VAS “Latvijas Pasts”, piesaistot regulārus trešo valstu e-komercijas sūtījumu kravu lidojumus uz RIX Rīgas lidostu, atklāj jaunu eksporta pakalpojumu.

Uzņēmums turpmāk atmuitos tiešsaistē iegādātās preces, lai sagatavotu tās gala piegādēm Centrāleiropā un Ziemeļeiropā, tai skaitā Baltijā.

Jaunais pakalpojums nodrošinās ātrākas e-komercijas piegādes Centrāleiropas un Ziemeļeiropas, tajā skaitā Baltijas, valstu iedzīvotājiem. Tiešais kravas lidojumu savienojums ir loģistikas kanāls, ko turpmāk izmantot arī biznesiem, lai eksportētu preces no Latvijas uz Āziju.

“E-komercijā patērētāju uzvedība strauji mainās, piegādes ķēdes kļūst arvien globālākas un ātrums vairs nav tikai konkurences priekšrocība, bet gan nepieciešamība. Kopā ar partneriem piedāvājam risinājumu, kas spēj paātrināt muitas formalitāšu kārtošanu un loģistiku. Šajā mirklī Rīga kļūst par būtisku šī reģiona operacionālo mezglu, stiprinot uzņēmuma eksportspēju,” skaidro VAS “Latvijas Pasts” valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvju un Latvijas Preses izdevēju asociācijas šīs nedēļas tikšanās laikā pārrunāta iespēja no 2027.gada pāriet uz abonētās preses piegādēm trīs reizes nedēļā, tādējādi mazinot slogu uz valsts budžetu, aģentūru LETA informēja SM.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) norādīja, ka, tiekoties ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, puses vienojās, ka 2026.gadā abonētās preses piegādes izmaksas izdevējiem nepalielināsies. SM pārskatīs abonētās preses piegādes izdevumu sadalījumu, lai preses izdevēju maksājumu daļa nākamgad nemainītos un paliktu šā gada līmenī.

VAS "Latvijas pasts" pārstāve Inita Fedko aģentūrai LETA skaidroja, ka "Latvijas pasts" no politikas veidotājiem vēl gaida detalizētāku informāciju, tomēr sāktais dialogs, kas vieno "Latvijas pastu", SM, Kultūras ministriju un preses izdevēju organizācijas, liecina, ka notiek virzība pretī konstruktīvam risinājumam.

Pēc "Latvijas pasta" pārstāves minētā, ir saprotams, ka tiks virzīti Ministru kabineta noteikumu grozījumi, lai tarifs, ko par preses piegādi sedz izdevēji, nemainītos.

VAS "Latvijas pasts" no sestdienas, 23.augusta, apturēs sīkpaku un paku sūtījumu piegādi uz ASV, informēja uzņēmumā.

Lēmums saistīts ar ASV prezidenta Donalda Trampa izdoto izpildrīkojumu par bezmuitas "de minimis" režīma apturēšanu visām valstīm, kas stāsies spēkā šogad 29.augustā.

Vienlaikus "Latvijas pasts" turpinās veikt vēstuļu korespondences, kas ietver dokumentus, piegādes uz ASV.

Omniva uz laiku aptur sūtījumu piegādi uz ASV

Saistībā ar nesen noteiktajiem jaunajiem muitas tarifiem un neskaidrajām procedūrām Amerikas Savienotajās...

Kompānijā norāda, ka "Latvijas pasts" sadarbībā ar iesaistītajām pusēm apzina risinājumus, lai iespējami operatīvāk atjaunotu sūtījumu piegādes uz ASV.

Patlaban "Latvijas pasts" kopā ar Eiropas Pastu apvienību ("PostEurop"), Starptautisko pastu korporāciju (IPC) un Pasaules Pasta savienību (UPU) meklē tehniskus risinājumus, lai nodrošinātu ASV prasību izpildi attiecībā uz komerciālo sūtījumu ievešanu un korektu muitas datu apmaiņu, kas apliecinātu, ka par sūtījumiem ir ieturētas muitas nodevas.

Jau ziņots, ka arī Igaunijas pasta kompānijas "Eesti Post" uzņēmums "Omniva" uz laiku ir apturējis sūtījumu piegādi uz ASV saistībā ar nesen noteiktajiem jaunajiem muitas tarifiem un neskaidrajām procedūrām ASV.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 27. novembrī ir apstiprinājusi VAS "Latvijas Pasts" augustā iesniegto universālo pasta pakalpojumu (UPP) tarifu projektu. Jaunie tarifi stāsies spēkā 1. janvārī.

Neraugoties uz visā pasaulē un Latvijā novērojamo tendenci – pieprasījuma kritumu pēc tradicionālajiem pasta pakalpojumiem – uzņēmums mērķis ir nodrošināt, ka UPP tarifu izmaiņas ir pēc iespējas lēzenākas.

Pieaugot pakalpojumu digitalizācijas un tehnoloģiju nozīmei, aizvien samazinās pieprasījums pēc tradicionālajiem pasta pakalpojumiem. Vidēji Latvijā tas ik gadu sarūk par 10 %, ietekmējot vienas sūtījumu vienības vidējās piegādes izmaksas, tāpat pieaug darbaspēka un ārvalstu pasta administrāciju izmaksas uz ārzemēm piegādātajiem sūtījumiem.

“Latvijas Pasts”, pārskatot aktuālās sūtījumu izmaksas, ir radis iespēju noturēt maksimāli zemu pieaugumu iedzīvotāju pieprasītākajam UPP klāstā ietilpstošajam pakalpojumam – vienkāršas iekšzemes vēstules līdz 20 g nosūtīšanai. Šī pakalpojuma cena tiek pārskatīta tikai par 5 centiem jeb 2 % un 2026. gadā būs 2,35 eiro.

VAS “Latvijas Pasts”, turpinot atjaunot sūtījumu plūsmas uz ASV, pirmdien, 27. oktobrī, atsāks pieņemt pakas un sīkpakas no korporatīvajiem klientiem platformā “manspasts.lv”, lai nodrošinātu piegādes uz ASV un tai piederošajām teritorijām.

Uzņēmums atjauno paku un sīkpaku plūsmu biznesa klientiem ar noslēgtiem sadarbības līgumiem, veicot piegādes uz ASV un tai piederošajām teritorijām: Amerikāņu Samoa salām, Guamu, Mazās Aizjūras un Māršala salām, Mikronēziju, Palau, Puertoriko, Virdžīnu un Ziemeļu Marianas salām.

Šī ir piegādes atjaunošanas procesa otrā fāze, lai sekmētu sūtījumu plūsmu klientu segmentam, kas stimulē Latvijas eksportu un pienesumu ekonomikai. Tāpēc “Latvijas Pasts” aicina uzņēmumus, kam nepieciešamas operatīvas piegādes uz ASV, noslēgt līgumu un izmantot e-vidi “manspasts.lv”. Tikmēr uzņēmumiem, kam ir iepriekš izstrādāti specializēti risinājumi, šobrīd tiek īstenota digitālās infrastruktūras integrācija.

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru 2025. gada 1. oktobrī organizē Šveices un Latvijas sadarbības programmas atklāšanas forumu “Šveices–Latvijas sadarbība darba vidē balstītas izglītības attīstībai”, kas, visticamāk, kļūs par pagrieziena punktu profesionālajā izglītībā Latvijā.

Foruma galvenā mērķauditorija ir uzņēmējdarbības un nozaru asociāciju pārstāvji, kuriem nākotnē jākļūst par būtisku profesionālās izglītības pārmaiņu virzītājspēku, stiprinot nozarē balstītas profesionālās izglītības īstenošanu, paplašinot jauniešu iespējas apgūt prasmes darba vidē un nodrošinot skaidrību par darba iespējām pēc izglītības ieguves.

Starptautiskā pieredzē balstītas pārmaiņas nozarē

Programmas mērķis ir izveidot pievilcīgāku, elastīgāku un augstvērtīgāku profesionālās izglītības sistēmu, lai veicinātu Latvijas ekonomisko produktivitāti un konkurētspēju.

Latvijā profesionālās izglītības sistēma jau nodrošina kvalitatīvu pamatu jauniešiem un pieaugušajiem zināšanu un prasmju apguvei, tomēr praksē bieži nepieciešams papildu laiks, lai jaunos speciālistus pielāgotu konkrētā uzņēmuma vajadzībām. Savukārt Šveicē profesionālajā izglītībā vēsturiski izveidota atšķirīga pieeja – jaunieši ievērojamu daļu mācību procesa veic uzņēmumos, praktiski apgūstot profesiju, tādēļ ir gatavi darbam konkrētā uzņēmumā jau mācību laikā.

Valsts kapitālsabiedrībām 2026.gadā un divos turpmākajos gados valsts budžetā būs jāiemaksā dividendes 90% apmērā no peļņas, liecina otrdienas valdības sēdē izskatīšanai sagatavotais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums "Par valsts kapitālsabiedrību iespējamiem ienākumu palielinājumiem".

Informatīvais ziņojums ir ar ierobežotas pieejamības statusu, tāpēc tā saturs nav pieejams.

Likumā par valsts budžetu 2025.gadam noteikts, ka valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks jeb akcionārs, minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, 2025.gadā ir 70% no pārskata gada peļņas.

Sagatavotajā Ministru kabineta protokollēmuma projektā teikts, ka Finanšu ministrijai (FM) likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" sagatavošanas gaitā jāņem vērā, ka minētajām kapitālsabiedrībām minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, ir 90% no pārskata gada peļņas.

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Darbinieks ir uzņēmuma vērtīgākais resurss, taču to noturēšana kļūst arvien izaicinošāka. Uzņēmumu vadītājiem jābūt modriem, vērīgiem un stratēģiskiem – rūpīgi jāvēro darbinieku apmierinātību, jāanalizē tirgus tendences un jālūkojas pēc finansiāli gudriem risinājumiem, kā nodrošināt komandas stabilitāti un motivāciju. Viens no jaunākajiem un viedākajiem instrumentiem, kā rūpēties par savu komandu, nepalielinot algu izmaksas, ir personāla labbūtības pakalpojumu nodrošināšanā ar iespēju izmantot nodokļu atbrīvojumus.

“Mūsdienu darba vide ir patiesi strauja, mainīga un prasīga. Darbinieki arvien pārliecinātāk uzskata, ka viņu labbūtība darbā ir tik pat svarīga kā atalgojums, t.i. darba ņēmēji meklē vairāk nekā tikai algu, viņi vēlas darba vietu, kas atbalsta viņu holistisko labbūtību. Kopš “Stebby” pirmssākumiem mūsu misija ir bijusi atbalstīt jebkāda izmēra uzņēmumus ar iespēju preventīvi, ērti un efektīvi rūpēties par savu darbinieku fizisko, psiholoģisko un emocionālo labbūtību. Šobrīd mēs vēlamies vērst uzmanību uz personāla ilgtspējas nodokļa atbrīvojumu, kas ļauj uzņēmumiem izmantot līdz 5% no iepriekšējā gada bruto darba samaksas, darbinieku motivēšanas un komandas saliedēšanas pasākumiem, nepalielinot ar uzņēmumu ienākumu nodokli (UIN) apliekamo ienākumu” stāsta “Stebby” Latvijas filiāles vadītāja Dana Skaistkalne.

Līdera galvenais uzdevums ir spēja idejas īstenot praksē - atrast pareizos cilvēkus, piesaistīt nepieciešamos resursus un nodrošināt mērķu sasniegšanu, spriež Agnese Alksne-Bensone, biedrības Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma (turpmāk - CSR Latvia) valdes priekšsēdētāja.

Ideju mūsdienās netrūkst, un man ir pārliecība, ka, ja idejai tiek piesaistīts īstais cilvēks, arī finansējums atradīsies, jo rezultāti vienmēr ir atkarīgi tieši no cilvēkiem. Nereti rodas sajūta, ka visi zina pareizās atbildes, taču tieši noturība, spēja iet uz priekšu un skaidra izpratne par to, kāpēc tu dari konkrēto darbu, manuprāt, spēlē vislielāko lomu jebkuras organizācijas veiksmes stāstā. Tāpat izšķiroša nozīme ir arī komandai. Ja kopā satiekas cilvēki, kuri vēlas uzņemties atbildību, augt un attīstīties - viss ir iespējams, pārliecināta ir CSR Latvia valdes priekšsēdētāja.

Virza pārmaiņas

Bērnudārzā man ļoti patika mana mūzikas skolotāja, atceras A.Alksne-Bensone. “Man šķita, ka viņai ir labākais darbs pasaulē - mācīt bērniem mūziku un iedrošināt uzstāties! Patiesībā šī pieredze vēlāk mani motivēja arī iestāties mūzikas skolā, jo man tiešām likās, ka vēlos savu dzīvi saistīt ar mūzikas mācīšanu. Pieaugot manas intereses gan mainījās - jau salīdzinoši agrā vecumā es nonācu nevaldības sektorā, un vēlāk sapratu, ka šai jomai vēlos pievērsties nopietnāk. Studējot Rīgas Stradiņa universitātē, kur ieguvu bakalaura grādu komunikācijas zinātnēs, ļoti aktīvi darbojos studentu pašpārvaldē, kas dabīgi mani noveda līdz darbam Latvijas Studentu apvienībā (LSA). Šim posmam manā dzīvē bija ļoti nozīmīga loma - tolaik studējošo pārstāvji aktīvi iesaistījās politiskajos procesos, un šīm organizācijām bija liela ietekme. Vēsturiski tieši studenti daudzviet pasaulē ir bijuši pārmaiņu virzītāji, un arī mēs savā ziņā jutāmies kā daļa no šī procesa - mēs gribējām mainīt pastāvošo iekārtu augstākajā izglītībā un daudz ko arī panācām,” stāsta A.Alksne-Bensone, uzsverot, ka tieši darbs LSA palīdzējis viņai saprast, ka savu dzīvi jaunā profesionāle grib saistīt ar komunikāciju un interešu pārstāvniecību.

Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv vairāk nekā 90% no visiem drukātās preses nozares dalībniekiem, pauda kategorisku iebildumu pret nesen sagatavoto preses piegādes tarifu paaugstinājuma plānu. Plānotās izmaiņas rezultētos ar faktisko piegādes izmaksu pieaugumu izdevējiem vidēji par 30%, bet dažos segmentos - īpaši reģionālajai presei - pat virs 70%.

Lai nepieļautu dramatisko izmaksu kāpumu 2026.gadam, kā rezultātā tiktu sagrauta izstrādātā preses atbalsta un piegādes finansēšanas sistēma, kā arī apdraudēta drukātās preses izdevējdarbība Latvijas Republikā, 2025.gada 26.augustā norisinājās atbildīgo amatpersonu un preses izdevēju tikšanās par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas jautājumiem.

Sanāksmē ar preses izdevējiem piedalījās un savu redzējumu pauda Satiksmes ministrs A.Švinka ar atbildīgajiem ministrijas pārstāvjiem, tāpat Kultūras ministrijas un VAS "Latvijas Pasts" pārstāvji.

Tikšanās rezultējās ar vienošanos, ka 2026.gadā netiks palielinātas preses izdevēju izmaksas par abonētās preses piegādi, saglabājot tās 2025.gada līmenī. Tāpat Satiksmes ministrija divu nedēļu laikā apņēmās sagatavot un virzīt apstiprināšanai priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta 2022.gada 14.jūlija noteikumos Nr. 463 "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", nosakot tādas proporcijas no tarifa, lai preses izdevējiem 2026.gadā nepalielinātos izmaksas.

Pie “Laimas” pulksteņa Rīgā jau četrpadsmito reizi savas durvis ver “Laimas” Labdarības namiņš. Iniciatīvas misija šogad ir īpaša: piepildīt 1250 bērnu sapņus, rūpējoties gan par pavisam ikdienišķām mantām, ko lūdz bērni, gan īpašu uzmanību veltot hobiju dāvanām.

“Mēs ticam, ka Laimas Labdarības namiņš ir vairāk nekā klasiska Ziemassvētku iniciatīva, tas ir tradīciju simbols jau četrpadsmit gadus, kur satiekas cilvēku labestība un bērnu sapņi. Šogad īpaši vēlamies izcelt hobiju dāvanas, jo tās var dot bērnam skaistu startu ceļā uz talantu, izaugsmi un pat nākotnes profesiju. Šo bērnu ģimenes, iespējams, tieši šobrīd kāda iemesla dēļ , nevar atļauties piepildīt savas atvases kvēlāko sapni, bet kopā mēs to varam! Aicinu ikvienu piedalīties namiņa iniciatīvā, izvēlēties savu īpašo bērna sapni, ko piepildīt un dāvāt neviltotu prieku, iedrošinot šos 1250 bērnus ticēt sapņiem un savam potenciālam,” uzsver Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Izmantojot dažādus komunikācijas kanālus, krāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem šogad izmānījuši ap 10 miljoniem eiro, liecina Valsts policijas (VP) apkopotā informācija.

Šī gada pirmajā pusgadā policijā reģistrēti 3493 krāpniecības gadījumi, kas ir par 1533 gadījumiem vairāk salīdzinājumā ar pērno gadu. No šiem gadījumiem 1444 iedzīvotājiem radīti reāli finanšu zaudējumi, kas kopumā sasniedz gandrīz 10 miljonus eiro, kas ir par 1,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.

Krāpnieki izmanto dažādas taktikas, tostarp uzdodas par iestāžu vai banku pārstāvjiem, tuviniekiem vai pakalpojumu sniedzējiem. Viņu mērķis ir pēc iespējas ātrāk panākt, lai persona atklāj savus personīgos vai finanšu datus, pārskaita naudu vai instalē ļaunatūru savās ierīcēs.

Bieži vien cilvēki rīkojas impulsīvi, noticot stāstiem par negadījumiem, "bloķētiem" kontiem vai "neatliekamām" situācijām. Šādos gadījumos pietiek ar vienu neapdomātu soli, lai zaudējumi būtu ievērojami. Tieši balss zvanu krāpšana šī gada pirmajos sešos mēnešos ir izplatītākais krāpšanu veids. Valsts policijā kopumā reģistrēti 2417 šādi krāpšanas mēģinājumi vai gadījumi, kuros izkrāpti vairāk nekā 5 miljoni eiro, skarot 674 personas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ieguldījis 1,41 miljonu eiro pasta sūtījumu muitas kontroles pilnveidošanā lidostā, tostarp Eiropas Savienības (ES) finansējumu 1,17 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja VID.

Lai paaugstinātu pasta sūtījumu muitas kontroles procesu efektivitāti un kvalitāti Lidostas muitas kontroles punktā (MKP), VID ir īstenojis ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas projektu "Saņemto pasta sūtījumu muitas kontroles pilnveidošana Lidostas MKP".

Realizējot projektu, muitas vajadzībām lidostas MKP pasta terminālī, VAS "Latvijas pasts" telpās, ir izveidota rentgena iekārtu un konveijera līniju sistēma, kas nodrošina standarta pasta paku un liela izmēra sūtījumu skenēšanu, integrētu attēlu un datu apstrādi, kā arī uzlabo fiziskās kontroles veikšanas iespējas.

Muitas kontroles vajadzībām izstrādātā programmatūra, darbojoties sasaistē ar "Latvijas pasta" datu apstrādes sistēmu, ir nodrošinājusi iespēju automatizēt atsevišķus muitas kontroles procesa posmus, to kopumā padarot efektīvāku, skaidro VID.

Kiberuzbrukumi Latvijā turpina pieaugt, skarot uzņēmumus neatkarīgi no to lieluma vai nozares. Pētījumu centra SKDS un “Bite Latvija” veiktais pētījums “Latvijas uzņēmumu digitālās drošības izaicinājumi 2025” atklāj, ka vairāk nekā 60 % uzņēmumu kiberdrošību uzskata par vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem 2026. gadā, taču tikai neliela daļa regulāri testē uzņēmumu drošības gatavību.

Lai palīdzētu uzņēmumiem sagatavoties šiem izaicinājumiem, Eiropas Digitālās inovācijas centrs (EDIC) / Latvijas IT klasteris organizē intensīvu kiberdrošības treniņu, kas notiks 2026. gada 20. janvārī Rīgā.

Pasākuma laikā dalībnieki piedalīsies reālistiskās kiberdrošības simulācijās, soli pa solim izdzīvojot dažādus uzbrukumu scenārijus, lai novērtētu savu digitālās drošības gatavību.

Pasākuma otrajā daļā uzstāsies nozares līderi, kuri ne tikai dalīsies ar savām zināšanām, bet arī piedāvās praktiskus risinājumus un reālus piemērus kiberdrošības jomā, palīdzot uzņēmumiem saprast, kā efektīvi stiprināt digitālās drošības līmeni. “Bite Latvija” skaidros, kā tīkla kā pakalpojuma (Network as a service (NaaS)) pieeja palīdz uzlabot uzņēmumu drošības līmeni, “Datakom” pievērsīsies infrastruktūras uzturēšanas un aizsardzības izaicinājumiem, “HORTUS Digital” sniegs ieteikumus par kiberdrošības higiēnu un digitālās drošības pamatprincipiem, savukārt “ZZ Dats” analizēs autentifikācijas drošības mītus digitālajā vidē. Papildus tam EDIC eksperti iepazīstinās ar atbalsta iespējām uzņēmumu digitālajai transformācijai un inovāciju ieviešanai.