Jaunākais izdevums

Personu apvienība SIA “RR Nord” personā, ir iesniegusi Rīgas valstspilsētas pašvaldībai pretenziju ar prasību samaksāt vairāk nekā 2,4 miljonus eiro par zaudējumiem un neapmaksātiem darbiem, kas radušies Skanstes revitalizācijas projekta īstenošanas laikā, kā arī Rīgas domei vienpusēji izbeidzot būvdarbu līgumu.

Būvnieki uzsver, ka Rīgas dome 2022. gadā prettiesiski vienpusēji atkāpās no līguma, lai gan lielākā daļa darbu objektā jau bija paveikta. Līguma laušana tika pamatota ar formāliem iemesliem, kas neatbilst līguma noteikumiem un faktiskajai situācijai, savukārt par būvprojektā konstatētajiem būtiskajiem trūkumiem pašvaldība bija informēta jau iepriekš.

“Pašvaldības lēmumi un bezdarbība ir radījuši situāciju, kurā uzņēmējam gadiem ilgi netiek samaksāts par paveiktu darbu, vienlaikus mēģinot pārlikt atbildību par pašvaldības pašu pieņemtajiem lēmumiem. Uzskatām arī, ka Rīgas domes lēmums decembrī atbrīvot no amata Pilsētas attīstības departamenta direktori izgaismo ilgstošas un sistemātiskas problēmas pašvaldības projektu un procesu vadībā, par kurām domes amatpersonas tika brīdināta jau iepriekš,” norāda SIA “RR Nord” pārstāvis Jānis Dzintars.

Iesniegtā prasība ietver neapmaksāto atlīdzību par jau izpildītajiem darbiem, zaudējumus, kas radušies projekta apturēšanas un dīkstāves rezultātā, kā arī sekas, ko izraisījusi līguma vienpusēja un, būvnieku ieskatā, prettiesiska izbeigšana. Būvnieki uzsver, ka prasība nav vērsta uz projekta politisku interpretāciju, bet gan uz elementāru līgumsaistību izpildi un nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.“Gadu gaitā pašvaldība bija informēta gan par projektēšanas trūkumiem, gan par objektā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem. Tomēr risinājumu vietā sekoja bezdarbība, bet vēlāk – līguma laušana un finanšu saistību nepildīšana,” uzsvēra J.Dzintars.

Būvnieki uzskata, ka nesenie notikumi Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā apliecina nepieciešamību pēc atbildības izvērtēšanas arī projektu vadības un lēmumu pieņemšanas līmenī. Vienlaikus uzņēmēji sagaida, ka Rīgas dome sakārtos savas juridiskās un finanšu saistības, sniegs sabiedrībai objektīvu informāciju un izbeigs situāciju, kurā ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem tiek radīti zaudējumi privātajiem uzņēmējiem.

J.Dzintara ieskatos ir būtiski virzīties uz šī jautājuma galīgu atrisinājumu, kas būtu visu iesaistīto pušu interesēs: “Neskatoties uz ieilgušo situāciju un radušajiem zaudējumiem, mēs aicinām Rīgas domi šo jautājumu risināt konstruktīvi un tiesiski. Mūsu mērķis nav konflikta eskalācija, bet gan saprātīgs un godīgs risinājums, kas respektē līgumsaistības un ir pieņemams visām iesaistītajām pusēm.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno dzīvokļu pārdošana atgūstas pēc pēdējo gadu lejupslīdes, un turpmākie divi gadi var kļūt par veiksmīgiem izaugsmes gadiem jauno mājokļu segmentā Rīgā. Merko Ehitus grupa, kurā ietilpst nekustamo īpašumu attīstītājs Merko mājas un būvnieks Merko būve, paredz izaugsmi tuvāko divu gadu periodā, intervijā Dienas Biznesam atklāj Merko Ehitus grupas vadītāja Latvijā Egija Smila.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums.

Merko Ehitus ir būvniecības un nekustamā īpašuma grupa, kas kotējas Nasdaq Tallinas biržā. Grupas uzņēmumi būvē ēkas un infrastruktūru, kā arī attīsta nekustamo īpašumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Pastāstiet sīkāk par darbību Latvijā - kādus nekustamā īpašuma attīstības projektus uzskatāt par perspektīviem Latvijā? Kas ir jūsu niša?

Merko Ehitus grupa Latvijā darbojas divos virzienos – būvniecības jomā ar Merko būve un nekustamo īpašumu attīstīšanā ar Merko mājas. Merko būve ir būvuzņēmējs, kas būvē gan jaunos dzīvokļu projektus pēc Merko mājas pasūtījuma, gan klientu pasūtījumus. Mēs piedalāmies dažādos projektu konkursos, kā arī klienti vēršas pie mums ar savām būvniecības vajadzībām. Šobrīd mums ir aktuāli vairāki aizsardzības jomas projekti, kā arī enerģētikas sektorā īstenojam vērienīgus projektus, piemēram, šogad pabeigsim vēja parku un Duck Republic studentu viesnīcas celtniecību 250 studentiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā piecgadē Latvijas nekustamā īpašuma tirgus piedzīvojis vairākus satricinājumus – Covid-19 pandēmiju, kara Ukrainā radītās ekonomiskās svārstības, kā arī strauji augošās Euribor likmes un būvniecības izmaksas. Neskatoties uz izaicinājumiem, tirgus saglabājis stabilitāti: Rīgā aktīvi top jauni dzīvojamo māju projekti, nostiprinot pilsētas izaugsmes perspektīvas.

“Colliers” tirgus analītiķe Agija Vērdiņa un “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša skaidro, kurās galvaspilsētas daļās attīstība līdz šim bijusi visstraujākā, un prognozē, kuri mikrorajoni varētu kļūt par vispieprasītākajiem nākotnē.

Neraugoties uz globālajiem izaicinājumiem, nekustamo īpašumu attīstītāji 2021. un 2022. gadā iegādājās pusmiljonu kvadrātmetru zemes attīstībai Rīgā un Pierīgā par vairāk nekā 40 miljoniem eiro. Zemju iegādes apjoms krities no 2023. gada. Skaidro “Colliers” tirgus analītiķe Agija Vērdiņa: “Attīstītāji pēdējo gadu laikā izvairījušies veikt impulsa pirkumus, turpinot strādāt ar savu esošo portfeli – lielizmēra zemes gabaliem ar attīstības horizontu piecu līdz desmit gadu griezumā, kas joprojām nosaka tirgus piedāvājumu.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Merko mājas” biznesa klases kvartālā “Arena Garden Towers” , kas top Skanstē, vēl pirms pirmās ēkas pabeigšanas jau rezervēti gandrīz 80 % dzīvokļu, tostarp visi penthouse mājokļi.

Projekts attīstās pēc grafika un 2025. gada 10. septembrī tas atzīmējis divus nozīmīgus notikumus – A1 ēkā svinēti spāru svētki, bet A2 ēkas pamatos iemūrēta laika kapsula.

Projekta A1 ēka ir pēdējo desmit gadu laikā augstākā dzīvojamā ēka labajā Daugavas pusē. Ēkas būvniecība norit saskaņā ar plānu – ēkai uzlikts jumts, pabeigti galvenie konstrukciju darbi un uzstādīti logi, savukārt iekšpusē notiek starpsienu izbūve un apdares sagatavošana. Paralēli paveikti arī būtiski inženierkomunikāciju darbi – līdz 11. stāvam izbūvētas komunikācijas, līdz 7. stāvam iebetonētas klona grīdas, kā arī sakārtota ārējā infrastruktūra. Ēku paredzēts pabeigt un nodot ekspluatācijā 2026. gada pavasarī.

Citas ziņas

Rosina uz izmeklēšanas laiku atstādināt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta vadītāju

Db.lv,28.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc saņemtā dienesta pārbaudes ziņojuma Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edgars Bergholcs rosina Rīgas izpilddirektoram Jānim Langem atstādināt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktori Ilzi Purmali.

“Dienesta pārbaudes ziņojums liek izvērtēt par projektu atbildīgās Rīgas domes departamenta direktores iespējamo nolaidību pienākumu pildīšanā un bezdarbību, kas visticamāk novedis pie grunts piesārņojuma uzkrāšanās Skanstes apkaimē, par ko departamenta direktore zinājusi un nav atbilstoši savam ieņemamajam amatam rīkojusies. Šobrīd rosinu uz ierosinātās disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādināt no amata pienākumu pildīšanas Pilsētas attīstības departamenta vadītāju,” norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edgars Bergholcs.

Šī gada oktobrī Bergholcs informēja Rīgas domes vadību par konstatētajiem pārkāpumiem Skanstes parka īstenošanā – kādā no projekta posmiem nav veikta pilnvērtīga piesārņotās grunts attīrīšana un utilizācija, kā rezultātā piesārņojuma līmenis pārsniedza pieļaujamo normu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā lielākā vidējā alga 2024. gadā ir bijusi Skanstē dzīvojošajiem, liecina trešdien domes Mājokļu un vides komitejā izskatītais "Pārskats par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam un Rīgas attīstības programmas 2022.-2027. gadam ieviešanu".

Vidējā bruto mēneša darba samaksa Rīgā 2024. gadā bija 1738 eiro, gada laikā palielinoties par 8,3% jeb 133 eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, algu kāpuma temps ir nedaudz samazinājies - iepriekš tas pārsniedza 10% gadā, bet 2024. gadā pieaugums bija mērenāks.

Būtiskas darba samaksas atšķirības iezīmējas Rīgas apkaimēs. Joprojām lielāka alga ir Skanstes apkaimē, strauji pietuvojoties 3000 eiro un iezīmējot būtiskas atšķirības ar pārējām apkaimēm. Vidējā alga šajā rajonā pērn bijusi 2974 eiro.

Nākamā lielākā vidējā alga ir Mežaparkā dzīvojošajiem - 2334 eiro. Šajā apkaimē pieaugums ir 9,2%.

Savukārt zemākā vidējā alga saglabājas Voleros - 1192 eiro.

Nekustamais īpašums

FOTO: 14 miljonus eiro vērtajā Skanstes Rezidenču projektā atzīmēti spāru svētki

Db.lv,17.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Skanstes apkaimē topošajā 14 miljonus eiro vērtajā projektā “Skanstes Rezidences” atzīmēti spāru svētki, un jau šobrīd rezervēta gandrīz trešdaļa no pieejamajiem 67 premium segmenta dzīvokļiem. Projekta pabeigšana plānota 2026. gada pirmajā pusē.

Projektu īsteno attīstītāji Invego un Reterra.

“Skanste šobrīd ir viena no pieprasītākajām Rīgas apkaimēm. Atzīmējot Spāru svētkus, esam soli tuvāk tam, lai nodrošinātu mājokļus, kas apvieno augstas kvalitātes dzīves vidi ar ilgtermiņa vērtību,” norāda Invego vadītājs Kristjans Tūrs-Vahi (Kristjan Thor Vähi).

Reterra vadītājs Reigo Randmets uzsver projekta arhitektoniskās un tehniskās ambīcijas. “Mūsu mērķis ir celt dzīvojamo ēku standartu Rīgā. Katrs konstrukcijas un dizaina lēmums tiek pieņemts, domājot par ilgtermiņa kvalitāti, un priecājamies redzēt, ka “Mapri Būve” šo vīziju īsteno ar tik lielu rūpību. Viņu profesionalitāte un precizitāte detaļās ir būtiska, lai arhitektūras koncepcija un tehniskie risinājumi tiktu realizēti tieši tā, kā iecerēts,” viņš skaidro.