Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā rudenī plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā divos posmos tiek izbūvēts tunelis gājējiem un velosipēdistiem, kā arī notiek Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai.

Plānots, ka rudenī tiks izbūvēta gājēju un velosipēdistu tuneļa daļa zem Bauskas šosejas Ķekavas virzienā un satiksme tiks pārslēgta uz šo šosejas brauktuvi. Virs jaunizbūvētā tuneļa būs iespējams izvietot tikai divas braukšanas joslas un satiksme būs organizēta pa vienu joslu katrā virzienā. Savukārt zem Rīgas virziena brauktuves sāksies tuneļa otras daļas izbūve.

Tuneļa konstrukcija kopumā paredz, ka virs tā var tikt izvietotas ne vairāk kā divas braukšanas joslas katrā virzienā, tāpēc būvdarbu laikā satiksme lielākoties notiks pa vienu joslu katrā virzienā, skaidroja LVC.

Latvijā daļa autoceļu projektu varētu netikt īstenoti bitumena, ko tostarp izmanto ceļu asfaltēšanai, straujā izmaksu pieauguma dēļ, aģentūrai LETA norādīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Kompānijā skaidroja, ka ASV un Irānas kara izraisītais naftas cenu kāpums tiešā veidā ietekmē bitumena izmaksas, un bitumena cena pie ražotājiem ir kāpusi diezgan strauji - dažu dienu laikā tā palielinājusies par ceturtdaļu. Vienlaikus pastāv iespēja, ka cena turpinās augt.

Uzņēmumā norādīja, ka patlaban aktīvajiem valsts autoceļu būvdarbu iepirkumiem LVC pagarinās piedāvājumu iesniegšanas termiņus, kas ļaus uzņēmējiem iesniegt piedāvājumus atbilstoši tirgus izmaiņām. Pēc tam atkarībā no būvdarbu izmaksām tiks lemts par iepirkumu rezultātiem.

Tāpat LVC atzīmēja, ka pastāv iespēja, ka daļa projektu netiks realizēti, kā arī būs nepieciešama esošo līgumu indeksācija, ja situācija bitumena tirgū neuzlabosies vai vēl vairāk pasliktināsies.

Saeima ceturtdien nolēma iedzīvotāju iniciatīvu par Liepājas šosejas pārbūvēšanu par četru joslu ceļu nodot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Nodot iniciatīvu tieši Budžeta komisijai iepriekš Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē tika nolemts arī tāpēc, ka Budžeta komisija konceptuāli vienojusies izveidot darba grupu, kuras mērķis būs turpināt strādāt pie Autoceļu lietošanas nodevu likuma iespējamas pilnveidošanas, vērtēt citus iespējamos atvieglojumus, piemēram, kokrūpniekiem, attīstīt "sauso ostu" konceptu un pārrunāt atbalstu elektroauto iegādei uzņēmumiem.

Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (P) iepriekš komisijas sēdē norādīja, ka SM atbalsta šo iniciatīvu, vienlaikus jautājums esot par pieejamo finansējumu. Viņš norādīja, ka jautājums esot jāskata plašāk un sistemātiski.

Pie Siguldas šodien uz Vidzemes šosejas (A2) satiksmei tiks atvērts Lorupes viadukts un pārbūvētais posms no Siguldas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD)/"Aerodium" līdz pārvadam pār dzelzceļu informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Pārbūves rezultātā Vidzemes šosejas un Kalna ielas (pagrieziens uz Kaķīškalnu) krustojumā ir mainīta satiksmes organizācija, jo ir izbūvēts rotācijas aplis. Tādējādi LVC aicina autovadītājus sekot norādēm un ievērot ceļu satiksmes noteikumus.

LVC vērš uzmanību, ka rotācijas apļa zars uz Kalna ielu tuvākajās nedēļās būs slēgts, jo šajā posmā darbi turpinās.

Vidzemes šosejas posmā no pārvada pār dzelzceļu līdz krustojumam ar Jūdažu Rūdolfa Blaumaņa ielu darbus būvnieki turpinās nākamajā pavasarī, jo laikapstākļi vairs nav piemēroti asfalta seguma virskārtas ieklāšanai.

Plānots, ka tehnoloģiskais pārtraukums būvobjektā sāksies 20. oktobrī. Ātruma ierobežojums būvdarbu zonā no Siguldas CSDD/"Aerodium" līdz rotācijas aplim būs 70 kilometri stundā (km/h).

Latvijā aptuveni 95% no šajā ceļu būvniecības sezonā plānotajiem darbiem ir izdarīti, intervijā sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš atzina, ka šī būvniecības sezona bija grūta primāri laika apstākļu dēļ. "Ja salīdzinām ar iepriekšējo vasaru, kas bija ļoti piemērota autoceļu būvniecības darbiem, tad šogad bija pietiekami daudz izaicinājumu, jo īpaši Vidzemē un Latgalē," minēja Lazdovskis.

Viņš arī pastāstīja, ka ap Daugavpili notika šogad lielākie būvdarbi, jo sākās Daugavpils šosejas (A6) četru joslu posma pārbūve, un augusta vidū bija bažas par būvdarbu pabeigšanu.

LVC vadītājs atzīmēja, ka aptuveni 95% no darbiem, ko LVC bija plānojuši būvniecības sezonā, būs izdarīti. Tomēr būs divi vai trīs objekti, kurus vajadzēja pabeigt šogad, bet pilnā apmērā tas neizdosies. Viens no tiem ir Vidzemes šosejas (A2) posms Siguldā, kur daļa no posma ir pabeigta, bet daļai, kas iet caur Lorupes gravu, asfalta virskārta būs jāliek nākamgad.

Salacgrīvā uz Tallinas šosejas (A1) no 12.novembra satiksmei ir atvērts tilts pār Salacu pa abām braukšanas joslām, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Jaunā tilta izbūves izmaksas atbilstoši pērn pavasarī ar pilnsabiedrību "NB&Tilts" noslēgtajam līgumam bija 14 971 553 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pilnsabiedrību veido uzņēmumi SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts". Jaunā tilta būvniecībai piesaistīts 7 548 242 eiro līdzfinansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), bet pārējo summu veido valsts finansējums.

Tilta atklāšanas pasākumā satiksmes ministrs Atis Švinka (P) trešdien pauda, ka tilts ir svarīgs ne tikai vietējai kopienai, bet arī visam Baltijas reģionam, ko pierāda fakts, ka pusi no tilta būvniecībai nepieciešamā finansējuma veido Militārās mobilitātes fonda līdzekļi.

Reverso satiksmi pār Salacu Salacgrīvā no pagaidu tilta pārslēgs uz jauno tiltu un atcels ierobežojumus kravas transportam, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Tas tiks izdarīts šodien dienas laikā. Satiksme tiks organizēta pa vienu jaunā tilta braukšanas joslu, un to regulēs ar luksoforiem. Arī gājēju kustība turpmāk notiks pa jaunā tilta ietvi.

Līdz ar satiksmes pārvirzīšanu uz jauno tiltu, šķērsot upi Salacgrīvā varēs arī kravas transports, kura faktiskā masa ir lielāka par 44 tonnām.

Slēgtā josla būs norobežota ar vadstatņiem, atļautais braukšanas ātrums uz tilta būs apdzīvotā vietā atļautie 50 kilometri stundā. Plānots, ka reversā satiksme saglabāsies līdz tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei, kas paredzēta novembra vidū.

Vienlaikus LVC informē, ka valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 27 posmos. Plašākie satiksmes ierobežojumi saglabājas uz reģionālajiem autoceļiem starp Balviem un Liteni, Koknesi un Vecbebriem, kā arī Valdemārpili un Rudi.

Trešdien, 12. novembrī, plkst. 11 Salacgrīvā svinīgi tiks atklāts Tallinas šosejas jaunais tilts pār Salacu, kas uzbūvēts vecā tilta vietā, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Pasākumā piedalīsies satiksmes ministrs Atis Švinka (P), LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis, pilnsabiedrības "NB&Tilts" pārstāvis, SIA "Nordes būve" valdes priekšsēdētājs Jevgenijs Locovs, Limbažu novada domes priekšsēdētāja Sigita Upmale (Vidzemes partija), kā arī projektētāji, būvuzraugi un citi projektā iesaistītie.

Satiksme pār tiltu tiks atvērta abos virzienos bez luksoforiem. Pēc svinīgās ceremonijas amatpersonas un projekta dalībnieki dosies tehniskajā ekskursijā pa tiltu.

Kā ziņots, pērn pavasarī tika noslēgts līgums ar pilnsabiedrību "NB&Tilts" par jauna tilta pār Salacu izbūvi Salacgrīvā, Tallinas šosejas 91,10.kilometrā. "NB&Tilts" piedāvājums bija ar zemāko cenu - 14 971 552,94 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pilvabiedrību veido uzņēmumi SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts". Būvdarbu laikā satiksme pār upi tika organizēta pa pagaidu tiltu.

Galveno autoceļu tīklā sliktā stāvoklī patlaban ir trīs tilti, kas ir jāpārbūvē, intervijā sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš norādīja, ka tas ir uz Rīgas apvedceļa esošais tilts pār Ķekaviņu, kā arī divi pārvadi uz Daugavpils šosejas (A6). "Tomēr galvenokārt tilti, kas prasa īpašu pieskatīšanu, atrodas uz vietējiem autoceļiem ar salīdzinoši nelielu satiksmes intensitāti," norādīja Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka uz lielajiem autoceļiem tik sliktā stāvoklī kā bija tilts pār Salacu Salacgrīvā neesot, kā arī tas bija pašvaldības tilts, ko valsts pārņēma savā īpašumā, lai to sakārtotu. Pēc Lazdovska teiktā, patlaban nav tiltu, kur vienīgā iespēja būtu to pārņemšana valsts īpašumā.

Viņš papildināja, ka ne visai labā stāvoklī ir tilti Rīgā, kā arī vajadzētu remontēt dzelzceļa pārvadu Jelgavā. "Ne tajā labākajā stāvoklī ir Vienības tilts Daugavpilī, bet tam pašvaldība ir piesaistījusi Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu," sacīja Lazdovskis.

Otrdienas rītā sniega un apledojuma dēļ apgrūtināta braukšana ir pa visiem galvenajiem autoceļiem visā Latvijā, liecina "Latvijas valsts ceļu" (LVC) informācija.

LVC ceļu kartē kā vienīgais galveno autoceļu posms, pa kuru braukšanas apstākļi esot apmierināti, pašlaik ir iezīmēts Vidzemes šosejas posms no Siguldas līdz Augšlīgatnei, bet visos pārējos maršrutos jārēķinās ar apgrūtinātiem braukšanas apstākļiem.

Arī pa reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir visā Latvijā.

Sniegotos ceļa posmus tīra un kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 125 ziemas dienesta tehnikas vienības.

Jelgavas novadā gar valsts reģionālo autoceļu Jelgava-Dobele-Annenieki (P97) no Būriņu ceļa līdz pagriezienam uz Viesturciemu 1,5 kilometru garumā izbūvēts jauns gājēju un velosipēdistu infrastruktūras posms, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Izbūvētā gājēju un velosipēdistu infrastruktūra ir apgaismota un ar asfaltbetona segumu. Savienojumā ar jau izbūvēto posmu no Būriņu ceļa līdz Jelgavai, mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem tagad ir iespēja droši nokļūt no Jelgavas līdz Tušķiem, Aizupes skolai un Viesturciemam, skaidro LVC.

Izveidota arī droša dzelzceļa šķērsojuma vieta, kas ir VAS "Latvijas dzelzceļš" pārziņā, kā arī pieejas autobusu pieturvietu pārim Ūzas un taktilā bruģa vadlīnijas esošo pieturvietu platformās, dzelzceļa šķērsojuma, kā arī ceļa pieslēgumu (nobrauktuvju) šķērsojumu vietās.

Vietās, kur gājēju un velosipēdu ceļa trase pietuvojas autoceļa P97 brauktuvei, uzstādītas drošības barjeras, savukārt augsta uzbērumu posmos - gājēju drošības barjeras. Posma sākumā izbūvēts gājēju automātiskās uzskaites punkts. Tāpat ir iztīrītas un saremontētas caurtekas, un grāvji arī ārpus ceļa nodalījuma joslas. Posmos, kur konstatēts paaugstināts gruntsūdens līmenis, izbūvētas drenāžas ar uztvērējakām.

Atsākoties mācību gadam, Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās, ka atsāksies arī sastrēgumi Rīgas ielās, informēja Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P).

Lai mazinātu sastrēgumus, viņš aicina izmantot sabiedrisko transportu, kas 1.septembrī būs bez maksas. Savukārt skolēniem arī pārējā laikā sabiedriskais transports ir bez maksas.

Viņš atzina, ka joprojām ir ielu posmi, kuros nav pabeigti remonti, un atsevišķās vietās tie turpināsies vēl septembrī un oktobrī.

Apgrūtināta ir arī iebraukšana Rīgā, jo notiek 7.tramvaja līnijas pagarināšanas darbi, kā arī "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) veic darbus Dienvidu tilta rajonā.

Mērs norādīja, ka ir lūdzis pašvaldības izpilddirektoru sazināties ar LVC un risināt šo jautājumu, lai iebraukšana un izbraukšana no Rīgas gar Dienvidu tiltu tiktu organizēta raitāk.

LETA jau ziņoja, ka šogad mācības Rīgā notiks 95 skolās, kurās mācīsies 66 500 skolēni. Rīgā darbosies 148 pašvaldības bērnudārzi un 182 privātie bērnudārzi.

Latvijā šodien sāk darboties trīs jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Vidējo braukšanas ātrumu sāks kontrolēt uz Tallinas šosejas (A1) no Vitrupes līdz Svētciemam, bet uz Liepājas šosejas (A9) no 10. kilometra līdz Kaģiem un no Blīdenes līdz Brocēniem.

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo braukšanas ātrumu, transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Šogad uz valsts autoceļiem plānots ieviest kopumā 17 jaunus vidējā braukšanas ātruma kontroles posmus.

No marta līdz maijam paredzēts ieviest vidējā braukšanas ātruma kontroli vēl 14 posmos.

Tostarp vidējā braukšanas ātruma kontrole tiks ieviesta uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam P20 jeb pagriezienam uz Cēsīm un no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim, kā arī uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Stalbes līdz Rubenei un uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Dzelmēm līdz Uplejām.

Latvijā 12. martā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Vidējo braukšanas ātrumu sāks kontrolēt uz Vidzemes šosejas (A2) no Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam Valmiera-Cēsis-Drabeši (P20) jeb pagriezienam uz Cēsīm, kā arī posmā no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim.

Tāpat vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties uz Valmieras šosejas (A3) no Stalbes līdz Rubenei, Daugavpils šosejas (A6) no Dzelmēm līdz Uplejām, Ventspils šosejas (A10) starp rotācijas apļiem pie Tukuma, kā arī uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80) no Tīnūžiem līdz Ziediņiem.

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo braukšanas ātrumu, transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.