Pašā Rīgas centrā, dinamiskajā “Rīgas Centrālajā Biznesa Rajonā”, pieejama rūpīgi rekonstruēta moderna biroju ēka, kas apvieno arhitektūras mantojumu ar mūsdienīgu, ilgtspējīgu un tehnoloģiski attīstītu darba vidi. Šī vēsturiskā ēka Ernesta Birznieka-Upīša ielā piedāvā unikālu darba vidi ar izteiktu arhitektūras identitāti, apvienojot prestižu, kvalitāti un mūsdienu uzņēmējdarbībai atbilstošu funkcionalitāti. Tā veido pārdomātu un reprezentablu telpu, kas nodrošina komfortu, efektivitāti un izceļas ar skaidru, atšķirīgu identitāti mūsdienīgā biznesa vidē.

19.gadsimta vēsturiskā biroju ēka ir daļa no A klases biroju kompleksa “SATEKLES BIZNESA CENTRS” – viena no modernākajiem un ilgtspējīgākajiem projektiem Baltijā, piedāvājot nomniekiem mūsdienīgu, augstas pievienotās vērtības darba vidi ar izcilu lokāciju, infrastruktūru un arhitektūras identitāti.

Vēsturiskā divstāvu biroja ēka ar jumta mansardu ir pilnībā rekonstruēta, atjaunojot tās fasādi un arhitektoniskās detaļas sākotnējā vizuālajā kvalitātē. Vienlaikus tajā integrēti mūsdienīgi inženiertehniskie risinājumi, kas nodrošina pilnvērtīgu atbilstību A klases biroju prasībām.

“SATEKLES BIZNESA CENTRS” ir 12 000 m² plašs biroju komplekss, kas atklāts 2025. gadā, sastāv no trim savstarpēji integrētām ēkām, kur vēsturiskais un mūsdienīgais saplūst vienotā, kvalitatīvā arhitektūras un funkcionalitātes risinājumā. Tieši vēsturiskā biroja ēka piešķir projektam unikālu identitāti, radot vidi, kur satiekas Rīgas kultūrvēsturiskais mantojums un nākotnes darba telpu koncepts.

Baltijas vadošā nekustamo īpašumu attīstītāja “Linstow Baltic” attīstītā A klases biroju kompleksa “Satekles biznesa centrs ” B un C ēkas saņēmušas noslēdzošos “BREEAM” ēku ilgtspējas sertifikātus. B ēka saņēmusi izcilu (“Outstanding”) 89,7% vērtējumu, kas ir līdz šim augstākais jebkad reģistrētais novērtējums jaunbūvēm Latvijā un Igaunijā un otrs augstākais novērtējums Baltijā, uzstādot jaunu standartu ilgtspējīgu biroju attīstībai reģionā.

Atrodoties “Rīgas Centrālajā Biznesa Rajonā”, komplekss apvieno izcilu lokāciju ar videi draudzīgiem un nākotnes prasībām atbilstošiem dizaina risinājumiem, nostiprinot savu pozīciju kā vienam no modernākajiem biroju kompleksiem Rīgas centrā.

““Satekles biznesa centrs ” apvieno augstākos kvalitātes standartus ar izciliem ilgtspējības risinājumiem, radot mūsdienīgu darba vidi gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Saņemtā starptautiskā atzinība ar līdz šim vēsturiski augstāko novērtējumu Baltijas mērogā apliecina ēkas izcilību, inovācijas un ilgtspējīgu pieeju. Vērts atzīmēt, ka B ēkai četrās no desmit “BREEAM” sertifikācijas kategorijām – projekta vadība, enerģija, transports un ūdens – sasniegts maksimālais punktu skaits, savukārt vēl trijās kategorijās – veselība un labbūtība, atkritumi, zemes izmantošana un ekoloģija – vērtējums pārsniedz 85%. Integrētie energoefektivitātes, klimata kontroles un digitālās pārvaldības risinājumi būtiski paaugstina ēkas pievienoto vērtību un lietošanas komfortu. Tā stratēģiskā atrašanās vieta strauji augošajā “Rīgas Centrālajā Biznesa Rajonā” un modernā infrastruktūra stiprina šīs apkaimes konkurētspēju Baltijas reģionā. Atzinīgais novērtējums apliecina visas komandas un mūsu sadarbības partneru profesionalitāti, projekta kvalitāti un augstos standartus ikdienas darbā, par ko izsakām pateicību komandai un partneriem šī augstvērtīgā projekta īstenošanā,” norāda “Linstow Baltic” attīstības un ilgtspējas direktors Andis Kublačovs.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Linstow Baltic” attīstītais A klases biroju komplekss “SATEKLES BIZNESA CENTRS” ir ieguvis 1.vietu nominācijā “Jauna sabiedriskā ēka” konkursā “Latvijas Būvniecības Gada balva 2025”.

““SATEKLES BIZNESA CENTRS” ir spilgts piemērs tam, kā inovācijas un ilgtspējīga attīstības pieeja ļauj radīt augstas kvalitātes, efektīvu un nākotnes prasībām atbilstošu vidi. Esam patiesi pagodināti saņemt šo augsto novērtējumu Latvijas būvniecības nozarē – tas apliecina projekta izcilību, mūsu komandas profesionalitāti un sadarbības partneru ieguldījumu, ieviešot augstos kvalitātes standartus, ko esam izvirzījuši. “SATEKLES BIZNESA CENTRS” attīstība strauji augošajā “Rīgas Centrālajā Biznesa Rajonā” turpina piesaistīt vadošus uzņēmumus un stiprina Rīgas konkurētspēju Baltijas reģionā kā nozīmīgam biznesa un investīciju centram. Izsakām pateicību visai komandai un partneriem par augsta līmeņa sadarbību šī projekta īstenošanā,” norāda Frode Gronvolds, “Linstow Baltic” valdes priekšsēdētājs.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Linstow Baltic” attīstītais A klases biroju komplekss “SATEKLES BIZNESA CENTRS”, ko veido trīs savstarpēji saistītas ēkas, ir noslēdzis BREEAM ēku ilgtspējas sertifikācijas procesu, saņemot vēsturiski augstāko novērtējumu Baltijā.

A ēka, kuras galvenais ģenerālnomnieks ir “SEB banka”, ieguvusi noslēdzošo sertifikātu ar izcilu jeb “Outstanding” 89,9% novērtējumu, sasniedzot vēsturiski augstāko novērtējumu, kāds līdz šim piešķirts jaunbūvēm Baltijā. Tādējādi “SATEKLES BIZNESA CENTRS”, kas atrodas “Rīgas Centrālajā Biznesa Rajonā”, nostiprina līdera pozīcijas ilgtspējīgu biroju segmentā un uzstāda jaunu nozares standartu , apvienojot izcilu lokāciju ar videi draudzīgiem un nākotnes prasībām atbilstošiem dizaina risinājumiem.

“Saņemot vēsturiski augstāko BREEAM novērtējumu Baltijā, “SATEKLES BIZNESA CENTRS” apliecina projekta izcilību, inovāciju kapacitāti un mērķtiecīgi īstenotu ilgtspējīgas attīstības pieeju. Šis sasniegums nosaka jaunu kvalitātes standartu ilgtspējīgu biroju segmentā Baltijas tirgū, vienlaikus izceļot projekta tehnisko un arhitektonisko izcilību, kā arī komandas profesionalitāti un spēju konsekventi realizēt augstas sarežģītības attīstības projektus. Tas ir vairāk nekā četru gadu darba rezultāts - strukturētas un efektīvas sadarbības apliecinājums starp visām iesaistītajām pusēm - sākot ar attīstītāja “Linstow Baltic” ilgtspējas ambīcijām, “SEB banka” stratēģisko redzējumu attiecībā uz ēkas tehniskajiem un apdares kvalitātes standartiem, līdz pārdomātai projekta integrācijai strauji augošajā “Rīgas Centrālajā Biznesa Rajonā”. Šīs apkaimes attīstība par nozīmīgu biznesa un investīciju centru, ko papildina mūsdienīga infrastruktūra un augsta savienojamība, būtiski stiprina Rīgas konkurētspēju Baltijas mērogā. Pašlaik Latvijas biroju tirgū nav citu ēku ar tik augstu BREEAM novērtējumu, kas padara “SATEKLES BIZNESA CENTRS” par stratēģiski pievilcīgu izvēli uzņēmumiem, kuri savā darbības vidē prioritizē kvalitāti, ilgtspēju un reputācijas vērtību,” uzsver Linstow Baltic attīstības un ilgtspējas direktors Andis Kublačovs.

Biroju ēkas “Lāčplēša Plaza” būvniecībā Rīgā, Lāčplēša ielā, 24. martā tika iemūrēts ēkas pamatakmens. Šis ir “Reterra” pirmais komerciālais nekustamā īpašuma attīstības projekts Latvijā, un būvuzņēmējs ir SIA “Mapri Būve”, kas ir uzņēmuma “Mapri” meitasuzņēmums Latvijā.

Papildus ēkas būvniecībai “Mapri Būve” kļūs arī par tās galveno nomnieku, nākotnē pārceļot savu Latvijas biroju uz ēku “Lāčplēša Plaza”.

Četru stāvu biroja ēkas kopējā platība būs 1812 kvadrātmetri, no kuriem 405 kvadrātmetri paredzēti tirdzniecības telpām un 1407 kvadrātmetri – birojiem. Būvniecības pabeigšana plānota 2026. gada vasarā.

“Reterra” izpilddirektors Reigo Randmets uzskata, ka “Lāčplēša Plaza” atspoguļo arī virzienu, kādā attīstās Rīgas nekustamo īpašumu tirgus: “Mēs būvējam rajonā, kas turpmākajos gados kļūs par arvien nozīmīgāku centru. Lāčplēša un Satekles ielu krustojums ir ļoti labi pieejama vieta ar intensīvu satiksmes plūsmu, un tās vērtība līdz ar jauniem attīstības projektiem tikai pieaugs. Šogad blakus biroju ēkai tiks atvērts “Lidl” veikals, un nākotnē teritoriju papildinās “Rail Baltica” terminālis.”

Mūsdienu strauji mainīgajā biznesa vidē priekšstats par darba vidi ir būtiski mainījies. Birojs vairs nav tikai fiziska lokācija vai konkrēta telpa, kur darbinieki pavada savu darba laiku. Tas ir kļuvis par nozīmīgu uzņēmuma stratēģisko instrumentu, kas atspoguļo organizācijas kultūru, mērķus un vērtības.

Preses Nama Kvartāla Biznesa Centra atklāšana jau 2026.gadā!

Par darba vides attīstību un kvalitātes nozīmi stāsta Jekaterina Zariņa, “Preses Nama Kvartāls” iznomāšanas vadītāja. Viņa uzsver, ka A klases birojs kalpo kā redzama zīmola identitātes izpausme, kas tieši ietekmē darbinieku produktivitāti, klientu uzticēšanos un uzņēmuma finanšu rezultātus. Izvēloties augstas kvalitātes telpas, uzņēmums demonstrē savus standartus un ambīcijas, apliecinot gatavību konkurēt gan vietējā, gan starptautiskā tirgū.

Kas raksturo A klases biroju?

Lai gan jēdziens “A klases birojs” biznesa vidē tiek lietots bieži, ne visi līdz galam izprot tos stingros, starptautiski atzītos kritērijus, kas nodala patiesu izcilību no viduvējības. Nekustamā īpašuma tirgū biroju ēkas tiek iedalītas A, B un C klasē, un katrai no tām ir sava nozīme tirgus ekosistēmā. Tomēr tieši A klasi uzskata par inženiertehnikas, arhitektūras un apsaimniekošanas virsotni. Atšķirībā no B klases telpām, kas piedāvā pieņemamu funkcionalitāti bez papildu luksusa, vai C klases ēkām, kuras bieži ir morāli un tehniski novecojušas ar ierobežotām modernizācijas iespējām, A klases birojs ir vide, kurā nekas nav atstāts nejaušībai. Šādas ēkas kvalitāti raksturo vairāku faktoru sinerģija.

Latvijas tirgus Baltijas mērogā ir mazāk piesātināts teju visos komercīpašumu segmentos, tādējādi attīstības iespējas un investīciju potenciāls šeit ir lielāks. Ar katru gadu darījumos aizvien izteiktāk dominē tieši vietējais kapitāls un sagaidāms, ka šī tendence turpināsies. Augsta investoru aktivitāte prognozējama tirdzniecības ēku un vēsturisku namīpašumu iegādē, savukārt biroju ēku segmentā izaugsmei pietrūkst jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas tirgū, Dienas Biznesa jaunākajā speciālizdevumā Nekustamais īpašums vērtē Ivars Gorbunovs, Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Kāda ir situācija komercīpašumu segmentā no investīciju viedokļa, kā vērtējams aizvadītais gads un kādas prognozes šim gadam, kādi pavērsieni gaidāmi?

Kopumā situācija vērtējama kā stabila, un pagājušais gads vērtējams kā labs, kopējam investīciju apjomam komercīpašumos atgriežoties virs 300 miljoniem eiro, kas, salīdzinot ar 2024. gadu, ir vairāk nekā uz pusi vairāk. Ja 2024. gadā investīciju apjoms bija zemākais pēdējos gados, tad 2025. gadā tas atgriezies iepriekšējā līmenī. 2025.gadā, līdz ar EURIBOR likmes samazināšanos, tirgū atgriezās lieli komercīpašumu pārdošanas darījumi, kas veidoja gandrīz pusi no kopējā investīciju apjoma. Arī kopējais darījumu apjoms 2025. gadā bijis liels, pierādot investoru ticību Latvijas komercīpašumu tirgum ilgtermiņā. Tirgū pircēju lomā turpināja dominēt Latvijas un Baltijas tirgū jau pārstāvēti investori, kuru aktivitāte un investīciju apjoms jau sasniedzis līmeni, kādu agrāk bijām ieraduši redzēt, aktīvāk iesaistoties investoriem ārpus Baltijas. 2026.gads, visticamāk, kopējā investīciju apjomā varētu būt līdzvērtīgs pagājušajam gadam vai pat labāks, tirgū atgriežoties lieliem iegādes darījumiem un “portfeļa darījumiem”, kur viena darījuma ietvaros tiek iegādāti vairāki īpašumi. Tāpat tirgū varētu atgriezties apjomīgāki biroju ēku pārdošanas darījumi, kas faktiski nav notikuši kopš 2022. gada.

Konkursa "Latvijas Būvniecības gada balva 2025" "Grand Prix" ieguvuši Jēkabpils aizsargdambis un Taurupes muižas klēts atjaunošana Ogres novadā.

Nominācijā "Jauna dzīvojamā ēka" pirmā vietā piešķirta projektam "Muuna", Gaujas ielā, Mārupē, otrā vieta - dzīvokļu ēkai Ceriņu ielā 8, Bauskā, bet trešā vieta - dzīvojamo ēku kompleksam "Domesnes Rezidence", Kolkasraga ielā, Rīgā.

Nominācijā "Jauna sabiedriska ēka" pirmo vietu ieguva biroju ēka "Satekles biznesa centrs", Rīgā, otro vietu - atpūtas centrs un jahtklubs "ExPorto", Rīgā, bet trešo vietu - biroju ēka Krišjāņa Barona ielā 30A, Rīgā.

Nominācijā "Fasādes" pirmo vietu ieguva fasādes atjaunošana Šķūņu ielā 12, Rīgā, otro vietu - fasādes atjaunošana Brīvības ielā 64, Rīgā, bet trešo vietu - fasādes atjaunošana Ģertrūdes ielā 34, Rīgā.

Nominācijā "Jauna inženierbūve" pirmo vietu ieguvis Valmieras industriālais parks, otro vietu - Gaujas tilts posmā Drustu stacija - Zosēni, bet trešo vietu - Strauta iela Valmierā.

Lords LB Asset Management pārvaldītais fonds Lords LB Baltic Green Fund (V) ir noslēdzis ilgtermiņa biroju telpu nomas līgumu ar Citadeles biznesa centra enkurnomnieku – banku Citadele, kas nozīmē, ka bankas galvenais birojs 10 500 kvadrātmetru platībā arī turpmāk atradīsies esošajā adresē – Republikas laukumā.

Šis ir lielākais biroju nomas darījums Rīgā, kas noslēgts pēdējo 12 mēnešu laikā.

“Ilgtermiņa sadarbības turpināšana ar banku Citadele apliecina savstarpējo uzticību, kopīgo redzējumu un augstos kvalitātes standartus, kurus ievērojam īpašumu pārvaldībā. Mēs augstu novērtējam bankas Citadele kā enkurnomnieka uzticību un lēmumu turpināt darbu savā galvenajā mītnē arī turpmākajos gados. Šis darījums ir būtisks apliecinājums Citadeles biznesa centra ilgtspējīgajai vērtībai, atrašanās vietas priekšrocībām un spējai nodrošināt mūsdienīgu augstas klases darba vidi,” norāda Lords LB Baltic Green Fund (V) fonda vadītāja Ieva Antanaitute-Genevičiene (Ieva Antanaitytė-Genevičienė).

Preses Nama Kvartāla biznesa centra ēku plānots nodot ekspluatācijā jau 2026. gada nogalē, šajā laikā tajā ievāksies arī biroju un komerctelpu nomnieki. Sākoties ēkas izbūves noslēdzošajam posmam – iekšējo inženiersistēmu un apdares darbu veikšanai –, noslēgti sadarbības līgumi ar pieciem interjera un iekšējo tīklu darbu partneriem, tostarp ar vienu no lielākajām būvniecības un interjera kompānijām Latvijā – “Reaton”.

“Preses Nama Kvartāls ir viens no nozīmīgākajiem attīstības projektiem Rīgā, un tas nosaka augstus standartus gan arhitektūras, gan realizācijas kvalitātes ziņā. “Reaton” šajā projektā iesaistās kā partneris ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi, nodrošinot strukturētu un profesionālu pieeju inženiertīklu un apdares risinājumu izstrādē un realizācijā. Ēkas plānojuma elastība un arhitektoniskie risinājumi paver plašas iespējas biroju pielāgošanai dažādu nomnieku vajadzībām. Mūsu uzdevums šajā procesā – nodrošināt, ka šīs iespējas tiek praktiski un kvalitatīvi realizētas, savlaicīgi precizējot tehniskos risinājumus un koordinējot tos ar pārējiem projektā iesaistītajiem partneriem,” norāda Dmitrijs Bugajevs, “Reaton” Celtniecības materiālu un interjera departamenta direktors.

Latvijā esam apauguši ar daudzām pašu izdomātām darbībām un prasībām, kas komplektā ar valsts pārvaldes neuzticību arī bremzē nekustamo īpašumu un būvniecības nozari, paildzinot un sadārdzinot visus procesus.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta SIA Mapri Būve valdes loceklis un līdzīpašnieks Artūrs Sausiņš. Viņaprāt, lai situāciju mainītu, nepieciešams ne tik daudz mainīt normatīvus, cik valsts iestāžu attieksmi pret uzņēmējiem, kur tik nepieciešamā dialoga vietā valda šauras resoriskas intereses, kurām ir pilnīgi vienalga, kādas būs sekas.

Kāda ir situācija būvniecības sfērā Latvijā?

Kopumā varētu teikt, ka situācija būvniecībā ir neprognozējama, sarežģīta, un šāda raksturojuma iemesls – nenosakāmi ģeopolitiskie apstākļi un riski. Tam vēl virsū klājas fakts, ka visas Baltijas, nevis tikai Latvijas, uzņēmējdarbības vide ir kļuvusi ļoti trausla, kā rezultātā jebkurš globāla mēroga notikums atstāj negatīvas sekas. Faktiski kopš 2020. gada vienu krīzi nomaina nākamā, bet problēma tik un tā paliek tā pati. Proti, Covid-19 pandēmija pārrāva globālās loģistikas piegāžu ķēdes, kas izraisīja virkni būvmateriālu vai to ražošanas komponentu (vai pakalpojumu) trūkumu, kas rezultējās ar to deficītu un būtisku cenu lēcienu, 2022. gadā sākās karš Ukrainā, kas radīja nākamo satricinājumu ar jau citu būvmateriālu - armatūras, cementa utt. - nepietiekamību un to cenām.

AS PN Project, Preses Nama Kvartāla attīstītājs Rīgā, ir paziņojis par jauna obligāciju programmas laidiena uzsākšanu. Obligāciju laidiena parakstīšanās periods ilgst no 2026. gada 18. līdz 29. maijam, nodrošinot investoriem 9% gada ienesīgumu līdz dzēšanai. Obligācijas ir nodrošinātas ar pirmās kārtas hipotēku uz Preses Nama Kvartāla projekta aktīviem. Emisijas ietvaros uzņēmums plāno piesaistīt līdz 5 miljoniem eiro.

“Paredzams, ka Preses Nama Kvartāla biroja ēka būs vienīgais A klases biroja centrs, ko šogad plānots atvērt Rīgā. Jau šobrīd sākam interjera iekārtošanas darbus Preses Nama Kvartāla biroju centra ēkā, lai piedāvātu nomniekiem tiem pielāgotus risinājumus un iekārtotu katra specifikai atbilstošu darba vidi. Projekta virzība apliecina prognozējamu attīstību, nodrošinot investoriem drošu un uzticamu vidi ieguldījumiem arī projekta noslēdzošajā posmā,” stāsta Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), Lords LB Special Fund V vadītājs.

Preses Nama Kvartāls tiek attīstīts vienā no stratēģiski nozīmīgākajām Rīgas vietām – Pārdaugavā, kas ir strauji augoša pilsētas centrālā biznesa apkaime. Minimālais ieguldījums šajā obligāciju emisijā ir viena obligācija ar cenu 1 008,8618 eiro (nominālvērtība – 1 000 eiro). Emisijas organizētājs ir Artea Bank, savukārt Orion Securities UAB un Redgate Capital AS darbojas kā pārdošanas aģenti.

Rīgas vēsturiskajā centrā topošajā dzīvojamajā kvartālā “Tērbatas dārzs” aizvadīti spāru svētki pirmajai ēkai, iezīmējot nozīmīga būvniecības posma noslēgumu. Projekts tiek attīstīts bijušajā Rīgas Sporta pils teritorijā, starp Tērbatas un Krišjāņa Barona ielām, un piedāvās mūsdienīgu dzīves vidi ar 800 dzīvokļiem un vairāk nekā hektāru plašu zaļo iekšpagalmu pašā pilsētas centrā.

Spāru svētki tradicionāli tiek svinēti brīdī, kad ēka sasniedz augstāko punktu, un tie apliecina veiksmīgu būvdarbu progresu. Pirmā ēka ir nozīmīgs posms visa jaunā pilsētas kvartāla attīstībā, un tās būvniecība norit atbilstoši plānotajam grafikam. Pirmās ēkas nodošana ekspluatācijā plānota jau šajā rudenī, un jaunie iedzīvotāji savos mājokļos varēs ievākties vēl šogad.

“Šis projekts skaidri parāda, kā mainās pircēju gaidas – cilvēki vairs nemeklē tikai dzīvokli, bet pilnvērtīgu dzīves vidi. “Tērbatas dārzā” mēs piedāvājam to, kas Rīgas centrā ir retums – plašu, zaļu pagalmu apvienojumā ar mūsdienīgu arhitektūru un komfortu. Jau šobrīd redzam, ka liela daļa dzīvokļu ir rezervēti, kas apliecina projekta pievilcību. Šis projekts mums ir īpašs, jo tas dod unikālu iespēju Rīgas centrā izveidot veselu kvartālu,” norāda Estera Development līdzdibinātājs Ulo Adamsons (Ulo Adamson), uzsverot, ka kvartālā paredzēti vairāki mūsdienīgi un ilgtspējīgi risinājumi, piemēram, pagalma kopšanai izstrādāta īpaša lietus ūdens atkārtotas izmantošanas sistēma.

Investīciju pārvaldības uzņēmuma “Capitalica Asset Management” pārvaldītais terminētu ieguldījumu fonds pieredzējušiem investoriem “Capitalica European Office Fund” uzsācis pirmās kārtas publisko obligāciju piedāvājumu 8 miljonu eiro apmērā.

Pirmajā obligāciju laidienā plānots piesaistīt 3 miljonus eiro, lai finansētu A-klases biroju kompleksa “Verde” nākamo attīstības posmu jeb C un D ēku būvniecību.

Abu jauno ēku izbūve papildinās Rīgas biroja tirgus piedāvājumu ar 22 500 m² mūsdienīgu biroju telpu, kā rezultātā “Verde” kļūs par zaļāko biznesa kvartālu Latvijā. Obligāciju gada procentu likme ir 8%, savukārt dzēšanas termiņš – 2028. gada 12. augusts. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 eiro. Parakstīšanās periods norisināsies no 2026. gada 3. līdz 9. februārim, bet obligāciju emisijas datums plānots 2026. gada 12. februārī.

Obligāciju piedāvājuma vadošais organizators ir “Artea Bank” no Lietuvas, savukārt līdzorganizators – Latvijas “Signet Bank”.

Rīgas zaļākais biznesa kvartāls “Verde” turpina attīstības otro kārtu Skanstes apkaimē. Attīstītājs “Capitalica Asset Management” ir pabeidzis 85% no C ēkas pazemes daļas izbūves un tuvākajā laikā uzsāks D ēkas būvniecību.

Pēc “Verde” A un B ēku pabeigšanas un pilnīgas iznomāšanas 2022.–2023. gadā “Capitalica Asset Management” turpina projekta attīstību, realizējot vēl divas A klases biroju ēkas vienā no Rīgas straujāk augošajām, bet vienlaikus centrālajā un primiālajā lokācijā.

Būvniecības uzņēmums “Capitalica Industries” informē, ka C ēkas pazemes darbi ir pabeigti 85% apmērā, un šobrīd projekts ir pārgājis uz pirmā stāva izbūves darbiem. Tāpat uzņēmums aktīvi gatavojas tuvākajā laikā uzsākt D ēkas būvniecību.

“Verde” komercdirektore Iveta Ardava norāda, ka jau viena trešdaļa no C ēkas iznomājamās platības ir rezervēta, kas apliecina augsto pieprasījumu pēc augstākās klases, ilgtspējīgām biroju telpām Rīgā. Uzņēmums ir arī pieņēmis stratēģisku lēmumu pārplānot daļu stāvu, piedāvājot ierobežotu skaitu mazāku biroju platību – šāda iespēja Rīgas tirgū ir reta. “Šāda elastība A klases projektos nav bieži sastopama un dod uzņēmumiem iespēju strādāt modernā, ilgtspējīgā vidē bez nepieciešamības uzņemties lielas telpu saistības. Uzņēmumi vairs neizvēlas tikai biroju – tie izvēlas vidi un kopienu. “Verde” ir attīstījies par augstvērtīgu biznesa ekosistēmu, kurā nomnieki apzināti vēlas būt daļa no līdzīgi domājošu uzņēmumu kopienas, kas novērtē ilgtspēju, kvalitāti un nākotnes attīstību,” saka I. Ardava.

Rīgas biznesa centra “Preses Nama Kvartāls” attīstītājs AS PN Project veiksmīgi noslēdzis jaunāko obligāciju emisijas laidienu ar augstu investoru interesi. Emisijas laikā A klases biroju ēkas būvniecības noslēdzošajai fāzei piesaistīti 9,12 miljoni eiro, kas trīs reizes pārsniedz sākotnēji plānoto 3 miljonu eiro apjomu. Augstais pieprasījums apliecina investoru uzticību gan projekta attīstības progresam, gan tā ilgtermiņa potenciālam Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma tirgū.

“Arvien pieaugošā sabiedrības izpratne un zināšanas par investīciju iespējām palielina interesi par pārdomātu kapitāla ieguldīšanu. Fakts, ka plānotais emisijas apjoms tika trīskāršots, apliecina investoru pārliecību – sabiedrība ir gatava ieguldīt reālā Latvijas ekonomikas attīstībā un projektos, kuru progress jau pašlaik ir redzams Rīgas pilsētvidē,” uzsver Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), Lords LB Special Fund V vadītājs.

Obligāciju piedāvājumā piedalījās galvenokārt privātie investori no Baltijas valstīm, parādot stabilu kapitāla tirgus interesi par augstas kvalitātes, ar reāliem aktīviem nodrošinātiem attīstības projektiem.

Valdība otrdien pēc plašām diskusijām akceptēja vēja elektrostaciju parku "Eko Ziemeļi" un "Kurzeme" ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN), savukārt projekta "K2 Ventum" IVN akcepta apstiprināšana patlaban tika atlikta.

Vienlaikus otrdien pusdienlaikā iepretim Ministru kabineta ēkai notika vides aktīvistu protests pret visu trīs minēto projektu īstenošanu.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska valdības sēdē informēja, ka rīkojumu apstiprināšana nozīmē IVN procesa noslēgšanos. "Tas nav gala lēmums un nenozīmē, ka rītdien vēja parku attīstītāji var sākt būvniecību," uzsvēra Kurevska, vienlaikus piebilstot, ka nākamā fāze ietver būvprojekta izstrādi.

Savukārt klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) piebilda, ka institūcijas, kas apšauba, piemēram, konkrētu ekspertu ziņojumus, var vērsties tiesā, bet, viņaprāt, ar šiem projektiem ir jāvirzās uz priekšu.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Vastint Latvia” projekta Magdelēnas kvartāla otrās kārtas biroju ēkas Antonijas ielā 17 un 21, Rīgā pērnā gada decembrī saņēmušas Latvijā līdz šim augstāko LEED (Leadership in Energy and Environmental Design) v4 BD+C: Core and Shell sertifikācijas novērtējumu biroju ēku jaunbūvēm.

LEED Platinum sertifikāts apstiprina, ka ēkas atbilst izciliem ilgtspējas standartiem – tajās ir ieviesti risinājumi, kas būtiski samazina enerģijas un ūdens patēriņu, tiek izmantoti videi draudzīgi materiāli, nodrošināta augsta iekštelpu gaisa kvalitāte, kā arī bieži integrēti atjaunojamie energoresursi.

“Šis augstais novērtējums apliecina mūsu apņemšanos radīt augstas kvalitātes, ilgstpējīgas un apkārtējai videi draudzīgas biroju ēkas, kas pozitīvi ietekmē cilvēkus, kas tajās atrodas un strādā – viņu komfortu, veselību un produktivitāti un vienlaikus dod arī pienesumu apkārtējās pilsētas videi. Šāds sasniegums nebūtu iespējams bez iesaistītās projekta komandas, kas laicīgi paredzēja ilgstpējīgus risinājumus ēku arhitektūrā, labiekārtojumā un inženiersistēmās, pastiprinātu uzmanību tieši pievēršot ēkas energoefektivitātes risinājumiem, ventilācijas, dzesēšanas un apkures sistēmu kapacitātei, apgaismojuma līmenim, elektroenerģijas un ūdens resursu taupīšanai un kopējai darba vides kvalitātei, un papildus būvdarbu laikā sekojot līdzi šo risinājumu izpildījumam, iebūves mezgliem, izvēlētajiem materiāliem, to īpašībām un izcelsmei, kopīgi radot izcilu gala produktu,” skaidro Mārcis Jankaitis “Vastint Latvia” projektu vadītājs.

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Arhitektu biroja Vilnis Mičulis dibinātāji un arhitekti Fricis Vilnis un Kārlis Mičulis ārvalstīs iegūto pieredzi, zināšanas un vērtības atveduši uz Latviju.

Lai gan ieguvuši attīstītāju uzticību, viņi atzīst, ka Latvijā trūkst darba vides kultūras un nozarē pieklibo savstarpējā komunikācija un pat vīzija, kādu vēlamies redzēt un kur virzās Rīga.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums.

Jūs esat jaunās paaudzes arhitekti. Iepazīstiniet, lūdzu, ar sevi!

Fricis Vilnis: Mums gribētos sevi asociēt ar zināmā mērā jaunās kultūras ieviesējiem, aizstāvjiem, varbūt pat pamatlicējiem, ja tā drīkst teikt. Kārlis savu galveno praksi ir ieguvis Šveicē, es - Nīderlandē. Abi strādājām lielos, starptautiskos birojos, kur ieguvām divas svarīgas lietas. Pirmais – izpratni, un mēs redzējām, kā strādā liels birojs, kas ir bāzes lietas, sākot no tā, ka ir svarīga biroja struktūra līdz pat mazākajām detaļām. Redzi, kā strādā liela struktūra, kas tajā ir efektīvs un kas mazāk. Iepriekš studējām un strādājām Latvijā, un uzreiz var redzēt, kā šeit pietrūkst, kādas lietas Latvijā būtu uzlabojamas, kā ārzemēs strādā lielie biroji, kuriem tradīcijas ir daudz senākas un izkoptākas. Brīdī, kad atgriezāmies Latvijā, skaidri zinājām, kādas tradīcijas un vērtības vēlamies ieviest mūsu jaunajā praksē.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību 2025. gadā uzsākta 31 investīciju projekta īstenošana. Šo projektu kopējais apjoms sasniedz 1,01 miljardu eiro ārvalstu tiešo investīciju.

Īstenojot šos projektus, tiks izveidotas 1350 jaunas darba vietas, īpašā preses brīfingā pagājušajā nedēļā paziņoja LIAA direktore Ieva Jāgere, piedaloties ekonomikas ministram Viktoram Valainim un Ārvalstu investoru padomes valdes loceklei Lienei Dubavai.

Kāpēc izdodas

Pirmais un nozīmīgākais fakts gan ir visu laiku lielākā piesaistītā investīciju apjoma sasniegšana 2025. gadā, par 54% pārsniedzot 2024. gada rādītāju. Līdztekus ir jānorāda, ka līdz ar šo paziņojumu var apstiprināt, ka LIAA reorganizācija, kas aizsākās līdz ar jaunu aģentūras direktores iecelšanu, ir izdevusies. Investīciju apjoma palielināšana ir šīs aģentūras galvenais uzdevums, un izmērāmi labāki rezultāti liecina par veiksmīgu iekšējo resursu pārplānošanu. Sīkāk par reorganizāciju un I. Jāgeres plāniem, sākot darbu aģentūrā, varat lasīt Dienas Biznesa 2024. gada pirmajā decembra numurā.

Investīciju pārvaldības uzņēmuma “Capitalica Asset Management” pārvaldītais fonds “Capitalica European Office Fund” ir veiksmīgi noslēdzis publiskās obligāciju emisijas pirmo posmu. Emisijas laikā investoru pieprasījums vairāk nekā četrkārt pārsniedza piedāvājumu, sasniedzot 13,2 miljonus eiro salīdzinājumā ar sākotnēji piedāvātajiem 3 miljoniem eiro.

Reaģējot uz spēcīgo interesi, emisijas apjoms palielināts līdz 4 miljoniem eiro. Piesaistītais finansējums tiks novirzīts Latvijas zaļākā biznesa kvartāla “Verde” nākamajām attīstības kārtām.

C ēkai jau ir pabeigta apakšzemes būvdarbu kārta, un rezervēti 25% no kopējās iznomājamās platības, apliecinot stabilu projekta progresu un augstu tirgus interesi.

Pirmajā laidienā piedalījās 560 investori: 48% no Latvijas, 43% no Lietuvas un 9% no Igaunijas. Gandrīz 26% obligāciju iegādājās institucionālie investori, savukārt 74% – privātie investori.

“Investoru uzticība apliecina, ka zaļā ‘Verde’ projekta koncepcija, augstā kvalitāte un līdzšinējie rezultāti atbilst augstākajām tirgus prasībām. Rīgas modernajā biroju tirgū joprojām ir jūtams ilgtspējīgu A klases telpu trūkums, un fakts, ka pirmās ‘Verde’ ēkas jau ir pilnībā iznomātas, skaidri parāda šī segmenta potenciālu,” norāda fonda pārvaldnieks Gintaras Toločka.

Autostāvvietu operators Snabb šī gada maijā uzsācis Zunda Towers daudzfunkcionālā kompleksa autostāvvietas pārvaldību. Līdz ar jaunās sadarbības aizsākšanu ēkā ir pieejami arī inovatīvi norēķinu risinājumi un uzlabota publiskā piekļuve vienai no lielākajām pazemes autostāvvietām Baltijā.

Zunda Towers ir augstākais daudzfunkcionālais komplekss Rīgā, kas piedāvā vairāk nekā 90 000 m² plašas biroju, dzīvojamo un komerctelpu platības 30 stāvos. Kompleksā šobrīd darbojas vairāki starptautiski un vietējā mēroga uzņēmumi, un jau šī gada nogalē augstceltnē plānota arī modernas pieczvaigžņu viesnīcas izbūve.

Zunda Towers pazemes autostāvvieta izvietota četros līmeņos, un tajā kopumā atrodas vairāk nekā 620 stāvvietas. Pirmais stāvs ar 117 stāvvietām nu ir pieejams publiskai lietošanai, savukārt pārējie līmeņi galvenokārt paredzēti biroju nomniekiem un kompleksa iedzīvotājiem.

Līdz šim autostāvvieta plašākai sabiedrībai bijusi mazāk zināma, taču šobrīd līdz ar operatora maiņu tās pieejamība tiek būtiski uzlabota.

Investīciju pārvaldības uzņēmums “Capitalica Asset Management”, kas plaši pazīstams kā Latvijā zaļākā biznesa kvartāla “Verde” attīstītājs, uzsāk darbu pie jauna nekustamā īpašuma projekta Rīgā.

Uzņēmuma meitas sabiedrība “Capitalica Residential” no “SBA Urban” ir iegādājusies 7,2 hektārus plašu teritoriju Pārdaugavā, Lielirbes ielā, ar mērķi attīstīt mūsdienīgu, daudzfunkcionālu kvartālu ar dzīvojamo un komerciālo apbūvi.

Plānots, ka projekta kopējā platība pārsniegs 100 000 m², un kopējās investīcijas plānotas 300 miljonu eiro apmērā. Pirmā posma būvniecība sāksies 2027. gadā. Līdz ar jaunā kvartāla attīstību Pārdaugavā, kopējais “Capitalica Asset Management” investīciju apjoms Rīgā, tostarp biroju kvartālā “Verde”, tuvosies 500 miljoniem eiro.

“SBA Urban” vadītājs Mants Kunčaitis: “Gan “SBA Urban”, gan “Capitalica Asset Management” ir vienas grupas uzņēmumi, turklāt “Capitalica” jau ilgāku laiku veiksmīgi darbojas Rīgā, attīstot augstas kvalitātes projektus. Tāpēc lēmums uzticēt turpmākās attīstības iespējas kolēģu komandai bija loģisks un savlaicīgs. Esam pārliecināti, ka šeit taps projekts, ar kuru varēsim lepoties visas “SBA” grupas ietvaros”.

Gatavojoties Eiropā lielākajam skolu klašu saliedēšanās festivālam “Čē Čē Čempionāts”, šī gada sākumā aptaujājām jauniešus par draudzēšanos klātienē un digitālajā vidē. Lai arī varētu šķist, ka jaunieši lielākoties draudzējas digitālajā vidē, izrādās, ka viņi daudz augstāk novērtē draudzēšanos klātienē – vairums jeb 62 % jauniešu atzina, ka viņi draudzību galvenokārt uztur klātienē. Turklāt 64 % atzina, ka viņiem ir sajūta, ka draugs klātienē viņu saprot labāk nekā tiešsaistē. Šie dati vēlreiz lika aizdomāties par to, cik būtiskas arī darba vidē ir regulāras tikšanās ar kolēģiem klātienē, nevis tikai datora ekrānā.

Uzņēmuma iekšējā kultūra nerodas prezentācijās

Man ir diezgan vecmodīgs un, jāatzīst, ne pats efektīvākais veids, kā sasniegt cilvēkus – es vienkārši pastaigājos pa biroju. Proti, ejot pa biroju, gandrīz katru reizi es satieku kādu, ar kuru man tāpat bija ieplānota saruna vai arī es pēkšņi atceros kādu neizrunātu jautājumu. Esmu 100 % pārliecināta, ka uzņēmuma iekšējā kultūra nerodas prezentācijās un online sapulcēs – tā rodas klātienes mijiedarbībā, spontānās sarunās starp cilvēkiem. Kad mēs satiekamies, apmaināmies idejām un veidojam attiecības, tad arī notiek īstās lietas. Daudzas idejas uzņēmumos rodas nevis oficiālās sapulcēs, bet gan nejaušās sarunās pie kafijas automāta vai koridorā. Digitālās sapulces parasti ir ļoti strukturētas – mēs pieslēdzamies ar konkrētu mērķi un pēc tā izpildes atslēdzamies. Savukārt klātienes vide ļauj idejām rasties dabiskāk.