14.aprīlī noslēgts līgums par "Rīgas satiksmes" meitas kompānijai SIA "Rīgas acs" piederošo 49,99% AS "Rīgas starptautiskā autoosta" akciju pārdošanu SIA "Rivaro Holding" par 3,82 miljoniem eiro, informēja pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane.

"Rivaro Holding" sniegtā informācija liecina, ka "Rīgas starptautiskās autoostas" darbība tiks saglabāta esošajā atrašanās vietā, vienlaikus autoostas attīstībā un konkurētspējas stiprināšanā plānots investēt virs pieciem miljoniem eiro. "Rīgas starptautiskā autoosta" apkalpo arī Jelgavas autoostu, liecina informācija kompānija smājaslapā.

"Rivaro Holding" uz pusēm pieder Sergejam un Vasilijam Serdjukoviem. Sergejam Serdjukovam līdz šim jau piederēja 25,41% "Rīgas starptautiskās autoostas" akciju un viņš ieņem arī uzņēmuma padomes locekļa amatu. Ņemot vērā šo apstākli, pircējam esot izpratne par nepieciešamajām darbībām veiksmīgākai autoostas attīstībai.

Prāmju satiksme starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi jāveido sadarbībā ar Rīgas brīvostu, izmantojot jau esošās piestātnes, secinājusi Rīgas pašvaldības izveidotā darba grupa.

Kopumā apskatīti visi pašvaldībai piederošie ūdensmalai pieguļošie zemesgabali Daugavas lejtecē, taču neviena no iespējamām vietām nav bijusi piemērota prāmju piestātņu, piebraucamo ceļu un laukumu izbūvei.

Turklāt aptuvenie aprēķini liecina, ka piestātņu izbūvei būtu nepieciešami 10-15 miljoni eiro, bet projektēšanai un būvniecībai būtu nepieciešami vismaz pieci gadi. Tādēļ sadarbībā ar "Rīgas brīvostu" apskatītās jau esošās piestātnes. Darba grupa secinājusi, ka prāmju satiksmei pār Daugavu piemērotākās ir Voleru piestātne KR21 un Sarkandaugavas piestātne EO11.

FOTO: Būvē prāmjus ūdenssatiksmei starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un Rīgas centru

Kuģu būvētava BIC aluminium ir ielikusi ķīli pirmajam no sešiem prāmjiem, kas,...

Šīm vietām ir tieša piekļuve no maģistrālajiem pievedceļiem, kas paredzēti intensīvai transporta kustībai un atrodas ārpus dzīvojamām teritorijām. Voleros ir savienojums ar Daugavgrīvas ielu, bet EO11 Sarkandaugavā - ar Uriekstes ielu un tālāk ar Austrumu maģistrāli un Dienvidu tiltu.

Šo piestātņu izvietojums centrālā industriālā ostas zonā nodrošina minimālu ietekmi uz dzīvojamo vidi, līdz ar to, nerodas trokšņa vai satiksmes drošības riski, kas būtu neizbēgami Vecmīlgrāvja lokācijās.

Abās vietās ir labvēlīgi kuģošanas apstākļi un jau esoša ostas infrastruktūra - piestātnes, laukumi, manevru teritorijas un ceļi, kas būtiski samazina nepieciešamību veikt dārgus hidrotehniskus būvdarbus.

Lielākā daļa pielāgojumu aprobežotos ar rampu un atsevišķu tehnisko mezglu izbūvi.

Darba grupa secinājusi, ka prāmju satiksmes izveide maršrutā Vecmīlgrāvis - Bolderāja sniegtu ieguvumus Rīgai, ostai un iedzīvotājiem, uzlabojot mobilitāti, vides kvalitāti un ostas darbības efektivitāti.

Prāmju satiksme samazinātu transporta slodzi uz Daugavas tiltiem un galvenajām ielām, samazinot nepieciešamību veikt garus braucienus, izmantojot esošo transporta infrastruktūru. Tas saīsinātu kravas pārvadājumu laiku līdz pat vienai stundai, vienlaikus mazinot satiksmes negadījumu riskus un gaisa piesārņojumu.

Projekts stiprinātu Bolderājas, Vecmīlgrāvja un Sarkandaugavas industriālo attīstību, veicinot teritoriju ekonomisko nozīmi un pieejamību.

Darba grupa iesaka izmantot esošās piestātnes Rīgas brīvostas teritorijā, tās pielāgojot, nevis būvēt jaunas piestātnes.

Darba grupa norādījusi, ka apskatīti lielmēroga ROPAX tipa kuģi, kas paredzēti vieglo automašīnu un kravas transportlīdzekļu pārvadāšanai ar iespēju pārvadāt arī pasažierus.

Šo kuģu garums sasniedz 80 metrus, platums līdz 18 metriem, kravnesība apmēram 300 tonnas, braukšanas ātrums 10-14 mezgli (18-26 kilometri stundā).

Šādi prāmji spēj pārvadāt līdz 65 vieglajām automašīnām vai līdz 14 kravas automašīnām un, ja nepieciešams, uzņemt ap 100 pasažieru.

Līdz ar to, tika apskatītas piestātņu vietas, kas spētu apkalpot šādu gabarītu un funkcionalitātes kuģus.

Pirmdien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā bija plānots skatīt iedzīvotāju iniciatīvu par prāmju satiksmes izveidi, taču šī jautājuma skatīšana atlikta uz kādu no nākamajā sēdēm.

Jau ziņots, ka Rīgas dome uzdeva Pilsētas attīstības departamentam vērtēt iespēju izveidot prāmju satiksmi starp Vecmīlgrāvi un Bolderāju.

Pašvaldība saņēmusi kolektīvo iesniegumu par prāmju satiksmi. To parakstījis 2331 iedzīvotājs.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šā gada vasaras sezonā no Rīgas neatsāks lidojumus uz sešiem galamērķiem, informēja Rīgas lidostā.

Salīdzinot ar iepriekšējo vasaras sezonu, 2026. gada vasaras sezonā "Ryanair" neveiks lidojumus no Rīgas uz Vīni, Parīzi, Gdaņsku, Barselonu, Žironu un Gēteborgu.

"Ryanair" paziņojumā medijiem apgalvo, ka augstie un nekonkurētspējīgie Latvijas aviācijas nodokļi un pieaugošās gaisa satiksmes vadības maksas bremzē izaugsmi, savienojamību un tūrismu un piespiež pārvietot jaudu uz straujāk augošiem tirgiem.

Lidsabiedrībā uzsver, ka sadarbība ar Rīgas lidostu joprojām ir konstruktīva, īpaši efektivitātes un lidostas maksājumu jomā. Tomēr lidsabiedrībā apgalvo, ka Latvijas valdības nespēja samazināt aviācijas nodokļus un kopējās piekļuves izmaksas nozīmē, ka Latvija zaudē konkurenci zemāku izmaksu tirgiem, piemēram, Slovākijai, Ungārijai, Albānijai un Polijai, kur valdības aktīvi atbalsta aviācijas izaugsmi, tūrismu un darba vietu radīšanu, norāda "Ryanair".

Ilgtspējīga transportlīdzekļu parka izveidei "Rīgas satiksmei" tuvākajos nepilnos desmit gados nepieciešami vairāk nekā 500 miljoni eiro, liecina uzņēmuma veiktās aplēses, kas vakar tika prezentētas Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē.

Lai nodrošinātu pakalpojumam esošā apmērā un nomainītu novecojošo transportu, jau tuvākajos gados uzņēmumam nepieciešami 282 miljoni eiro. No tiem 60 miljoni eiro nepieciešami, lai iegādātos 120 autobusus, 90 miljoni eiro - lai iegādātos 100 trolejbusus, un 132 miljoni eiro - lai iegādātos 24 zemās grīdas tramvajus.

Savukārt ilgtspējīgai transporta parka izveidei līdz 2034. gadam vēl būtu jāiegādājas 128 autobusi par 83 miljoniem eiro, 80 trolejbusi par 73 miljoniem eiro un 20 zemās grīdas tramvaji par 110 miljoniem eiro.

Pašlaik uzņēmums nodrošina pasažieru pārvadājumus ar 420 autobusiem, kuru vidējais vecums ir 12 gadi, 225 trolejbusiem, kuru vidējais vecums ir 13 gadi, kā arī 49 vecā tipa tramvajiem un 46 zemās grīdas tramvajiem. Kopumā tramvaju vidējais vecums ir 32 gadi.

Ministru kabinets 24. martā apstiprināja Rīgas lidostas jauno motivācijas sistēmu, kas atbalstīs aviokompāniju interesi attīstīt maršrutu tīklu no Rīgas un palielināt pārvadāto pasažieru skaitu, stiprinot Latvijas starptautisko savienojamību pieaugošas konkurences apstākļos.

Valdībā apstiprinātie grozījumi MK noteikumos Nr. 111 "Noteikumi par valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” lidlaukā sniegto pakalpojumu maksu” paredz pilnveidot esošās pārvadājumu veicināšanas programmas nosacījumus, pielāgojot tos aktuālajai tirgus situācijai, pieaugošajai konkurencei reģionā un Rīgas lidostas attīstības stratēģiskajiem mērķiem.

Lai gan pasažieru skaits Rīgas lidostā pakāpeniski atjaunojas, gaisa satiksme joprojām saskaras ar strukturāliem izaicinājumiem. Ņemot vērā ģeopolitiskos satricinājumus, kopējais pasažieru skaits nav atgriezies 2019. gada līmenī tranzīta un transfēra plūsmas būtiska samazinājuma dēļ, kas pašlaik nav pilnībā atjaunojama. Vienlaikus tiešo pasažieru segments uzrāda pozitīvu dinamiku, kopš gada sākuma pārsniedzot 2019. gada līmeni par 6 %, bet šā gada martā – pat par 11 %.

No 4. novembra AS "Pasažieru vilciens" (PV) padome saskaņā ar statūtiem darbosies pilnā sastāvā - uzņēmuma akcionāru sapulcē par padomes locekli uz pieciem gadiem iecelts Andris Lubāns, informē Satiksmes ministrija.

Tādējādi uzņēmuma padomē strādā tās priekšsēdētājs Mikus Ozols un padomes locekļi Māris Macijevskis un Andris Lubāns.

Andra Lubāna kompetences jomas PV padomē ir sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana, uzņēmumu un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu vadība. A. Lubānam ir ilggadīga pieredze, kas saistīta ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu. Lubāns bijis valdes priekšsēdētājs VAS "Latvijas dzelzceļš", valdes loceklis RPSIA "Rīgas satiksme", kā arī valdes priekšsēdētājs - ģenerālsekretārs Biedrībā "Autopārvadātāju asociācija "Latvijas auto."" Profesionālo pieredzi transporta nozarē Lubāns ieguvis izstrādājot vidēja termiņa darbības stratēģiju un biznesa modeli uzņēmumam "Pasažieru vilciens", kā arī vadot vairāku transporta nozares projektu ieviešanu, pēdējais no kuriem bija realizētais projekts bateriju elektroautobusu ieviešanai uzņēmumā "Rīgas satiksme".

Nākamnedēļ pēc vairākkārtējas atlikšanas tiks sākta regulārā pasažieru vilcienu satiksme starp Tartu un Rīgu, taču sākotnēji vilciens kursēs tikai vienreiz dienā, Igaunijas pasažieriem tā kursēšanas grafiks nav parocīgs, un līnijas rentabilitāte netiek prognozēta augsta, raksta Igaunijas avīze "Postimees".

Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", pirmdien veica pirmo ceremoniālo reisu, taču regulāra satiksme starp Tartu un Rīgu tiks sākta 12. janvārī.

Pašreizējais kursēšanas grafiks paredz, ka no Tartu līdz Rīgai varēs aizbraukt trīs stundās un 41 minūtē, bet no Tallinas līdz Rīgai - piecās stundās un 56 minūtēs. Biļete no Tartu līdz Rīgai maksā 19-22 eiro, bet no Tallinas līdz Rīgai - 29-32 eiro.

"Elron" ir uzsvēris, ka jaunais maršruts vienlīdz svarīgs ir gan Dienvidigaunijas, gan Ziemeļlatvijas iedzīvotājiem, jo palīdz stiprināt ekonomiskās saites un veicināt tūrismu.

"Postimees" raksta, ka valsts būtībā subsidē visus vilcienu savienojumus Igaunijā. "Elron" 2024. gada ziņojums liecina, ka kompānijas biļešu pārdošanas ieņēmumi bija 22 miljoni eiro, bet valsts atbalsts darbības izmaksu segšanai bija 36 miljoni eiro. Kamēr biļešu ieņēmumi pieauga par 4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, valsts subsīdijas pieauga par 11%. Tomēr iepriekšējā gadā izaugsmes tendence bija pretēja - biļešu ieņēmumi palielinājās par 9% līdz 21 miljonam eiro, bet valsts subsīdija pieauga par 7%, sasniedzot 32,5 miljonus eiro. Kopumā pēdējos gados biļešu ieņēmumu un valsts atbalsta attiecība ir bijusi 2:3.

Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamentam uzdots līdz gadumijai sagatavot piedāvājumu elektroautomašīnu privilēģiju mazināšanai Rīgas autostāvvietās, Latvijas Televīzijas raidījumam "de facto" pastāstīja Rīgas domes Satiksmes komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello (P).

Raidījums vēstīja, ka elektroautomobiļu skaits Latvijā pēdējos gados vairākkārt pieaudzis, pārslogojot Rīgas, īpaši Vecpilsētas autostāvvietas, kur tos var novietot bez maksas, bet domes politiķu teiktais liek secināt, ka drīzu risinājumu, visticamāk, nebūs.

Kotello "de facto" gan solīja, ka risinājums būšot, bet to nevar sasteigt. Viņa apgalvoja, ka ir uzdevusi Ārtelpas mobilitātes departamentam kopā ar pašvaldības uzņēmumu "Rīgas satiksme" (RS) atrast iespējamos risinājumus - "lielo bildi un mazos soļus" -, kā varētu pakāpeniski atslogot galvaspilsētas autostāvvietas no elektroautomobiļiem.

Tomēr Satiksmes komitejas vadītāja esot pārliecināta, ka šādas izmaiņas nedrīkst veikt vienā dienā. "Es ļoti ceru, ka līdz gada beigām, es pat teiktu - līdz Ziemassvētkiem, noteikti mēs varētu tikt pie šiem scenārijiem, kā rīkoties, jo Vecrīgu nevar skatīt atrauti - tad elektroauto var pāriet uz A zonu," minēja deputāte.

Trešdien, 12. novembrī, plkst. 11 Salacgrīvā svinīgi tiks atklāts Tallinas šosejas jaunais tilts pār Salacu, kas uzbūvēts vecā tilta vietā, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Pasākumā piedalīsies satiksmes ministrs Atis Švinka (P), LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis, pilnsabiedrības "NB&Tilts" pārstāvis, SIA "Nordes būve" valdes priekšsēdētājs Jevgenijs Locovs, Limbažu novada domes priekšsēdētāja Sigita Upmale (Vidzemes partija), kā arī projektētāji, būvuzraugi un citi projektā iesaistītie.

Satiksme pār tiltu tiks atvērta abos virzienos bez luksoforiem. Pēc svinīgās ceremonijas amatpersonas un projekta dalībnieki dosies tehniskajā ekskursijā pa tiltu.

Kā ziņots, pērn pavasarī tika noslēgts līgums ar pilnsabiedrību "NB&Tilts" par jauna tilta pār Salacu izbūvi Salacgrīvā, Tallinas šosejas 91,10.kilometrā. "NB&Tilts" piedāvājums bija ar zemāko cenu - 14 971 552,94 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pilvabiedrību veido uzņēmumi SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts". Būvdarbu laikā satiksme pār upi tika organizēta pa pagaidu tiltu.

Tirdzniecības centrs “Origo” ir nostiprinājis savas līderpozīcijas kā apmeklētākais, iecienītākais un atpazīstamākais tirdzniecības centrs Rīgas centrā. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumu kompānijas “Kantar” datiem, t/c “Origo” jau trešo gadu pēc kārtas tiek tik augstu novērtēts, apliecinot tā stratēģisko pieeju piedāvājuma veidošanā un spēju operatīvi reaģēt uz mainīgajām patērētāju vajadzībām un tirgus tendencēm.

Pērn t/c “Origo” apmeklēja vairāk nekā 20 miljoni cilvēku, bet šī gada dati liecina par vēl lielāku izaugsmi – tas tikai stiprina tirdzniecības centra statusu kā vienam no stratēģiski nozīmīgākajiem iepirkšanās un satikšanās punktiem galvaspilsētas centrā. Ilgtspējīga izaugsme tiek nodrošināta, pateicoties mērķtiecīgi veidotam nomnieku klāstam, augstvērtīgai lokācijai un spējai elastīgi pielāgoties tirgus un patērētāju uzvedības pārmaiņām.

“Attīstot “Rīgas centrālo biznesa rajonu” kā vienu no galvenajiem uzņēmējdarbības attīstības centriem pilsētā, t/c “Origo” ieņem stratēģiski nozīmīgu lomu kā šī rajona neatņemama sastāvdaļa. Mēs mērķtiecīgi veidojam “Origo” par modernu un viegli pieejamu iepirkšanās vietu pašā Rīgas sirdī, nodrošinot daudzveidīgu veikalu, ēdināšanas un pakalpojumu klāstu, kas atbilst mūsdienu pilsētnieku un biroju darbinieku vajadzībām. Pateicoties izdevīgai atrašanās vietai un pārdomātai nomnieku atlasei, t/c “Origo” saglabā augstus apmeklētības un novērtējuma rādītājus, nostiprinot savas pozīcijas kā vienam no pieprasītākajiem iepirkšanās galamērķiem gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem. Ņemot vērā augošo konkurenci un patērētāju paradumu izmaiņas, mēs sekojam līdzi aktuālajām tendencēm un mērķtiecīgi investējam gan infrastruktūras pilnveidošanā, gan konceptuālā piedāvājuma attīstībā, lai saglabātu savu konkurētspēju ilgtermiņā,” norāda “Linstow Baltic” un t/c “Origo” komercdirektore Evija Majevska.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs informē, ka zemo emisiju zonas ieviešanas projekts Rīgā tiks papildus izvērtēts, jo piedāvātie scenāriji paredzēti galvenokārt pilsētas budžeta palielināšanai, nevis automašīnu skaita samazināšanai pilsētā un gaisa kvalitātes uzlabošanai.

Kā norāda E. Bergholcs, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta un SIA “Ernst & Young Baltic” zemo emisiju zonas izstrādātie alternatīvie scenāriji Rīgas gadījumā faktiski nozīmētu iebraukšanas maksas ieviešanu, nevis mērķtiecīgus risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai.

“Iepazīstoties ar zemo emisiju zonas projekta ieviešanas scenārijiem, ir skaidri redzams, ka nav veikti pietiekami precīzi aprēķini. Uzskatu, ka šis ir kārtējais pašvaldības projekts, kura īstenošanā, iespējams, ir izšķērdēti līdzekļi. Līdz šim jau izlietoti 253 616 eiro un rīcības plāna izstrādei rezervēti vēl vairāk nekā 155 tūkstoši eiro, taču vienlaikus nav izvērtēta šādu satiksmes ierobežojumu finansiālā ietekme uz visām iesaistītajām pusēm, nav identificēti finansējuma avoti, nav izstrādāts ieņēmumu izlietojuma plāns, kā arī nav analizēta citu pašvaldības projektu ietekme uz satiksmes intensitāti pilsētā,” uzsver E. Bergholcs.

Rīgas dome uzdevusi Pilsētas attīstības departamentam vērtēt iespēju izveidot prāmju satiksmi starp Vecmīlgrāvi un Bolderāju.

Kā iepriekš komitejas sēdē teica deputāts Vjačeslavs Stepaņenko (SV/AJ), pašlaik ar sabiedrisko transportu sastrēgumu stundās no vienas apkaimes līdz otrai esot jābrauc divas stundas, savukārt ar prāmi tās būtu 15 minūtes.

FOTO: Būvē prāmjus ūdenssatiksmei starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un Rīgas centru

Kuģu būvētava BIC aluminium ir ielikusi ķīli pirmajam no sešiem prāmjiem, kas,...

Politiķa ieskatā, prāmju satiksme starp Vecmīlgrāvi un Bolderāju atrisināšot divu lielu Rīgas apkaimju iedzīvotāju pārvietošanās problēmas.

Kolektīvajā iesniegumā par prāmju satiksmi iesniegti 2850 iedzīvotāju paraksti. Pēc parakstu datu pārbaudes par derīgu atzīts 2331 paraksts.

Iedzīvotāji vērsušies pašvaldībā ar lūgumu nodrošināt regulāru prāmju satiksmi maršrutā Vecmīlgrāvis-Bolderāja.

Vai esi piedzīvojis to brīdi, kad, tuvojoties svētkiem vai uzņēmuma jubilejai, atkal jāizvēlas reklāmdāvanas, un viss šķiet jau redzēts? Krūzes, pildspalvas, kalendāri … It kā viss pareizi, bet trūkst sajūtas, ka šī dāvana tiešām pasaka kaut ko par tavu uzņēmumu.

Reklāmdāvanu pasniegšana nav tikai uzmanības žests darbiniekiem un sadarbības partneriem – tā ir daļa no zīmola stāsta. Tieši dāvanu personalizācija un kvalitatīvi apdrukas pakalpojumi ir tie, kas parastu priekšmetu pārvērš oriģinālā un jēgpilnā dāvanā – tādā, kas paliek atmiņā un rada emocijas.

Ne velti cilvēki, kam uzticēta reklāmdāvanu izvēle, ik gadu risina vienu un to pašu uzdevumu – kā atrast kvalitatīvu, vizuāli pievilcīgu un galvenais, atšķirīgu dāvanu piedāvājumu? Smelties idejas un tās īstenot palīdzēs mūsdienīgi drukas pakalpojumi un reklāmdāvanas, kas strādās zīmola labā.

Apdraudējuma gadījumā Latvijas gaisa telpu varētu slēgt ļoti ātri, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Viņš uzsvēra, ka LGS kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir izstrādātas attiecīgas procedūras, kā tiek veidotas lidojumiem slēgtas zonas. "Bet dažādās zonās var būt atšķirīgi nosacījumi atkarībā no lidaparāta lieluma, augstuma, ģeogrāfiskās zonas, atrašanās vietas un tā tālāk," piebilda Tauriņš.

Tāpat viņš papildināja, ka lēmums par austrumu robežas slēgšanu diennakts tumšajā laikā ir pieņemts ar nosacījumiem. "Viens no svarīgākajiem nosacījumiem, kas var ietekmēt, ir lidojuma augstums. Gaisa telpa ir slēgta līdz sešu kilometru augstumam, un tas nozīmē, ka zemāk par sešiem kilometriem nevar lidot nekas, izņemot speciālo aviāciju. Savukārt komerciālie gaisa kuģi lido augstāk, tādēļ komerciālo aviāciju tas neietekmē," skaidroja Tauriņš.

Galveno autoceļu tīklā sliktā stāvoklī patlaban ir trīs tilti, kas ir jāpārbūvē, intervijā sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš norādīja, ka tas ir uz Rīgas apvedceļa esošais tilts pār Ķekaviņu, kā arī divi pārvadi uz Daugavpils šosejas (A6). "Tomēr galvenokārt tilti, kas prasa īpašu pieskatīšanu, atrodas uz vietējiem autoceļiem ar salīdzinoši nelielu satiksmes intensitāti," norādīja Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka uz lielajiem autoceļiem tik sliktā stāvoklī kā bija tilts pār Salacu Salacgrīvā neesot, kā arī tas bija pašvaldības tilts, ko valsts pārņēma savā īpašumā, lai to sakārtotu. Pēc Lazdovska teiktā, patlaban nav tiltu, kur vienīgā iespēja būtu to pārņemšana valsts īpašumā.

Viņš papildināja, ka ne visai labā stāvoklī ir tilti Rīgā, kā arī vajadzētu remontēt dzelzceļa pārvadu Jelgavā. "Ne tajā labākajā stāvoklī ir Vienības tilts Daugavpilī, bet tam pašvaldība ir piesaistījusi Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu," sacīja Lazdovskis.

Arvien lielāka kļūst iespēja, ka sen plānotais ekspresvilciens starp Tartu un Rīgu sāks kursēt jau decembra vidū, pavēstīja ar zīmolu "Elron" strādājošais Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid".

"Elron" jau ilgu laiku strādā pie tā, lai maršrutā Tartu-Rīga kursētu ekspresis.

Lai gan sākotnēji bija paredzēts, ka ekspresis sāks kursēt pērn, kad Tartu bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, šobrīd plānots, ka tas varētu notikt aptuveni pēc mēneša - 15. decembrī, sacīja "Elron" valdes loceklis Merts Ērenpreiss.

"Šodien mēs esam lielā mērā pārliecināti, ka 15. datums ir īstenojams. Latvijas pusē būs tikai piecas pieturas - četras starppieturas un galastacija Rīgā, savukārt Igaunijas pusē vilciens kursēs pa parasto līniju līdz Valgai," sacīja Ērenpreiss.

Šobrīd tiek strādāts pie Igaunijas iekšzemes dzelzceļa kustības grafika pielāgošanas, lai vilciens Valgā nestāvētu pārāk ilgi, bet šķērsotu robežu un turpinātu braucienu teju nekavējoties, klāstīja "Elron" pārstāvis.

Iepriekš jau vēstīts, ka “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos aizliegtās vienošanās. Tikmēr Konkurences padome (KP) jau paziņojusi, ka saskata vairākus būtiskus riskus karteļu kriminalizācijas gadījumā.

Par karteļu izmeklēšanu atbildīgā iestāde uzskata, ka līdzšinējie rezultāti karteļvienošanos apkarošanā ir pierādījuši esošā administratīvā regulējuma efektivitāti. Tādēļ šobrīd būtiskāk ir saglabāt un pilnveidot esošo instrumentu klāstu administratīvajā procesā, kas veiksmīgi darbojas un ir raksturīgs lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, nevis ieviest jaunu krimināltiesisku regulējumu, norādīja KP.

Ievērojot šī temata aktualitāti, Dienas Bizness nolēma apkopot informāciju par uzņēmumiem, kurus KP sodījusi par karteļiem kopš 2004. gada, lai iegūtu priekšstatu par to, kādu uzņēmumu vadītājus Saeimas deputāti vēlētos redzēt cietumā.

Konkurences padomes sodītie tirgus dalībnieki par horizontālu aizliegtu vienošanos noslēgšanu (2004-2025)

Pirmdien no rīta atjaunota satiksme uz Ķekavas apvedceļa pēc svētdien notikušās avārijas, kurā avarēja deviņas automašīnas, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Svētdienas vakarā atbildīgie dienesti vēl turpināja likvidēt uz Ķekavas apvedceļa notikušās avārijas sekas, aģentūra LETA uzzināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). Satiksmes negadījumā ir iesaistīti deviņi transportlīdzekļi - divas kravas un septiņus vieglās automašīnas.

Kā ziņots, svētdienas rītā Bauskas šosejas (A7) 18. kilometrā jeb Ķekavas apvedceļa posmā starp Katlakalnu un Rīgas apvedceļu, tuvāk Rīgas apvedceļam, notika vairāku automašīnu sadursme, kuras rezultātā no ceļa uzbēruma nobrauca un apgāzās kravas automašīna ar gāzes cisternu. No cisternas noplūda gāze.

Lai koordinētu avārijas seku likvidēšanu un nepieciešamo resursu iesaisti, notikuma vietā tika izveidots operatīvais štābs ar pārstāvjiem no VUGD, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Valsts policijas, SIA "Latvijas propāna gāze", AS "Sadales tīkls", Ceļu satiksmes drošības direkcijas, VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", pašvaldības policijas, kā arī kravas automašīnas vadītājs. Piesaistīti arī Nacionālie bruņotie spēki. Valsts vides dienesta iesaiste avārijas seku likvidēšanā neesot nepieciešama.

Latvijā no šodienas uz ceļiem sāks darboties 23 administratīvo pārkāpumu konstatēšanai paredzētās stacionārās videokameras, informē Valsts policija.

Ar kamerām tiks veikta atsevišķu administratīvo pārkāpumu konstatēšana: OCTA neesamība, derīgas tehniskās apskates neesamība, tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, kurš nav reģistrēts noteiktajā kārtībā, kā arī vinjetes neesamība tajos autoceļu posmos, kur tās iegāde ir obligāta.

Kameras darbosies uz Rīgas apvedceļa, Jelgavas šosejas, autoceļa Jēkabpils - Rēzekne - Ludza, Tīnūžu šosejas, Siguldas šosejas, Bauskas šosejas, Daugavpils šosejas, Liepājas šosejas, Ventspils šosejas, Klaipēdas šosejas, uz autoceļa Ventspils - Kuldīga - Saldus.

Pirms stacionārajām videokamerām ir izvietota ceļa zīme "Kontroles ierīce".

Policija aicina transportlīdzekļu vadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumu prasības.

Pieturoties mitriem laikapstākļiem, daudzviet valsts autoceļu tīklā pasliktinās grants ceļu stāvoklis. Mitruma dēļ iepriekš veikto uzturēšanas darbu efekts saglabājas īsāku laiku, bet satiksmes ietekmē veidojas bedres un iesēdumi - īpaši tas raksturīgi ceļiem, kur ir intensīva smagā transporta satiksme, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Nokrišņu daudzums visur nav bijis vienmērīgs, līdz ar to ceļu stāvoklis atšķiras arī viena reģiona ietvaros. Reģionos sliktākā stāvoklī ir grants ceļi:

• Kurzemes reģionā - Dienvidkurzemes novadā Liepājas un Rucavas apkārtnē;

• Latgales reģionā vietējie autoceļi galvenokārt reģiona dienvidaustrumu daļā - Šķirpāni-Soboļina (V540), Konecpole-Vertulova (V542), Zamšoviki-Tīmaņi-Zirgi (V607), Špoģi-Arendole-Rimicāni-Rožupe (V682), Rožupe-Rudzāti-Varakļāni (V761), Dagda-Pauļukalns (V619), Ogureckaja-Strodi-Auleja (V611), kā arī pie Balviem Balvi-Celmene-Sita (V470);

• Rīgas reģionā - autoceļš Rīga-Ērgļi (P4) pie Kangariem un Bauska-Linde (P88) Ogres novada teritorijā;

Salacgrīvā uz Tallinas šosejas (A1) no 12.novembra satiksmei ir atvērts tilts pār Salacu pa abām braukšanas joslām, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Jaunā tilta izbūves izmaksas atbilstoši pērn pavasarī ar pilnsabiedrību "NB&Tilts" noslēgtajam līgumam bija 14 971 553 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pilnsabiedrību veido uzņēmumi SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts". Jaunā tilta būvniecībai piesaistīts 7 548 242 eiro līdzfinansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), bet pārējo summu veido valsts finansējums.

Tilta atklāšanas pasākumā satiksmes ministrs Atis Švinka (P) trešdien pauda, ka tilts ir svarīgs ne tikai vietējai kopienai, bet arī visam Baltijas reģionam, ko pierāda fakts, ka pusi no tilta būvniecībai nepieciešamā finansējuma veido Militārās mobilitātes fonda līdzekļi.