Jaunākais izdevums

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

Mergermarket novērtējums – balstīts uz pārbaudītiem darījumu datiem, pārrobežu sarežģītību un katra darījuma plašāku ietekmi – iezīmē plašāku tendenci reģionā: šodienas lielākie Baltijas darījumi ir mazāk saistīti ar vienkāršu konsolidāciju un vairāk ar stratēģisku pārpozicionēšanu, kapitāla ieplūšanu un nozares transformāciju.

“Darījumi ne tikai tiek noslēgti – tie maina veselas nozares. Kad tirgū ienāk liels investors vai augošs uzņēmums piesaista globālu kapitālu, ietekme sniedzas tālu ārpus darījumu iespējām,” sacīja Toomas Prangli, Sorainen M&A prakses grupas vadītājs.

“Īpašumtiesību maiņa maina piegādes ķēdes, investīciju plūsmas un veselas nozares. Mūsu loma ir vadīt šo transformāciju un palīdzēt klientiem atklāt to, kas gaidāms tālāk.”

Sorainen sasniegumi ir īpaši ievērojami, ņemot vērā, ka birojs darbojas tikai trīs integrētos Baltijas birojos. Pārskata periodā (no 2024. gada oktobra līdz 2025. gada septembrim) tas ieņēma 1. vietu pēc konsultēto darījumu skaita (61 darījums ar kopējo atklāto vērtību 1,964 miljardi EUR), pārspējot daudzus lielākus starptautiskus juridiskos birojus ar pārstāvniecībām vairākās valstīs Centrālajā un Austrumeiropā, uzsverot, ka Baltijas komanda reģionālā līmenī pārsniedz savu ietekmi. Tas liecina ne tikai par uzņēmuma spējām, bet arī par Baltijas tirgus efektivitāti un attīstību: kompakts, labi savienots reģions, kur darījumu vērtības pakāpeniski pieaug, investoriem ir pieejamas vairākas jurisdikcijas, izmantojot vienu komandu, un sarežģīti pārrobežu darījumi var tikt veikti tādā pašā tempā kā lielākajos Eiropas tirgos.

“Šis ir bijis ļoti spēcīgs gads Latvijas M&A tirgū. Vissvarīgākā tendence ir investoru atjaunotā uzticība, ko veicina gan stabilā ekonomikas attīstība, gan aktīvās investīcijas – ne tikai no privātā sektora, bet arī, kas ir īpaši svarīgi, no valsts puses valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. Šo pārliecību vēl vairāk ir nostiprinājušas nesenās pozitīvās reģionālās norises, piemēram, Zviedrijas pievienošanās NATO un Vācijas ambiciozie pasākumi aizsardzības investīciju jomā. Tā rezultātā mēs novērojam pieaugošu darījumu aktivitāti gan no vietējo, gan reģionālo investoru puses, kā arī atjaunotu interesi no attālākiem reģioniem, tostarp ASV. Tas ir skaidrs apliecinājums, ka Latvijas stratēģiskās investīcijas aizsardzībā tiek novērtētas, un ir svarīgi turpināt veicināt šos centienus gan iekšzemē, gan starptautiskā līmenī, lai atbalstītu turpmākas investīcijas valstī,” komentē Sorainen vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus.

Sorainen sniedza konsultācijas piecos no Top 10 darījumiem Baltijas valstīs – portfelis, kas atspoguļo gan reģiona stratēģiskās virzienus, gan tā pieaugošo ietekmi Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Viens no šiem darījumiem – Salling Group 1,3 miljardu eiro vērtā Rimi Baltic iegāde – tika ierindots arī starp pieciem lielākajiem darījumiem pēc vērtības Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā šogad.

  • Salling Group par 1,3 miljardiem EUR iegādājas Rimi Baltic – būtiskas pārmaiņas Baltijas mazumtirdzniecības grupā, apvienojot vairāk nekā 300 veikalus visā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pēc vērtības tas bija lielākais darījums Baltijas valstīs šajā desmitgadē. Rimi Baltic 2024. gadā sasniedzot apgrozījumu aptuveni 1,9 miljardu EUR, šis darījums iezīmēja Eiropas mēroga mazumtirgotāja ar lielākām ambīcijām ienākšanu tirgū. Salling Group paspārnē Baltijas valstis varētu gūt labumu no spēcīgākas piegādes ķēdes integrācijas, palielinātas pirkšanas spējas un iespējamās veikalu paplašināšanas vai modernizācijas. Ar Sorainen atbalstu darījums tika noslēgts piecu mēnešu laikā, kas ir neparasti īss termiņš šāda mēroga darījumam.
  • TPG 340 miljonu EUR ieguldījums Vinted, nozīmīgs Eiropas patērētāju‑tehnoloģiju tirgus dalībnieks. Tā ir bijusi lielākā investīcija Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmā 2024. gadā un lielākā jebkad Lietuvā dibinātam strauji augošam uzņēmumam. Vinted uzrādot spēcīgu ieņēmumu pieaugumu un rentabilitāti,, darījums sniedz skaidru signālu: Baltijas valstis var radīt mērogojamus, globāli nozīmīgus tehnoloģiju uzņēmumus un piesaistīt globālo kapitālu pat nestabilos tirgos. Rezultāts ir nozīmīgs ne tikai Vinted: darījums stiprina uzticību Baltijas reģionam kā tehnoloģiju virzītu, strauji augošu uzņēmumu centram, potenciāli atverot ceļu turpmākiem ieguldījumiem finanšu tehnoloģijās, tirgiem, patērētāju tehnoloģiju un uz ilgtspējību orientētu uzņēmumu jomā.
  • Södra 720 miljonu EUR meža aktīvu atsavināšana Latvijā un Igaunijā uzņēmumam Ingka Investments – otrais lielākais darījums Baltijas valstīs 2025. gadā pēc vērtības un lielākais meža portfeļa pārdošanas darījums reģiona vēsturē. Šī darījuma noslēgšana liecina par spēcīgu ilgtermiņa uzticību Baltijas reālajiem aktīviem, un paredzams, ka tas ietekmēs ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un nozares konsolidāciju. Sorainen atbalstīja Södra visā procesā, palīdzot risināt darījuma juridiskās un normatīvās sarežģītības no pārdevēja puses.

Citi darījumi, kas nav iekļauti Baltijas valstu Top 10, ko Sorainen atbalstīja Citycon par saistoša līguma parakstīšanu par Kristiine Keskus tirdzniecības centra pārdošanu Tallinā, Igaunijā (129 miljoni EUR), Sunly’s 60 miljonu EUR kapitāla palielināšana, un Activate Capital’s investīcijas in Aerones (54 miljoni EUR).

Kopumā šie projekti atspoguļo Baltijas valstu M&A tirgus attīstības virzienu: lielāki darījumi, kuros bieži iesaistītas vairākas Baltijas valstis, starptautiskas investoru grupas un darījumu procesi, kas prasa reģionālu koordināciju, apvienojot to ar padziļinātām vietējām juridiskām un nodokļu zināšanām.

“Klienti vairs neuzskata Baltijas valstis par trim atsevišķiem tirgiem,” piebilda Prangli. “Neatkarīgi no tā, vai tā ir mazumtirdzniecības, enerģētikas, loģistikas vai tehnoloģiju nozare, viņi sagaida vienotu stratēģiju, nevainojamu izpildi un spēju ātri pārvaldīt pārrobežu riskus. Šī pārmaiņa veicina nākamās paaudzes darījumu attīstību visā reģionā.”

Tā kā investori turpina pārskatīt portfeļus, ieguldīt kapitālu atjaunojamajos energoresursos un tehnoloģijās, kā arī veikt stratēģiskas pārstrukturizācijas visā Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā, Baltijas valstu M&A tirgus sāk piedzīvot spēcīgu izaugsmi. Sorainen integrētā trīs valstu komanda joprojām ir šīs reģionālās darbības centrā, pierādot, ka Baltijas darījumu slēdzēji var konkurēt un būt līderi Eiropas mērogā.

Sorainen M&A un privātā kapitāla tirgus nesenie īstenotie projekti:

  • Konsultācijas NHC Denmark par stratēģisko pārdošanu Grinvest PTE, iezīmējot ievērojamu īpašnieku maiņu vienā no Baltijas valstu galvenajiem biržā kotētajiem nekustamo īpašumu fondiem.
  • Atbalsts INVL Private Equity Fund II, lielāko privātkapitāla fondu Baltijas valstīs un daļu no Invalda INVL grupas, par to pirmo privātkapitāla investīciju Igaunijā.
  • Cēsu alus iegādājās Valmiermuižas alus, apvienojot divas vadošās alus darītavas Latvijas Vidzemes reģionā. Šis darījums stiprina vietējo dzērienu ražošanas nozari, atbalsta reģionālo ekonomikas izaugsmi un veicina Olvi grupas stratēģisko pozīciju Baltijas tirgū.
  • Palīdzība BaltCap un citiem Ridango akcionāriem, kad uzņēmums nodrošināja vairākuma stratēģisko izaugsmes investīciju no Bregal Milestone, atbalstot tā globālo paplašināšanos un palīdzot modernizēt sabiedriskā transporta sistēmas, vienlaikus uzlabojot ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās.
  • Green Landscaping Group’s iegādājas UAB Economus Lietuvā – Sorainen eksperti vadīja padziļināto juridisko izpēti un konsultēja klientu ar darījumu saistītos jautājumos.
  • Palo Alto Networks’ iegādājas Chronosphere – Sorainen bija kā Lietuvas juridiskais konsultants globālajam kiberdrošības līderim, iegādājoties Chronosphere, nākamās paaudzes novērošanas platformu, kas izstrādāta, lai pielāgotos mākslīgā intelekta ērai.
  • Livonia Partners iegulda Medicum – viens no Igaunijas lielākajiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kas stiprina valsts veselības aprūpes infrastruktūru, nodrošinot ātrāku būtisko un specializēto pakalpojumu paplašināšanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Vastint Latvia” noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu ar starptautisko advokātu biroju “Sorainen”, kas pārcelsies uz Magdelēnas kvartāla otrās kārtas biroju ēku Antonijas ielā, Rīgā.

Paredzēts, ka zvērinātu advokātu birojs “Sorainen” turpmākos 10 gadus nomās divus augšējos stāvus ar kopējo biroja platību gandrīz 1900 m². Papildus biroju telpām nomnieka rīcībā būs arī trīs privātas terases 6. stāvā.

“Pārcelšanās uz Magdelēnas kvartālu ir “Sorainen” solis nākotnē. Mūsu pašreizējās biroja telpās esam veiksmīgi nostrādājuši jau 20 gadus, attīstoties no dažu cilvēku kolektīva līdz lielākajam advokātu birojam Latvijā. Vēlējāmies lielākas telpas, lai nav ierobežojumu turpmākai komandas attīstībai. Tāpat gribējām, lai jaunais birojs atspoguļo mūsu vērtības – kvalitāti, tieksmi uz izcilību, koncentrēšanos uz efektīvu palīdzību klientiem, kā arī vēlmi būt skaistā un arhitektoniski pārdomātā vidē. Meklējot jaunās telpas, pievērsām īpašu uzmanību arhitektūras un būvniecības kvalitātei, attīstītāja gatavībai iedziļināties mūsu vajadzībās, kā arī atrašanās vietai. Tādēļ priecājamies par sadarbību ar “Vastint Latvia”, kas kā attīstītājs vienmēr bijis gatavs mūs uzklausīt un ir centies saprast mūsu vajadzības, un esam gandarīti, ka jaunā biroja atrašanās vieta būs vien dažu simtu metru attālumā no pašreizējām telpām. Cieši sadarbojoties gan ar attīstītāju, gan mūsu dizaineriem no “RADADARA”, pašreiz strādājam pie telpu dizaina un iekārtojuma,” stāsta “Sorainen” biroja Latvijā vadošā partnere, zvērināta advokāte Ieva Andersone.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērinātu advokātu birojs Sorainen no 2025. gada 1. decembra pārceļas uz jaunām biroja telpām Magdalēnas kvartālā Antonijas ielā, Rīgā, kur turpmāk nomās divus augšējos stāvus ar kopējo biroja platību gandrīz 1900 m².

Papildus biroju telpām nomnieka rīcībā būs arī trīs privātas terases 6. stāvā.Jaunās biroja telpas veidotas sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju “Vastint Latvia” un dizaineriem no “RadaDara”.

Pārcelšanās uz Magdelēnas kvartālu ir Sorainen solis nākotnē, plānojot izaugsmi un turpmāku komandas attīstību.

“Mūsu pašreizējā birojā esam veiksmīgi nostrādājuši jau vairāk nekā 20 gadus, attīstoties no dažu cilvēku kolektīva līdz lielākajam advokātu birojam Latvijā. Vēlējāmies lielākas un mūsdienīgākas telpas, lai nav ierobežojumu turpmākai komandas attīstībai. Tāpat gribējām, lai jaunais birojs atspoguļo mūsu vērtības – kvalitāti, tieksmi uz izcilību, koncentrēšanos uz efektīvu palīdzību klientiem, aktīvu sadarbību kolēģu vidū, kā arī vēlmi būt skaistā un arhitektoniski pārdomātā vidē. Meklējot jaunās telpas, pievērsām īpašu uzmanību arhitektūras un būvniecības kvalitātei, attīstītāja gatavībai iedziļināties mūsu vajadzībās, kā arī atrašanās vietai,” stāsta “Sorainen” biroja Latvijā vadošā partnere, zvērināta advokāte Ieva Andersone.

Ekonomika

M&A darījumu vērtība Baltijā aug

Armanda Vilciņa,09.01.2026

Nauris Grigals, Sorainen uzņēmumu apvienošanās un iegādes prakses grupas partneris Latvijā.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gadā apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu vērtība Baltijā, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieaugusi par 47%, atsaucoties uz Mergermarket datiem, norāda Sorainen.

Lai gan kopējais darījumu skaits pērn bija par 19% zemāks nekā 2024. gadā, to vērtība pietuvojusies 2021. gada rekorda līmenim. Eksperti šo izaugsmi skaidro ar ārvalstu investoru ieguldījumiem, kas ievērojami ietekmējuši reģiona tirgus attīstību. Trīs lielākie darījumi vien pērn veidojuši aptuveni 2,46 miljardus eiro no kopējās darījumu summas, apliecinot globālo investoru interesi par Baltijas reģionu.

Tirgus mainās

2025. gads Baltijā iezīmējās ar vairākiem nozīmīgiem darījumiem, tostarp Dānijas Salling Group veikto mazumtirdzniecības ķēdes Rimi Baltic iegādi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā par aptuveni 1,3 miljardiem eiro, kas kļuva par vienu no lielākajiem Baltijas M&A vēsturē. Tam sekoja reģionāla mēroga darījums, kura ietvaros investori iegādājās Tele2 torņu infrastruktūru Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī Food Union aktīvu pārņemšana un Ingka Group paplašināšanās meža nozarē. Šie darījumi iezīmēja spēcīgu pārrobežu sadarbību, pierādot, ka Baltijas reģions kļūst par arvien pievilcīgāku lielo darījumu platformu.

Finanses

Flow saņem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības licenci

Db.lv,03.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja izsniegusi alternatīvā finansētāja “ERST Finance” uzņēmumam SIA “Flow” kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju.

Uzņēmums ir jauns spēlētājs Latvijas finanšu tehnoloģiju nozarē un iezīmē pavērsienu finanšu tehnoloģiju attīstībā, paverot jaunas iespējas uzņēmējiem un ieguldītājiem.

“Flow” ir reģistrēts kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju reģistrā ar tiesībām nodrošināt aizdevumu piešķiršanas atvieglošanu un sniegt saistošos papildpakalpojumus, tostarp kredītspējas novērtējumu, kolektīvās finansēšanas piedāvājumu cenas un procentu likmes ierosinājumu, kā arī ziņojumdēļa izmantošanu.

Darbības atļaujas izsniegšana nav tikai administratīvs solis – tā apliecina “Flow” atbilstību standartiem, kurus nosaka Eiropas Savienības regula kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Šī licence nodrošina caurskatāmu, drošu un investoriem uzticamu vidi, kā arī paver iespējas darboties vienotā Eiropas tirgū.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas.

Summus Capital ir viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām Baltijā, kuras aptuveni trešā daļa īpašumu portfeļa atrodas Latvijā. Summus Capital Latvijā pieder tādi pazīstami nekustamo īpašumu objekti kā tirdzniecības centri Rīga Plaza un Damme, kā arī veikala DEPO Imanta ēka. Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 30 000 000 eiro.

Šī ir Summus Capital trešā obligāciju emisija, taču pirmo reizi tiek realizēts publiskais piedāvājums, piedāvājot obligācijas ne tikai institucionālajiem, bet arī privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Piedāvātajām obligācijām ir fiksēta 8% gada likme ar procentu izmaksu katrā ceturksnī. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, termiņš - četri gadi.

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Klasiskās, zaļās vai aizsardzības – kāda veida obligācijas izvēlēties?

Krišjānis Bušs, COBALT vecākais speciālists, zvērināts advokāts,08.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu turpina pieaugt to uzņēmumu skaits, kas izvēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū ar obligāciju starpniecību. Nasdaq Baltijas biržu sarakstos arvien biežāk tiek iekļautas obligācijas, ko var atpazīt ne tikai pēc to nosaukuma, bet arī pēc zaļas lapiņas vai vairoga simbola.

Obligāciju veida izvēle ir nozīmīga, jo tā ne tikai var ietekmēt no obligācijām gūto ieņēmumu izlietošanas kārtību, bet arī uzņēmumiem un ieguldītājiem tik ļoti būtisko kupona likmes apmēru.

Kā atšķiras obligācijas?

Obligācijas ir pārvedami parāda vērtspapīri, ko emitē pats uzņēmums (emitents) un kas ir tirgojami biržā. Obligāciju piedāvājuma dokumentā (prospektā) uzņēmumi cita starpā nosaka, kādiem mērķiem no obligācijām gūtie ieņēmumi tiks izmantoti (piemēram, vispārīgiem korporatīvajiem mērķiem, atsevišķam M&A darījumam, jaunas rūpnīcas celšanai, u.tml.).

Klasiskās obligācijas, kas biržu obligāciju sarakstos netiek īpaši atzīmētas vai izceltas, no zaļajām vai aizsardzības obligācijām galvenokārt atšķiras tieši ar to izlietošanas mērķi. Proti, lai obligācijas varētu dēvēt, piemēram, par zaļajām obligācijām vai aizsardzības obligācijām, gūtie ieņēmumi ir attiecīgi jāiegulda vides ziņā ilgtspējīgās darbībās vai aizsardzības projektu finansēšanā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākais redzes aprūpes uzņēmums OC VISION publiskā obligāciju piedāvājuma laikā ir veiksmīgi piesaistījis finansējumu 10 miljonu eiro apmērā ar fiksētu procentu likmi 6 %. Kopējais pieprasījums pēc nodrošinātām obligācijām bija 13,1 miljons eiro, kas ir vairāk par 130% no emisijas mērķa.

Obligāciju piedāvājums piesaistīja interesi gan no privātajiem, gan institucionālajiem investoriem no četrām valstīm — Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas. Investīciju apjoma ziņā institucionālie investori augstu novērtēja stabilās un ilgtspējīgās veselības nozares perspektīvas, ko pārstāv uzņēmums.

Aptuveni 95 % no investoru pieprasījuma veidoja tieši Latvijas investori, savukārt pārējie bija ieguldītāji no Lietuvas, Igaunijas un Vācijas. Tas ir spēcīgs signāls gan privāto investoru kopienas attīstībai Latvijā, gan augošajam iedzīvotāju finanšu pratības līmenim, kas veicina brīvo līdzekļu ieguldīšanu arī obligācijās.

OC VISION valdes loceklis un līdzīpašnieks Gatis Kokins: „Esam gandarīti par veiksmīgi noslēgto pirmo obligāciju emisiju un augsti novērtējam investoru izrādīto uzticību. Pateicamies katram investoram, kurš ir izvēlējies ieguldīt savus līdzekļus OC VISION nākotnes attīstībā. Mūsu uzņēmuma izaugsmes modelis ir balstīts uz veikalu tīkla paplašināšanu, stratēģisku citu tirgus dalībnieku iegādi un redzes aprūpes tehnoloģiju modernizāciju. Piesaistītais finansējums ļaus ne vien refinansēt esošās saistības, bet arī vēl pilnīgāk nodrošināt acu un ausu veselības aprūpes pakalpojumu un jaunāko tehnoloģiju pieejamību Baltijā.”

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Igaunijas kapitāla tirgus 2025. gadā: obligācijas, akciju izslēgšana no tirgus un piesardzīgs optimisms nenoteiktības apstākļos

Marina Kotkas, partnere, COBALT Igaunija; Georg Kuusik, vadošais speciālists, COBALT Igaunija,09.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gadā Igaunijas kapitāla tirgū turpinās tendences, kas aizsākās 2023. gada beigās un 2024. gadā – gandrīz pilnīgs jaunu emitentu trūkums akciju tirgū, salīdzinoši aktīvāks obligāciju tirgus, kā arī paaugstināta aktivitāte akciju atpirkšanas piedāvājumu un akciju izslēgšanas no tirgus jomā.

Skaitļos izteikti 2025. gada rezultāti ir nedaudz labāki nekā 2024. gadā – Nasdaq Tallinn First North alternatīvajā tirgū notika viens sākotnējais akciju publiskais piedāvājums (IPO) – Primostar Group, kamēr 2024. gadā IPO nebija vispār, un līdz šim ir īstenoti 10 publiski obligāciju piedāvājumi, salīdzinot ar 7 piedāvājumiem 2024. gadā.

Tajā pat laikā, 2025. gadā Baltijas Oficiālais saraksts ir sarucis, jo PRFoods tika pārcelts uz Baltijas otro sarakstu, kā arī tika izteikti vairāki akciju atpirkšanas piedāvājumi.

Akciju atpirkšanas un izslēgšanas no tirgus vilnis

Akciju atpirkšanas piedāvājumu tendence aizsākās 2024. gadā ar brīvprātīgajiem piedāvājumiem Tallink Group un Nordic Fibreboard. Tie bija saistīti ar grupas restrukturizācijām vai izmaiņām īpašnieku struktūrā, nevis ar uzņēmumu izslēgšanu no biržas. 2025. gadā tika pabeigta Enefit Green – Eesti Energia zaļās enerģijas meitasuzņēmuma, pārņemšana un izslēgšana no tirgus. Enefit Green IPO 2021. gadā bija lielākais IPO Igaunijas vēsturē, kurā piedalījās vairāk nekā 60 000 privāto investoru. Tādēļ tik liela tirgus dalībnieka aiziešana ir būtisks trieciens. To zināmā mērā kompensēja Eesti Energia obligāciju emisija, kas iezīmēja tā debiju vietējā kapitāla tirgū un investoriem piedāvāja alternatīvu ieguldījumu iespēju, cerams, palīdzot saglabāt šo investoru aktivitāti. Tendence izslēgt kotētos uzņēmumus no biržas turpinās arī novembrī, kad tika paziņots par nodomu ar brīvprātīgu akciju atpirkšanas piedāvājumu iegādāties Ekspress Grupp akcijas ar mērķi pēc sekmīgas pārņemšanas tās izslēgt no tirgus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot mērķtiecīgu ieguldījumu stratēģiju “Rīgas centrālā biznesa rajona” attīstībā, viens no Baltijas nekustamo īpašumu attīstītājiem “Linstow Baltic” nodevis ekspluatācijā jaunuzcelto A klases biroju kompleksu “Satekles biznesa centrs” ar kopējo platību 13 500 m2.

Īpašnieka veikto investīciju apjoms projekta būvniecībā sasniedz 36 miljonus eiro.

“Jau vairākas desmitgades “Linstow Baltic” ir viens no vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem, aktīvi veicinot “Rīgas Centrālā biznesa rajona” attīstību un transformāciju, padarot to pievilcīgāku iedzīvotājiem, strādājošajiem un investoriem. To apliecina uzņēmuma konsekventie un mērķtiecīgie ieguldījumi šajā apkaimē, īstenojot vērienīgus projektus: tirdzniecības centra “Origo” paplašināšanu un A klases biroju centra “Origo One” izveidi. “Satekles biznesa centrs” ir nākamais solis apkaimes revitalizācijas projektā, sekmējot ilgtspējīgas un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveidi un nostiprinot to kā vienu no vadošajiem biznesa centriem Baltijā. Tas paplašina augstas kvalitātes biroja telpu un komerctelpu piedāvājumu Rīgas pilsētas sirdī, kas vienlaikus kalpo par piemēru, kā harmoniski integrēt kultūrvēsturisko mantojumu un tehnoloģiski attīstītu, mūsdienīgu darba vidi,” uzsver “Linstow Baltic” valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre, jau ceturto gadu pēc kārtas notiks lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā – Baltic Capital Markets Conference 2025.

Konference kļuvusi par vadošo diskusiju platformu, kas pulcē nacionālos un starptautiskos politikas veidotājus, investorus, uzņēmējus, investīciju banku, konsultāciju un juridisko uzņēmumu pārstāvjus, kā arī citus nozares ekspertus, lai vienas dienas garumā dalītos pieredzē, idejās un stiprinātu sadarbību un veicinātu Baltijas kapitāla tirgus attīstību.

Konferences mērķis ir veicināt kvalitatīvu diskusiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību kā vienu no būtiskākajiem reģiona ekonomiskās transformācijas un izaugsmes faktoriem, virzot tautsaimniecību uz lielāku konkurētspēju un ilgtspējīgu labklājību.

Šis gads ir īpašs, jo konferences pirmo diskusiju paneli iesāks Baltijas valstu finanšu ministri – Arvils Ašeradens, Latvijas Republikas finanšu ministrs, Kristupas Vaitiekūnas, Lietuvas Republikas finanšu ministrs un Jürgen Ligi, Igaunijas Republikas finanšu ministrs.

Finanses

Summus Capital obligāciju emisijā piesaista visu plānoto investīciju apjomu

Db.lv,25.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komerciālo nekustamo īpašumu investīciju kompānija Baltijā Summus Capital piesaistījusi visu plānoto investīciju apjomu jeb 30 miljonus eiro, bet kopējais pieprasījums pēc obligācijām sasniedza 38,3 miljonus eiro jeb par 27% vairāk nekā tika piedāvāts.

Obligāciju piedāvājums noritēja no 10. līdz 20. jūnijam, pamatojoties uz prospektu, ko 2025. gada 9. jūnijā reģistrēja Igaunijas Finanšu tirgus uzraudzības iestāde.

Publiskajā piedāvājumā piedalījās 977 investori. Privātie investori no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parakstījās uz obligācijām 25,7 miljonu eiro apmērā, kas veidoja 67% no kopējā pieprasījuma. Savukārt, institucionālie investori parakstījās uz 12,6 miljoniem eiro, veidojot atlikušos 33%. Ģeogrāfiskā griezumā 17,8 miljonus jeb 47% no kopējā pieprasījuma apjoma veidoja Igaunijas investori, 7,5 miljonus (19%) – Latvijas investori, bet 13 miljonus (34%) – Lietuvas investori. Igaunijas investori parakstījās uz obligācijām 17,8 miljonu eiro apmērā (47% no kopējā parakstītā apjoma), Latvijas investori – uz 7,5 miljoniem eiro (19%), un Lietuvas investori – uz 13 miljoniem eiro (34%).

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Baltijas finanšu ministri tiksies Rīgā, Baltic Capital Markets Conference 2025

Db.lv,12.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau ceturto gadu pēc kārtas notiks Baltic Capital Markets Conference 2025 – lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā.

Šī gada konference iezīmēs jaunu posmu Baltijas sadarbībā – pirmo diskusiju paneli atklās Baltijas valstu finanšu ministri, apliecinot kopīgu apņemšanos stiprināt reģiona kapitāla tirgu.

Diskusiju vadīs Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, kurš kopā ar Baltijas valstu finanšu ministriem – Latvijas Republikas finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, Lietuvas Republikas finanšu ministru Kristupas Vaitiekūnas, Igaunijas Republikas finanšu ministru Jürgen Ligi un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD) viceprezidentu, finanšu direktoru Burkhard Kübel-Sorger – diskutēs par Baltijas kapitāla tirgus nozīmi reģiona attīstībā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2025. gada 1. jūlija Summus Capital OÜ obligācijas ar fiksētu gada ienesīgumu 8% apmērā ir iekļautas Nasdaq Tallinas biržas regulētajā tirgū – Baltijas obligāciju sarakstā.

Par godu iekļaušanai sarakstā Summus Capital šodien simboliski ieskandināja Nasdaq zvanu.

Šis ir viens no apjomīgākajiem obligāciju piedāvājumiem Baltijas nekustamā īpašuma sektorā šogad – kopējais pieprasījums sasniedza 38,3 miljonus eiro. Piedāvājumā piedalījās 977 investori, no kuriem 67% bija privātie, bet 33% – institucionālie investori.

Ģeogrāfiski visaktīvākie bija Igaunijas investori – viņi iegādājās obligācijas 17,8 miljonu eiro apmērā, kas veido 47% no kopējā apjoma. Lietuvas investori ieguldīja 13 miljonus eiro (34%), savukārt Latvijas – 7,5 miljonus eiro (19%).

Summus Capital piedāvāja līdz 30 000 obligāciju ar nominālvērtību 1 000 eiro. To termiņš ir 2029. gada 30. jūnijs ar fiksētu gada procentu likmi 8%, ko izmaksās reizi ceturksnī – 30. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 30. decembrī.

Finanses

Baltijas kapitāla tirgus attīstība kļūst par reģiona ekonomikas stratēģisko prioritāti

Db.lv,03.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā 27. novembrī jau ceturto gadu norisinājās Baltijā lielākā kapitāla tirgus konference Baltic Capital Markets Conference 2025, kas pulcēja vairāk nekā 500 dalībniekus un 35 runātājus – starptautiskos un vietējos investorus, uzņēmējus, regulatorus un politikas veidotājus, tostarp Latvijas Republikas Ministru prezidenti un visu trīs Baltijas valstu finanšu ministrus.

Vienota atziņa, kas izskanēja visās piecās diskusijās: Baltijas kapitāla tirgus potenciāls joprojām ir būtiski neizmantots, un tā attīstība ir priekšnoteikums reģiona ilgtermiņa ekonomiskajai noturībai, izaugsmei un drošībai. Ilgtermiņa konkurētspēja atkarīga no spējas piesaistīt un virzīt kapitālu.

Atklājot konferenci, Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka Baltijas valstu konkurētspēja ilgtermiņā būs atkarīga no spējas novirzīt vairāk uzkrājumu investīcijās: “Attīstīts un vienots kapitāla tirgus nozīmē vairāk finansējuma uzņēmumiem, vairāk investīciju reģionā un lielāku turību ilgtermiņā. Eiropā un Baltijā pārāk daudz resursu stāv kontos un nenes peļņu. Tas kavē inovācijas, konkurētspēju un mūsu spēju attīstīt modernu ekonomiku. Baltijā potenciāls ir patiešām liels. Ar valsts uzņēmumu kotēšanu biržā mēs varam dot spēcīgu impulsu tirgum, iesaistot mūsu pašu iedzīvotājus un stiprinot viņu iespējas gūt investīciju atdevi. Gudras investīcijas uzņēmumu akcijās, obligācijās, inovācijās un jaunās tehnoloģijās, tostarp mākslīgajā intelektā, veicinās ekonomikas attīstību. Latvija un Eiropa var vairot savu konkurētspēju pasaulē!”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nefinanšu uzņēmumu peļņas daļa 2024. gadā piedzīvojusi lielāko kritumu Eiropas Savienībā par 5,39 procentpunktiem, liecina Eurostat dati.

Nefinanšu korporāciju (uzņēmumiem, kuru galvenā saimnieciskā darbība nav saistīta ar finansēm) Eiropas Savienībā (ES) peļņas daļa 2024. gadā bija 40,1%, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Metodoloģija

Nefinanšu uzņēmumu peļņas daļu, par ko runājam, Eurostat definē kā bruto darbības rezultātu, kas dalīts ar bruto pievienoto vērtību. Šis ir rentabilitātes tipa rādītājs, kas parāda pievienotās vērtības daļu, kas radīta ražošanas procesā, atlīdzinot kapitālu. Proti, tas ir galvenais rādītājs tam, kā ienākumi tiek sadalīti ekonomikā.

Praktiskais skaidrojums

Lai gūtu praktisku priekšstatu par rādītāju, Dienas Bizness lūdza ZAB Sorainen partnera nodokļu un muitas jautājumos, zvērināta advokāta Jāņa Taukača padomu. Pēc viņa teiktā, zema peļņas daļa nozīmē zemu peļņas maržu vai darbietilpīgu ekonomiku, savukārt augstāks skaitlis norāda uz augstāku peļņas maržu vai kapitāla intensīvu ekonomiku. “Augstāks skaitlis nozīmē, ka produkcijas ražošanai vajag vairāk iekārtu, kā arī darbaspēku, bet mazāks skaitlis, kā Latvijas gadījumā, - ka vajag vairāk darbaspēka nekā kapitāla, lai saražotu to, ko mēs valstī ražojam,” tā J. Taukačs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā augstākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, bet vismazākais ar šo nodokli neapliekamais minimums Baltijā.

To rāda ZAB Sorainen partnera nodokļu un muitas jautājumos Jāņa Taukača bloga dati. Grozi kā gribi, bet Latvijā darba ņēmējam ir salīdzinoši lielāks iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) slogs nekā ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstī. Ar IIN neapliekamais minimums 2025. gadā Latvijā ir 510 eiro visiem, ko arī uzskata par lielāko sasniegumu pērn īstenotajā nodokļu reformā, jo līdz tam tas bija diferencēts – jo lielāka alga, jo mazāks neapliekamais minimums. Tajā pašā laikā ar IIN nepaliekamais minimums Igaunijā ir 654 eiro, bet Lietuvā pat 750 eiro, kas salīdzinājumā ar Latvijā esošo ir būtiski augstāks. Vai tā ir Latvijā strādājošo kompāniju konkurētspēju vairojoša situācija? Šķiet, ka nē. Skaidrs, ka tā ir kaimiņvalstīs strādājošo konkurētspējas vecināšana. Tādējādi Lietuvā vai Igaunijā strādājošam uzņēmumam būtībā ir labāk atalgots un, iespējams, tāpēc motivētāks darbaspēks, bet mūsu zemē strādājošajiem uzņēmumiem atliek cerēt, ka darbinieki nebrauks piepelnīties tepat aiz robežas un ik pa brīdim nenāksies sūdzēties par darbaspēka deficītu un to risināt ar lēta darbaspēka ievešanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Stonepeak”, alternatīvo investīciju uzņēmums, kas specializējas infrastruktūrā un nekustamā īpašuma aktīvos, un “Bite grupa”, viens no vadošajiem telekomunikāciju operatoriem Baltijā, paziņo par vienošanos, saskaņā ar kuru “Stonepeak” iegādāsies “TeleTower” – “Bite grupas” torņu biznesu Lietuvā un Latvijā.

“Bite grupa” ir “Providence Equity Partners” portfeļa uzņēmums – privātā kapitāla uzņēmums, kas koncentrējas uz izaugsmi orientētiem mediju, komunikāciju, izglītības un tehnoloģiju uzņēmumiem. Darījums izveidos pirmo pilnīgi neatkarīgo sakaru infrastruktūras uzņēmumu Baltijā un iezīmēs stratēģiskas partnerības sākumu, kas veltīta investīcijām mobilo tīklu attīstībā un klientu pieredzes uzlabošanā reģionā.“TeleTower”, kas izveidots 2009. gadā “Bite grupas” ietvaros, pārvalda daudzveidīgu portfeli ar vairāk nekā 2 500 sakaru torņiem, mastiem un jumta konstrukcijām Latvijā un Lietuvā, ar plašu pārklājumu stratēģiski nozīmīgās pilsētās. Pēc darījuma pabeigšanas “TeleTower” un “Bite grupa” noslēgs ilgtermiņa darījuma līgumu, kas paredz izvietot vairāk nekā 1 200 papildu sakaru bāzes staciju vietas Latvijā un Lietuvā, lai palielinātu tīkla blīvumu, uzlabotu savienojamību attālākos reģionos un nodrošinātu 5G ātrumu klientiem, ņemot vērā, ka mobilo datu lietojums reģionā turpina pārsniegt Eiropas vidējo līmeni.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas vadošā alternatīvo aktīvu pārvaldnieka “INVL Asset Management” pārvaldītais fonds “INVL Renewable Energy Fund I” plāno piesaistīt līdz 15 miljoniem eiro, piedāvājot obligācijas, kuras emitē fondam piederošais uzņēmums “REFI Sun”.

Obligācijas publiskā piedāvājuma formā tiks piedāvātas gan Baltijas privātajiem, gan institucionālajiem investoriem no 28. jūlija līdz 18. augustam.

Obligāciju termiņš ir 2,5 gadi. Fiksētā procentu likme tiks noteikta 7,5% līdz 8,5% robežās un paziņota pēc piedāvājuma noslēgšanas. Procentu maksājumi investoriem tiks veikti reizi ceturksnī. “INVL Renewable Energy Fund I” sniegs garantiju visiem “REFI Sun” obligāciju turētājiem.

“Fonda atjaunīgās enerģētikas projektu būvniecība Rumānijā un Polijā uzņem apgriezienus, tāpēc pieaug arī finansējuma nepieciešamība, ko daļēji plānojam nodrošināt, emitējot jaunas obligācijas. Lielākā daļa no investoru piesaistītajiem līdzekļiem tiks izmantota, lai refinansētu aizdevumu, ko iepriekš saņēmis viens no fonda uzņēmumiem, savukārt pārējie līdzekļi tiks novirzīti fonda saules enerģijas staciju būvniecības projektiem,“ norāda “INVL Renewable Energy Fund I” vadošais partneris Liudas Liutkevičius.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV investīciju uzņēmums "Stonepeak" sakaru torņu uzņēmumu "TeleTower" no "Bite grupas" iegādāsies par 480 miljoniem eiro, liecina "Bite grupas" sniegtā informācija.

Par darījumu tika paziņots 23. decembrī, bet tā vērtība tad netika atklāta.

Tomēr darījuma summa ir minēta "Bite grupas" paziņojumā investoriem angļu valodā. Paziņojumā teikts, ka darījuma vērtība atbilst 16 x EBITDAaL, t. i., EBITDA pēc nomas.

"Bite grupa" iepriekš norādīja, ka "Stonepeak" iegādāsies "TeleTower" - "Bite grupas" torņu biznesu Latvijā un Lietuvā. "TeleTower" un "Bite grupa" turpinās stratēģisko sadarbību, investējot mobilo sakaru tīklos abās valstīs un veidojot neatkarīgu torņu operatoru reģionā.

Uzņēmumā atzīmēja, ka darījuma rezultātā tiks izveidots neatkarīgs sakaru infrastruktūras uzņēmums Baltijā.

"Stonepeak" ir alternatīvo investīciju uzņēmums, kas specializējas infrastruktūrā un nekustamā īpašuma aktīvos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu alternatīvo ieguldījumu pārvaldnieks “INVL Asset Management” publiskā obligāciju piedāvājuma laikā uzņēmumam “REFI Sun” piesaistījis 15 miljonus eiro no Baltijas valstu privātajiem un institucionālajiem investoriem.

“REFI Sun” investē atjaunīgās enerģijas projektos ar “INVL Renewable Energy Fund I” starpniecību. Šie līdzekļi tiks izmantoti esošo finanšu saistību refinansēšanai un atjaunīgās enerģijas projektu finansēšanai strauji augošajos Polijas un Rumānijas tirgos, kuros fonds attīsta saules elektrostaciju projektu portfeli ar 389 megavatu (MW) kopējo jaudu.

Kopējais pieprasījums pēc “REFI Sun” obligācijām sasniedza 15,636 miljonus eiro no 567 investoriem.

"Investori vēlreiz ir apliecinājuši savu uzticību fonda darbībai, attīstot atjaunīgās enerģijas projektus Polijā un Rumānijā. Piesaistītais kapitāls fondam ļaus turpināt veiksmīgi būvēt elektrostacijas šajos tirgos un optimizēt kapitāla struktūru. Vienlaikus investoriem būs iespēja diversificēt savus ieguldījumus strauji augošajos atjaunīgās enerģijas tirgos. Tāpat mēs ar gandarījumu redzam, ka pieaug interese no institucionālajiem investoriem, ja salīdzinām ar iepriekšējiem fonda uzņēmumu obligāciju piedāvājumiem," norāda “INVL Renewable Energy Fund I” vadošais partneris Ļudas Ļutkevičus (Liudas Liutkevičius).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimeņu institūta stiprināšanai Latvijā viens no risinājumiem varētu būt Eiropas ekonomiski spēcīgākajās valstīs sekmīgi strādājošais modelis, kur iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs ir ģimene, nevis katrs tās loceklis atsevišķi.

«Eiropā pastāv divas atšķirīgas pieejas attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu apmēru un deklarāciju iesniegšanu, jo daļā valstu ģimene tiek uztverts kā vienots viens maksātājs, kamēr Latvijā un pamatā visās Austrumeiropas valstīs tieši pretēji — maksātājs un deklarācijas aizpildītājs ir ikviena fiziskā persona,» skaidro ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs. Viņš norāda uz kādu paradosālu dalījumu, proti, ģimeme kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs un līdz ar to arī deklarācijas iesiedzējs ir ieviesta ekonomiski spēcīgākajās Eiropas valstīs — Vācijā, Francijā, Austrijā, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā, saukārt nosacīti ekonomiski ne tik jaudīgās valstis, kā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Rumānijā, Bulgārijā, kā arī Grieķija, Spānijā un Portugālē darbojas individuālā — ikviena cilvēka – aplikšanas sistēma. «Izņēmums ir tikai Lielbritānija un Somija, kurā tāpat kā Baltijā un visā Austrumeiropā nav ieviesta sistēma, kad ģimene ir kā vienots iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs,» uz jautājumu par iņēmumiem, atbild J. Taukačs.

Finanses

Bitcoin uzņēmumu bilancē: eksperti seminārā Rīgā atklās stratēģijas un iespējas

Db.lv,16.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norwegian Block Exchange (NBX) sadarbībā ar Nexpay aicina finanšu nozares profesionāļus uz semināru par Bitcoin kā uzņēmumu aktīvu, iezīmējot korporatīvās finanšu pārvaldības pārmaiņas reģionā.

Bitcoin Treasury Strategy norisināsies 2025. gada 25. septembrī Startup House Riga, Lastādijas ielā 12, un tajā aicināti piedalīties uzņēmumu vadītāji, finanšu direktori, atbilstības speciālisti un citi finanšu profesionāļi, kas vēlas vairāk uzzināt par Bitcoin pieaugošo lomu uzņēmumu finanšu pārvaldībā.

Diskusijās piedalīsies vadošie nozares eksperti:

  • Sofian Berrahal, Nexpay izpilddirektors;
  • Stig Aleksander Kjos-Mathisen, NBX izpilddirektors;
  • Nicolai Lunde, NBX finanšu direktors;
  • Reinis Znotiņš, Latvijas Blokķēdes asociācijas izpilddirektors;
  • Edvīns Draba, Sorainen vecākais jurists;
  • Jānis Sprenne, Sats Inc. dibinātājs.
Ekonomika

INVL Private Equity Fund II iegādāsies 75% daļu uzņēmumā Eesti Keskkonnateenused

Db.lv,01.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“INVL Private Equity Fund II”, lielākais privātā kapitāla fonds Baltijā un daļa no Invalda “INVL grupas”, ir parakstījis līgumu par 75% daļu iegādi Igaunijas lielākajā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eesti Keskkonnateenused” (EKT).

Jāatgādina, ka Invalda “INVL grupā” esošajam “INVL Baltic Sea Growth Fond” ir akcijas arī Latvijā strādājošajā vides apsaimniekošanas uzņēmumā “Eco Baltia.” Paredzēts, ka darījums tiks noslēgts līdz 2025. gada beigām. Par tā norisi vēl ir jāsaņem Igaunijas Konkurences padomes apstiprinājums, kā arī jāizpilda citi līgumā iekļautie nosacījumi. Esošie EKT akcionāri (vadība) uzņēmumā saglabās 25% līdzdalību. EKT grupa nodrošina plašu atkritumu apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu klāstu, tostarp sadzīves atkritumu, otrreizējo izejvielu, būvniecības atkritumu, bīstamo atkritumu un bioatkritumu savākšanu un apstrādi, kā arī ielu uzkopšanu. Grupas konsolidētais apgrozījums 2024. gadā sasniedza 77 miljonus eiro, nodarbinot aptuveni 800 darbiniekus.

Nekustamais īpašums

Summus Capital uzsāk publisko obligāciju piedāvājumu ar likmi 8 %

Db.lv,10.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas. Summus Capital ir viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām Baltijā, kuras aptuveni trešā daļa īpašumu portfeļa atrodas Latvijā.

Summus Capital Latvijā pieder tādi pazīstami nekustamo īpašumu objekti kā tirdzniecības centri Rīga Plaza un Damme, kā arī veikala DEPO Imanta ēka.

Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 30 000 000 eiro.

Šī ir Summus Capital trešā obligāciju emisija, taču pirmo reizi tiek realizēts publiskais piedāvājums, piedāvājot obligācijas ne tikai institucionālajiem, bet arī privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Piedāvātajām obligācijām ir fiksēta 8 % gada likme ar procentu izmaksu katrā ceturksnī. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, termiņš – četri gadi. Emisija tiek veikta, pamatojoties uz Igaunijas finanšu uzraudzības iestādes (EFSA) apstiprinātu prospektu, un pēc emisijas Summus Capital plāno iekļaut obligācijas Nasdaq Tallinas biržas Baltijas obligāciju sarakstā. Ar plānoto emisijas apjomu līdz 30 000 000 eiro šī būs viena no lielākajām publiskajām obligāciju emisijām Baltijā pēdējo gadu laikā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieks ir uzņēmuma vērtīgākais resurss, taču to noturēšana kļūst arvien izaicinošāka. Uzņēmumu vadītājiem jābūt modriem, vērīgiem un stratēģiskiem – rūpīgi jāvēro darbinieku apmierinātību, jāanalizē tirgus tendences un jālūkojas pēc finansiāli gudriem risinājumiem, kā nodrošināt komandas stabilitāti un motivāciju. Viens no jaunākajiem un viedākajiem instrumentiem, kā rūpēties par savu komandu, nepalielinot algu izmaksas, ir personāla labbūtības pakalpojumu nodrošināšanā ar iespēju izmantot nodokļu atbrīvojumus.

“Mūsdienu darba vide ir patiesi strauja, mainīga un prasīga. Darbinieki arvien pārliecinātāk uzskata, ka viņu labbūtība darbā ir tik pat svarīga kā atalgojums, t.i. darba ņēmēji meklē vairāk nekā tikai algu, viņi vēlas darba vietu, kas atbalsta viņu holistisko labbūtību. Kopš “Stebby” pirmssākumiem mūsu misija ir bijusi atbalstīt jebkāda izmēra uzņēmumus ar iespēju preventīvi, ērti un efektīvi rūpēties par savu darbinieku fizisko, psiholoģisko un emocionālo labbūtību. Šobrīd mēs vēlamies vērst uzmanību uz personāla ilgtspējas nodokļa atbrīvojumu, kas ļauj uzņēmumiem izmantot līdz 5% no iepriekšējā gada bruto darba samaksas, darbinieku motivēšanas un komandas saliedēšanas pasākumiem, nepalielinot ar uzņēmumu ienākumu nodokli (UIN) apliekamo ienākumu” stāsta “Stebby” Latvijas filiāles vadītāja Dana Skaistkalne.