Latvijā noteiktais aizliegums izmantot līzinga automašīnas taksometru pārvadājumos kavē nozares attīstību, intervijā atzina uzņēmuma "Bolt" kopbraukšanas biznesa vadītāja Latvijā Kristīne Bezerra-Kjerulfa.

Viņa sacīja, ka "Bolt" lielākā "sāpe" ir tā, ka Latvijā komercpārvadājumos nevar izmantot līzinga automašīnas, lai gan, piemēram, Igaunijā un Lietuvā šādi ierobežojumi nav noteikti.

"Auto īpašumtiesības rada augstas sākotnējās izmaksas, kas šoferiem ir jāiegulda, lai pievienotos industrijai. Šoferi, kam ir līzinga automašīna, nevar piedalīties "Bolt" platformā un zūd iespēja gūt papildu ienākumus, strādājot fleksiblas stundas," skaidroja Bezerra-Kjerulfa.

Šo ierobežojumu un birokrātiskā sloga dēļ Latvijā "Bolt" platformā darbojas divreiz mazāk partneršoferu nekā Igaunijā un gandrīz trīsreiz mazāk nekā Lietuvā.

Vienlaikus "Bolt" uzskata, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm šoferiem Latvijā ir prasīts "diezgan" augsts latviešu valodas prasmju līmenis (B1), kas ir nepieciešams, lai saņemtu licences kartīti, jo citās valstīs šādu prasību nav vai ir prasīts A1 vai A2 valodas līmenis.

Kopbraukšanas platforma “Bolt” RIX Rīgas lidostā ievieš Baltijā pirmos “TapBox” pašapkalpošanās ekrānus, lai pasažieriem būtu iespēja pasūtīt braucienu bez lietotnes.

Šis risinājums ievērojami atvieglo mobilitāti starptautiskajiem ceļotājiem, īpaši tiem, kuri Latvijā ierodas pirmo reizi vai nevēlas meklēt piemērotu lietotni uzreiz pēc lidojuma.

“Bolt” izvietotie “TapBox” pašapkalpošanās ekrāni, kas atradīsies pie E un C ielidošanas zāļu izejām Rīgas lidostā, piedāvā vienkāršu risinājumu – pasažierim jāievada galamērķis, jāizvēlas brauciena kategorija, jānorāda savs tālruņa numurs un jāveic apmaksa. Pēc tam uzreiz tiek saņemts čeks, kurā redzams arī automašīnas numuru un aptuvenais ierašanās laiks.

“Ar “TapBox” ieviešanu mēs vēlamies parādīt, ka mobilitātei jābūt pieejamai ikvienam – neatkarīgi no tā, vai pasažierim ir viedtālrunis, internets vai lietotne. Lidosta ir pirmā vieta, kurā cilvēks gūst iespaidu par valsti, un mums ir svarīgi, lai jau no ielidošanas brīža ikvienam būtu vienkārša un moderna iespēja tikt līdz savam galamērķim. Rīgas lidosta ir pirmā Baltijā, kur ieviešam šo risinājumu, un tādējādi turpinām savu misiju padarīt pilsētas draudzīgākas cilvēkiem,” uzsver “Bolt” vadītāja Latvijā Kristīne Bezerra-Kjerulfa.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Bez uzticamas un saliedētas komandas nav iespējams ne pieņemt labus lēmumus, ne sasniegt uzstādītos mērķus, domā Kristīne Bezerra-Kjerulfa, Bolt vadītāja Latvijā.

Veiksmīgs bizness Latvijā sākas ar cilvēkiem - mums ir daudz talantīgu un ambiciozu profesionāļu, tāpēc ieguldījums viņu izaugsmē un attīstībā ir būtisks, uzskata K.Bezerra-Kjerulfa. Ne mazāk svarīgi ir būt arī informētiem un elastīgiem, kā arī sekot līdzi mainīgajai biznesa videi un iniciatīvām, kas paver iespējas inovācijām. Papildus tam ļoti būtiski ir izprast pašu sabiedrību un spēt reaģēt uz tās vajadzībām. Tas palīdz plānot gan īstermiņa, gan ilgtermiņa soļus, lai nepārtraukti pilnveidotos un būtu soli priekšā citiem tirgus spēlētājiem, pārliecināta ir Bolt vadītāja Latvijā.

Novērtē izglītību

Bērnībā mans lielākais sapnis bija kļūt par veterinārārstu, jo kopš sevi atceros, mums vienmēr ir bijuši suņi, atminas K.Bezerra-Kjerulfa. “Ģimenē esošie ārsti gan mani atrunāja, sakot, ka, ja mācies par ārstu, tad jābūt cilvēku ārstam. Tas šķita negodīgi, jo man vienmēr gribējās rūpēties tieši par dzīvniekiem. Neraugoties uz to, ka šo sapni tomēr nepiepildīju, joprojām ar prieku rūpējos par dzīvniekiem. Šobrīd mājās man ir divi suņi - angļu kokerspaniels Žizele un kavaliera kinga Čārlza spaniels Fibi. Vidusskolas beigās man ļoti gribējās mācīties ārzemēs, un sākotnēji plānoju studēt diplomātiju. Pat biju gatava stāties Stokholmas Universitātē, bet izrādījās, ka Latvijas izglītības dokumentu izsniegšanas termiņi nesakrīt ar uzņemšanas laikiem, kas nozīmētu, ka man nāktos izlaist gadu. Tā kā negribēju kavēt, pēdējā brīdī iesniedzu dokumentus Koventrijas Universitātē, Lielbritānijā, un šis lēmums izrādījās ļoti vērtīgs. Programma bija plaša un daudzpusīga, sniedzot iespēju man attīstīt gan analītiskās prasmes, gan strukturēti rakstīt un domāt,” stāsta K.Bezerra-Kjerulfa.

Rīgas lidostā pērn pasažieri iegādājās 63 taksometru vaučerus, aģentūrai LETA pavēstīja Rīgas lidostā.

Savukārt laika posmā no 2024. gada aprīļa, kad lidostā tika ieviesti taksometru vaučeri, līdz 2024. gada beigām pasažieri lidostā iegādājās 122 taksometru vaučerus.

Lidostā skaidroja, ka minētais pakalpojums ir pieprasīts tikai nelielā apmērā.

Vienlaikus lidostā uzsvēra, ka taksometru pakalpojumu jomā pēdējos gados problēmas lidostā ir būtiski mazinājušās, kā arī lidosta nav saņēmusi pasažieru sūdzības par šo tēmu.

Situācijas uzlabošanos veicināja lidostas un Valsts policijas īstenotais taksometru pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles pasākumu kopums, kā arī plašāka kopbraukšanas platformu pakalpojumu pieejamība. Piemēram, lidostā ir iekārtotas apzīmētas uzņemšanas vietas "Bolt" klientiem, kā arī lidostas ilgtermiņa autostāvvietās ir pieejami kopbraukšanas auto, atzīmēja lidostā.

Prāgas pilsētas dome pirmdien nolēma, ka no 2026. gada sākuma uz tās ceļiem un ietvēm būs aizliegts pārvietoties ar nomas elektriskajiem skrejriteņiem.

Šāds solis sperts, ņemot vērā daudzās iedzīvotāju sūdzības par slikti novietotiem elektriskajiem skrejriteņiem un daudzajiem negadījumiem, kuros tie iesaistīti, vēsta ziņu aģentūra ČTK.

Vairākos negadījumos ir bojāgājušie.

Pašlaik elektriskos skrejriteņus ar viedtālruņa lietotnes starpniecību var iznomāt no tādiem uzņēmumiem kā "Bolt" un "Lime", un tie ir populāri Čehijas galvaspilsētas daudzo tūristu vidū, lai ātri un ērti pārvietotos pa pilsētu.

Velosipēdus un elektriskos velosipēdus arī turpmāk būs iespējams iznomāt, un pilsētas iestādes slēgs līgumus par stāvvietu izmantošanu.

Uzņēmumiem būs jāmaksā ikmēneša maksa aptuveni viens eiro par velosipēdu.

Tehnoloģiju nozarei ir ļoti labas attīstības perspektīvas, jo prognozes rāda desmitiem miljardu lielu dažādu — datu centru, kiberdrošības, mākslīgā intelekta — segmentu tirgu, lai no tā varētu paņemt 1%, 2% vai pat 3% no šo jomu globālā apgrozījuma, tāpēc SIA Tet īsteno nozīmīgus mājasdarbus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.novembra žurnālā lasi:

DB analītika

Uzņēmumu apvienošanās un pārdošanas darījumu skaits aug

Tēma

Latvijas smagākā problēma - superaugstā darbaspējas vecuma iedzīvotāju mirstība

Aktuāli

Ja aug algas, aug arī prēmijas un piemaksas

Kreditēšana

Kreditēšana, kas vecinās reģionu apdzīvotību

Nodokļi

Patēriņa nodokļu likmju kāpums mainīs ainavu

Aprites ekonomika

Aprites ekonomikai jāaug vairākas reizes

Portrets

Kristīne Bezerra-Kjerulfa, Bolt vadītāja Latvijā

Brīvdienu ceļvedis

Mareks Kļaviņš, Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs

Pēdējā desmitgadē digitālās platformas būtiski mainījušas pasažieru pārvadājumu vidi Latvijā - īpaši taksometru pakalpojumu nozari.

Tās ieviesa ērtību, caurspīdīgas cenas un ātrumu, padarot pakalpojumu sabiedrībai pieejamāku nekā jebkad iepriekš. Rezultātā pasažieri ir lielākie ieguvēji, taču taksometru vadītāij bieži strādā nenoteiktos apstākļos, kur ienākumus nosaka neregulēti algoritmi, nevis reāla tirgus dinamika. Nozare šobrīd virzās uz pārmaiņām, un tās sakārtošana kļuvusi par steidzamu nepieciešamību. Lai nozare attīstītos, ir jāveido skaidri un vienlīdzīgi spēles noteikumi visām iesaistītajām pusēm - gan digitālajām platformām, gan autovadītājiem, gan valstij. Nepieciešama caurspīdīga, cilvēkcentrēta sistēma, kas nodrošina profesionālu un drošu pakalpojumu, taisnīgu atalgojuma sistēmu vadītājiem un uzticību no pasažieru puses.

Latvijā pagājušajā gadā reģistrētas kopumā 22 555 jaunas vieglās automašīnas, kas ir par 31,7% vairāk nekā 2024. gadā, liecina Auto asociācijas dati.

Populārākās pērn bija "Toyota" markas vieglās automašīnas - reģistrēts 4221 šāds spēkrats, kas ir 18,7% no visām pārdotajām jaunajām vieglajām automašīnām un par 49,8% vairāk nekā 2024. gadā.

Seko "Volkswagen" ar tirgus daļu 14,8% - pārdoti 3329 šādi spēkrati, kas ir par 68,9% vairāk nekā 2024. gadā. Trešajā vietā ir "Škoda" markas automašīnas - pārdotas 3178 šīs markas automašīnas, kas ir par 23% vairāk nekā gadu iepriekš, un to tirgus daļa veidoja 14,1%.

Ceturtajā vietā ierindojas "Peugeot" automašīnas, kuru tirgus daļa ar 1168 pārdotiem spēkratiem veidoja 5,2%. "Peugeot" pārdošanas apmēri pieauguši par 84,2%. Populārāko automašīnu marku piecinieku noslēdz "Dacia" automašīnas, kuru tirgus daļa ar pārdotiem 958 spēkratiem veidoja 4,3%, kas ir par 1,9% vairāk nekā 2024. gadā.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem pēdējo 10 gadu laikā Latvijas jaunuzņēmumi ir piesaistījuši 620 miljonus eiro investīcijās. Lai gan starptautiskā pētniecības centra “StartupBlink” veidotais globālais jaunuzņēmumu ekosistēmas indekss liecina, ka 2025. gadā Latvija noslīdējusi par divām vietām, ierindojoties 49. vietā, starp 150 pasaules valstīm tas joprojām ir augsts vērtējums.

Lai sekmētu Latvijas jaunuzņēmumu potenciālu, dibinātājiem jāņem vērā, ka, lai gan investori un tas, ko viņi meklē jaunuzņēmumos,dzird atšķiras, lielākai daļai ir svarīgs stāsts, kas stāv aiz idejas. Regulāra un pārdomāta komunikācija, nepadošanās pēc pirmā (pirmajiem) atteikumiem un skaidrs attīstības virziens nereti var uzrunāt investorus vairāk, nekā perfekti skaitļi.

Investori raugās uz perspektīvu, nevis uz Excel tabulu

Runājot par investīcijām agrīnā stadijā, jāsaprot, ka šajā posmā idejas autoriem nav pārāk jāraizējas par skaitļiem. Ja uzņēmumam jau ir stabils apgrozījums un peļņa, loģiski rodas jautājums, kāpēc tam vispār būtu nepieciešams investors. Parasti pie eņģeļu investoriem nonāk idejas vai prototipi, kuros vēl nav skaitļu, kuros varētu droši balstīties. Tāpēc daudzi investori raugās uz perspektīvu un attīstības potenciālu, nevis uz šodienas Excel tabulu. Sākuma posmā daudz lielāka nozīme var būt emocijām un intuīcijai. Protams, katram investoram ir sava pieeja - ir tādi, kuri visu vērtē ļoti analītiski, un ir tādi, kuri, tāpat kā es, visu dzirdēto un redzēto izsver arī no emocionālā viedokļa. Tāpēc būtisks elements ir stāsts - tieši tas nereti nosaka, kāds būs investora lēmums. Investoram ir jāiedod materiāls, kas raisa pareizās emocijas un rada sajūtu, ka lēmums ir intuitīvs, pat, ja aiz tā stāv fakti. Ja stāsts nav skaidri saprotams, investors var pateikt “nē” arī tad, ja skaitļi izskatās labi.

Apgalvojums, ka mākslīgais intelekts (MI) atņems cilvēkiem darbu, vairs nav nekas jauns. Taču aizvien vairāk tam ienākot mūsu ikdienā, mainās priekšstats par to, kam īsti tas darbs tiks atņemts.

Proti, ja sākotnēji šķita, ka bez darba paliks visi vienkāršo darbu darītāji, tad tagad izskatās, ka lielāks drauds MI ir, piemēram, radošo profesiju pārstāvjiem, ko iepriekš bija grūti iedomāties. Tomēr vismaz šobrīd šis drauds ir diezgan nosacīts - sarežģītu uzdevumu risināšanai joprojām neiztikt bez cilvēka.

Ir tādas profesijas, kuru speciālisti šķiet neaizstājami. Lielākoties tas ir tāpēc, ka viņiem ir specifiskas prasmes un pieredze, kas iegūta, ieguldot daudz laika un darba. Digitālo produktu gadījumā, kas ir portāli, mobilās lietotnes, mājaslapas, biznesa rīki un citi risinājumi, varam runāt par dizaineriem un programmētājiem kā neaizstājamiem speciālistiem. Taču MI, tēlaini izsakoties, šīm profesijām ir norāvis slepenības plīvuru. Izmantojot vienkāršus rīkus, iespējams pašam tikt pie digitāla produkta pamatversijas - gan dizaina, gan strādājošas funkcionalitātes.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Baltijā bija vērojams straujš starptautisko investoru intereses kritums, taču pēdējā gada laikā redzams, ka investori pakāpeniski atgriežas un atkal iegādājas vietējos uzņēmumus.

To intervijā DB norāda Vitauts Pluksnis (Vytautas Plunksnis), INVL Asset Management privātā kapitāla vadītājs, uzsverot, ka arī turpmāk tirgus, visticamāk, augs. Kopējo uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu vērtību prognozēt ir sarežģīti, taču domāju, ka tuvākajos divos, trīs gados mēs varētu sagaidīt mērenu pieaugumu - aptuveni 10% apmērā. Šobrīd lielākā daļa investoru, kuri iegulda Baltijas valstīs, nāk no Skandināvijas, taču kopumā investoru izcelsme lielā mērā ir atkarīga no nozares. Atsevišķos sektoros aktīvāki ir Vācijas investori, savukārt citos darījumos redzama arī Amerikas Savienoto Valstu (ASV) kapitāla klātbūtne, skaidro V.Plunksnis