāk, neveicinās konkurenci banku sektorā, intervijā pauda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš uzsvēra, ka nodokļa avansa maksājums samazinās peļņas daļu, ko var ieguldīt bankas kapitālā, no kā savukārt ir atkarīgs, cik liels var būt katras bankas kreditēšanas apmērs. Lielajām bankām jautājums par pieejamo kapitālu nav īpaši aktuāls, taču mazās bankas šīs prasības dēļ darbības apmērus varētu audzēt lēnāk.

"Ja tagad daudz tiek runāts, ka banku sektorā nav pietiekamas konkurences, ja politiķi vēlas, lai vietējā kapitāla bankas, kas pašlaik ir nelielas, aktīvāk sāk konkurēt ar lielajām bankām, tad to nevar izdarīt bez kapitāla. No tā ir atkarīgi kreditēšanas apmēri, produktu attīstība, darbības mērogs un viss pārējais. Ja tagad ar nodokli tiek aplikta peļņa, tad rezultāts būs tāds, ka mūsu un citu banku sektora kolēģu gadījumā kapitāls augs ne tik strauji, kā tas varētu augt. Tas tiešā veidā iespaidos konkurenci banku sektorā un situācija šajā jomā, visdrīzāk, paliks sliktāka, jo lielajām bankām kapitāla problēma nav tik akūta kā mazajām, kuras vēlētos augt," uzsvēra Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Zibmaksājumu regula: kādās pārmaiņas piedzīvos banku klienti Latvijā?

Db.lv, 12.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja jaunu regulu, kuras mērķis ir nodrošināt, ka bankas klientu maksājumi pie saņēmējiem nonāk zibenīgi ātri.

Finanšu nozarē šos grozījumus dēvē par zibmaksājumu regulu. Kas ar jaunās regulas spēkā stāšanos mainīsies banku nozarē Latvijā un kādas izmaiņas varēs sagaidīt banku klienti?

Kā skaidro Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis: “Regulas nepieciešamība pamatota ar nepieciešamību nodrošināt modernus maksājumus ikvienam, jo līdz šim Eiropas Savienības valstīs maksājums no vienas bankas klienta uz citas bankas klienta kontu varēja ilgt līdz pat vienai darba dienai. Piemēram, nosūtot maksājumu pirmdienas pēcpusdienā, nauda saņēmēja kontā varēja parādīties tikai otrdienas pēcpusdienā. Aprēķināts, ka visā Eiropas Savienībā ikdienas kopējais naudas apmērs, kas šādi “ceļoja” no vienas bankas konta uz citu, bija apmēram 200 miljardi. Nenoliedzami, ka negatīvais šeit ir, ka šī “ceļojuma” laikā nauda nepiedalās ekonomikas darbināšanā. Vienotā Eiropas Savienībā apstiprināts vienots un moderns risinājums mums visiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka piemēro 260 000 eiro soda naudu Reģionālajai investīciju bankai

Db.lv, 12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piemēro 260 000 eiro soda naudu "Reģionālajai investīciju bankai" un noslēgusi ar banku administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Administratīvais līgumus paredz, ka AS "Reģionālā investīciju banka" veiks tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu. Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 259 867 eiro apmērā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2022.gadā veica pārbaudi, kurā konstatēja atsevišķus iekšējās kontroles sistēmas darbības trūkumus un NILLTPF novēršanas normatīvo aktu pārkāpumus, kas saistīti ar nepietiekamu augsta riska klientu no augsta riska valstīm izpēti un to darījumu uzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas parlaments otrdien par vienu gadu - līdz 2025.gada beigām - pagarināja pagaidu solidaritātes maksājumu bankām.

Tiek lēsts, ka no banku virspeļņas nodevas aizsardzības vajadzībām tiks iegūti papildu 60 miljoni eiro.

Likumprojektu Seims pieņēma ar 110 balsīm par, desmit deputātiem atturoties un vienam balsojot pret. Lietuvas parlamentā ir 141 deputāts.

Seima Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mindaugs Linģe uzsvēra, ka nodeva ir nepieciešama, jo turpinās ārkārtēji apstākļi. Viņš uzsvēra, ka banku sektoram ir jāsniedz ieguldījums Lietuvas aizsardzībā.

Finanšu ministre Gintare Skaiste teica, ka banku virspeļņa joprojām saglabājas augsta. Viņa norādīja, ka nākamgad solidaritātes maksājuma ieņēmumi būs zemāki nekā šogad, tomēr joprojām būs būtiski.

Lietuvas Bankas aplēses liecina, ka nākamgad banku solidaritātes nodevas ieņēmumi sasniegs 50-70 miljonus eiro. 2025.gada nodevas apmērs tiks rēķināts pēc 2019.-2020.gada banku tīro procentu ieņēmumu datiem. Arī šogad aprēķinā tiek izmantoti šie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors pērn strādāja ar peļņu 622,215 miljonu eiro apmērā, kas ir teju divas reizes vairāk nekā banku peļņa 2022.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2023.gadā veidoja 1,32 miljardus eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2022.gadā, kamēr procentu izdevumi bija 225,633 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums 4,2 reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pērn bija 325,838 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,9% vairāk nekā 2022.gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 1,3% - līdz 92,775 miljoniem eiro.

Pagājušā gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 28,258 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 554,022 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,704 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem 2023.gada beigās bija 15,637 miljardi eiro, kas ir par 1,5% jeb 224,193 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EY: 66% uzņēmumu vadītāji nākamgad sagaida augstākus ieņēmumus, bet 65% - augstāku peļņu

Db.lv, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais EY uzņēmumu vadītāju noskaņojuma pētījums EY CEO Outlook Pulse atklāj, ka neskatoties uz dažādiem nenoteiktības riskiem, uzņēmēji sagaida, ka nākamais gads būs labāks vai pat būtiski labāks par šo gadu.

Proti, 66% uzņēmēju uzskata, ka nākamgad spēs ģenerēt augstākus ieņēmumus nekā 2023. gadā, kamēr 25% domā, ka ieņēmumi būs aptuveni tādā pašā līmenī kā šogad. Tikai 9% uzskata, ka ieņēmumi nākamgad samazināsies.

Līdzīga situācija ir ar peļņas gaidām – 65% uzņēmēju paredz, ka nākamgad peļņa pieaugs (turklāt 23% uzskata, ka peļņa pieaugs būtiski) un tikai 10% domā, ka tā samazināsies.

“Pētījumā mēs atrodam arī būtisku korelāciju starp nākotnes izaugsmes gaidām un investīciju plāniem. Proti, tie uzņēmumi, kas sagaida augstākus ieņēmumus nākamgad, 80% gadījumu plāno palielināt arī investīcijas izpētē salīdzinājumā ar šo gadu, 81% gadījumu plāno vairāk investīciju pamatlīdzekļos un 78% plāno vairāk ieguldījumu citu aktīvu, tostarp uzņēmumu, iegādē. Savukārt tie, kas sagaida zemākus ieņēmumus nākamgad, 42% gadījumu plāno arī mazāk ieguldīt izpētē, 48% gadījumu arī mazākas investīcijas pamatlīdzekļos un 38% gadījumu mazāk tērēs uz jaunu aktīvu iegādi. Šī ir bīstama korelācija, kas jāņem vērā arī uzņēmējiem Latvijā. Proti, šādā pārmaiņu laikā tie, kas audzēs ienākumus un investēs vairāk, konkurences cīņā kļūs vēl spēcīgāki, kamēr tie, kas taupīs uz investīcijām dēļ zemākiem ienākumiem – tie savas tirgus pozīcijas var zaudēt vēl vairāk,” saka EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts Rietumu Bankas un koncerna finanšu pārskats par šī gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, informē banka.

Tas liecina, ka Rietumu Bankas aktīvi uz šī gada 30. septembri bija 1.4 miljardi eiro, klientu noguldījumi - 924 miljoni eiro, kapitāls un rezerves - 354 miljoni eiro.

Komentējot finanšu rezultātus, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja uzsvēra: ”Pie mums bankā vēršas arvien vairāk lielu Latvijas uzņēmumu, kuri ir ieinteresēti savu vērienīgo projektu kreditēšanā, esošo saistību refinansēšanā un investīcijās kapitālā. Daudzus gadus sadarbojoties ar biznesa klientiem, pārzinām dažādu nozaru uzņēmējdarbības nianses un spējam piedāvāt piemērotus finansēšanas risinājumus. Kopā ar mūsu klientiem turpinām attīstīt valsts ekonomiku, realizējot liela mēroga projektus zaļajā enerģētikā, ražošanā, nekustamajā īpašumā, loģistikā un citās jomās.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Rietumu Banka” ir piešķīrusi kredītu 6,5 miljonu apmērā SIA “Eften Logistics”. Izsniegtais finansējums paredzēts uzņēmuma esošo saistību refinansēšanai ar mērķi nodrošināt loģistikas parka “EfTEN Logistics Ķekava” attīstību.

“EfTEN Logistics Ķekava” ir viens no lielākajiem loģistikas parkiem Latvijā, kas piedāvā nomai biroju, tirdzniecības un noliktavu telpas 37.5 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Ar Rietumu Bankas kredītu uzņēmums refinansēs iepriekšējās saistības par šo telpu iegādi, tādejādi sekmējot tā turpmāko izaugsmi.

“Loģistikas industriju mēdz dēvēt par valsts ekonomikas artēriju, kas savieno ražotājus un tirgotājus, pilsētas un lauku reģionus, Latviju un tās eksporta tirgus. Loģistikas centru attīstība mūsdienās ir pamats daudzu citu nozaru izaugsmei, līdz ar ko valsts ekonomikā tiek radītas jaunas darbavietas un palielinās konkurētspēja, tādējādi veicinot ilgtspējīgu tautsaimniecības izaugsmi. Mēs augstu novērtējam uzņēmuma “EfTEN Logistics” profesionalitāti un darba mērogu un ticam, ka šis darījums dos vērtību ekonomikai kopumā,” uzskata Jeļena Buraja, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimene ir tautas pamatu pamats. Katras atsevišķas ģimenes turība summāri veido visas tautas turību un valsts kopējo labklājību, tāpēc būtiski saprast, kā nauda kustas un kā tas atspoguļojas katrā ģimenē.

Iepriekš rubrikā Kuram tas rūp? atradām atbildi uz jautājumu «Kur rodas nauda?», bet tagad lūkosim, kā tā kustas, izdalot ģimeni dažādos tautsaimniecības sektoros. Pirmajā šīs tēmas rakstā Kur rodas nauda? (Diena, 05.04.2024.) noskaidrojām, ka pamatu pamats, lai nauda ienāktu Latvijā un sāktu sekmēt «tautsaimniecības spararata» griešanos, ir mūsu pakalpojumu un produktu eksports, bet lai tā tiktu efektīvi izmantota – sabalansēts darbinieku skaits privātajā un publiskajā tautsaimniecības sektorā.

Nauda rada naudu

Ja eksports ienes vismaz tik, cik apēd imports, tad arī iekšzemes vajadzībām radītās preces un pakalpojumi netraucēti turpina darbināt eksporta iedarbināto «tautsaimniecības spararatu», nodrošina daudzu procesu un servisu funkcionēšanu, nodokļu nomaksu valsts budžetā, no kura jau tiek finansēti sabiedrībai nepieciešamie pakalpojumi, arī publiskā servisa jeb valsts pārvaldes darbība. Pavisam vienkārši – visa šī procesa virsmērķis un uzdevums ir nodrošināt mūsu valsts un iedzīvotāju labklājību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperti prognozē, kuras profesijas būs pieprasītas nākotnes darba tirgū

Db.lv, 24.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēja ātri mācīties un apgūt jaunas darbam nepieciešamas prasmes, kā arī pielāgoties arvien straujākai tehnoloģiju attīstībai ir viena no tendencēm, kas noteiks šodienas jauniešu konkurētspēju nākotnes darba tirgū, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka mākslīgā intelekta attīstības dēļ pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem skaitliski samazināsies, taču cilvēku tehnoloģijas pilnībā neaizvietos. Apdrošināšanas jomā būs nepieciešami tādi paši speciālisti kā šobrīd, sākot ar uzņēmumu vadītājiem, inženieriem, IT speciālistiem, pārdošanas speciālistiem, juristiem.

“Darba devēji pašlaik pastiprināti meklē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistus, inženierus, vienmēr vajadzīgi ir arī labi klientu apkalpošanas speciālisti. Jau tagad apdrošināšanas jomā ir un arī nākotnē būs pieprasīti cilvēki ar dažādām prasmēm, piemēram, finanšu analītiķis ar spēju strādāt ar lielajiem datu masīviem vai informācijas un IKT speciālists, kurš pārzina arī projektu vadību,” saka Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbaspēka pieejamība ir jāpalielina uz publiskā sektora rēķina

Raitis Logins, SIA “Grant Thornton Baltic” partneris, 05.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisks finanšu konsultāciju uzņēmums SIA “Grant Thornton Baltic” savā apskatā norāda, ka darbaspēka trūkuma ilgtermiņā risināšanai un ekonomikas izaugsmei nozīmīgs faktors būs iekšējo resursu mobilizēšana, respektīvi, efektivizējot un samazinot publiskā sektora pārvaldi par labu privātajam sektoram.

Kopš 2019.gada darbavietu skaitā valstī ir samazinājies par gandrīz 33 tūkstošiem – no 912 tūkstošiem uz 879 tūkstošiem, lai gan uzņēmumu skaits nav īpaši mainījies. Tomēr tas noticis uz privātā sektora rēķina, kur darbavietu samazinājums sasniedzis gandrīz 28 tūkstošus, kamēr publiskajā sektorā tas veidoja tikai 5 tūkstošu samazinājumu. Sabiedriskajā sektorā strādā 32% no visiem strādājošajiem, kas tik nelielai valstij ar tik mazu noieta tirgu ir daudz, ņemot vērā, ka mūsu situācijā ir lielāks spiediens uz privātā sektora spēju “saražot” lielāku nodokļu apjomu, lai uzturētu publiskajā sektorā strādājošos, tostarp policistus, ārstus, skolotājus, kā arī seniorus un bērnus (pabalsti, izglītība, atlaides), u.tml.

Komentāri

Pievienot komentāru