Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

SIA Lursoft IT pētījums liecina, ka biznesa demogrāfija, proti, jaundibinātie uzņēmumi, gadu no gada Latvijā ir teju vienā un tajā pašā līmenī, turpretī Lietuvā un Igaunijā aug.

Igaunijā, lai gan pēdējos gados tur tiek paaugstinātas nodokļu likmes, biznesa demogrāfija ir izcila. Pēc iedzīvotāju skaita Igaunija ir mazākā no Baltijas valstīm, toties jaunus uzņēmumus pēdējo deviņu gadu laikā tajā reģistrē 1,5–3 reizes biežāk nekā ar cilvēkiem bagātākajās Lietuvā un Latvijā. To parāda SIA Lursoft IT pētījums pēc Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu reģistru datiem.

Faktiski Igaunijā pēdējos gados dzimst visvairāk jauno potenciālo nodokļu maksātāju, kuri nākotnē varētu kļūt par nozīmīgu ekonomikas dzinējspēku.2024. gads parāda skarbāku ainu. Igaunijā reģistrēti 23 503 jauni uzņēmumi, kamēr Lietuvā – 16 078, bet Latvijā – tikai 9320, kas gan ir nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš, bet mazāk nekā 2022. gadā. Kopumā jaundibināto uzņēmumu skaits Latvijā rūk.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekenens pirmdien ierosinājis likumprojektu, kas aizliegtu Krievijas pilsoņiem un juridiskām personām iegādāties īpašumus Somijā.

Likumprojekta mērķis ir samazinātu drošības risku krīzes laikā.

Aizliegums attiektos uz pilsoņiem un fondiem no valstīm, kuras Eiropas Savienība (ES) uzskata par tādām, kas pārkāpušas citu valstu teritoriālo suverenitāti un varētu apdraudēt Somijas nacionālo drošību.

"Praksē šī plašākā formulējuma dēļ iespējams vērsties pret krieviem, kuri varētu iegādāties īpašumu Somijā. Taču šī formulējuma priekšrocība ir tā, ka to var attiecināt arī uz citām valstīm," ziņu vietnei "Euractiv" norādījis kāds informēts avots.

Kad sākās darbs pie likumprojekta, Hekenens izteicās, ka Krievija ar savu agresijas karu Eiropā ir pierādījusi, ka ir gatava izmantot "vājās vietas" Rietumu sabiedrībā.

Baltijas jūrā bojāti sakaru kabeļi starp Somiju un Vāciju, kā arī starp Zviedriju un Lietuvu, pirmdien paziņoja kabeļu operatori.

Somijas kompānija "Cinia" pirmdien paziņoja, ka ir bojāts zemūdens sakaru kabelis, kas Baltijas jūrā savieno Somiju un Vāciju.

Par kabeļa bojājumu, kura iemesli joprojām tiek meklēti, bažas pauda gan Somijas, gan Vācijas Ārlietu ministrija.

Visi telekomunikāciju sakari, kuriem tiek izmantots zemūdens sakaru kabelis "C-Lion1", ir pārtraukti, apstiprināja Somijas valsts kontrolētajā uzņēmumā "Cinia", kas būvē optiskās šķiedras tīklus un nodrošina telekomunikāciju pakalpojumus.

Somijas Nacionālā kiberdrošības centra "Traficom" komunikācijas vadītājs Samuli Bergstrēms sacīja, ka ir sākta izmeklēšana par kabeļa bojājumu.

Viņš paskaidroja, ka traucējumi kabeļa darbībā reizēm rodas dažādu iemeslu dēļ, laikapstākļu vai kuģošanas ietekmē.

2025. gadā Lietuvā ir vislielākā minimālā darba alga Baltijā, tomēr darba devējiem šajā valstī ir zemākās darbaspēka nodokļu izmaksas, savukārt darba ņēmējiem visvairāk makā iekrīt Igaunijā.

Tā liecina a/s BDO Latvija pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējās izmaksas pie bruto algas 2000 eiro mēnesī, kā arī tas, cik liela summa no tās pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā.

Lietuva interesantāka darba devējiem

Ja raugās tikai uz minimālas algas izmaiņu dinamiku, tad 10 gadu laikā Lietuva no Baltijas arjergarda ir kļuvusi par līderi, jo 2025. gadā tieši Lietuvā ir vislielākā minimālā alga pirms nodokļu nomaksas. Lai arī lielās algas var vērtēt kā šķērsli ekonomiskai attīstībai un konkurētspējai, jāpiebilst, ka šajā valstī strādājošajiem darba devējiem darbaspēka izmaksas ir ievērojami zemākas nekā analogu algu maksājošajiem darba devējiem Igaunijā vai Latvijā. Proti, tāda ir nodokļu politika – salīdzinoši liela minimālā alga, bet faktiski zems nodokļu slogs darba devējam. Tieši šis paradokss varētu būt viens no iemesliem dienvidu kaimiņvalsts pēdējo gadu straujajai ekonomiskajai attīstībai.

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Uzņēmuma reģistrācija Igaunijā kļūst arvien populārāka starp uzņēmējiem, kuri vēlas izmantot valsts izdevīgo uzņēmējdarbības vidi. Galvenie faktori, kas veicina šo izvēli, ir valsts uzsāktā un starptautiski atzītā e-rezidentūras programma, kas sniedz digitālās iespējas uzņēmuma attālinātai vadībai, kā arī Igaunijas pievilcīgais nodokļu režīms. Ja meklējat efektīvu un izdevīgu veidu, kā veikt uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, uzņēmuma reģistrācija Igaunijā var būt labākais risinājums.

e-Rezidentūras programma: Digitalizēta uzņēmējdarbība

E-rezidentūras programma, kas tika uzsākta 2014. gadā, ļauj ārvalstu uzņēmējiem kļūt par "digitālajiem rezidentiem" Igaunijā. Tas nozīmē, ka uzņēmēji var attālināti reģistrēt, vadīt un pārvaldīt uzņēmumus neatkarīgi no savas atrašanās vietas pasaulē. Šeit ir dažas no galvenajām priekšrocībām:

• Viegla uzņēmuma reģistrācija: Process ir pilnībā digitalizēts, un visas formalitātes var veikt tiešsaistē, izmantojot e-rezidenta identitāti.

• Piekļuve ES tirgum: Uzņēmuma reģistrācija Igaunijā nodrošina pieeju visam Eiropas Savienības tirgum ar vienotiem tirdzniecības noteikumiem un standartiem.

Latvijas tirgotāju asociācija (LTA) informē, ka 2025.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kā rezultātā no veikalu plauktiem pazudīs Latvijā populāra alternatīva smēķētājiem – nikotīna spilventiņi.

Asociācijas pārstāvis Matiass Baltes (Matthias Baltes, British American Tobacco vadītājs Baltijā): “Ar atbildīgajām institūcijām vairāk nekā gadu diskutējām par šiem jautājumiem, cenšoties pārliecināt par to, ka šāda pieeja būs neefektīva un radīs virkni defektu Latvijas ekonomikā, jo faktiski nepastāv likumā noteiktajiem ierobežojumiem atbilstošu produktu. Un tā arī būs realitāte jau no 2025.gada 1.janvāra – legāli Latvijā iegādāties nikotīna spilventiņus nebūs iespējams. Un ir skaidrs, ka patērētāji meklēs alternatīvas iegādes iespējas vai atgriezīsies pie tradicionālo tabakas produktu lietošanas.”

LTA informē, ka apstiprinātā likuma redakcija principā aizliegusi nikotīna spilventiņu apriti Latvijā, jo likumā iekļautajām normām (proti, 4 mg/gr nikotīna limita ierobežojums nikotīna spilventiņiem) atbilstoši produkti netiek ražoti nekur pasaulē. Tādējādi apstiprinātais regulējums dos iespēju attīstīties kontrabandai, nelegālai un nekontrolētai tabakas produktu apritei.

Ekonomikas ministrija sagatavojusi un šobrīd saskaņošanas procesā atrodas grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, lai novērstu pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi cenu veidošanā starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm, kā arī lai veicinātu godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū.

Šis ir viens no ekonomikas ministra Viktora Valaiņa šonedēļ valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksmē prezentētajiem priekšlikumiem, lai līdzsvarotu attiecības starp ražotājiem un tirgotājiem, kā arī novērstu tirgotāju atšķirīgu attieksmi pret dažādiem piegādātājiem salīdzināmās situācijās.

Sagatavotie likuma grozījumi novērsīs lauksaimniecības un pārtikas preču tirgotāju līdz šim piemērotos atšķirīgos sadarbības un tirdzniecības nosacījumus, tostarp uzcenojumus, viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm.

Līdz ar grozījumiem likumā plānots arī papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar Zemkopības ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem, piemēram, aizliegumu vienpusēji piemērot sankcijas un maksimālā sankciju apmēra noteikšanu, ekonomiskā pamatojuma noteikšanu apjoma atlaides piemērošanai, aizliegumu mazumtirgotājam pieprasīt no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja loģistikas maksājumus, norēķinu termiņa pārskatīšanu par piegādātajiem svaigiem dārzeņiem un ogām, kas vienā kalendāra nedēļā tiek piegādāti vismaz trīs reizes, u.c. priekšlikumi.

Latvijas Valsts policijas (VP) iegūtās ziņas patlaban neliecina par Liepājas ostā esošā kuģa saistību ar optiskā kabeļa bojāšanu Baltijas jūrā.

VP Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūru LETA informēja, ka policija aizvadītajā naktī pabeidza darbu uz kuģa, kas sākotnēji tika turēts aizdomās par iespējamu kabeļa bojājumu Baltijas jūrā.

Veicot procesuālās darbības kriminālprocesā, policijas amatpersonas gan apsekoja kuģi un enkuru, gan veica tehnisko iekārtu un žurnālu apskati, kā arī nopratināja vairākas personas. Kuģa apkalpe sadarbojās ar policiju, labprātīgi izsniedzot visu nepieciešamo informāciju, kas nepieciešama izmeklēšanai, informēja policija.

Patlaban kriminālprocesā iegūtās ziņas neliecina par konkrētā kuģa saistību ar optiskā kabeļa bojāšanu. Vienlaikus turpinās izmeklēšana kriminālprocesā, tostarp tiek noskaidroti apstākļi, kādā veidā šis kabelis ir ticis bojāts, pavēstīja VP.

Baltijas jūrā netālu no Liepājas bojāts optiskais kabelis Palanga (Sventāja)-Liepāja, Valsts policija sākusi kriminālprocesu un identificēts aizdomās turamais kuģis.

Sakaru kabeļa bojājums nav ietekmējis patērētājus ne Latvijā, ne Lietuvā.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte aģentūru LETA informēja, ka par kādam privātuzņēmumam piederoša optiskās šķiedras kabeļa bojājumu informācija saņemta no Lietuvas. Incidents noticis Latvijas teritoriālajos ūdeņos 2. janvārī.

Kā informē Grāvīte, noskaidrots, ka iespējamais vainīgais ir kuģis, kas saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienesta izanalizēto informāciju ir virzījies virs neaktīva kabeļa un tad mainījis kursu uz aktīvo, nu jau bojāto kabeli.

Šovakar Valsts policijas darbinieki sadarbībā ar Krasta apsardzes dienestu un citiem iekšlietu dienestiem esot uzkāpuši uz aizdomās turētā kuģa, kas šobrīd atrodas Liepājas ostā.

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas - skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.

AS “LNK Industries” nodevusi ekspluatācijā sēra pārkraušanas termināli Haminas-Kotkas ostā, Somijā. Projekts tika īstenots pēc “design & build” principa, nodrošinot pilnu pakalpojumu ciklu — no koncepta izstrādes un projektēšanas līdz aprīkojuma ražošanai, montāžai un nodošanai ekspluatācijā.

Projekta pasūtītājs ir Rauanheimo — vadošais kravu apstrādes operators Somijā, kas darbojas vairākās nozīmīgākajās ostās. Projekts tika uzsākts 2024. gada sākumā un pabeigts 2025. gada vasarā.

Projekta realizācija būtiski paplašināja Haminas–Kotkas ostas apstrādājamo kravu klāstu, radot iespēju pieņemt un pārkraut granulēto sēru – līdz šim šāda veida krava Somijas ostās netika apstrādāta. AS “LNK Industries” izbūvēja daudzfunkcionālu kompleksu, kas nodrošina visus pārkraušanas posmus: sēra izkraušanu no kuģiem, slēgtu un drošu transportēšanu līdz noliktavai bez kaitīgo putekļu izplatīšanās, kravas uzglabāšanu un turpmāku iekraušanu dzelzceļa vagonos tālākai transportēšanai no ostas.

Igaunijā pērn ārvalstnieki pārdeva divas reizes vairāk nekustamo īpašumu nekā iegādājās, un aktīvākie nekustamā īpašuma pārdevēji bija Krievijas un Somijas pilsoņi, liecina Igaunijas Zemes departamenta un nekustamā īpašuma sludinājumu portāla "Kinnisvara24" dati.

Visbiežāk ārvalstnieki Igaunijā darījumus ar nekustamo īpašumu veic Harju apriņķī, kur ir arī galvaspilsēta Tallina, Austrumviru apriņķī un Pērnavas apriņķī.

Vislielākā ārvalstnieku aktivitāte bijusi Harju apriņķa nekustamā īpašuma tirgū, kur ārvalstu pilsoņi pagājušajā gadā iegādājās 308 īpašumus, taču pārdeva rekorddaudz - 670 īpašumus. Somijas pilsoņi iegādājas 55 īpašumus un 176 īpašumus pārdeva, savukārt Krievijas pilsoņi iegādājās 28 īpašumus un 168 - pārdeva.

Austrumviru apriņķī Krievijas pilsoņi pērn pārdeva 333 nekustamos īpašumus. "Kinnisvara24" vadītājs Urmass Uibomē norādīja, ka 2023.gadā Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā ietekmē no Igaunijas nekustamā īpašuma tirgus aktīvi aizgāja Krievijā dzīvojošie īpašnieki, taču pērn nekustamā īpašuma pārdošanu aktīvi sākuši arī Igaunijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi.

Cepu, cepu piparkūku – vienu sev, vienu eksportam… tiku 3. vietā pasaulē.

2024. gadā pēc kviešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet no kviešu miltiem ceptu piparkūku eksportā – 3. vietā pasaulē. Kvieši ir Latvijas visnozīmīgākā graudaugu kultūra. 2024. gadā 42% no visas Latvijas sējumu kopplatības bija kviešu sējumi. No 2020. gada Latvija katru gadu no kviešu (neskaitot cietos kviešus un kviešu sēklas) eksporta gūst ienākumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā un ir kļuvusi par nozīmīgu kviešu piegādātāju pasaules tirgum.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu eksporta Latvija ar 569 miljoniem eiro (1,4% no pasaules eksporta tirgus) bija 15. vietā pasaulē, Lietuva ar 813 miljoniem eiro (2,04% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 123 miljoniem eiro (0,31% no pasaules eksporta tirgus) bija 24. vietā pasaulē. Lielākie pasaules kviešu eksportētāji 2024. gadā bija Kanāda (13,8% no pasaules eksporta tirgus), ASV (13,3% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija (12,9% no pasaules eksporta tirgus).

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņēmušas 19. sankciju paketi pret Krieviju, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militārās rūpniecības bāze, īpašās ekonomiskās zonas, vēršoties ar pret Krievijas izvērstā kara atbalstītājiem un peļņas gūšanas veicinātājiem.

Kā norādīja Eiropas Komisija (EK), pilnīgs Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) aizliegums un turpmāka ēnu flotes ierobežošana ir līdz šim visstingrākās sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari. Sankcijas vērstas arī pret finanšu pakalpojumiem un infrastruktūru, tostarp pirmo reizi pret kriptovalūtu, kā arī tirdzniecību. Ierobežojumi vērsti arī pret pakalpojumu nozari un pastiprina apiešanas novēršanas instrumentus.

Sankcijas paredz Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG ) importa aizliegumu no 2027. gada 1. janvāra attiecībā uz ilgtermiņa līgumiem un sešu mēnešu laikā pēc sankciju stāšanās spēkā attiecībā uz īstermiņa līgumiem.

Tiek noteikts pilnīgs darījumu aizliegums uzņēmumiem "Rosņeftj "un "Gazprom Ņeftj.

Latvijā joprojām daudzi būvniecības projekti tiek īstenoti pēc principa “mans īpašums - darīšu, kā gribu”. Šāda prakse ir ļoti izplatīta, un tās sekas redzamas gan privātajos īpašumos, gan publiskajos objektos. Būvdarbi tiek uzsākti bez projekta, bez saskaņošanas un bieži arī bez būvatļaujas.

Tikai tad, kad būve jānodod ekspluatācijā vai jāsakārto īpašuma dokumenti, atklājas, ka viss izdarīts nepareizi. Patvaļīgas būvniecības gadījumi Latvijā tiek konstatēti regulāri, tiek piemēroti sodi, pašvaldības piemēro paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli līdz pat 3% no kadastrālās vērtības, tomēr ir situācijas, kad noteikumus pārkāpj arī valsts un pašvaldību iestādes.

Ievērot noteikumus ir lētāk, nekā labot kļūdas

Būvniecība nereti tiek uzsākta bez projekta izstrādes un saskaņošanas, neaizdomājoties vai apzināti ignorējot faktu, ka būvniecība nav tā joma, kur katrs var rīkoties kā vēlas. Tiek uzbūvēta garāža, šķūnis, piebūve vai pirts, taču brīdī, kad ēka jānodod ekspluatācijā, izrādās, ka bez būvatļaujas tas nav iespējams. Ja situācija ir vienkārša, dokumentu sakārtošanu izdodas paveikt trīs mēnešu laikā. Taču, ja jāprecizē robežas, jāpārbūvē neatbilstošas daļas vai jāatrisina strīdi ar kaimiņiem, zemes īpašniekiem vai līdzīpašniekiem, process var ievilkties uz diviem, trim vai pat pieciem gadiem. Un izmaksas var sasniegt no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro. Šādas situācijas apliecina, ka ievērot noteikumus sākumā ir daudz vieglāk un lētāk, nekā vēlāk labot kļūdas.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojušās par jaunu sankciju kārtu pret Krieviju, paziņojuši diplomāti.

Sankcijas, kas ietver aizliegumu importēt Krievijas alumīniju, tiks oficiāli pieņemtas ES valstu ārlietu ministru sanāksmē pirmdien, kad apritēs trīs gadi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Šī būs 16.ES sankciju kārta pret Krieviju, kas cita starpā būs vērsta arī pret Krievijas "ēnu floti", kas tiek izmantota, lai apietu Rietumu noteiktos ierobežojumus Krievijas naftas tirdzniecībai. Sankcijas tiks piemērotas vēl 73 "ēnu flotes" kuģiem.

ES arī nolēmusi atslēgt vēl 13 Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT un aizliegt vēl astoņiem Krievijas medijiem raidīt Eiropā.

Arī Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV) tviterī informē, ka ES vēstnieku līmenī ir vienošanās par jaunu sankciju paketi Krievijai un Baltkrievijai. To nākamnedēļ apstiprinās ārlietu ministri.

Igaunijā pērn reģistrēts rekorddaudz būtisko kiberincidentu, kuru skaits sasniedzis 10 185, liecina Igaunijas Informācijas sistēmu pārvaldes (RIA) dati.

2024. gadā tika reģistrēti 6515 tādi incidenti.

Lielākā daļa būtisko kiberincidentu saistīti ar krāpniecību, pikšķerēšanu un ļaunprātīgu pāradresēšanu.

RIA ģenerāldirektora vietnieks kiberdrošības jomā Gerts Auvērts norādīja, ka kiberdraudi arvien vairāk kļūst par problēmu vienkāršiem cilvēkiem, jo plaši izplatītā krāpšana noved ne tikai pie naudas zaudējumiem, bet arī pie uzticības un drošības izjūtas zuduma.

Pakalpojumatteices (DDoS) uzbrukumu skaits Igaunijā pērn sasniedzis jaunu rekordu un gada laikā pieaudzis par vairāk nekā trešdaļu līdz 756 uzbrukumiem. Vienlaikus tikai nepilns simts no tiem ietekmēja pakalpojumus, kuriem tika uzbrukts. Tas ir uzlabojums salīdzinājumā ar 2024. gadu, kad no uzbrucēju viedokļa veiksmīgs bija gandrīz katrs piektais DDoS uzbrukums.

Latvijas uzņēmums, kas bāzēts Jēkabpilī, SIA Ošukalns 2023. gada sākumā spēra nozīmīgu soli ārpus valsts robežām, iegādājoties Somijas uzņēmumu Suomen Tervaleppä Oy.

Šis darījums ne tikai nostiprināja uzņēmuma kokapstrādes nozares pozīcijas Ziemeļvalstu tirgū, bet arī kļuvis par vērtīgu pieredzi jaunajai paaudzei uzņēmuma vadībā.

Suomen Tervaleppä Oy vairāk nekā 15 gadus ir bijis viens no lielākajiem SIA Ošukalns kokapstrādes nozares klientiem Ziemeļvalstīs, it īpaši saunas materiālu segmentā.

“Mēs piegādājām aptuveni 95% no viņu tirgotā materiāla. Suomen Tervaleppä Oy nav kokmateriālu produkcijas ražotājs – uzņēmums darbojas kā noliktava ar pārdošanas komandu,” stāsta SIA Ošukalns kokapstrādes nozares vadītājs Reinis Nitišs.

2022. gada vidū Suomen Tervaleppä Oy īpašnieki, kuri jau sasnieguši cienījamu vecumu, uzrunāja mūsu ilggadīgo eksporta pārdošanas vadītāju Juri Kudeiko un informēja, ka vēlas doties pelnītā atpūtā, un piedāvāja uzņēmumu iegādāties.

Ir jābūt gataviem uz jebkuru pavērsienu, kā arī jābūt gataviem pasargāt savu kritisko infrastruktūru, piektdien pēc TEC-1 elektrostacijas apskates žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Reaģējot uz elektrības kabeļa "EstLink 2" bojāšanu Somu līcī, Valainis kopā ar AS "Latvenergo" pārstāvjiem piektdien veica TEC-1 un TEC-2 elektrostaciju tehnisko apskati.

"Normālā situācijā mēs šodien šeit neatrastos, jo visas šīs iekārtas būtu izslēgtas un nebūtu jādarbina," norādīja Valainis.

Viņš akcentēja, ka pēc "EstLink 2" kabeļa pārraušanas redzams, ka "Latvenergo" infrastruktūra iegūst arvien jaunu nozīmi elektroenerģijas tirgus balansēšanai. Tāpat ir jābūt pārliecinātiem, ka pie jebkuriem apstākļiem šī infrastruktūra ir darbspējīga.

"Tostarp ne tikai ziemā, bet arī jādomā, kā šo infrastruktūru darbināt vasarā," norādīja Valainis. Viņš akcentēja, ka ir svarīgi pašreiz notiekošos TEC-1 remontdarbus pabeigt martā.

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Iepriekš jau vēstīts, ka “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos aizliegtās vienošanās. Tikmēr Konkurences padome (KP) jau paziņojusi, ka saskata vairākus būtiskus riskus karteļu kriminalizācijas gadījumā.

Par karteļu izmeklēšanu atbildīgā iestāde uzskata, ka līdzšinējie rezultāti karteļvienošanos apkarošanā ir pierādījuši esošā administratīvā regulējuma efektivitāti. Tādēļ šobrīd būtiskāk ir saglabāt un pilnveidot esošo instrumentu klāstu administratīvajā procesā, kas veiksmīgi darbojas un ir raksturīgs lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, nevis ieviest jaunu krimināltiesisku regulējumu, norādīja KP.

Ievērojot šī temata aktualitāti, Dienas Bizness nolēma apkopot informāciju par uzņēmumiem, kurus KP sodījusi par karteļiem kopš 2004. gada, lai iegūtu priekšstatu par to, kādu uzņēmumu vadītājus Saeimas deputāti vēlētos redzēt cietumā.

Konkurences padomes sodītie tirgus dalībnieki par horizontālu aizliegtu vienošanos noslēgšanu (2004-2025)