Degvielas tirgotājs SIA "Astarte-nafta" patlaban ir apturējis sarunas ar degvielas mazumtirgotāju SIA "Circle K Latvia" par degvielas staciju tīkla pārdošanu, aģentūrai LETA pavēstīja "Astarte-nafta" valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Viņš skaidroja, ka šogad jūlijā Konkurences padome (KP) atļāva "Circle K Latvia" iegādāties "Astarte-nafta" aktīvus, "Circle K Latvia" iegūstot vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār 26 "Astarte-nafta" degvielas uzpildes stacijām. Vienlaikus KP lēmumā tika noteikti ierobežojumi turpmākai staciju darbībai pilna servisa režīmā.

Karčevskis informēja, ka patlaban "Astarte-Nafta" ir apturējusi sāktās sarunas ar "Circle K Latvia" un sākusi meklēt risinājumus, lai KP lēmums būtu bez ierobežojumiem.

Viņš arī atzina, ka patlaban notiek sarunas ar naftas produktu tranzīta uzņēmumu SIA "Naftimpeks" par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "Astarte-nafta".

Arī "Circle K Latvia" pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka abām pusēm neizdevās panākt galīgo vienošanos par vairākiem būtiskiem darījuma nosacījumiem, tādēļ tā īstenošana ir apturēta uz nenoteiktu laiku.

Energoresursu tirgotājs AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", iegūstot ilgtermiņa nomas tiesības uz 19 degvielas tirdzniecības pakalpojumu sniedzēja SIA "Naftimpeks", kurai pieder SIA "Astarte-nafta", degvielas uzpildes stacijām (DUS), plāno tās līdz šā gada beigām pārveidot atbilstoši "Viršu" zīmolam, piektdien uzņēmuma virtuālajā konferencē teica "Virši-A" vadītājs Jānis Vība.

Viņš arī pauda cerību, ka "Virši-A" drīzumā saņems Konkurences padomes (KP) akceptu šim darījumam, bet norādīja, ka KP jāpieņem lēmums vēlākais līdz 19. jūnijam.

Ja KP atļaus "Virši-A" ilgtermiņa nomā pārņemt 19 "Astarte-nafta" DUS, uzņēmums plāno līdz šā gada beigām tās renovēt un pārveidot atbilstoši "Viršu" zīmolam.

"Nākamgad sākumā visām šīm DUS jāatbilst "Virši-A" standartam," teica Vība.

Viņš stāstīja, ka kopā Latvijā ir 25 "Astarte-nafta" DUS un "Virši-A" plāno ilgtermiņā nomā pārņemt 19, kas atbilst uzņēmuma attīstības plāniem. Ilgtermiņa nomas līgums ir paredzēts uz tik ilgu periodu, kas motivē "Virši-A" investēt šajās DUS.

Komentējot kapitālu DUS pārņemšanas un renovācijas pasākumiem, "Virši-A" finanšu direktore Vita Čirjevska teica, ka uzņēmums plāno izmantot banku aizdevumu. Viņa teica, ka investīcijas šajā darījumā "būs būtiskas, bet ne graujošas".

Latvijas jaunuzņēmums Bdetect iekļuvis Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup – EWC) TOP100 uzņēmumu skaitā, izturot konkurenci starp vairāk nekā 10 300 pieteikumiem globālajam konkursam.

Jau ceturto gadu pēc kārtas Swedbank un partneru rīkotā Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs tiek iekļauts starp prestižākajiem dalībniekiem. No 5. līdz 8. novembrim Bdetect piedalīsies globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā kopā ar 46 citu valstu uzņēmumu pārstāvjiem, lai cīnītos par balvu fondu 1.5 miljonu ASV dolāru apmērā.

Bdetect piedāvā ar mākslīgo intelektu un multispektrālo tehnoloģiju darbinātu ierīci agrīnai ādas vēža diagnostikai. Ierīce piemērota gan medicīnas profesionāļiem, gan ikvienam lietotājam, padarot diagnostiku ātrāku, precīzāku un pieejamāku.

Kaspars Eiduks, Bdetect Biznesa attīstības vadītājs norāda: “Mēs esam lepni būt starp Pasaules Uzņēmējdarbības kausa TOP100 uzņēmumiem, kas pierāda, ka inovācijas un zinātne Latvijā spēj sasniegt globālu līmeni. Ar mūsu tehnoloģiju ādas vēža agrīnai diagnostikai vēlamies ne tikai uzlabot medicīnas pieejamību, bet arī glābt dzīvības visā pasaulē. Šis sasniegums ir tikai sākums — turpināsim radīt risinājumus, kas maina nākotni”.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” nodrošinās bezmaksas zvanus un īsziņas saviem klientiem, kuri šobrīd atrodas Apvienotajos Arābu Emirātos, Bahreinā, Izraēlā, Jordānijā, Katarā, Kuveitā, Omānā un Saūda Arābijā.

Bezmaksas saziņu minētajās Tuvo Austrumu reģiona valstīs “Tele2” nodrošinās līdz šīs nedēļas beigām.

“Mūsu dati liecina, ka pašlaik Tuvo Austrumu valstīs atrodas ap 800 mūsu klientu. Saprotot, ka šiem klientiem mājupceļš šobrīd ir apgrūtināts, mēs – “Tele2” – sniegsim atbalstu, nodrošinot bezmaksas zvanus un īsziņas, lai saziņa ar tuvajiem būtu droša un bez liekām raizēm,” norāda “Tele2” valdes priekšsēdētājs Arnis Priedītis.

Arī mobilo sakaru operators LMT klientiem, kuri izmanto pēcapmaksas pakalpojumus, nodrošinās bezmaksas zvanus un īsziņas vairākās Tuvo Austrumu reģiona valstīs.

Bezmaksas zvani un SMS būs pieejami klientiem atrodoties Apvienotajos Arābu Emirātos, Bahreinā, Izraēlā, Jordānijā, Katarā, Kuveitā, Omānā un Saūda Arābijā.Bezmaksas saziņa būs pieejama visiem pēcapmaksas klientiem – gan privātajiem, gan biznesa klientiem, kas atrodas šajās valstīs.

Latvijā kopumā saules enerģētiskie resursi ir visumā vienmērīgi sadalīti pa visu valsts teritoriju.

Kā liecina The Energy Sector Management Assistance Program (ESMAP) un Pasaules Bankas (World Bank) pētijuma Global Photovoltaic Power Potential by Country rezultāti, tad Latvijai ir vieni no vissliktākajiem apstākļiem pasaulē elektroenerģijas ražošanai no saules rudens un ziemas laikā. Savukārt vasarā (jūnijā) pēc saules enerģētikas potenciāla Latvija ir 69. vietā pasaulē no 191 valsts, par kuru ir dati.

Saules enerģiju cilvēce izmanto un izmantos vienmēr un visos laikos.Dzīvību uz zemes nodrošina saules enerģijas plūsma. Augu biomasas pieaugums (fotosintēze) ir tieši atkarīgs no saules enerģijas daudzuma un arī no ūdens pieejamības. Ideāli – ja saules enerģijas ir daudz un pietiek ūdens. Ja saules enerģijas būs daudz, bet ūdens pieejamība ir niecīga, tad dabiskā produktivitāte būs ļoti zema – tad tie ir tuksneša apstākļi. Ja saņemtās saules enerģijas būs ļoti maz vai nemaz (polārā ziema) un tā būs tikai sezonāla, tad dabiskā produktivitāte būs ļoti zema, Antarktīda vai Grenlande - tie ir polārie ledus tuksneši. Maksimāla dabiska produktivitāte - daudz saules un daudz nokrišņu - ir ekvatoriālajā joslā. Ja saules daudzums būs vidējs un ūdens pieejamība būs vidēja, produktivitāte būs augsta. Šādi apstākļi ir mērenajā joslā, kur esam mēs.

Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 201 pasaules valsti, kamēr importēja no 167 valstīm, informē Centrālajā statistikas pārvalde.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2025. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 19,54 miljardus eiro, kas ir par 698,1 miljonu eiro jeb 3,7% vairāk nekā 2024. gadā, bet importa - 23,19 miljardus eiro, kas ir par 1,5 miljardiem eiro jeb 6,9% vairāk. Tādējādi Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,73 miljardus eiro, kas ir par 2,2 miljardiem eiro jeb 5,4% vairāk nekā 2024. gadā.

Eksporta pieaugums vērojams tādās preču grupās kā minerālprodukti - par 353,5 miljoniem eiro jeb 24,7%, dzīvi dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti - par 212,3 miljoniem eiro jeb 22,4%, kā arī mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas - par 135,6 miljoniem eiro jeb 4,7%. Savukārt samazinājums bija tādās preču grupās kā augu valsts produkti - par 66,4 miljoniem eiro jeb 5,1%, kā arī koks un tā izstrādājumi, kokogle - par 38,1 miljonu eiro jeb 1,3%.

ASV operācija Venecuēlā kļuva par pirmo šī gada nozīmīgo ģeopolitisko satrici-nājumu. Tās rezultātā pieauga ASV lielo naftas kompāniju akciju vērtība, kā arī ģeopolitisko neskaidrību apstākļos atsevišķi investori kā allaž meklējuši patvē-rumu, iegādājoties zeltu un kriptovalūtas.

Naftas tirgus kopumā reaģēja negaidī-ti mierīgi – degvielas cenas nevis krita, bet pat nedaudz pieauga, un patieso ie-tekmi vērosim ilgtermiņā.

Pasaulē naftas cena pieaug

Venecuēlai ir pasaulē lielākās oficiāli apstiprinātās naftas rezerves – apmēram 303 miljardi barelu, tādēļ formāli tā ir svarīgs spēlētājs globālajā naftas tirgū. Tomēr finan-šu tirgus reakcija atgādina, ka ar rezervju apjomu vien nepietiek. Pēc varas maiņas tika gaidīts naftas cenu kritums, pēc sankciju atcelšanas ātri appludinot ASV ar Vene-cuēlas naftu. Taču realitāte bija pretēja – pirmdienas vakarā naftas cena pieauga gandrīz par 1 %.

Tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, ņemot vērā inflāciju, globālā naftas cena šobrīd ir zemākā gandrīz 20 gadu laikā – piedāvājums joprojām ir pārmērīgs, tādēļ turpmā-kam cenu kritumam ir maz pamata; drīzāk sagaidāms cenu pieaugums.

Analītiķi pirmdien brīdina, ka naftas cenas pasaulē varētu turpināt palielināties, ņemot vērā krīzi Tuvajos Austrumos, kas rada bažas par ilgstošām naftas ieguves problēmām un transporta traucējumiem Hormuza jūras šaurumā.

Bijušais Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) naftas nodaļas vadītājs Nīls Atkinsons norāda, ka enerģijas tirgi vēl nekad nav pieredzējuši Hormuza jūras šauruma faktisku slēgšanu.

Ja vien kaut kas visai drīz nemainīsies, "mums draud izšķiroša un vēl nepieredzēta enerģētikas krīze," intervijā raidorganizācijai CNBC sacīja Atkinsons.

Analītiķi skaidro, ka Irāka un Kuveita jau sākušas apturēt naftas ieguvi, un līdzīgs scenārijs draud arī Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Saūda Arābijai, ja Hormuza jūras šaurums ilgu laiku būs slēgts.

"Visā pasaulē ir naftas rezerves, taču gadījumā, ja šis jūras šaurums ilgstoši būs slēgts, šīs naftas rezerves, ja tās tiks izmantotas, tiks izsmeltas, un mēs nonāksim situācijā, kad naftas ieguve faktiski tiks pārtraukta Irākā un, iespējams, arī Kuveitā. Varbūt pat arī Saūda Arābijā. Un tad mēs nonāksim krīzē, kādu mēs vēl nekad neesam pieredzējuši," izteicās Atkinsons.

Reaģējot uz ASV un Izraēlas triecieniem Irānai, naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien paziņojusi par straujāku naftas ieguves kvotu palielināšanu, nekā bija gaidīts iepriekš.

OPEC+ valstis, kuru vidū ir Saūda Arābija un Krievija, kā arī Persijas līča valstis, kas varētu visvairāk ciest no uzbrukuma Irānai, vienojušās par produkcijas palielināšanu līdz 206 000 barelu dienā.

Jaunie ieguves apjomi tiks piemēroti, sākot ar aprīli, teikts OPEC+ paziņojumā.

Paziņojumā nav pieminēti triecieni Irānai, bet norādīts uz optimistiskajām pasaules ekonomikas prognozēm un veselīgo situāciju pasaules tirgū.

"Swedbank" grupas apdrošināšanas kompānijas "Swedbank P&C Insurance", risku apdrošināšanas kompānija "Balcia" un risku apdrošināšanas kompānija "Balta" segs apdrošināšanas izmaksas klientiem, kas iestrēguši Irānas militārā konflikta reģionā, informēja kompānijās.

"Swedbank" pārstāvji norāda, ka ierasti apdrošināšana nav spēkā, ja zaudējumi radušies bruņota militāra konflikta dēļ, tomēr "Swedbank P&C Insurance" izņēmuma kārtā kompensēs klientiem zaudējumus, kas ietver maršruta grafika izmaiņas un naktsmītni, kā arī tiks segtas medicīniskās izmaksas.

Šis izņēmums attieksies uz klientiem, kuri ceļojumā devās līdz 28. februārim (ieskaitot). Zaudējumi netiks segti tiem ceļotājiem, kas būs apzināti devušies uz militārā konflikta reģionu pēc 28. februāra. Tāpat netiks segti zaudējumi, kuri jau būs kompensēti, piemēram, no aviokompāniju vai citu iestāžu un uzņēmumu puses.

"Swedbank" norāda, ka nākamnedēļ būs skolēnu brīvlaiks un daudzas ģimenes izmanto tieši šo laiku ceļojumiem, tostarp uz militārā konflikta skarto reģionu.

Kosmētikas ražotājs SIA "Kinetics Nail Systems" līdz 2030. gadam plāno sasniegt 20 miljonu eiro apgrozījumu gadā, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma dibinātājs un vadītājs Andžejs Stenclavs.

"2030. gadā mēs gribam sasniegt šo nozīmīgo 20 miljonu eiro slieksni, un tad jau veidot stratēģiju 50 miljoniem eiro," teica Stenclavs.

Viņš piebilda, ka, sasniedzot 50 miljonu eiro apgrozījumu, varēs teikt, ka uzņēmums uz pasaules fona ir nozīmīgs spēlētājs. "Arī pasaules līmenī 50 miljoni eiro kosmētikas uzņēmumam jau ir ļoti nozīmīgs apjoms," uzsvēra "Kinetics Nail Systems" vadītājs.

Šobrīd "Kinetics Nail Systems" produkciju eksportē uz 43 pasaules valstīm. Jautāts par uzņēmuma nākotnes eksporta plāniem, Stenclavs teica, ka "Kinetics Nail Systems" neplāno paplašināt eksportu valstu skaita ziņā, bet vēlas palielināt apmērus jau esošajās eksporta valstīs.

Naftas piegādes pasaulē augustā sasniegušas rekordaugstu līmeni, jo naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ un citas valstis palielinājušas naftas ieguvi, ceturtdien ziņo Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

IEA norāda, ka naftas piegādes pasaulē augustā sasniedza 106,9 miljonus barelu dienā, kas ir visu laiku augstākais līmenis.

Aģentūra prognozē, ka naftas piegādes pasaulē šogad kopumā pieaugs par 2,7 miljoniem barelu dienā līdz 105,8 miljoniem barelu dienā.

Vienlaikus prognozes liecina, ka naftas pieprasījums pasaulē šogad palielināsies līdz 103,9 miljoniem barelu dienā, tādējādi izveidosies naftas pārpalikums.

Savukārt nākamgad, pēc IEA aplēsēm, naftas piegādes pasaulē pieaugs līdz 107,9 miljoniem barelu dienā, bet pieprasījums veidos 104,6 miljonus barelu dienā.

Astoņas OPEC+ dalībnieces, tai skaitā Saūda Arābija un Krievija, naftas ieguvi pakāpeniski palielinājušas kopš aprīļa. Svētdien šīs valstis paziņoja, ka vienojušās turpināt palielināt naftas ieguvi.

Ārlietu ministrija (ĀM) kopā ar Satiksmes ministriju (SM) gatavo Ministru kabineta rīkojumu par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" reisu nodrošināšanu Latvijas valstspiederīgo repatriācijai no Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), liecina ĀM ieraksts sociālajos tīklos.

Evakuācijā prioritāte tikšot dota mazaizsargātām personām un ģimenēm ar bērniem.

ĀM uzsver, ka drošības situācija Ēģiptē patlaban nav mainījusies. ASV vēstniecības Ēģiptē, Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu ceļojuma brīdinājumi nav mainījušies.

ĀM akcentē, ka ir grūti paredzēt turpmāko situācijas attīstību Tuvo Austrumu reģionā, tāpēc katram ceļotājam ir rūpīgi jāizvērtē brauciena nepieciešamība. Turklāt Ēģiptes gaisa telpa ir atvērta, taču, slēdzot citu valstu gaisa telpas, var rasties neplānotas izmaiņas reisos uz un no Ēģiptes.

Atbilstoši otrdien ĀM sniegtajai informācijai Konsulārajā reģistrā īstermiņa ceļojumus uz reģionu reģistrējuši 676 valstspiederīgie. Visvairāk - 576 - atrodas Apvienotajos Arābu Emirātos, 30 - Izraēlā, 25 - Katarā, 21 - Omānā, astoņi - Kuveitā, seši - Saūda Arābijā, pa pieciem - Bahreinā un Jordānijā.

Naftas Brent cena biržā Intercontinental Exchange (ICE) 13. martā noslēdza tirdzniecības sesiju 103,14 USD/bl līmenī. Pēdējo reizi Brent nafta šādā līmenī tirdzniecības dienu noslēdza 2022. gadā. Runa ir tieši par slēgšanas cenu - settlement price, jo tieši tai ir galvenā nozīme fiziskajā naftas un naftas produktu tirgū.

Degvielas tirgotāju iepirkuma cena Latvijā tiek noteikta pēc cenu formulas, kas balstās uz S&P Global aģentūras S&P Global Platts kotācijām. Piektdien, 13. martā, šīs kotācijas sasniedza augstāko līmeni kopš kara sākuma Irānā, gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam, gan arī etanolam, kas tiek pievienots benzīnam, lai izpildītu vides prasības.

Uzziņai: Pirmdien, 9. martā, tika fiksēts viens no lielākajiem cenu svārstību rekordiem. Brent noslēguma cena piektdien bija 92,69 USD/bl. Pirmdien tirgus atvērās ar strauju kāpumu, sasniedzot maksimumu 119,50 USD/bl līmenī, tas ir, +26,81 USD/bl jeb +29% salīdzinājumā ar piektdienas slēgšanas cenu. Pēc Donalda Trampa norādēm par iespējamu drīzu konflikta izbeigšanu, tirgus strauji koriģējās uz leju līdz 83,66 USD/bl līmenim (t. i., zem piektdienas slēgšanas līmeņa) no dienas maksimuma, samazinoties par -35,84 USD/bl jeb -30%. Tomēr, sasniedzot “zemāko punktu”, tirgus atkal strauji pieauga vairāk nekā par +18% un Brent pirmdien noslēdzās 98,96 USD/bl līmenī, kas ir +7% pieaugums salīdzinājumā ar piektdienu.

Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālī Klaipēdā pirmo reizi sašķidrināts biometāns, trešdien paziņoja uzņēmums "KN Energies".

Biometāna pircēja Ziemeļvalstu enerģētikas uzņēmuma "Gasum" nofraktētajā kuģī "Coral Energy" tika iekrauta Norvēģijas "Equinor" pārdotā un virtuāli sašķidrinātā gāze.

"Pabeidzot pirmo virtuālo biometāna sašķidrināšanas operāciju, Klaipēdas LNG terminālis ir kļuvis par pirmo termināli Baltijas reģionā, kas piedāvā šādu pakalpojumu," sacīja "KN Energies" komercdirektors Mindaugs Naviks.

"Tas ļauj mums piedāvāt elastīgu un efektīvu risinājumu gan Lietuvas, gan starptautiskā tirgus dalībniekiem, kas meklē ilgtspējīgas degvielas alternatīvas," viņš piebilda.

"KN Energies" norādīja, ka virtuālās sašķidrināšanas pakalpojums "ļaus biometāna ražotājiem un piegādātājiem efektīvi integrēt savu darbību sašķidrinātās dabasgāzes loģistikas ķēdē un tirgot gan Lietuvā, gan visā Eiropā saražoto gāzi - gāzi, kas ir pieejama savstarpēji savienotā Eiropas gāzes tīklā".

Latvijā degvielas cenas šobrīd mainās vienmērīgi un stabili, sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Viņa minēja, ka Latvijā tirgus dinamika atšķiras no Igaunijas, kur cenas patlaban svārstās daudz asāk, un atšķirības starp degvielas uzpildes stacijām var sasniegt pat 20 centus litrā. "Latvijā cenu kustība ir ievērojami vienmērīgāka un stabilāka," teica Ligere.

Jautāta, kādēļ Latvijā pēdējā laikā degvielas cenas ir pieaugušas, lai gan "Brent" markas jēlnaftas cena samazinājās, Ligere skaidroja, ka degvielas uzpildes staciju cenas nav tieši saistītas ar jēlnaftas cenu, jo mazumtirdzniecības cenu ietekmē starptautiskās degvielas produktu biržas - benzīna un dīzeļdegvielas kotācijas.

"Tās bieži vien nekustas vienlaicīgi ar jēlnaftu un reizēm produktu cenas pieaug pat tad, kad nafta kļūst lētāka. Tāpēc degvielas cenas ir jāvērtē tieši pēc produktu biržām, nevis pēc jēlnaftas," skaidroja Ligere.

Nafta un naftas produkti no stratēģiskajām rezervēm nekavējoties tiks laisti tirgū Āzijā un Okeānijā, bet Eiropā un Amerikā - marta beigās, svētdien paziņoja Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA).

11. martā IEA dalībvalstis, to vidū arī Latvija, vienojās laist tirgū 400 miljonus barelu naftas no stratēģiskajām rezervēm, lai mazinātu cenu kāpumu, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos.

"Dalībvalstis ir iesniegušas IEA individuālus īstenošanas plānus. Šajos plānos norādīts, ka IEA dalībvalstis Āzijas un Okeānijas valstīs krājumus darīs pieejamus nekavējoties," norādīja IEA.

"IEA dalībvalstis Amerikā un Eiropā krājumus darīs pieejamus no marta beigām," piebilda IEA.

"Karš Tuvajos Austrumos rada lielākos piegādes traucējumus pasaules naftas tirgus vēsturē," uzsvērusi IEA.

IEA dalībvalstu vienošanās par rezervju izmantošanu nav būtiski ietekmējusi naftas cenu, kas svārstās ap 100 ASV dolāriem par barelu, kas ir augstākais rādītājs kopš 2022. gada. PIrms kara sākuma naftas cena bija zem 70 dolāriem par barelu.

Brent naftas biržu cenas jau nokritušas līdz 3.–5. marta līmenim, kad Latvijā dīzeļdegviela maksāja ~1,69 €/l. Sagaidām, ka cenu kritums steidzami atspoguļosies arī degvielas uzpildes stacijās. Aicinu tirgotājus rīkoties atbilstoši tirgus tendencēm. Neaizmirstam arī akcīzi!

Viktors Valainis 17.04.2026 https://x.com/ViktorsValainis/status/2045167326312444002

Jau mēneša sākumā es uzrakstīju rakstu, kurā detalizēti izskaidroju, kāpēc ir ārkārtīgi nekorekti atsaukties uz biržas cenu kustību naftai Latvijas degvielas tirgus kontekstā: https://www.db.lv/zinas/nelaujiet-sevi-apmanit-525883

Man nav zināms ministriju darbinieku zināšanu līmenis par globālo naftas industriju un degvielas cenu savstarpējo saistību starp pasaules tirgu un Latvijas tirgu. Iespējams, viņi nezina, ka Brent fjūčers, kas tiek tirgots Intercontinental Exchange (ICE), ir atvasināts finanšu instruments uz izejvielu aktīvu (BFOET), un praksē tas galvenokārt tiek izmantots finanšu norēķiniem un risku pārvaldībai. Tā kā praktiski viss ICE Brent apgrozījums ir finanšu rakstura, darījumu skaits ar šo biržas kontraktu daudzkārt pārsniedz fizisko piegāžu apjomus, kas ir tā pamatā.

Eksporta plaisa starp Latviju un pārējām divām Baltijas valstīm acīmredzami pieaug.

To rāda kādreizējā Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītāja Mortena Hansena un AS Industra Bank valdes priekšsēdētāja Dr. oec. Raivja Kakāņa pētījums par Latvijas eksporta attīstību pēdējo 15‒30 gadu laikā uz pārējo divu Baltijas kaimiņvalstu fona.

Latvijas eksporta atpalicība reģionā aug

Pētnieki parāda kopējos eksporta ienākumus un izaugsmi 2024. gadā pret 2020. gada rezultātu. Proti, ja 2020. gadā Latvijas un Igaunijas eksporta ienākumu apmērs bija ļoti līdzīgs – 18,99 miljardi eiro Igaunijai un 18,31 miljards eiro Latvijai ‒, tad 2024. gadā Igaunijai tas bija jau 30,14 miljardi eiro, bet Latvijai – 25,98 miljardi eiro, savukārt Lietuva no 36,41 miljarda eiro savus eksporta ienākumus ir audzējusi līdz 58,11 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka Latvijas eksporta ienākumu (ieskaitot inflācijas efektu) izaugsmes temps minētajā posmā ir 42%, Igaunijas ‒ 59%, bet Lietuvas ‒ 60%. 2024. gadā Latvijā imports pārsniedza eksportu par vairāk nekā vienu miljardu eiro, kamēr Igaunijai eksporta ienākumi pārsniedza importu par teju 223 miljoniem eiro, bet Lietuvai pat vairāk par četriem miljardiem eiro. Lietuvai gan ir naftas pārstrādes komplekss, bet nevietā ir atrunas par to, ka Latvijai nav tāda uzņēmuma, jo arī Igaunijai tāda nav, turklāt nevienai no Baltijas valstīm nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta vai dabasgāze. Faktiski Latvijas atpalicība eksporta ienākumos no Igaunijas 2020. gadā bija tikai ap 0,6 miljardiem eiro, bet četru gadu laikā pieauga līdz četriem miljardiem, no Lietuvas atpalicība sasniedza pat vairāk nekā 32 miljardus eiro. Pētnieki jautā ‒ vai Latvija ar savu līdzšinējo pieeju vispār spēs vēl kādu valsti «noķert» un aizsniegties līdz ES vidējiem rādītājiem?

Trans-Kaspijas starptautiskais transporta maršruts, saukts arī par Vidējo koridoru, aizvietos Ziemeļu zīda ceļa koridoru, un atslēgas posms šajā stāstā ir Azerbaidžāna.

Maršruts cauri Dienvidkaukāza valstīm ir ne tikai par 3000 kilometriem īsāks, bet arī risina Rietumu sankciju ievērošanu, apejot Krieviju pilnībā. Vidējā koridora trūkums pagaidām ir tā jauda, kas ir ievērojami mazāka nekā Ziemeļu koridora gadījumā, tomēr problēma jau tiek risināta.

Āzijas kravu plūsma un vidējais koridors

Zīda ceļš vēsturiski ir aptuveni 8000 kilometru garš tirdzniecības ceļš, kas radies vēl pirms mūsu ēras un savienoja Ķīnu ar Eiropu, lai transportētu galveno Ķīnas eksportpreci – zīdu. Mūsu dienās ir runa par jauno zīda ceļu, tostarp pat izteiktu Ķīnas un citu Āzijas valstu vēlmi preces Eiropā un Āfrikā nogādāt pa sauszemes ceļiem. 2013. gadā Ķīna uzsāka iniciatīvu Viena josta, viens ceļš (The Belt and Road Initiative), kas stiprina Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku. Sākotnēji samērā izteikts bija ziemeļu virziens cauri Krievijai un Baltkrievijai, kas solīja nelielu papildu noslodzi arī Baltijas ostām. Latvijas gadījumā varēja būt runa par konteineriem Ziemeļvalstīm. Preču pamatplūsma no dzelzceļa tika nokrauta vecajā Eiropā un pēc būtības Latvijas ekonomiku neietekmēja. Pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā un dažādu tirdzniecības sankciju parādīšanās ziemeļu virziens kļuva problemātisks un bija nepieciešams globāls risinājums. Kā viens no perspektīviem attīstības virzieniem tiek minēts Vidējais koridors, kas šķērso Azerbaidžānu un Gruziju. Tiek paredzēta arī Armēnijas iesaiste transporta koridora darbībā. Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības līdz nesenai pagātnei bija visnotaļ sarežģītas. Situācija būtībā tika atrisināta šogad, pateicoties ASV iniciētajai miera deklarācijai, kas tika parakstīta 2025. gada 8. augustā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šis notikums atkārtoti apstiprināja Azerbaidžānas izvirzīto miera programmu pēc 2020. gada kara beigām. Attiecību normalizēšana paredz arī komunikāciju atvēršanu, tostarp Zangezūras koridora atvēršanu, kas nodrošinās netraucētu saziņu starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivānas Autonomo Republiku caur Armēniju. Šis plāns kļuva pazīstams kā Trampa maršruts starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP).

Energoresursu tirgotājs un ērtas iepirkšanās veikalu tīkls AS “VIRŠI-A” šī gada 19. februārī ir iesniedzis Konkurences padomē paziņojumu par plānoto darījumu, kura ietvaros AS “VIRŠI-A” plāno iegūt ilgtermiņa nomas tiesības uz 19 SIA “Naftimpeks”, kas šobrīd ir degvielas uzpildes staciju “Astarte” īpašnieks, degvielas uzpildes stacijām.

Tiek plānots, ka pēc Konkurences padomes apstiprinājuma saņemšanas degvielas uzpildes stacijas pakāpeniski darbosies ar “Virši” zīmolu, īstenojot ilgtermiņa nomas tiesības; tajās tiks ieviests pilns “Virši” pakalpojumu klāsts, tostarp degvielas tirdzniecība un papildu pakalpojumi klientu ērtībai.

Plānotā darījuma saskaņošanas rezultātā “Virši” degvielas uzpildes staciju tīkls nākotnē varētu palielināties no esošajām 84 uzpildes stacijām līdz 103 stacijām, kas būtu vairāk nekā 20% pieaugums pret uzņēmuma pašreizējo staciju skaitu, tādējādi būtiski paplašinot uzņēmuma tīkla pārklājumu, apgrozījuma potenciālu un pakalpojumu pieejamību klientiem visā Latvijā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, bet naftas cenas pieauga, turpinoties neskaidrībai par ASV-Irānas miera sarunu atjaunošanu pirms divu nedēļu pamiera beigām.

Neilgi pēc ASV akciju tirgus slēgšanas ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par pamiera pagarināšanu, tomēr turpinot Irānas ostu militāro blokādi.

Investori bija cerējuši, ka par spīti naidīgai retorikai vēl ir iespējama vienošanās par Tuvo Austrumu kara izbeigšanu un Hormuza šauruma atkalatvēršanu naftas un gāzes pārvadājumiem.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā otrdien pieauga, turpinot pirmdienas kāpumu, kas bija noticis pēc tam, kad Irāna atkal slēdza Hormuza šaurumu.

"Investoru noskaņojums palika piesardzīgs, pastāvot neskaidrībai par Irānas pamieru," sacīja investīciju un tirdzniecības platformas IG tirgu analītiķis Aksels Rudolfs.

Starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka šobrīd nav saprotams, kāpēc Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” ir izvēlējies IPO stratēģiju ar 51% akciju kotēšanu biržā, kas nozīmē, ka Rīga zaudētu jebkādu kontroli pār uzņēmuma vadības lēmumiem.

Ja apskata Lietuvas un Igaunijas valsts vai pašvaldību uzņēmumu piemērus biržā, tad tomēr tiek saglabātas kontrolpaketes.

Biržā darbojas tādi kaimiņvalstu smagsvari kā Ignitis Grupe (enerģētika, Lietuvas valstij 74,99%), Klaipedos nafta (enerģētika, Lietuvas valstij 72,47%), Tallinna Vesi (ūdens komunālsabiedrība, Tallinas pašvaldībai – 55%), Tallina Sadam (Tallinas osta, tranzīts, Igaunijas valstij 67%), Litgrid (enerģētika, Lietuvas valstij 97,5%), Amber Grid (enerģētika, Lietuvas valstij 96,58%) un citi. Visos šajos gadījumos valsts vai pašvaldība ir saglabājusi vairākumakcionāra statusu un to mērķis atrasties biržā ir piesaistīt papildu līdzekļus attīstībai.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, bet naftas cenas kritās, investoriem turpinot fokusēties uz Hormuza šaurumu un gaidāmām centrālo banku sanāksmēm.

Naftas cenas kritās pēc tam, kad Hormuza šaurumu šķērsoja Pakistānas tankkuģis.

Irāna tomēr turpināja uzbrukt naftas rūpniecības infrastruktūrai Persijas līča valstīs, un pirmdien tās droni trāpīja naftas atradnēm Apvienotajos Arābu Emirātos un Irākā.

Nafta un naftas produkti no stratēģiskajām rezervēm nekavējoties tiks laisti tirgū Āzijā un Okeānijā, bet Eiropā un Amerikā - marta beigās, svētdien paziņoja Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA).

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien aicināja Franciju un Lielbritāniju palīdzēt nodrošināt kuģošanu caur Hormuza šaurumu, ko šobrīd cenšas bloķēt Irāna.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka karš Tuvajos Austrumos, kuru uzsāka ASV un Izraēlas triecieni Irānai, "nav NATO lieta" un Vācija tajā nepiedalīsies. Arī Lielbritānija, Spānija, Polija, Grieķija un Zviedrija ir distancējušās no aicinājumiem militāri iesaistīties.

No 15. decembra Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāk projektu pieteikumu pieņemšanu ārvalstu filmu un dižpasākumu atbalsta programmā ar kopējo finansējumu divu gadu periodam 10,7 miljoni eiro.

Pieteikšanās atvērta līdz 2026. gada 30. janvārim. Programma palīdz Latvijai konkurēt starptautiskā mērogā – gan piesaistot jaunus filmu projektus, gan iedrošinot pasākumu rīkotājus Latvijā īstenot starptautiskus pasākumus, kurus apmeklē liels ārvalstu viesu skaits.

Programmas mērķis ir veicināt pakalpojumu eksportu, sekmēt Latvijas atpazīstamību un radīt ilgtermiņa ekonomisku pienesumu, izmantojot Latviju kā platformu filmu uzņemšanai un starptautisku pasākumu norisei. 2026. gadā kopējais pieejamais finansējums būs 3,4 miljoni eiro, bet 2027. gadā – 7,36 miljoni eiro.

Saskaņā ar programmas nosacījumiem atbalsts paredzēts līdz 30% attiecināmo izmaksu segšanai ārvalstu filmu projektiem un dižpasākumu organizēšanai Latvijā. Atbalsts paredzēts dižpasākumiem, kas rada izmērāmu ekonomisko ietekmi – piemēram, paredzot vismaz 5000 ārvalstu viesu, kuri Latvijas tūristu mītnēs pavada vismaz divas naktis. Atbalsta saņēmēji attiecināmajās izmaksās var iekļaut arī licences, mārketinga izdevumus, izmaksas par tehnisko nodrošinājumu, mākslinieku honorārus, izmitināšanu, ēdināšanu, drošības izdevumus un citus pakalpojumus, kuri attiecināmi uz pasākumu organizēšanu.