Neskatoties uz vairākiem volatilitātes viļņiem, visas galvenās aktīvu klases šogad uzrādīja iespaidīgus rezultātus, pat ja ASV akcijas zaudēja impulsu gada beigās. Jāpasaka, ka tās septiņus mēnešus pēc kārtas baudīja reti pieredzēto ralliju, kas “Nasdaq” indeksam beidzās novembrī, bet “S&P 500” indeksam tikai decembrī.
Tādējādi “Nasdaq Composite” 2025. gadā pieauga par 20%, bet “S&P 500” indekss – par 16%, kas jau ir trešais gads pēc kārtas ar pieaugumu divciparu skaitļos. Eiropas indeksi turpināja pārspēt savus amerikāņu kolēģus, ko lielā mērā veicināja pievilcīgākas valuācijas – “STOXX 600” indekss pieauga par 2,7% decembrī un par 36,7% (dolāru izteiksmē) 2025. gadā, arī noslēdzot trešo gadu ar divciparu pieaugumu.
Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja procentu likmes nemainīgas, turpinot savu datu atkarīgo nostāju, neskatoties uz mērenajiem izaugsmes rādītājiem. Kā jau tika prognozēts, ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) decembra sanāksmē samazināja mērķa procentu likmi līdz 3,50–3,75% robežai, izraisot baumas par kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumu turpināšanu. Dārgmetāli mēneša laikā strauji pieauga un turpināja sasniegt vēsturiski nebijušus augstumus, ko turpināja veicināt dolāra vājināšanās, centrālo banku pirkumi un ģeopolitiskā nenoteiktība.
“Speciālā militārā operācija” Trampa stilā
Pēc ASV militārās operācijas 2026. gada 3. janvārī, kuras rezultātā tika sagūstīts Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro, tirgiem bija jāpārvērtē ģeopolitisko risku prēmijas, investoriem spekulējot, vai “Rudais gulbis” varētu turpināt piekopt šādu praksi arī citās valstīs. Neraugoties uz notikušo, akciju tirgi saglabāja noturību – galvenie ASV un Eiropas indeksi pieauga, ko visai likumsakarīgi veicināja kāpums enerģētikas un aizsardzības nozaru akcijās. “Chevron”, kas ir vienīgais ASV naftas gigants ar aktīvu klātbūtni Venecuēlā jau kopš 1923. gada, 5. janvārī, piedzīvoja 5% akciju vērtības pieaugumu, pamatojoties uz cerībām par paplašinātu piekļuvi reģionam un potenciāliem naftas infrastruktūras atjaunošanas līgumiem.
Defoltā esošās Venecuēlas valsts un valsts naftas kompānijas “Petróleos de Venezuela, S.A.” (PDVSA) obligācijas piedzīvoja strauju cenu kāpumu, investoriem iecenojot potenciālo politisko stabilizāciju un gaidāmo parādu restrukturizāciju. Valsts obligāciju (ar dzēšanas termiņu 2026. gadā) cena uzkāpa no aptuveni 33 līdz 42 centiem par dolāru, savukārt PDVSA obligācijas ar termiņu līdz 2035. gadam pieauga no aptuveni 26 līdz 33 centiem.Naftas cenas tomēr bija tikai nedaudz svārstīgas. Brents un WTI tirgojās šaurā diapazonā, atspoguļojot Venecuēlas pašreizējo ražošanas apjomu – aptuveni 1 miljonu barelu dienā, kas veido vien ap 1% no pasaules ražošanas apjoma, neskatoties uz to, ka valstī ir vairāk nekā 300 miljardu barelu apstiprinātu rezervju (lielākās pasaulē). Hroniskā investīciju deficīta vairāku gadu garumā un sabrukušas infrastruktūras dēļ naftas ieguves pieaugums zem ASV kontroles aizņems gadus, un jebkāda būtiska ietekme ieguves apjomos joprojām ir mīkla, par kuru vērts domāt tikai ilgtermiņā.
Potenciāla ienesīgumu krīze obligācijās
Neraugoties uz agresīviem procentu likmju samazinājumiem, ilgtermiņa valsts obligāciju ienesīgumi strauji pieauguši visā pasaulē. Tendence atspoguļo lielākas bažas par pieaugošām problēmām fiskālajā, nevis monetārajā politikā. Saskaņā ar ilgtermiņa rādītājiem, attīstīto valstu 30 gadīgo obligāciju ienesīgums ir tuvu 4%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2009. gada, Vācijas un Francijas parādu izmaksām sasniedzot vairāku gadu augstāko līmeni, kamēr 30 gadīgo ASV Valsts kases obligāciju ienesīgums 2025. gada beigās pārsniedza 4,8%. Vērts atzīmēt, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē, ka ASV parāds attiecībā pret IKP pieaugs no aptuveni 120% 2023. gadā līdz 143% 2030. gadā, potenciāli pārsniedzot Itālijas un Grieķijas rādītājus; savukārt globālais valsts parāds 2029. gadā pārsniegs 100% no IKP. Ir arī radusies diezgan savāda situācija – dažu augstu reitinga uzņēmumu obligāciju ienesīgumi tagad ir zemāki nekā valsts obligāciju ienesīgumi.
“Bloomberg” norāda, ka “Microsoft”, “Airbus” un “L’Oréal” šobrīd emitē obligācijas ar ienesīgumu, kas ir zemāks par valsts parāda vērtspapīru ienesīgumiem, turklāt aptuveni 5% Francijas investīciju reitinga korporatīvo obligāciju ienesīgums šobrīd ir zemāks nekā Francijas valsts obligācijām.Arī Japānas obligāciju tirgus piedzīvo strauju pārvērtēšanu. 30 gadīgo JGB (Japānas valsts obligāciju) ienesīgums pieaudzis virs 3,5%, kas ir aptuveni līdzvērtīgs Vācijas Bundu līmenim – decembrī Japānas Centrālā banka paaugstināja savu likmi līdz 0,75% (30 gadu augstākais līmenis) un norādīja uz turpmāku stingrāku monetāro politiku, izraisot strauju obligāciju pārdošanu. Kā jau tika minēts mūsu iepriekšējā apskatā, augstāks JGB ienesīgums varētu palielināt vietējo Japānas aktīvu pievilcību, un pat neliela kapitāla pārdale varētu ietekmēt globālās aktīvu plūsmas, radot nopietnas sekas ASV akciju un obligāciju tirgiem.
Vienu reizi desmitgadē
Janvāris parasti ir svarīgs mēnesis EUR/USD pārim. Tuvākajā nākotnē gaidām kustību noteiktos diapazonos ziemas un pavasara laikā – galvenie līmeņi, kam jāpievērš uzmanība, ir 1,1850 un 1,1400. Ideālā gadījumā mēs vēlētos redzēt kritumu tuvāk 1,1400, lai pārdotu dolāru, bet neignorēsim skaidru izrāvienu 1,1850 līmenī, kas varētu liecināt par spēcīgāku augšupvērsto kustību.Decembris bija neparasti labs mēnesis dārgmetāliem ar kustībām, kas pēdējo desmitgažu laikā manīti ļoti reti.
Cenas jau sasniegušas visus mūsu prognozētos līmeņus, nopietni tos pārsniedzot. Mēneša laikā zelta cena pieauga par 9,5%, sudraba – par 48% un platīna – par 54%.Nafta joprojām ir ciets rieksts. Neskatoties uz prognozēm par volatilitātes pieaugumu no pārprodukcijas, spriedzi Venecuēlā vai citiem potenciāliem ģeopolitiskajiem notikumiem, cenas bijušas pārsteidzoši stabilas. Īstermiņa kritums nebūtu nekāds pārsteigums un varētu pat būt lieliska iespēja iegādāties naftu, jo mūsu ilgtermiņa prognozes kopumā paliek pozitīvas.
