Latvijai ir teicamas iespējas kļūt par ūdeņraža lielvalsti. Kamēr tiek lauzti šķēpi par to, kā pareizi attīstīt vēja industriju un cik daudz vēja parku mums ir nepieciešams, ir jādomā par nākamo soli – vēja enerģijas izmantošanu ūdeņraža ražošanā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts (VASSI) veic pētījumus atjaunojamās enerģijas jomā jau vairāk nekā 20 gadus. Mūsu acu priekšā ir notikusi strauja tehnoloģiju attīstība atjaunojamo resursu jomā. Ar pārliecību varam teikt – kas šodien šķiet dārgs un sarežģīts, pēc dažiem gadiem, ļoti iespējams, būs pieejams plašai izmantošanai gan izmaksu, gan lietošanas ziņā.

Viens no piemēriem ir saules paneļi – pirms vairākiem gadiem sabiedrība to uzstādīšanu uz ēku jumtiem uztvēra kā ekscentrisku eksperimentu, taču šodien tā ir ierasta un plaši piekopta prakse. 2021. gadā saules paneļu uzstādītā jauda Latvijā bija 20 MW, Lietuvā – 10 reizes vairāk, bet Igaunijā – 20 reizes vairāk. Saskaņā ar optimistiskajām prognozēm saules paneļu uzstādītā jauda Latvijā var pārsniegt 1000 MW.

Norvēģijas Karalistes vēstniecībā 1.decembrī parakstīts ūdeņraža ražotāja un termināļa SIA “CIS Liepaja” un vēja enerģijas ražotāja SIA “Vindr Latvia” saprašanās memorands. Tā mērķis ir izpētīt ilgtermiņa atjaunīgās enerģijas piegādes iespējas caur valsts elektrotīklu jaunajai zaļā ūdeņraža ražotnei Liepājā.

Tādējādi sperts būtisks solis pretī vienai no Ziemeļeiropas lielākajām un mūsdienīgākajām zaļā ūdeņraža iniciatīvām – atjaunojamās enerģijas kompleksa un zaļā ūdeņraža ražotnes izveidei Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Ilgtermiņa vienošanās starp elektroenerģijas ražotāju un pircēju par zaļās enerģijas piegādi noteiktā laika periodā un par iepriekš saskaņotu cenu nodrošinātu stabilu un paredzamu enerģijas piegādi pircējam. Vienlaikus tas ļautu ražotājam garantēt ilgtermiņa investīciju atdevi atjaunīgās enerģijas projektos, kā arī sniegtu būtisku atbalstu atjaunīgās enerģijas attīstībai, Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un uzņēmumu dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai.

Līdz 2030. gadam piesaistīto investīciju apjomam nulles emisiju tehnoloģiju jomā jāsasniedz vismaz 300 miljoni eiro, izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā plāna Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības līdz 2035. gadam, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

"Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības plāns līdz 2035. gadam" izstrādāts kā EM iniciatīva ar nolūku noteikt nepieciešamos rīcības virzienus un prioritāros pasākumus ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju izmantošanai un ražošanas attīstībai, esošās Latvijas industrijas dekarbonizācijai, kā arī Latvijas industrijas iespējām izmantot neto nulles emisiju tehnoloģijas produktivitātes un klimata mērķu sasniegšanai un valsts ekonomiskās attīstības veicināšanai.

Plānā iekļauti trīs rīcības segmenti - "Ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju ražošanas attīstība", "Rūpniecības sektora zaļināšana" un "Klimatneitrālo tehnoloģiju izmantošana Latvijas industrijā, zaļā ūdeņraža ražošanai un tā ekosistēmas izveidei".

Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekta izpētes posmam piešķirti 6,8 miljoni eiro no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), informē Latvijas gāzes sadales sistēmas operatorā AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus").

Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekta īstenotāji, Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatori - Latvijas "Conexus", Somijas "Gasgrid Vetyverkot", Igaunijas "Elering", Lietuvas "Amber Grid", Polijas "Gaz-System", Vācijas "Ontras" un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra CINEA - ir parakstījuši granta līgumu par Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētu atbalstu Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projektam.

Šī sadarbība atspoguļo kopīgu apņemšanos veidot noturīgu un ilgtspējīgu enerģētikas nākotni Baltijas jūras reģionā, norāda kompānijā, piebilstot, ka koridora mērķis ir atbalstīt atjaunojamā ūdeņraža tirgus attīstību un integrēt to Eiropas nākotnes enerģijas sistēmā.

Latvijas valsts tēla stratēģijas Mission Latvia vadlīnija ir jaunrade, kas apliecina mūsu spējas risināt sarežģītus jautājumus un radīt augstu pievienoto vērtību. Inovācijas vairs nav tikai modes vārds, tās ir reāls ekonomikas dzinējspēks, kas nosaka, kuras valstis uzņemsies līderību nākotnē.

Latvijai ir potenciāls kļūt par Baltijas un Ziemeļeiropas inovāciju līderi zināšanu ietilpīgajās (deep-tech) uzņēmējdarbības nozarēs.Tieši tāpēc Latvija mērķtiecīgi sevi pozicionē kā zinātnes un inovāciju krustpunktu, kur satiekas uzņēmēji, pētnieki un investori. Organizējot starptautiskus forumus un radot vidi drosmīgām idejām, mēs apliecinām, ka Latvija ne tikai seko līdz, bet arī veido jaunas tendences globālajā inovāciju kartē.

Septembris – zinātnes un tehnoloģiju mēnesis Latvijā

No 3. līdz 5. septembrim Latvija kļūs par Eiropas zinātņietilpīgo tehnoloģiju un zaļās enerģijas līderu satikšanās vietu. Mūs gaida divi vērienīgi forumi:

“Fokker Next Gen” ir paziņojis par juridiskās pārstāvniecības slēgšanu Latvijā. Lēmums ir daļa no grupas iekšējās pārskatīšanas un darbību konsolidācijas, uzņēmumam šajā posmā koncentrējot savas galvenās aktivitātes Nīderlandē.

Nīderlandē bāzētais uzņēmums strādā pie ar ūdeņraža dzinēju darbināma lidaparāta modeļa attīstības, kas būtu ar 120-150 pasažieru vietām un kura provizoriskais darbības rādiuss plānots līdz 2 500 kilometriem.

Kopš uzņēmuma ienākšanas Latvijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir sniegusi plašu nemateriālu atbalstu, tostarp piekļuvi institucionālajiem partneriem, pētniecības ekosistēmai un starptautiskām sadarbības platformām.

Slēgšana attiecas tikai uz vietējo juridisko struktūru Latvijā. “Fokker Next Gen” saglabā spēkā noslēgtos sadarbības memorandus ar Ekonomikas ministriju, Liepājas SEZ, Rīgas Tehnisko universitāti un airBaltic, kurus slēgusi uzņēmuma Nīderlandes struktūrvienība. Tie var tikt aktivizēti, atkarībā no uzņēmuma tālākajiem attīstības soļiem.

Zinātņietilpīgo tehnoloģiju uzņēmējdarbības jomas attīstīšana ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) prioritātēm un LIAA ar savām programmām turpinās to atbalstīt, konferences “Deep Tech Atelier 2025” atklāšanā uzsvēra LIAA direktore Ieva Jāgere.

Viņa uzvēra, ka līdz šim Latvija ir apliecinājusi sevi, kā viena no straujāk augošajām “deep–tech” ekosistēmām Eiropā, ko ko apliecina arī vairāku mūsu inovatīvo tehnoloģiju jaunuzņēmumu "Aerones", "Naco Technologies" un citu piesaistītās ievērojamās investīcijas un sasniegumi starptautiskā mērogā.

Ceturtdien, 15. maijā, Rīgā, Fantadromā, ar Latvijas prezidenta Edgara Rinkēviča, ekonomikas ministra Viktora Valaiņa un LIAA direktores Ievas Jāgeres uzrunām, tika atklāta jau septītā zinātņietilpīgo tehnoloģiju konference “Deep Tech Atelier”. Gadu gaitā šis pasākums ir attīstījies, kļūstot par lielāko šāda veida notikumu Baltijā. Šogad pasākumam reģistrējušies vairāk nekā 2000 viesu no 55 valstīm. Konference turpināsies arī piektdien, 16. maijā.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Latvijā kuģu būvētavā "AtoZ" sākta pirmā ar ūdeņraža degvielas šūnu tehnoloģiju darbināmā piekrastes zvejas kuģa būvniecība, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) publiskotā informācija.

Kopējais projekta budžets ir 3,38 miljoni eiro, no kuriem 2,8 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Projekts tiks īstenots līdz 2026. gada 31. oktobrim.

Projekts tiek īstenots, pateicoties plašai starptautiskai partnerībai, un tā vadošais partneris ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Projektā aktīvi iesaistījušies arī citi partneri no Francijas, Lietuvas un Igaunijas.

LIAA informē, ka projekts "Piekrastes zvejas kuģi, kas tiek darbināti ar nulles emisiju ūdeņraža kurināmā elementu" ir nozīmīgs solis ceļā uz klimata neitralitāti un zaļo pāreju Baltijas jūras reģionā. Tajā tiek radīts zvejas kuģis ar pilnībā bezemisiju piedziņu, ko nodrošinās ūdeņraža degvielas šūnu sistēma un elektriskais dzinējs. Topošais kuģis būs nepilnus 12 metrus garš, un tā konstrukcija būs pielāgota reālajiem zvejnieku darba apstākļiem piekrastes ūdeņos.

Vides mērķu sasniegšana – tās nav tikai rūpes par planētas nākotni, bet arī biznesa konkurētspējas un līdz ar to valsts ekonomiskās drošības jautājums. Brīdī, kad priekšplānā izvirzās Eiropas drošības aspekti, ir būtiski turpināt jau iesāktus vērienīgus investīciju projektus un izpēti arī citās nozarēs. Latvijai ir jānotur līdzsvars starp visām stratēģiski svarīgajām jomām, kuras veido auglīgu augsni investīcijām un nākotnes tehnoloģiju attīstībai.

Nemainīga vērtība – ilgtspējas kurss

Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju, klimata riski un klimata pārmaiņas nekur nepazudīs. Eiropai ir jāturpina uzņemtais ilgtspējas kurss, un valstu valdībām ir jāturas pie tādu plānu īstenošanas, kas veicinās klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Ne mazāk nozīmīgs ir arī pašu uzņēmēju redzējums un akcionāru vēlme nodrošināt uzņēmuma ilgtspēju nākamajām paaudzēm. Svarīgi, ka uzņēmumi ar ilgtspējīgu redzējumu neizpilda tikai valsts noteikto prasību minimumu. Tieši otrādi, no nozarēm nāk apņemšanās atstāt labvēlīgu ietekmi uz nākotnes paaudzēm un stimuls valstij nodrošināt tam nepieciešamo vidi.

Latvijā jau šobrīd netrūkst piemēru, kad tā kļūst par apjomīgu investīciju magnētu un pasaules tehnoloģiju pionieri. Piemēram, oglekļa uztveršanas tehnoloģiju ieviešana Brocēnu cementa rūpnīcā tuvāko piecu gadu laikā paredz tikpat lielu investīciju apjomu kā jaunas rūpnīcas attīstība. Un šis ir tikai sākums, jo ne mazākas investīcijas prognozēts ieguldīt, atvasinot citus biznesa virzienus.

Elektrovairumtirdzniecības nozares līderis “Baltijas Elektro Sabiedrība” rīkoja augsta līmeņa enerģētikas biznesa forumu “Baltic Energy Strategy”, kas pulcēja vadošos ekspertus un politikas veidotājus no visām Baltijas valstīm. Foruma mērķis bija definēt nākotnes stratēģiskās prioritātes enerģētikas jomā, analizējot esošās tendences, izaicinājumus un izstrādājot kopīgus attīstības virzienus.

Ar galvenajām diskusiju atziņām dalās foruma iniciators “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs Oļegs Kolomijcevs.

Eiropas Zaļais kurss kā izaugsmes platforma

Latvija sāk raudzīties uz Eiropas Zaļo kursu jeb European Green Deal kā nevis uz resursu taupīšanu, bet kā tos izmantot ar pievienoto vērtību, radot ilgtspējīgus nišas produktus. Mūsu zaļā dabas bagātība ir pasīva – mēs to neatprečojam uz aktīvu, kas sniegtu lielāku finanšu pievienoto vērtību valsts budžetā. Latvija kopā ar citām ES valstīm ir apņēmusies līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti, lai neto ogļekļa emisiju līmenis pielīdzinātos nullei. Šobrīd atbildīgās politikas veidotāji ir spēruši soli tālāk un nākotnē uz šo raugās kā iespējām apgūt jaunus nišas tirgus ar lielām eksporta iespējām mūsu uzņēmumiem.

Pasaulē lielākais pilna servisa lidmašīnu nomas pakalpojumu sniedzējs “Avia Solutions Group” kopā ar Latvijas partneriem kopuzņēmumā “NorSAF” uzsākuši vērienīgu projektu – Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā taps Ziemeļeiropā lielākā ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) rūpnīca.

Saražotā degviela tiks piegādāta aviācijas uzņēmumiem Ziemeļeiropā un eksportēta uz citiem tirgiem visā pasaulē.

Ražošanu ar jaudu aptuveni 100 000 tonnu SAF gadā plānots uzsākt 2030. gadā, “NorSAF” rūpnīcai kļūstot par lielāko SAF ražotni Ziemeļeiropā. Tās izmaksas tiek lēstas 500–600 miljonu eiro apmērā atkarībā no izvēlētā tehnoloģiskā risinājuma. Tā kā šis projekts konkurēs globālā mērogā, tā veiksmīga īstenošana ir atkarīga no palīdzības un atbalsta, ko tas saņems no Eiropas Savienības, institucionālajiem investoriem un valsts iestādēm.

Bieži dēvēta par aviācijas nākotni, SAF rada ievērojami mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju nekā parastā reaktīvā degviela. No šī gada sākuma Eiropas Savienība ir ieviesusi prasību, ka vismaz 2 % no visas lidostās patērētās degvielas jābūt SAF. Šī prasība pakāpeniski palielināsies, sasniedzot 6 % līdz 2030. gadam, 20 % – līdz 2035. gadam un 70 % – līdz 2050. gadam. “Avia Solutions Group” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Ģedimins Žiemelis (Gediminas Ziemelis) norāda, ka aviācijas nozares turpmākā attīstība būs tieši saistīta ar jauniem ilgtspējības standartiem.

Latvijas jaunuzņēmumu nozarē sumināti šogad labākie un spilgtākie nozares spēlētāji septiņās kategorijās.

Šogad piešķirta arī viena speciālbalva, ko pasniedza Latvijas Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācija. Pie tās tika jaunuzņēmums, kas darbojas aizsardzības nozarē. Un vēl viens jaunuzņēmums saņēma kopienas balvu.

"Es ticu, ka šie apbalvojumi ne vien sniedz gandarījumu dibinātājiem un komandām, bet arī būtiski palielina Latvijas jaunuzņēmumu atpazīstamību gan vietējā tirgū, gan starptautiski. Īpašs prieks redzēt, ka divās nominācijās uzvarējuši arī "Startup House Riga" kopienas dalībnieki. Tas tikai kārtējo reizi apliecina, ka spēcīga un atbalstoša vide ļauj uzņēmumiem attīstīties strauji un mērķtiecīgi. Šogad arī žūrijas sastāvu veidojām īpaši rūpīgi, lai būtu pārstāvētas visas organizācijas, kas aktīvi strādā Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā. Šāda daudzveidīga un kompetenta žūrija ļāva nodrošināt kvalitatīvu un līdzsvarotu vērtēšanas procesu. Esam lepni par paveikto un ar jaunu enerģiju gatavi turpināt stiprināt Latvijas jaunuzņēmumu vidi," saka "Startup House Riga" vadītājs Kristians Jenčiuss.

Rīgas brīvostas pārvalde kopš 2025. gada sākuma īsteno stratēģisku projektu “Vēja tehnoloģiju ražošanas attīstībai nepieciešamās ostas un loģistikas infrastruktūras izveide Kundziņsalā”, kas paredz Kundziņsalas ziemeļu daļā izveidot atbilstošu ostas loģistikas infrastruktūru jūras un sauszemes vēja tehnoloģiju un to komponenšu ražošanas atbalstam.

Kopējās investīcijas ostas infrastruktūras izveidē sastāda aptuveni 86 miljonus eiro, no kuriem ar Eiropas Stratēģisko tehnoloģiju platformas (EU STEP) atbalstu piešķirts 54 863 264 eiro - Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un 9 681 752 eiro - Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums.

Projekta ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim Rīgas brīvostas pārvalde veic paaugstinātas nestspējas dziļūdens piestātņu izbūvi, inženiertīklu izbūvi, pievedceļu un dzelzceļa pārbrauktuves izveidi, jaunas loģistikas infrastruktūras izbūvi un esošās loģistikas infrastruktūras rekonstrukciju, krasta nostiprinājumu pārbūvi un izbūvi, kā arī akvatorija grunts padziļināšanu un krasta nostiprināšanu. Pērn decembrī sekmīgi noslēdzās pirmais publiskais iepirkums, un jau drīzumā pēc Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtījuma tiks uzsākti teritorijas piebraucamo ceļu un dzelzceļa pārbrauktuvju projektēšanas un būvniecības darbi.

No 23.septembra līdz 26.septembrim ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) kopā ar vairāk nekā 180 uzņēmēju un organizāciju pārstāvjiem dosies tirdzniecības misijā uz Hamburgu un Mēklenburgu-Priekšpomerāniju, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Savukārt 25.septembrī tirdzniecības misijai pievienosies arī premjerministre Evika Siliņa (JV), lai piedalītos biznesa forumā un tiktos ar Mēklenburgas-Priekšpomerānijas augstākajām amatpersonām.

Šī tirdzniecības misija apvienos Latvijas uzņēmumus no dažādām nozarēm. Uzņēmumiem paredzētas tematiskās programmas septiņos virzienos - aizsardzības industrijā, būvniecībā, loģistikā, biotehnoloģijās, viedajā enerģētikā, finanšu tehnoloģijās un informācijas tehnoloģijās.

Valainis akcentē, ka šī ir līdz šim lielākā Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija un arī vēsturiski lielākā biznesa delegācija, kuru uzņem Hamburga un Rostoka. Ekonomikas ministrs skaidro, ka vizītes mērķis ir palielināt Latvijas eksportu uz Vāciju par 10%, kā arī iniciēt vismaz četrus jaunus investīciju projektus.

Aptuveni 50% aptaujāto ārvalstu investoru Latvijā un Igaunijā šogad plāno palielināt ieguldījumus Baltijas reģionā, kamēr šis rādītājs Lietuvā ir nedaudz zemāks - 38%, liecina jaunākais Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījums "Sentiment Index".

FICIL informēja aģentūru LETA, ka Baltijas reģiona ārvalstu investoru skatījumā šīs trīs valstis ir iemācījušās uzturēt ekonomisko un politisko stabilitāti, neskatoties uz to nelielo izmēru un uzņēmību pret ārējiem satricinājumiem, piemēram, ģeopolitisko spriedzi, Krievijas tirdzniecības sankcijām, enerģijas cenu kāpumiem un Covid-19 pandēmiju.

Investoru skatījumā Baltijas noturības recepte ietver stabilas demokrātiskās sistēmas, pārdomātu makroekonomisko pārvaldību, atvērtu un elastīgu tirdzniecības politiku, ciešu dialogu starp politikas veidotājiem un investoriem, augstu pielāgošanās spēju, kā arī klusu, bet strauju mācīšanos no attīstītākajiem Eiropas kaimiņiem.

Rīgā 28.maijā norisinājās “Dronu samits 2025” – starptautisks forums, kurā pulcējās dronu tehnoloģiju uzņēmumi, investori, zinātnieki un politikas veidotāji no vairāk nekā 20 valstīm. Samita mērķis bija veidot jaunas starptautiskas partnerības, veicināt inovācijas un stiprināt sadarbību aizsardzības tehnoloģiju un divējāda pielietojuma risinājumu jomā.

“Latvijai ir potenciāls kļūt par reģionālu līderi aizsardzības un duālā pielietojuma tehnoloģiju attīstībā. LIAA komandai izdevās uz Rīgu atvest aptuveni 300 nozares profesionāļu no vadošajām Eiropas valstīm un Austrālijas. Šāda mēroga forumi ceļ Latvijas uzņēmumu starptautisko atpazīstamību un veicina uzticības veidošanu investoru vidū. Šobrīd mēs koordinējam 16 aktīvus investīciju projektus aizsardzības nozarē ar kopējo vērtību miljarda eiro apmērā, un esmu pārliecināta, ka pēc šī samita projektu skaits pieaugs,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

Dienu pirms foruma, 27. maijā, LIAA sadarbībā ar Aizsardzības ministriju organizēja slēgtu dronu tehnoloģiju paraugdemonstrējumu Ādažu poligonā, kurā piedalījās vairāk nekā 150 nozares profesionāļu, investoru un iestāžu pārstāvju. Demonstrējumu laikā Latvijas uzņēmumiem bija iespēja prezentēt savus modernākos risinājumus potenciālajiem sadarbības partneriem.

Turpinot LMT grupas mērķtiecīgu attīstību kā daudznozaru tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmai, dibināts pirmais TechFin uzņēmums Latvijā "LMT Finance".

Tā mērķis ir attīstīt finansēšanas pakalpojumus, kļūstot par Baltijā vadošo patērētāju kreditētāju inovatīvu tehnoloģiju iegādei. TechFin nozarē, tāpat kā LMT grupā, tehnoloģijas ir galvenais fokuss, bet finanšu pakalpojumi ir risinājums, kā padarīt inovācijas pieejamas ikvienam.

Tehnoloģiju finansēšana pēdējos gados ir kļuvusi par dabisku LMT grupas funkciju: ar vairāk nekā 100 miljonu eiro kreditēšanas portfeli un 4 miljonu eiro apdrošināšanas prēmijām LMT jau šobrīd ir lielākais tiešais tehnoloģiju finansētājs Latvijā, kas tostarp piedāvā maksājumu risinājumus digitālo pakalpojumu sniedzējiem un viedkases norēķinu sistēmas uzņēmējiem. LMT grupas pieredzes apvienošana uzņēmumā "LMT Finance" ir mērķtiecīgs solis, lai attīstītu TechFin pakalpojumus un piecu gadu perspektīvā divkāršotu pašreizējo 100 miljonu eiro kreditēšanas portfeli.

Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

Plašākai auditorijai prezentēti pirmie divi uzņēmumi “BlockBen” un “Nexdesk”, kuri saņēmuši Latvijas bankas izsniegtās MiCA licences darbībai ES kriptoaktīvu tirgū.

Pasākumā piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktores vietniece Laura Štrovalde, Latvijas Bankas prezidenta vietniece Sanita Purgaile, Latvijas Blokķēdes asociācijas vadītājs Reinis Znotiņš, kā arī citi nozares pārstāvji.

“Pirmās MiCA licences Latvijā ir skaidrs signāls, ka mēs esam gatavi kļūt par daļu no šī globālā tirgus. Darījumi ar kriptoaktīviem regulētā tirgū paver plašas iespējas finanšu pasaulē arī ārpus tradicionālā banku tīkla. Tā ir iespēja izmantot mūsdienīgas norēķinu iespējas starp uzņēmumiem un attīstīt finanšu tehnoloģijas. Šī nozare rada augsti kvalificētas darba vietas kā arī būtisku pienesumu Latvijas pakalpojumu eksportam,” atklājot preses brīfingu uzsvēra Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijai (DAIF Latvija) pievienojas Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) biedri, kas faktiski nozīmē pirmo soli apsardzes pilnvērtīgai integrācijai valsts drošības aspektā. Dienas Bizness piedāvā šīs nozares ainu skaitļos, kas pēc būtības definē daļu DAIF Latvija izaicinājumu nākotnē.

Par DAIF Latvija un DNKA biedru apvienošanos organizāciju pārstāvji paziņoja mediju brokastīs 17. septembrī, kad tika prezentēti arī DAIF Latvija un jauno biedru pērnā gada darbības rezultāti, kā arī atsevišķi dati par apsardzes nozares darbību Latvijā, tostarp uz pārējo divu Baltijas valstu fona.

Uz apsardzi jāraugās kā uz drošības papildinājumu

Galvenā ideja, kas izskanēja mediju brokastīs gan no apsardzes kompāniju Grifs AG, G4S un Mega sargs vadītājiem, gan DAIF Latvija vadības bija, ka uz apsardzi ir jāraugās kā uz drošības spēju papildinājumu, jo apsardzes organizācijās ir gan dažādos līmeņos ekipēti vīri, gan pamatīga tehnoloģiskā bāze novērošanai un preventīvai reakcijai uz notikumiem. Nozares eksperti pārrunāja drošības situāciju ietekmējošos starptautiskos notikumus un Latvijas drošības industrijas izaicinājumus. Tika atgādināts, ka karadarbība Ukrainā, Krievijas un Baltkrievijas aktivitātes un politiskie pavērsieni Rietumos tiešā veidā ietekmē arī Latvijas drošības vidi.

Uzņēmējiem Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātajās programmās šobrīd ir pieejami 250 miljoni eiro, atklājot Eiropas Inovāciju padomes (EIC) "Scaling Club" Ambīciju forumu Rīgā, paziņoja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ministrs norādīja, ka lielākās priekšrocības šo līdzekļu piesaistē ir tiem uzņēmumiem, kas iegulda pētniecībā un attīstībā, kā arī strādā ar inovatīviem produktiem vai pakalpojumiem. Tāpat Valainis informēja foruma dalībniekus, ka Latvijas jaunuzņēmumu vide šobrīd ir ļoti pievilcīga, piedāvājot plašas iespējas investoriem, īpaši zināšanu ietilpīgās nozarēs, piemēram, biotehnoloģijās, viedajā enerģētikā un aizsardzības industrijā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) informē, ka trešdien Rīgā aizvadīts EIC "Scaling Club" Ambīciju forums, kas pulcēja Eiropas jauno tehnoloģiju līderus, uzņēmumus un investorus.

Foruma mērķis bija stiprināt Eiropas inovāciju ekosistēmu, paātrināt strauji augošu uzņēmumu izaugsmi un veidot starptautiskas sadarbības platformas, kas veicina Eiropas konkurētspēju globālā līmenī. Diskusijās starp uzņēmumiem, lēmumu pieņēmējiem un zinātnes organizāciju pārstāvjiem tika meklēti risinājumi, kā uzlabot Eiropas zināšanu ietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgos.

Tuvāko gadu laikā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana kļūs par mūsu ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, domā Kristaps Ramiņš, FILTER Latvia vadītājs.

Fosilajiem resursiem arī turpmāk būs nozīmīga loma mūsu enerģētikā, taču vienlaikus būs arī tādi kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, spriež K.Ramiņš, kā piemēru minot Igaunijā plaši izmantoto degslānekli vai Polijai raksturīgās ogles. Šie resursi rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami, savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga un daudzos gadījumos - joprojām labākā izvēle. Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem, efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam, atgādina K.Ramiņš.

Par līdzsvaru starp zaļajiem mērķiem un ekonomisko realitāti, kā arī citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER Enerģētikas konferencē, kas notiks šā gada 16.oktobrī un vienkopus pulcēs enerģētikas, siltumapgādes, rūpniecības un ražošanas uzņēmumu pārstāvjus, kā arī tehnoloģiju inovatorus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Reizēm sarunas notiek brīžos, kas kļūst nozīmīgi gan profesionāli, gan personīgi. Šī ir viena no tām.

2025. gadā LeverX turpina paplašināties dažādos tirgos un reģionos, tomēr īpaša nozīme ir jaunā biroja atvēršanai Rīgā, Latvijā. Tā nav vienkārši vēl viena vieta uz kartes — Rīga ieņem īpašu vietu gan LeverX stāstā, gan uzņēmuma līdzdibinātāja un valdes priekšsēdētāja Dr. Viktora Lozinska (Dr. Victor Lozinski) dzīvē.

Līderības profils: Dr. Viktors Lozinskis

Dr. Viktors Lozinskis ir uzņēmuma LeverX līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs, pieredzējis uzņēmumu lietojumprogrammu un programmatūras inženierijas eksperts, kurš pazīstams ar savu apņemšanos nodrošināt tehnoloģisku izcilību.

LeverX tika dibināts 2003. gadā Dr. Lozinska dzīvoklī - Silīcija ielejā. Mūsdienās uzņēmums ir globāls sistēmu integrators ar birojiem 11 valstīs un aptuveni 2000 profesionāļu lielu komandu, kas darbojas trīs kontinentos. Uzņēmums apkalpo klientus Ziemeļamerikā, Latīņamerikā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, Eiropā un Vidusāzijā.