Pirmdienas vakarā pie Brīvības pieminekļa notiks Latvijas paralimpisko spēļu dalībnieku sagaidīšana, informēja Rīgas domē.

Pasākums notiks ap plkst.23, īsi pēc tam, kad sportisti būs ielidojuši no Francijas.

Sportisti atgriezīsies Latvijā ar vairākām godalgām. Pasākumā piedalīsies izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, Paralimpiskās kustības Latvijā patronese Andra Levite, kā arī Ķekavas un Siguldas pašvaldību pārstāvji, atbalstītāji un citi viesi.

Parīzes paralimpiskās spēles norisinājās no 28.augusta līdz 8.septembrim un tajās sacentās aptuveni 4400 parasportisti no 186 valstu paralimpiskajām komitejām.

Divas zelta godalgas Parīzes paralimpiskajās spēlēs paraiejādē izcīnīja Latvijas parasportists Rihards Snikus ar zirgu "King of the Dance", Diāna Krūmiņa kļuva par paralimpisko čempioni šķēpa mešanā, bet Aigars Apinis tika pie sudraba godalgas diska mešanā.

Nododot olimpisko karogu 2028.gada olimpisko spēļu mājvietai Losandželosai, svētdien Parīzē svinīgā ceremonijā tika noslēgtas 33. Vasaras olimpiskās spēles.

Latvijas karogu noslēguma ceremonijā Parīzes stadionā "Stade de France" nesa BMX frīstaila sportists Ernests Zēbolds un sprintere Gunta Vaičule. Francijas karogu nesa regbists Antuāns Dipons un ASV - peldētāja Keitija Ledeki.

Pēc olimpisko spēļu organizācijas komitejas vadītāja Tonī Estangē runas Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs atzīmēja, ka vairāk nekā puse planētas iedzīvotāju sekoja līdzi Parīzes olimpiskajām spēlēm, un nosauca spēles par "sensacionālām".

Kopš 1920.gada spēlēm notiek olimpiskā karoga nodošana nākamo spēļu rīkotājiem, un, izskanot olimpiskajai himnai, olimpiskais karogs tika nolaists, to Parīzes pilsētas galvai Annai Idalgo ar Baha starpniecību nododot Losandželosas mērei Karenai Basai, bet pēc tam to saņemot amerikāņu aktierim Tomam Krūzam.

Latvijas parasportists Aigars Apinis 1.septembrī kļuva par Parīzes paralimpisko spēļu vicečempionu diska mešanas sacensībās F-52 medicīnas grupā, taču latvietim vēl ir iespēja izcīnīt arī zelta medaļu.

Apinim ceturtajā mēģinājumā izdevās disku raidīt 20,62 metru tālumā. Pirmajos divos mēģinājumos viņš disku raidīja 20,21 un 19,49 metrus tālu, piektajā disks tika raidīts 20,38 metrus tālu, bet trešais un sestais metiens netika ieskaitīti.

Pirmo vietu ar jaunu pasaules rekordu - 27,06 metriem - izcīnīja Itālijas pārstāvis Rigivans Ganešamortijs, kura atbilstība šai medicīnas grupai ir apstrīdama. Kā noskaidroja aģentūra LETA, Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) šajā jautājumā ir vērusies paravieglatlētiku pārraugošajā organizācijā "World Para Athletics", līdz ar to nav izslēgts, ka Ganešamortijam varētu anulēt rezultātus.

Arī paralimpisko spēļu oficiālajos rezultātos minēts, ka par sacensību iznākumu ir iesniegts protests.

Vienā no grūtākajiem sporta veidiem izcīnot ceturto vietu pasaules čempionātā un piekto vietu Parīzes olimpiskajās spēlēs, Toms Skujiņš atzīts par 2024. gada Latvijas labāko sportistu tradicionālajā Sporta Avīzes 50 ekspertu aptaujā.

Nosakot gada labākos Latvijas sportā, aptauja risinājās jau 29. reizi. Cīņā par uzvaru carnikavietis Skujiņš pavisam nedaudz apsteidza basketbola lielzvaigzni Kristapu Porziņģi, kurš 2024. gadā kļuva par pirmo latvieti Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) čempionu. Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti ļoti pārliecinoši atzina pludmales volejbolistu, Eiropas čempionu pieaugušajiem Kristianu Fokerotu.

Sporta Avīzes tradicionālajā aptaujā jau gandrīz trīs desmitgades tiek aptaujāts plašs ekspertu loks – amatpersonas, federāciju vadītāji, bijušie sportisti, žurnālisti, arī žurnāla lasītāji. Viņiem jāizvēlas savs labāko sešnieks, vienā balsojumā esot iekļautiem gan sportistiem un sportistēm, gan komandām un nacionālajām izlasēm, gan arī atlētiem ar veselības traucējumiem. Viedokli par labākajiem Latvijas sportā izteica arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura pirmo vietu atdeva Kristapam Porziņģim.

Latvijas sportiste Elīna Ieva Bota otrdien kļuva par Milānas un Kortīnas olimpisko spēļu vicečempioni kamaniņu sportā, izcīnot Latvijai pirmo medaļu šajās olimpiskajās spēlēs.

Tāpat Bota neatkarīgās Latvijas vēsturē izcīnījusi pirmo medaļu olimpisko spēļu sieviešu vieninieku sacensībās. 1980. gadā Leikplesidā par čempioni kļuva Vera Zozuļa, bet bronzas medaļu izcīnīja Ingrīda Amantova.

Kortīnā d'Ampeco zelta medaļu izcīnīja vāciete Jūlija Taubica, kura bija ātrākā visos četros braucienos, Botu summā apsteidzot par 0,918 sekundēm. Tikai 0,039 sekundes no Botas atpalika amerikāniete Ešlija Farkvarsone. Ceturtā 0,063 sekundes aiz labāko trijnieka palika itāliete Venēra Hofere.

Kendija Aparjode olimpisko spēļu sacensības noslēdza 16. vietā.

Bota pēc pirmā brauciena bija piektā, bet otrajā uzrādīja trešo rezultātu un pēc pirmās dienas bija trešā arī summā. Otrdien sacensību trešajā braucienā latviete pakāpās uz otro vietu un pirms noslēdzošā brauciena Taubicai zaudēja 0,704 sekundes.

Lai jebkuros laikapstākļos varētu pievērsties aktīvai izklaidei, vari izveidot savu spēļu un izklaides telpu mājās pat ierobežotā platībā. Galvenais ir ideja, zināšanas, vēlme izmēģināt ko jaunu un rūpīga plānošana.

Iztēlojies un izplāno savu spēļu istabu!

Padomā, kādu noskaņu vēlies radīt — vai tā būs vieta, kur iederēsies biljards, mūsdienīgs datorspēļu stūrītis, vai galda spēļu zona ģimenes vakariem. Pirms iegādājies mēbeles vai tehniku, svarīgi precīzi saprast, ko tieši vēlies. Bez laba plāna viegli pārtērēt budžetu vai nepabeigt iesākto.

Izvēlies piemērotāko vietu — tā var būt brīva guļamistaba, bēniņi, pagrabs vai pat daļa no viesistabas. Latvijas dzīvokļos bieži vien jādomā radoši, kā iekārtot kompaktu spēļu zonu, risinot jautājumus par pieejamo vietu, aprīkojuma izmēru un iespējām telpas paplašināt nākotnē.

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta cenas kāpums vēl vairāk pievērš investoru uzmanību šim aktīvam.

Neskatoties uz to, ka zelts kopumā tiek uzskatīts par drošu ieguldījumu, tomēr arī tā cena svārstās atkarībā no pasaules ekonomikas dinamikas, ģeopolitiskajiem notikumiem un tirgus pieprasījuma.

Investori parasti izvēlas zeltu kā nodrošinājumu pret inflāciju un finanšu tirgus svārstībām. Tomēr nevarētu apgalvot, ka tas ir pilnīgi drošs ieguldījums – zelta cenu ietekmē daudzi faktori, sākot no procentu likmju izmaiņām un beidzot ar globālo situāciju. Neraugoties uz to, ka zelts tiek uzskatīts par vienu no stabilākajiem ieguldījumiem, tā cena nav imūna pret tirgus svārstībām.

Pēdējo gadu griezumā, zelta cena ir sasniegusi rekordaugstu līmeni – pārsniedzot uz brīdi 3500 ASV dolārus par unci (31,1 grams), atspoguļojot pieaugošo investoru pieprasījumu un tirgus reakciju uz ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem faktoriem. Tomēr ikvienam investoram, kurš vēlas ieguldīt zeltā, jāpatur prātā – neviena investīcija nav bez riska.

Olimpiskās spēles Parīzē sekmējušas kā ārzemju, tā vietējo tūristu pieplūdumu Francijas galvaspilsētā, ziņo Parīzes tūrisma birojs.

Tiek vēstīts, ka Olimpiādes pirmajās dienās - no 24. līdz 27.jūlijam - pilsētu apmeklējuši 650 000 tūristu, kas ir par 16% vairāk nekā pērn tajā pašā laikā.

Pašmāju tūristu skaits pieaudzis par 17,3%, bet ārvalstu viesu skaits - par 14,8%.

Lielākais ārvalstu tūristu pieplūdums bijis no ASV un Vācijas, veidojot attiecīgi 15,5% un 6,3%. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vācu tūristu skaits pieaudzis par 42%.

Tikmēr viesnīcu piepildījums pieaudzis līdz 90%, bet viesnīcu numuru cenas, līdzīgi kā citiem pakalpojumiem, turpina kristies.

Neskatoties uz cenu kritumu, tās joprojām ir augstākas nekā pērn. Salīdzinājumam 24.jūlijā vidējā viesnīcas numura cena bija 258 eiro, kamēr pirms gada jūlijā - 202 eiro, bet augustā - 161 eiro.

Latvijas paravieglatlēte Diāna Krūmiņa otrdien Parīzes paralimpiskajās spēlēs kļuva par čempioni F-55 grupā šķēpmešanā, atkārtojot 2016.gadā Riodežaneiro iespēto.

Apvienotajā F-55/F-56 sportistu grupā pasaules un paralimpiskā rekordiste F-55 grupā Krūmiņa jau pirmajā mēģinājumā šķēpu raidīja 24,99 metru attālumā, kļūstot par līderi un sasniedzot jaunu paralimpisko rekordu.

Turpinājumā Krūmiņa šķēpu raidīja līdz 23,67 metru tālai atzīmei, trešajā mēģinājumā - līdz 23,99 metriem, ceturtais mēģinājums netika ieskaitīts, piektajā piegājienā šķēps tika raidīts 23,09 metrus tālu, bet noslēdzošajā sestajā mēģinājumā tika pie rezultāta 24,09 metri.

Sudraba medaļu ar 23,51 metru tālu metienu izcīnīja brazīliete Raisa Roša-Mašadu, bet bronzu ar 22,35 metru tālu metienu - ķīniete Liņa Sitona.

Kopumā šajā apvienotajā grupā startēja 12 sportistes.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad pirmajā pusgadā bija 141,092 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu ir samazinājums par 3,2%, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Visvairāk ieņēmumu 2025.gada pirmajā pusgadā azartspēļu kompānijas guvušas no interaktīvajām azartspēlēm - 80,321 miljonu eiro, kas ir par 4,9% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Interaktīvo spēļu struktūrā 84,9% ieņēmumu nodrošina kazino spēles, 13,1% - totalizators, bet 2% - kāršu spēles.

Kopumā interaktīvās azartspēles 2025.gada pirmajā pusgadā veidoja 56,9% no visa azartspēļu tirgus apjoma, kamēr spēļu automāti - 38,9%. Tirgū novērojams arī būtisks klātienes spēļu aktivitātes kritums - ieņēmumi no azartspēļu automātiem saruka par 7,542 miljoniem eiro jeb 12,1%, sasniedzot 54,907 miljonus eiro.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne norāda, ka šie rezultāti apliecina interaktīvā segmenta dominanci un klasisko spēļu vietu pakāpenisku aizstāšanu. Savukārt klātienes spēļu aktivitātes kritumu ietekmēja spēļu zāļu un automātu skaita samazināšanās.

Šodien tiks atklātas Parīzes vasaras olimpiskās spēles.

Atklāšanas ceremonija Parīzē sāksies plkst.20.30 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV) un un portālam "Lsm.lv".

Valstu parāde Sēnas upē sāksies pie Austerlicas tilta un noslēgsies Trokadero laukumā, to vairāk nekā sešu kilometru garumā vērojot vairāk nekā 300 000 skatītāju, no kuriem vairāk nekā 200 000 skatītāju par vietām nav jāmaksā.

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies apmēram 10 500 atlētu no 204 valstu olimpiskajām komitejām.

Latvijas delegācijas karognesēji būs pludmales volejboliste Tīna Laura Graudiņa un 3x3 basketbola izlases spēlētājs, olimpiskais čempions Nauris Miezis.

Klātienē ceremoniju vēros arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Rīgas pilsētas tiesa šā gada 5. februārī pilnībā attaisnoja Andreju Makļecovu, kurš Olimpic Voodoo Casino 2017. gada 18. decembrī laimēja pusmiljonu eiro, un kazino darbinieku, kurš tonakt strādāja kazino, krimināllietā, kurā viņi tika apsūdzēti par svešas mantas iegūšanu laimesta veidā.

Tas pēc būtības nozīmē, ka laimests tiek atzīts par īstu un ir jāizmaksā. Patiesībā tas bija jāizmaksā jau pirms septiņiem gadiem.

Diena jau par šo lielo laimestu ir rakstījusi 2019. gadā, kad Latvijā prāvākā laimesta ieguvējs bija par to cīnījies turpat divus gadus. Tobrīd ne Makļecovs, ne viņa advokāti Mareks Halturins un Armands Rasa pat nenojauta, ka līdz skaidrībai lietā būs jāgaida vēl pieci gadi, bet līdz rezultātam – laimesta izmaksai - vēl gads vai pusotrs. Par to arī advokāta M. Halturina stāsts Dienai – no sākuma līdz pirmajam tiesas spriedumam, ka laimētājs patiešām ir laimētājs, nevis krāpnieks.

Lielais laimests

Japānas autobūves kompānija "Toyota" atteikusies no olimpisko spēļu sponsorēšanas, kā iemeslu minot to, ka spēles kļuvušas "arvien politiskākas" un sportisti tajās paliek otrajā plānā.

2015.gadā "Toyota" ar Starptautisko olimpisko komiteju (SOK) noslēdza desmit gadu sponsorēšanas līgumu.

Taču tagad, kad beigušās vasaras olimpiskās spēles Parīzē, autobūves uzņēmums nolēmis līgumu lauzt, "Toyota" kanālā platformā "YouTube" publicētā raidierakstā paziņoja kompānijas padomes priekšsēdētājs Akio Tojoda.

"Jau kādu laiku esmu domājis, vai šajā pasākumā sportisti patiešām ir pirmajā vietā," teica "Toyota" dibinātāja Kijičiro Tojodas mazdēls, piebilstot, ka olimpiskās spēles "kļūst arvien politiskākas".

Lēmums nozīmē, ka pakāpeniski vairs netiks izmantota olimpisko spēļu atribūtika ar "Toyota" logotipu, kā arī kompānijas automašīnas vairs neizmantos ar olimpiskajām spēlēm saistītos pasākumos, informēja Tojoda.

Mežaparkā 16. augustā norisināsies starptautiskās sacensības Europe Triathlon Junior Cup Riga 2025 – viens no svarīgākajiem startiem jaunajiem triatlonistiem no dažādām valstīm.

Turnīru rīko ar Rīgas domes atbalstu, un tas ik gadu piesaista gan sporta kopienas, gan plašākas sabiedrības uzmanību.

Šis būs jau divpadsmitais gads, kad sacensības notiks Latvijā. Programma ietver peldēšanu Ķīšezerā, riteņbraukšanas posmu pa Mežaparka celiņiem un skrējienu ar finišu pie Dziesmu svētku estrādes — vienas no lielākajām brīvdabas skatuvēm Eiropā, kas spēj uzņemt līdz pat 100 000 cilvēku. Tieši tur plkst. 13.00 notiks apbalvošanas ceremonija. Junioru meitenēm starts paredzēts plkst. 9.00, bet junioru puišiem — plkst. 11.00. Uz norises vietu var nokļūt ar 11. tramvaju vai 9. autobusu.

Starta zona atradīsies pie Ķīšezera pludmales.„Sacensības Mežaparkā būs īsti svētki gan sportistiem, gan rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Mēs lepojamies, ka tieši Rīga kļūst par skatuvi jaunās triatlonistu paaudzes starptautiskajiem startiem,” uzsver Latvijas Triatlona federācijas prezidents Aigars Strauss.

Kiberdrošība vairs nav tikai tehnoloģisks jautājums – tā kļuvusi par būtisku organizācijas pārvaldības un riska vadības daļu. Pieaugot kiberapdraudējumiem un normatīvajām prasībām, uzņēmumiem jāstiprina ne tikai tehniskā aizsardzība, bet arī sistēmiska kiberdrošības pārvaldība, kas ietver skaidru atbildību, procesu kontroli un ilgtermiņa stratēģiju. Pieaug pieprasījums pēc kiberdrošības vadītājiem, kuri spēj savienot tehniskās zināšanas ar uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem. Šie speciālisti vada risku analīzi, politiku izstrādi, incidentu pārvaldību un darbinieku apmācības, nodrošinot organizācijas drošību kopumā.

„Kiberdrošība šodien ir neatņemama pārvaldības sastāvdaļa, kas prasa ne tikai tehniskas zināšanas, bet arī spēju koordinēt drošības procesus visā organizācijā,” uzsver profesors Mihails Savrasovs no Transporta un sakaru institūta. „Tas vairs nav tikai IT nodaļas jautājums – tas ir visa uzņēmuma kopīgs uzdevums.”

Likumdošana un jaunās prasības

No 2024. gadā 1. septembra Latvijā ir spēkā Nacionālais kiberdrošības likums, kas nosaka jaunas prasības gan publiskā, gan privātā sektora organizācijām. Līdz 2025. gada 1. oktobrim jāieceļ kiberdrošības pārvaldnieks un jāiesniedz pašvērtējuma ziņojums. Likums nosaka arī minimālās prasības – iekšējo politiku izstrādi, incidentu ziņošanu, risku vadību un darbības nepārtrauktības plānu.

Šajā rudenī darbību sāks Latvijā pirmā virtuālās realitātes (VR) spēļu dizaina skola “Dateks Gaming School” (DGS).

Tajā jaunieši, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, varēs apgūt virtuālās realitātes spēļu dizaina prasmes. Skolu izveidojis un aprīkojis Latvijā lielākais datoru komplektēšanas un sastāvdaļu tirdzniecības uzņēmums “Dateks Grupa”, piesaistot virtuālās realitātes jomā atzītus speciālistus.

Jaunā ārpusskolas interešu izglītības programma “Dateks Gaming School” pirmo audzēkņu apmācības uzsāks jau šī gada septembrī, un mācību kurss plānots deviņu mēnešu garumā. Šajā laikā jaunieši, izmantojot jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas, apgūs 3D dizainu un animāciju, lai, kopīgi sadarbojoties un strādājot, mācību noslēgumā izveidotu katrs savu datorspēli.

“Interešu izglītība ir viens no nozīmīgākajiem veidiem, kā palīdzēt bērniem un jauniešiem virzīt savu zinātkāri un entuziasmu uz jēgpilnu personības attīstību. Turklāt virtuālās realitātes žanram šobrīd ir milzīgs izaugsmes potenciāls, jauniešiem Latvijā līdz šim nav bijušas pieejamas iespējas padziļināti apgūt zināšanas par dizaina, objektu interakciju un animācijas veidošanu virtuālajā vidē,” savu motivāciju izveidot skolu skaidro DGS izveidotājs un “Dateks grupas” valdes loceklis Imants Mūrnieks, uzsverot, ka skola palīdzēs jauniešiem pārorientēties no satura patērētājiem uz tā radītājiem, sniedzot viņiem gandarījumu no jaunrades procesa.

BEA World (Best event award) konkursā, kurā tiek apbalvoti gada labākie pasākumi pasaulē un, kurš tiek uzskatīts par pasākumu industrijas Oskaru apsteidzot Ferrari, Netflix un Olimpisko spēļu rīkotājus aģentūra Luka un tās vadītāja Inese Lukaševska par tās rīkoto pasākumu Dvēseles stīgas ieguvusi pasaules preses Grand Prix un divas sudraba godalgas.

Šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad aģentūrai no Latvijas izdodas iegūt augstāko novērtējumu.

BEA World konkursam, kurš šogad Romā svinēja savu 20. gadu jubileju tika pieteikti 470 pasākumi no 40 valstīm un četriem kontinentiem. Konkursam darbus bija iesnieguši pasaulē vadošie zīmoli: Netflix, Ferarri, Bvlgari, dažādu valstu Expo paviljoni Osakā, kā arī tika pieteikti pasaule lielākie kultūras un sporta notikumi: FIFA Pasaules kausa atklāšanas un noslēguma ceremonijas, Amerigo Vespuči pasaules tūre, Formula 1 Grand Prix tūres, Paralimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonijas, kā arī tika prezentēti lielākie kultūras notikumi. Aģentūra Luka konkursā triumfēja ar pasākumu “Dvēseles stīgas”, iegūstot divas sudraba godalgas un pasaules preses Grand Prix, kas līdz šim nebija izdevies nevienai aģentūrai no Latvijas.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par plāniem pārdot jauna veida uzturēšanās atļaujas "zelta kartes" par pieciem miljoniem ASV dolāru gabalā un pieļāva iespēju, ka uz tām varētu pretendēt krievu oligarhi.

Tramps sacīja, ka šīs "zelta kartes", kas ir tradicionālās "zaļās kartes" dārga versija, piesaistīs Savienotajām Valstīm jaunu darbavietu radītājus un varēs tikt izmantotas, lai samazinātu ASV valsts budžeta deficītu.

"Mēs pārdosim zelta karti. Ir zaļā karte, šī ir zelta karte. Mēs šai kartei noteiksim cenu - apmēram piecus miljonus dolāru," Tramps sacīja reportieriem Ovālajā kabinetā.

Tramps, kurš par savas otrās prezidentūras prioritāti ir noteicis miljoniem nelegālo imigrantu izraidīšanu, sacīja, ka jaunā karte būs ceļš uz augsti vērtētās ASV pilsonības iegūšanu.

"Daudz cilvēku gribēs būt šajā valstī, un viņi spēs strādāt, nodrošināt darbavietas un veidot uzņēmumus. Tie būs cilvēki ar naudu," sacīja Tramps.

Zelta importam netiks noteikti papildu ievedmuitas tarifi, paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps pēc tam, kad vairākas dienas tirgū valdīja neskaidrība, vai nesenā tarifu paaugstināšana attiecas arī uz noteiktiem zelta stieņu veidiem.

ASV Muitas robežu aizsardzības pārvalde kā tarifiem pakļautas preces norādījusi vienu kilogramu un 100 Trojas unces (2,8 kilogrami) smagus zelta stieņus.

"Zeltam tarifi netiks noteikti," Tramps ierakstīja savā platformā "Truth Social", taču detalizētāk situāciju nekomentēja.

Par ASV Muitas robežu aizsardzības pārvaldes vēstuli, kas parakstīta 31.jūlijā, pagājušajā nedēļā ziņoja laikraksts "Financial Times" (FT), un tādēļ zelta cena ASV standartizētu nākotnes līgumu tirgū piektdien bija rekordaugsta.

Taču Baltais nams piektdien paziņoja, ka Trampa administrācija plāno "drīzumā izdot izpildrīkojumu, lai precizētu maldinošu informāciju par tarifu noteikšanu zelta stieņiem un citiem specializētiem produktiem".

Decembrī Parīzes Dievmātes katedrāle atkal vērs savas durvis apmeklētājiem, taču Francijas kultūras ministre Rašida Dati un Romas katoļu baznīcas starpā izcēlušās nesaskaņas, vai tūristiem prasīt ieejas maksu par dievnama apmeklēšanu.

Pirms postošā ugunsgrēka 2019.gadā Parīzes Dievmātes katedrāle bija viena no tūristu visvairāk apmeklētajiem objektiem Eiropā. Pēc tam, kad 7.-8.decembrī tajā atsāksies tūristu uzņemšana, gaidāms, ka gada laikā to apmeklēs 14-15 miljoni cilvēku.

Iepriekš Parīzes Dievmātes katedrālē ieeja bija bezmaksas, lai gan, piemēram, Londonas Svētā Pāvila katedrālē ieejas maksa ir 25 mārciņas (nepilni 30 eiro), bet Milānas Domā tiem, kas dievnamu neapmeklē lūgšanu dēļ, ir jāmaksā vismaz desmit eiro.

Francijas kultūras ministre Rašida Dati ir ierosinājusi noteikt piecu eiro ieejas maksu Parīzes Dievmātes katedrālē, lēšot, ka gadā varētu iekasēt 75 miljonus eiro, kas ļautu uzturēt Francijas reliģiskā mantojuma vietas. Savukārt arhibīskaps Ēriks de Mulēns-Bufo ministres ierosinājumu raksturojis kā baznīcas funkciju nodevību.

Galda spēļu izstrādātājs SIA “Brain Games Publishing” radījis sadarbības galda spēli visai ģimenei “Flow”, kas tapusi, iedvesmojoties no latviešu režisora Ginta Zilbaloža animācijas filmas “Straume” (2024).

Galda spēle “Flow” tiek izlaista šonedēļ, gaidot 7. decembri, kad animācijas filma “Straume” sacentīsies par Eiropas Kinoakadēmijas balvu kategorijā “Eiropas animācijas filma”, kā arī pretendēs uz labākās Eiropas filmas titulu.

Latvijas galda spēļu izstrādātājs SIA “Brain Games Publishing” kopā ar filmas režisoru Gintu Zilbalodi un producentu Matīsu Kažu 2.decembrī Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā Vides izglītības centrā “Zinarium” prezentēja SIA “Brain Games Publishing” radīto kooperatīvo spēli “Flow”. Spēle ved tās spēlētājus piedzīvojumā ar reāllaika darbību, milzīgiem viļņiem un acumirklīgiem lēmumiem.

“Šī gada 30. augustā ar saviem bērniem biju aizgājis uz filmas “Straume” pirmizrādi, kurā piedalījās arī filmas veidotāji Gints Zilbalodis un Matīss Kaža. Esmu lepns, ka Latvijā top darbi, kas ir ne tikai vizuāli saistoši, bet arī konceptuāli aizraujoši. Tieši šī iemesla dēļ vēlējos “Straumi” iedzīvināt galda spēlē. SIA “Brain Games Publishing” rīcībā jau bija parakstīta spēles mehānika, kurai vēl nebija piemeklēta tēma. Spēles autori ir četri lietuvieši, ar kuru palīdzību mēs kopā ātri vien pielāgojām jau esošās spēles prototipa mehāniku filmas “Straume” tēmai. Tas ir pārsteidzoši, ka mēs paguvām spēli radīt 2,5 mēnešu laikā, saražojot gala produktu tepat Latvijā. Parasti šis process ilgst pat vairākus gadus, taču tā kā pati spēles izstrāde un ražošana notiek Latvijā un visi projektā iesaistītie bija gatavi operatīvi darboties, mums tas izdevās. Vēlos pateikt lielu paldies visiem, kas iesaistījās, jo īpaši filmas radītājiem – Gintam un Matīsam, spēles ilustratoram Reinim Pētersonam, kā arī visai “Brain Games” komandai! Tas ir apliecinājums tam, ka efektīvas sadarbības rezultātā mēs varam īstenot ambiciozus plānus,” par spēles idejas realizēšanu stāsta tās iniciators SIA “Brain Games Publishing” vadītājs Egils Grasmanis.

Polijas centrālās bankas vadītājs Adams Glapiņskis ceturtdien paziņoja, ka vēlas, lai institūcija iegādātos papildu 150 tonnas zelta nacionālās drošības nolūkiem un lai nodrošinātu nacionālās valūtas stabilitāti.

"Es plānoju vērsties pie Polijas centrālās bankas vadības ar mērķi palielināt bankas rezerves līdz 700 tonnām zelta," norādīja Glapiņskis.

Polijas zelta rezerves šobrīd veido 550 tonnas.

Glapiņskis gan neminēja periodu, kādā paredzēts palielināt zelta rezervju apjomu.

Viņš lēš, ka centrālās bankas rīcībā esošā zelta vērtība pašlaik ir aptuveni 76,5 miljardi ASV dolāru, kas atbilst gandrīz 30% no bankas kopējām rezervēm.

"Kā jūs zināt, šie ir ārkārtīgi saspringti laiki. Mums ir īpaša situācija un ģeogrāfiskais novietojums. Mums ir sava valūta, zlots. Tāpēc Polijai ir īpaši svarīgi, lai mūsu rezervēs būtu ievērojami zelta krājumi", sacīja Glapiņskis.

Gada sākumā tika pārbaudīta vispārējā tirgus riska apetīte: tādas vienkāršas lietas kā metāli kļuva dārgāki, bet sarežģītākas lietas - tehnoloģijas un kriptoaktīvi - kļuva lētāki. Tikmēr pārmaiņas tradicionālajos akciju un obligāciju tirgos bija nelielas.

Optimistiskās prognozes 2026. gadam saglabājas, taču satraukums ir liels, un metāla cenas vēl nav atradušas līdzsvaruJanvārī turpinājās 2025. gada beigās novērotās tendences, proti, akciju vērtība nedaudz pieauga, obligāciju ienesīguma likmes mainījās maz, un metālu cenas turpināja pieaugt nepieredzēti strauji, lai gan mēneša pēdējās dienās tās ļoti būtiski samazinājās. Eiro izteiksmē sudraba vērtība mēneša laikā pieauga vēl par 18 %, zelta vērtība pieauga par 12 %, bet ASV dolāra vērtība samazinājās par 1 %.

Lai gan tehnoloģiju nozares uzņēmumi ziņoja par labākiem finanšu rezultātiem, piesardzīgāki mākoņpakalpojumu un datu centru attīstības novērtējumi noveda pie Microsoft un Oracle akciju cenu krituma attiecīgi par 11 % un 15 %.

Eventex konkurss, kurš tiek uzskatīts par pasākumu industrijas Oskaru un kurā tiek apbalvoti izcilākie pasākumi un pieredzes mārketinga projekti pasaulē, Ineses Lukaševskas vadītā aģentūra Luka par tās rīkoto pasākumu “Dvēseles stīgas” ir ieguvusi sešas zelta godalgas, tai skaitā kā labākais mākslas pasākums pasaulē.

Šogad konkursam tika pieteikts rekord liels projektu skaits - 1239 pasākumi no 59 valstīm un sešiem kontinentiem. Savus darbus bija iesnieguši pasaules vadošie zīmoli: Netflix, Qatar Airways, Real Madrid, Disney, dažādu valstu ministrijas, kā arī tika pieteikti kultūras un mākslas projekti kā grupas Colplay tūre, olimpisko spēļu noslēguma ceremonija, dažādu valstu gaismu, mākslas festivāli un daudzi citi. Aģentūra Luka konkursā triumfēja ar pasākumu “Dvēseles stīgas”, iegūstot sešas zelta godalgas, kā labākais mākslas pasākums, pārmaiņu vadības pasākums, labākais pasākuma koncepts, labākais caur pasākumu izvītais stāsts, labākā scenogrāfija, kā arī inovatīvākais pasākums ar milzu ietekmi.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā samazinājās, un turpinājās arī zelta cenas kritums, pastāvot bažām par tirdzniecības saspīlējumu un dažām kompānijām publiskojot vājus peļņas rādītājus.

Galvenie ASV biržu indeksi kritās, jo vāja "Netflix" peļņa vairoja bažas, ka arī citu tehnoloģiju milžu peļņas rādītāji var pievilt cerības.

Pēc akciju cenu kritumiem vadošajos Āzijas tirgos samazinājās arī lielākā daļa Eiropas biržu indeksu. Izņēmums bija Londonas biržas indekss, kas pieauga par 0,9%, britu mārciņas vērtībai samazinoties.

Zelta cena trešdien kritās par 1,4% līdz aptuveni 4060 ASV dolāriem par unci. Pirmdien tā bija sasniegusi rekordu virs 4381 dolāram par unci.

Šis kritums ietekmēja zelta ieguves uzņēmumu akciju cenas.

Parīzes biržā "L'Oreal" akcijas cena kritās par 6,7% pēc trešā ceturkšņa peļņas publiskošanas, kas atpalika no analītiķu prognozēm.